Mediķu protesta akcija pie Saeimas ēkas Rīgā

Latvijas ārsti atraduši naudu budžetā savu algu palielinājumam

51
(atjaunots 10:23 12.11.2019)
Medicīnas darbinieki atraduši Latvijas budžetā liekus tēriņus lauksaimniecības dzīvnieku cilts grāmatai un okupācijas upuru memoriālam.

RĪGA, 12. novembris – Sputnik. Medicīnas darbinieku organizācijas piedāvā atlikt valsts budžeta pieņemšanu un turpināt pārrunas par līdzekļu piešķiršanu veselības nozarei, vēsta rus.liepajniekiem.lv.

Piedāvājumi iesniegti valdībai un Saeimai ar lūgumu izskatīt tos šodienas Budžeta un finanšu komisijas sēdē.

Mediķi piedāvā pārskatīt līdzekļu piešķiršanu no Zemkopības ministrijas budžeta: 16 miljoni eiro paredzēti lauksaimniecības dzīvnieku iekļaušanai cilts grāmatā, 5 miljoni eiro paredzēti ģenētiskās kvalitātes noteikšanai, 5 miljoni paredzēti investīcijām akvakultūrā un 5,2 miljoni piešķirti sadarbībai.

Tāpat piedāvāts pārdalīt 6,6 miljonus eiro okupācijas upuru memoriāla būvniecībai.

Tādējādi mediķi piedāvā novirzīt veselības nozares labā 38 miljonus eiro budžeta izmaksu, kuru aktualitāte un lietderīgums ir apšaubāms.

"Vēlamies, lai politiķi beidzot saprot, ka veselības aprūpē strādājošie vairs nav gatavi samierināties un cīnīsies līdz galam," paziņoja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Iepriekš koalīcijas partneri jau centās atrast budžetā papildu līdzekļus, lai daļēji apmierinātu protestētāju prasības. Tostarp ĀM uz nenoteiktu laiku atlika vēstniecības atvēršanu Austrālijā un Jaunzēlandē – piešķirtā nauda tiks novirzīta algu palielinājumam.

51
Pēc temata
Protestu akcijas dalībniece: Krievija ir mūsu vienīgā cerība
Keris: mediķiem nav jāstāv ar izstieptu roku
Tukšs krēsls anesteziologam: ārsts nosauca Viņķeli par "nāves enģeli"
Cik pelna ārsti Latvijā

No 2022. gada Latvijā pieaugs ģimenes valsts pabalsta apmērs

3
(atjaunots 14:35 07.05.2021)
Pabalsts par vienu bērnu palielināsies no 11,38 līdz 25 eiro; ja ģimenē ir trīs bērni, ik mēnesi tā saņems 225 eiro, patlaban pabalsts par trešo bērnu ir 34,14 eiro, par otro – 22,76 eiro.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. 6. maijā Latvijas parlaments galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz ģimenes valsts pabalsta palielināšanu, sākot ar 2022. gadu.

Grozījumus virzīja Labklājības ministrija.

Likumprojekts paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra par vienu bērnu, kas atrodas faktiskā ģimenes aprūpē līdz 20 gadu vecumam valsts maksās 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 euro mēnesī (75 euro katram bērnam). Par katru nākamo bērnu ģimenē pabalsts būs 100 eiro par katru bērnu.

Patlaban pabalsta apmērs par pirmo bērnu ir 11,38 euro, par otro - 22,76 euro, par trešo - 34,14 euro, par ceturto un katru nākamo bērnu - 50,07 euro.

Tādējādi, piemēram, ja vecākiem ir trīs bērni, tad viņi saņems pabalstu 225 eiro apmērā. Tagad viņi saņem 134,28 eiro. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2022. gadu, ģimenes ienākumi, kurā aug trīs bērni, palielināsies par 90,72 eiro, kas ir būtisks atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, papildu nepieciešamais finansējums ģimenes pabalstiem 2022. gadā un turpmāk ik gadu ir 81,4 miljoni eiro gadā.

Ģimenes valsts pabalsts, kas tika ieviests 1992. gadā, pašlaik ir vienīgais universālais pabalsts, ko regulāri saņem visas ģimenes ar bērniem Latvijā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 359 457 bērni vecumā līdz 17 gadiem.

3
Tagi:
pabalsts, Latvija
Pēc temata
500 eiro pabalsti bērniem var radīt problēmas ģimenēs
Ne visi pensionāri saņems savus 200 eiro: kā nepieļaut pabalsta ieturēšanu par parādiem
Lūdz izmaksāt 500 eiro pabalstu arī studentiem
Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: kā iztērēja 500 eiro pabalstu

EP deputāts: Latvijai būs jārēķinās ar Krievijas atbildi par kravu tranzītu

6
(atjaunots 14:17 07.05.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Andris Ameriks (Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse) komentēja Krievijas un Latvijas attiecību esošo stāvokli un situāciju ar kravu tranzītu.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Latvijai būs jārēķinās ar to, ka Krievija attīsta savas ostas un izmanto kravu plūsmas savas ārējās politikas veidošanai, paziņoja Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas, bijušais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks, raksta "Latvijskije vesti".

"Patlaban Krievijas, Eiropas un ASV attiecības atrodas ļoti zemā līmenī, tuvu aukstā kara robežai. Tas ietekmē Baltijas jūras ostas, kurās daudzus gadus tika pārkrautas Krievijas kravas, turklāt tas tika darīts profesionāli, ar abpusēji izdevīgiem nosacījumiem.

Tagad kravu kustība arvien biežāk tiek pakļauta nevis izdevīguma apsvērumiem, bet politiskajām interesēm. Tāpēc pašlaik Krievijas kravas aiziet no ierastajiem maršrutiem. Krievija attīsta savas ostas, kā arī izmanto ostas un kravu plūsmas savas ārējās politikas veidošanai, un mums ar to būs jārēķinās," paziņoja Ameriks.

Pēc viņa vārdiem, viņš ir sadarbības piekritējs un uzskata, ka Eiropai ir jāatbalsta dialogs ar Krieviju, panākot visām pusēm pieņemamu rezultātu.

Pērn dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā saruka par 41,9%, kravu pārkraušana ostā – par 28%. visvairāk sarucis ogļu pārkraušanas apjoms – gandrīz par 80%. To lielākā daļa nāca no Krievijas. Lejamkravu apstrādes apjoms krities par 20%.

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš marta beigās, uzstājoties Saeimā, paziņoja, ka tranzīta un banku sektora darba modelis Latvijā ir novecojis un nevarot padarīt valsti bagātu.

"Šī te novecojusī doma, ka tranzīts mūs glābs – tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Nu kur tas mūs aizveda? Mēs vedam, vedām naftas produktus, akmeņogles, minerālvielas, beramkravas uz mūsu ostām. Šķērsojot mūsu teritoriju, /šīs kravas/ aiziet uz ostu un tiek sūtītas uz āru. Indivīdi varbūt no tā kļūst bagāti, bet valsts no tā diemžēl nekļūst bagāta," teica valdības vadītājs.

6
Tagi:
starptautiskās attiecības, tranzīts, Kravu pārvadājumi, kravas, Krievija, Latvija
Pēc temata
Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu
Pēc pusgada būs skaidrs, kas notiks ar kravu tranzītu Latvijā
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija