Jaunie cilvēki ar koferiem, foto no arhīva

Bērni un pusaudži no Latvijas var palikt bez pajumtes pēc Brexit

55
(atjaunots 12:02 10.11.2019)
Bērniem un pusaudžiem no Latvijas bieži nav nepieciešamo dokumentu un iespēju pierādīt, ka viņu uzturēšanās Lielbritānijā ir legāla.

RĪGA, 10. novembris — Sputnik. Tūkstošiem bērnu, kuru imigrācijas statuss mainīsies pēc Brexit, var zaudēt likumīgās tiesības dzīvot Lielbritānijā un palikt bez pajumtes, viņiem draudēs aizturēšana vai deportācija, raksta The Guardian.

Labdarības organizācija Greater Manchester Immigration Aid Unit (GMIAU) brīdina: vienošanās ar ES par nerezidentu statusu pēc Brexit attiecas uz cilvēkiem, kuri dzīvo sakārtoti un var jebkurā brīdī saņemt dokumentus, taču nepalīdz bērniem sarežģītā stāvoklī, kam nav pilsonību vai adresi apliecinošu dokumentu: tie var būt pie vecākiem, kuru patlaban valstī nav, bet sociālie darbinieki var nezināt, kādi dokumenti vajadzīgi un kā tos saņemt.

Latvijas valstspiederīgajai Annai ir 15 gadi. Lielbritānijā viņa ieradusies astoņu gadu vecumā. Trīs gadus par viņu rūpējas sociālie dienesti, viņa dzīvo pie aizbildņiem Mančestrā.

Sociālā darbiniece Mērija jau sen nojauta, ka Brexit ietekmēs Annas statusu, taču nav pārliecināta, kā tas notiks un kas jādara, lai meitenei palīdzētu. Viņa tikusies ar GMIAU juristu, taču noskaidrojies, ka Annai nav nepieciešamo dokumentu. Vienīgais personu apliecinošais dokuments ir Latvijas pase ar izbeigušos termiņu, ko Lielbritānijas ĀM nepieņems. Mērija vērsusies Latvijas vēstniecībā pēc jaunas pases Annai, taču saņēmusi informāciju, ka procedūra ilgs divus mēnešus. Turklāt vecā pase jānodod vēstniecībai, tātad Annai šajā laikā nebūs nekādu dokumentu.

Annai nepieciešama arī izziņa par Lielbritānijā nodzīvoto laiku. Mērija to var sagatavot, taču tikai par pēdējiem trim gadiem, bet valstī jānodzīvo vismaz 5 gadi, lai iesniegtu pieteikumu. Viņai nāksies vērsties skolās un pie ārstiem, lai meitene saņemtu statusu, uz ko tai ir tiesības un kas ļaus saņemt dažādus pabalstus.

GMIAU aicina Lielbritānijas ĀM atcelt maksu par rezidenta statusa pieteikuma iesniegšanu aizbildnībā esošiem bērniem un aizbildņiem, lai mazinātu finansiālo slogu, kas pretējā gadījumā gulstas uz pašvaldību pleciem. Labdarības organizācija aicināja arī sociālos dienestus vērsties pie tās bērnu-imigrantu jautājumos. Ja bērni nesaņems likumīgas tiesības dzīvot Lielbritānijā līdz 18 gadu vecumam, viņiem būs daudz grūtāk tās iegūt, kā arī izmaksas būs daudz lielākas.

GMIAU lēsa, ka britu sociālo dienestu aprūpē ir aptuveni 10 tūkstoši bērnu no ES.

55
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
Kādas grūtības Latvijas piederīgajiem radīs Brexit
The Guardian: latvieša nogalinātās meitenes māsa baidās no Brexit
Finanšu ministrijā aprēķināts, cik Latvijai izmaksās Brexit

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

7
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

7
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

9
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

9
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro