Latvijas prezidents Egils Levits

Levits par LNT slēgšanu: informatīvā telpa kļūs vēl vājāka

32
(atjaunots 11:46 11.11.2019)
Valstij ir jānodrošina kvalitatīva informatīvā telpa ar informāciju no uzticamiem informācijas avotiem, uzskata Latvijas prezidents.

RĪGA, 11. novembris – Sputnik. Latvijas informatīvā telpa arī līdz šim bijuši šaura, taču LNT ziņu dienesta reorganizācija vēl vairāk pasliktinās situāciju, paziņoja Latvijas prezidents Egils Levits LNT raidījuma "900 sekundes" intervijā.

Mediju grupa All Media Baltics no decembra strādās Baltijā ar zīmolu TV3. paredzētas izmaiņas grupas telekanālu darbā, tostarp kanāls LNT vairs neturpinās darbu esošajā formā. All Media Baltics paplašinās TV3 piedāvāto ziņu apjomu, pārceļot uz turieni lielāko daļu satura, kuru veido LNT ziņu dienests. Tāpat tiks izveidots vienots ziņu dienests.

"No skatītāju viedokļa tas [LNT reorganizēšana] ir ļoti slikts notikums, jo, protams, līdz ar LNT zīmola, analītiskā un ziņu dienesta pazušanu mūsu informatīvā telpa kļūs arvien vājāka," pateica prezidents.

Pēc viņa teiktā, lai demokrātija spētu labi funkcionēt, nepieciešama kvalitatīva informatīvā telpa ar informāciju no uzticamiem informācijas avotiem, un valstij jārīkojas, lai to nodrošinātu.

Viņš apsolīja, ka mudinās politiķus rīkoties, lai izveidotu sistēmu, kas garantēs Latvijas iedzīvotājiem kvalitatīvāku un uzticamāku informatīvo telpu. Levits uzskata, ka valstij jārūpējas par ne vien sabiedrisko, bet arī kvalitatīvu komercmediju pastāvēšanu.

32
Pēc temata
Latviešu patērētāju loks sašaurinās: viens telekanāls pazudīs
Nacionālā apvienība ceļ trauksmi: amerikāņu saimnieki ierobežo Latvijas TV
LDz

"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro

8
(atjaunots 09:52 05.12.2020)
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa šī gada deviņos mēnešos sastādījusi nulli eiro, pērn šādā periodā bija zaudējumi 2,2 miljonu eiro apmērā; jūlijā Satiksmes ministrija piešķīra LDz 27,236 miljonus eiro finanšu stabilitātes nodrošināšanai.

RĪGA, 5. decembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums šī gada deviņos mēnešos sastādījis 103,839 miljonus eiro, kas ir par 25,5% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Kompānijas peļņa atskaites periodā ir vienāda ar nulli, atšķirībā no zaudējumiem pagājušajā gadā, vēsta LDz.

LDz apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos bija 139,589 miljoni eiro, savukārt zaudējumi sastādīja 2,2 miljonus eiro.

Kompānijas finanšu atskaitē teikts, ka "Latvijas Dzelzceļš" turpināja darbu pie prioritātēm, kuras tika nospraustas pagājušā gada pēdējā ceturksnī, – efektivitātes celšana, organizatorisko, tehnoloģisko un biznesa procesu pārskatīšana, izmaksu samazināšana, konkurētspējas un stabilas koncerna darbības nodrošināšana nākotnē.

Dažādu ekonomisku un ģeopolitisku procesu dēļ šī gada pirmajos trijos ceturkšņos kravu apgrozījuma krituma tendence, kura iezīmējās 2019. gadā, turpinājās, situāciju pasliktināja koronavīrusa pandēmija, teikts LDz vadības paziņojumā.

"Latvijas Dzelzceļa" kravu pārvadājumu apjoms 2020. gada deviņos mēnešos samazinājies par 14,192 miljoniem tonnu, jeb par 44,9%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn, kad tika pārvadāti 31,634 miljoni tonnu kravu. Importa kravas sastādīja 69,5% no kopējā pārvadājumu apjoma, jeb 12,124 miljonus tonnu. Tas ir par 52,1% mazāk, nekā LDz pārvadāto importa kravu pērnā gada deviņos mēnešos.

