Latvijas un Kanādas karavīru militārās mācības

Pietiek biedēt mūs: latvieši lūdz Aizsardzības ministriju izbeigt runas par iebrukumu

115
Kaut gan liels entuziasms iedzīvotāju vidū nav manāms, Aizsardzības ministrija grasās paskaidrot iedzīvotājiem, kā lai uzvedas X stundā; cik ilgi jānoturas katram latvietim un kādēļ iestāde neizbeidz satraukt sabiedrību.

RĪGA, 12. novembris – Sputnik. Latvija vēlas izveidot visaptverošu aizsardzības sistēmu, taču pagaidām iedzīvotāji absolūti nav gatavi krīzes situācijām. Saskaņā ar SKDS pētījumu, 92% latviešu vai nu vispār nav domājuši, kā jāuzvedas militārā iebrukuma gadījumā, vai nu viņiem nav konkrēta rīcības plāna šādam gadījumam, vai arī vispār nespēja atbildēt uz šo jautājumu, vēsta LNT.

Apstājieties

"Dažreiz cilvēki satraucas, saka – ko jūs mūs baidiet ar šādām lietām, nerunāsim par to," atzīst aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").

Taču viņa iestāde negrasās atkāpties – nākamgad tā plāno informēt cilvēkus par to, kā jārīkojas krīzes situācijā – ar uzsvaru uz izdzīvošanu pirmo trīs dienu laikā.

"Valsts pasaka saviem iedzīvotājiem – 72 stundas ir tas, ko katram iedzīvotājam ir jāspēj izturēt pašam. Valstij būs vajadzīgas šīs 72 stundas kā minimums, lai atgūtu kontroli kādā krīzes situācijā, piemēram, pazūd elektrība.

Svarīgi ir drukāti materiāli, – kad katram mājās ir buklets, kuru viņš var atvērt un apskatīties, kas ir jāsagatavo, lai parūpētos par sevi un tuvākajiem. Kam ir jābūt šajā mugursomā līdzi. Kādus medikamentus ņemt.

Zviedrija, kad aizsūtīja šo bukletu uz mājsaimniecībām, daudzi bija ļoti pārsteigti, teica – kas notiek, vai tad mēs gatavojamies karam?

Taču svarīgākais – un šādas šūmēšanās sabiedrībā ir pozitīvas, tās daudziem liek izkāpt no komforta zonas un saprast, ka kaut kas tāds var notikt," paziņoja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis.

Nāksies piedalīties

Aizsardzības plānos grasās iesaistīt gan nevalstiskas organizācijas, gan privāto sektoru. Tiesa, brīvprātīgo pagaidām nav daudz.

"Mums bija arī lieliska tikšanās ar privāto kompāniju, kurai ir daudz buldozeru, kura nodarbojas ar ceļu būvi, kura saka – mēs esam gatavi nākamajās mācībās piedalīties un palīdzēt jums sagatavot aizsardzības fortifikācijas būves. Arī gribam zināt, kā tas notiek, un kā mums rīkoties krīzes laikā. Šis ir ļoti labs visaptverošas valsts aizsardzības piemērs," pastāstīja Staķis.

Drošības jautājumu pētnieks Jānis Bērziņš norāda, ka ir pagājuši tie laiki, kad aizsardzības plānošana bija tikai Aizsardzības ministrijas kompetencē, un mūsdienu kari pavisam nelīdzinās Otrajam pasaules karam vai karam Vjetnamā.

"Un šajos (mūsdienu) karos sabiedrībai ir ļoti liela nozīme. Cilvēkiem jāņem vērā, ka viņiem arī jāpiedalās," norāda Bērziņš.

Latvijas aizsardzības stratēģijas galvenais mērķis ir savaldīt un aizkavēt pretinieku.

"Mēs nevaram likt tik lielus spēkus pretim, bet varam mācīties no tām taktikām, kas jau ir daudzās valstīs pārbaudītas – mazas teritoriālas vienības, kas spēj aizturēt pretinieku, neļaujot viņam izvērsties, un, protams, mūsu NBS kā mobila spēcīga vienība, kas var dot visaptverošu triecienu," paziņoja Staķis

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pasaules militārā spēka reitingā Global Firepower Latvija atrodas 105. vietā no 137 (vēl pirms diviem gadiem valsts ieņēma 103. vietu). Tuvāko kaimiņu vidū zemāk atrodas tikai Igaunija (112. vieta).

115
Pēc temata
Kukuļi un skaitļi ar sešām nullēm: kādēļ Latvijai atkal vajag vieglās "bruņas"
"Kara laika" dzīve: kāpēc Latvijas karavīriem vajadzīga ūdensnecaurlaidīga "Jaunā derība"
Latvijas aizsardzības ministrs piedāvā nodot zemessargiem bruņutehniku
Pieklibo gan labklājība, gan izglītība: iedzīvotāji ir neapmierināti ar ministru darbu
Татьяна Жданок у памятника Освободителям в Риге в День Победы

Ždanoka: ES ierēdņi ignorē Latvijas nepilsoņu problēmas

5
(atjaunots 11:36 16.01.2021)
Neviena neievēlētie Eiropas ierēdņi ir parādījuši, ka pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne EP deputātu viedoklim, ne 1,2 miljonu ES valstu iedzīvotāju pozīcijai.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Rudenī Eiropas Parlamentā notika debates par Eiropas pilsonisko iniciatīvu "Glābšanas pakete minoritātēm". Vienotās Eiropas mazo tautu nacionālo, kultūras un valodas tiesību atbalstam savākti 1,32 miljoni parakstu, un Latvija bija viena no pirmajām valstīm ES, kurā projekts Minority SafePack guva vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju atbalstu.

Vakar Eiropas Komisija paziņoja, ka neuzskata par nepieciešamu ierosināt jaunu likumdošanu šajā jomā, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Eiropas Parlamenta deputāte, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka.

"Mēs ar to esam neapmierināti, jo EP rezolūcijā skaidri norādīts, ka tādas likumdošanas pieņemša ir nepieciešama. Kā zināms, iniciatīva ietver vairākus punktus. Viens no tiem paredz veidot aģentūru valodu daudzbveidības jautājumos. Tieši to mēs, starpfrakciju deputātu grupa tradicionālo nacionālo un valodas minoritāšu tiesību jautājumos visvairāk gaidījām no Eiropas Komisijas," paskaidroja Ždanoka.

Viņa informēja, ka patlaban tiek gatavota vēstule EK priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un EK viceprezidentei vērtību jautājumos Verai Jurovai. Tās mērķis – paust sašutumu par EK reakciju.

"Diemžēl tāda reakcija demonstrē, ka neviena neievēlēti Eiropas ierēdņi pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne deleģētu cilvēku – EP deputātu viedoklim un ignorējot 1,2 miljonu pilsoņu pozīciju no daudzām ES valstīm. Birokrāti ignorē cilcēku prasības, un tā ir antidemokrātiska rīcība. Mūsu starpfrakciju grupa pieprasis uzklausīt iniciatīvu," apsolīja Ždanoka.

Plānots, ka mazākumtautību tiesību uzlabošanās visā ES varētu ietekmēt situāciju, kas saistīta ar lielas Latvijas iedzīvotāju daļas ilggadējo diskrimināciju, kas dara kaunu valstij Eiropas daudzveidības un tolerances fonā.

Жданок: чиновники ЕС закрыли глаза на проблемы национальных меньшинств
5
Tagi:
Tatjana Ždanoka, nepilsoņi, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO atgādināja par krievu valodas vajāšanu Baltijā
Ždanoka nosaukusi noteikumu nepilsoņu problēmas risināšanai ES līmenī
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde
Ždanoka: ES jaunais budžets dāvā iespējas Latvijai, ja visa nauda netiks apēsta
Vladimirs Oļenčenko

Eksperts: obligātais ienākums nomierinātu cilvēkus, tomēr Latvijai nav naudas

5
(atjaunots 11:32 16.01.2021)
Valstij ir jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīs tiek vākti paraksti iniciatīvai ieviest neapstrīdmo bāzes ienākumu. Plānots, ka fiksēto izmaksu apmērs visiem cilvēkiem neatkarīgi no nodarbinātības un ienākumu līmeņa varētu sastādīt līdz 800 eiro.

Diskusija par neapstrīdamo bāzes ienākumu ES ieguvusi "nomierinošu zāļu" formu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko.

"Neapstrīdamā bāzes ienākuma teorija dzimusi, atbildot uz augošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību pasaulē. Pie tam ražošanas digitalizācijas un robotizācijas process rada bažas par bezdarba pieaugumu. Tāpēc radusies neapstrīdam bāzes ienākuma ideja," pastāstīja Oļenčenko.

Eksperts atgādināja, ka iniciatīva praktiski izmēģināta Somijā.

"Runa bija par summām līdz 200 eiro apmērā, un mērogs nebija liels. Valdība izraudzījās apmēram 5% iedzīvotāju, kam deviņus mēnešus tika izmaksāts bāzes ienākums. Eksperiments noslēdzās, tomēr varasiestādes tā rezultātus nepublicēja. Tātad mēs nevaram spriest, vai sistēma ir attaisnojusies," paskaidroja Oļenčenko.

Sakarā ar bezdarba būtisko pieaugumu (Baltijas valstīs – virs 10%) palielinās sociālā spriedze, un diskusijai par iespēju ieviest neapstrīdamo bāzes ienākumu vajadzētu darboties nomierinoši, norādīja eksperts.

"Tomēr faktiski ES valstu budžetos tādu punktu nav, un idejas realizācijai būs vajadzīgi brīvi līdzekļi. Varu pieņemt, ka Baltijas valstīm tās būs dotācijas. Tomēr jāsaprot, ka tās veidojas uz donorvalstu rēķina. Ja neapstrīdamā bāzes ienākuma izmaksas iegūs dotāciju režīmu, no kurienes donorvalstis ņems tam naudu? Tām ir pašām savi bezdarbnieki," sprieda Oļenčenko.

Pēc eksperta domām, pagaidām runas par neapstrīdamo bāzes ienākumu ir nevietā. "Valstij  jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu," piezīmēja Oļenčenko.

Оленченко: безусловный доход успокоит людей, но платить не из чего
5
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
No pavasara likts lietā sliktākais: ekonomiste par valdības soļiem epidēmijas gadā
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
VID organizēs interneta semināru par izdzīvošanu krīzes apstākļos