Šogad deviņos mēnešos pa Latvijas dzelzceļiem visvairāk pārvests naftas un naftas produktu – 24,3% no kopējā kravu apjoma, akmeņogļu īpatsvars bija 20,1%. Minerālmēsli sastādīja 10,1% no kopējā kravu pārvadājumu apjoma, lopbarība – 7,8%, graudi – 5,5%, koksne un tās izstrādājumi – 8,8%, pārējo kravu īpatsvars – 23,4%.

Pasažieru pārvadājums šī gada deviņos mēnešos samazinājies par 28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2019. gadā, līdz 10,214 miljoniem pasažieru.

Ņemot vērā samazinājušos pārvadājumu apjomu, "Latvijas Dzelzceļš" noslēgs šo gadu ar zaudējumiem, teikts atskaitē. Kompānija nespēs nodrošināt finanšu līdzsvaru, jo tai nav ienākumu visu infrastruktūras uzturēšanas izdevumu segšanai.

Šajā sakarā Satiksmes ministrija piešķīra "Latvijas Dzelzceļam" 27,236 miljonus eiro. Turklāt Ministru kabinets nolēma palielināt kompānijas pamatkapitālu par 32,422 miljoniem eiro.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

Tostarp LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

8
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
NMPD

NMPD vadītāja: kolapsa pazīmes veselības aprūpes sistēmā jau ir

7
(atjaunots 09:09 05.12.2020)
Covid-19 pacientu skaits valstī pieaug, tāpēc slimnīcas drīz varētu atteikties no plānveida veselības aprūpes. Situācija ir tuva kolapsam, uzskata NMPD vadītāja Liene Cipule.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai valstī nav bijuši pietiekoši, veselības aprūpes sistēma ir tuva kolapsam, pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule intervijā žurnālam "Ir".

Viņa atzīmēja, ka Covid-19 izplatība valstī joprojām pieaug.

"Faktiski esam situācijā, kad ir problēmas hospitalizēt neatliekamās palīdzības pacientus. Vairākās slimnīcās ir slēgtas nodaļas pacientu uzņemšanai, vairākas slimnīcas ir pārtraukušas plānveida pacientu aprūpi, un tuvākajās dienās, domājams, tā tiks pārtraukta visā valstī. Zināmā mērā kolapsa pazīmes sistēmā jau ir," uzskata Cipule.

Viņa pastāstīja, ka NMPD ik dienas saņem 40-50 izsaukumus pie pacientiem ar Covid-19 simptomiem, kas var liecināt par slimības nelabvēlīgu attīstību. Divas trešdaļas viņu vidū nākas hospitalizēt. Aptuveni tikpat liels ir izsaukumu skaits pie pacientiem, kam ir aizdomas par koronavīrusa infekciju, taču vēl nav apstiprinoša testa. Divas trešdaļas tādu pacientu arī nonāk slimnīcās.

Cipule atzīst: situācija patlaban ir smagāka nekā pavasarī – pacientu ir vairāk, lielāks ir smagu gadījumu skaits. Viņa atgādināja: pavasarī hospitalizācija bija vajadzīga aptuveni 10-12% Covid-19 pacientu, tagad – aptuveni 15%.

Slimības gaita var būt neprognozējama. Bijuši gadījumi, kad pacienti nonākuši slimnīcā ar relatīvi vieglu slimības gaitu, tomēr jau 2-3 dienu gaitā slimības gaita kļūst smaga.

Cipule pastāstīja, ka, atlasot pacientus, ārsti pakļauti ļoti smagai psihoemocionālajai slodzei – viņi ir spiesti novērtēt riskus, kas var liecināt par iespējamu slimības pāreju pie smagas formas, un pieņemt lēmumu. Gadās, ka pacienti jau mājās ir ļoti smagā stāvoklī, tāpēc ārsti ir spiesti veikt sarežģītus reanimacijas pasākumus, lai nogādātu pacientu slimnīcā. Diemžēl jau tagad ir virkne gadījumu, kad pēc kardiopulmonālās reanimācijas cilvēks mirst brigādes rokās. Pavasarī nekā tamlīdzīga nebija, piezīmēja NMPD vadītāja.

7
Tagi:
NMPD, veselības aprūpes sistēma
Pēc temata
Ar pneimoniju mājās: slimnīcās beidzas gultasvietas pacientiem
Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu
Vajag 600 000 masku nedēļā: cik ilgam laikam Latvijas slimnīcām pietiks aizsarglīdzekļu
Cipule: nesauciet "ātros" iesnu gadījumā
Pāvels Feldmans

Eksperts paskaidroja, kāpēc pat NATO Baltija nevar iztikt bez Krievijas

0
(atjaunots 09:53 05.12.2020)
Ar Krieviju saistītās spriedzes pastāvīgā audzēšana ir Baltijas valstu izdzīvošanas ķīla ekonomiskās depresijas apstākļos – tikai tad Rietumi tās atceras un atvēl investīcijas.

RĪGA, 5. decembris – Sputnik. Latvija, Lietuva, Čehija un Slovākija atbalstījušas ciešāku sadarbību ar NATO partneriem – Ukrainu un Gruziju – ar mērķi nodrošināt drošību Melnās jūras reģionā, vēsta Sputnik Lietuva. Krievija "turpina paplašināt militāro spēku Krimā un aizvien aktīvāk izvērš spēkus Melnās jūras reģionā. NATO uz to atbild, paplašinot savu klātbūtni uz sauszemes, jūrā un gaisā," videokonferencē paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Ja Baltijas valstis nebīdītu uz priekšu Krievijas tēmu, tās diezin vai izpelnītos Rietumu uzmanību, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas Tautu draudzības universitātes Stratēģisko pētījumu un prognožu institūta direktora vietnieks, politoloģijas zinātņu kandidāts Pāvels Feldmans.

"It kā jau šķiet: kur ir Baltijas valstis, kur – Melnā jūra. No pirmā acu uzmetiena, reģionus absolūti nesaista drošības jautājumi, taču Latvija, Lietuva un Igaunija pašlaik cenšas būt NATO galvenie apakšuzņēmēji jautājumos par attiecību saasināšanu ar Krieviju... Pastāvīga spriedzes audzēšana – tā viņiem ir izdzīvošanas ķīla ekonomiskās depresijas apstākļos," paskaidroja Feldmans.

Eksperts norādīja, ka pašmāju ekonomikas negatīvās attīstības apstākļos – iedzīvotāji slīgst nabadzībā, rūpniecība sabrūk – Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nekas cits neatliks, kā vien piesaistīt lielo partneru uzmanību Rietumos jautājumos par stāšanos pretī iedomātiem Krievijas draudiem Baltijas reģionā un Eiropas dienvidos, lai arī patiesībā Krievija nevienu neapdraud.

"Ja Baltijas republikas nebūtu pozicionējušas sevi kā Rietumu priekšpostenis "bīstamās" un "šausmīgās" Krievijas priekšā, Rietumi par tām vispār neinteresētos. Tām nav, ko piedāvāt ne Rietumeiropai, ne ASV, bet tagad tās kļūst ļoti vajadzīgas un lietderīgas, daži viņas atceras un novirza investīcijas," atzīmēja Feldmans.

Pēdējos gados no Baltijas valstu puses regulāri skan apgalvojumi par Krievijas augošajiem draudiem. Ar šo ieganstu alianse būtiski paplašinājusi savu klātbūtni pie Krievijas rietumu robežām, lai arī tās vadībai labi zināms: Maskava nelolo nekādus uzbrukuma plānus.

Iepriekš Stoltenbergs pazinoja, ka Melnās jūras reģionam ir stratēģiska nozīme NATO acīs, tāpēc aliansei ir svarīgi nākotnē nostiprināt savas pozīcijas reģionā KF augošās klātbūtnes dēļ. Krievijas Valsts dome savukārt atbildēja, ka NATO pie Melnās jūras krastiem "uzvedas kā agresīvs provokators", un Maskava sper soļus tikai atbildei uz tamlīdzīgu alianses politiku.

Невидимки: Фельдман объяснил, почему Балтии в НАТО не выжить без РФ
0
Tagi:
Krievija, Baltija, NATO
Pēc temata
Militārais eksperts: Krievijas reakcija uz provokācijām kaitina NATO
Izspēlē raķešu uzbrukumus: Šoigu stāsta par NATO iznīcinātājiem pie Krievijas robežām
Krievijas iznīcinātāji pārtvēruši NATO lidmašīnas virs divām jūrām
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām