Iļja Kozirevs, foto no arhīva

Latviešu patērētāju loks sašaurinās: viens telekanāls pazudīs

62
(atjaunots 11:51 10.11.2019)
Plānots slēgt telekanālu LNT – pirmo neatkarīgajā Latvijā radīto komerciālo kanālu. Kāpēc tā, kas vainīgs un ko darīt?

Laba ziņa – telekanāls LNT tiek slēgts. Galu galā, brīnumi nenotiek: latviešu skaits valstī samazinās, tātad sarūk arī latviešu mediju lasītāju un skatītāju skaits un reklāmas atdeve, uzrakstīja savā Facebook lapā Iļja Kozirevs.

Līdz šim latviešu – preses patērētāju skaita sarukuma efekts nebija īpaši labi manāms, jo latviešu mediji kaut kā izdzīvoja uz citu avotu rēķina – valsts pasūtījumi, slēptā un atklātā politiskā reklāma, latviešu politisko grupējumu apkalpošana presē utt. Taču tuvākās vēlēšanas gaidāmas 2021.gadā, un naudas, lai līdz tām izdzīvotu, nepietiek. Mūs tas iepriecina.

Situācija krievu presē ir līdzīga, atšķiras tikai nianses. Līdz 2021.gadam krievu prese vēl padzīvos uz "Saskaņas" naudas rēķina, kas godīgi sazagta Rīgas domē. Vēl vairāk, krievu prese tagad ir īpaši aktuāla – tā vajadzīga "Saskaņas" un GKR konfrontācijā, kuru partnerattiecībās radās asumi pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā.

Ja brīnums nenotiks, "Saskaņa" cietīs sakāvi pašvaldības vēlēšanās, pat ja tai izdosies vienoties ar GKR vai tās atlūzām. Pie tam "Saskaņa" kļūs toksiska jebkuram partneriem. Nākamā koalīcija RD būs latviska.

Tātad pēc pašvaldību vēlēšanām krievu prese paliks bez Rīgas domes naudas un saruks līdz simboliskiem apmēriem. Tā ir vēl viena laba ziņa.

Starp citu, abām labajām ziņām ir kopsaucējs – pašas preses stulbums un bezatbildība.

Krievu prese pazudīs tāpēc, ka, dzenoties pakaļ tūlītējam labumam ("Saskaņas" naudiņai no RD), tā nodevusi savu lasītāju, klausītāju un skatītāju – tā neatbalstīja cīņu par krievu skolām. Par to es rakstīju vēl pirms gada.

Latviešu prese ir pieļāvusi tādu pašu kļūdu. Viņi bez ierunām atbalstīja nacionālistisko un krieviem naidīgo redzējumu, kas neizbēgami noveda pie fantastiska rezultāta – latvieši bēga no Latvijas. Galu galā tagad latviešu skaits Latvijā ir mazākais visā novērojumu vēsturē. Arī par to es rakstīju pirms gada.

Atklāti sakot, man nav žēl ne vienu, ne otru.

62
Pēc temata
Dombrava apskauda krievus un atmaskoja telekanāla Ren Baltija raidījumu
Eksperts par Krievijas telekanālu aizliegšanu: tālāk būs aizliegts elpot krieviski
Viņķele, Kariņš, Levits

Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā

5
(atjaunots 08:57 02.12.2020)
Latvijas iedzīvotāji nejūt, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns, taču zina, ka premjerministram ir konflikts ar Veselības ministrijas vadītāju.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ieviešamo ierobežojumu neskaidrība un konflikti valdībā rada Latvijas sabiedrības noskaņojumā panikas elementu, paziņoja radio Baltkom ēterā Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.

Premjerministra Krišjāņa Kariņa ārkārtas uzrunu tautai svētdien draudzīgi izkritizēja gan par panikas sēšanu, gan par konkrētu piedāvājumu trūkumu.

Pēc Rozenvalda domām, runa nav pašā premjera uzstāšanās reizē – rodas iespaids, ka Kariņam nav noteikta plāna nākotnei un viņš pietura pie pavasara stratēģijas, kura nostrādāja pirmā Covid-19 viļņa laikā.

"Tāda izjūta, ka Kariņš pats īsti neiztēlojas, ko viņš grib darīt, taču demonstrē stingru pozīciju. Man liekas, tas ir turpinājums valdības pieejai, kura nospēlēja pozitīvu lomu pavasarī. Taču pēc tam viņi atslābinājās, un vasaras mēneši tika palaisti vējā. Vismaz šobrīd nevar just, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns. Protams, tā kaut ko dara, taču viss ir atkarīgs no tās. Skaidrs, ka nedrīkst viņiem pārmest visu, bet ir izjūta – ko pieminēja arī premjers – ne visi pasākumi ir saprotami," sacīja Rozenvalds.

Politologs atzīmēja, ka noteiktu ierobežojumu neskaidrības dēļ Latvijas iedzīvotāji var sākt krist panikā, jo nesaprot, ko un kādu iemeslu pēc no viņiem pieprasa valdība.

"Man joprojām nav skaidrs, kāpēc frizieris var elpot man pakausī, bet ja kādai dāmai ir nepieciešams iztaisīt manikīru, viņa nekādā gadījumā nevar to izdarīt. Šīs neskaidrās lietas ne pārāk labi ietekmē sabiedrību. Rodas zināms panikas elements," sacīja viņš.

Viņš piebilda, ka šie noskaņojumi saasinājās līdz ar premjera un Latvijas veselības ministres Ilzes Viņķeles konfliktu. Novembra sākumā Kariņš paziņoja, ka nav apmierināts ar Veselības ministrijas vadītājas darba tempu un ka viņa pārāk daudz paļaujas uz cilvēku "labo gribu".

5
Tagi:
Krišjānis Kariņš, Ilze Viņķele, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Veselības ministrija sagatavojusi bezprecedenta vakcinācijas plānu
Šuplinska uzstājas pret ziemas brīvlaika pagarināšanu sākumskolas klasēm
Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
 Lidosta Rīga

Rīgā rekonstruēs lidostu NATO karaspēku apkalpošanas nolūkos

10
(atjaunots 07:17 02.12.2020)
Otrdien, 1. decembrī, Latvijas valdība atbalstīja vairāk nekā pusmiljona eiro ieguldīšanu lidostas "Rīga" rekonstrukcijai, lai tā spētu apkalpot NATO lidmašīnas un militāro sastāvu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā paskaidroja, ka, lai atbilstoši valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajam nodrošinātu piemērotus resursus, infrastruktūru un teritorijas, kas nepieciešamas uzņemošās valsts atbalsta sniegšanai, ir jāturpina darbs pie infrastruktūras pielāgošanas militārajām prasībām, raksta BВ.lv.

Lai Latvija spētu sniegt uzņemošās valsts atbalstu NATO sabiedroto spēkiem miera laikā vai krīzes laikā, ir svarīgi nodrošināt noteiktus resursus, teritoriju un infrastruktūru, kā arī sniegt nepieciešamo piekļuvi valsts ostām, autoceļiem un lidostām.

Šajā jautājumā īpaša nozīme ir Rīgas lidostai, kurai ir stratēģiski nozīmīga loma gan no uzņemošās valsts atbalsta puses, gan citu uzdevumu izpildē, kas saistīti ar valsts aizsardzību.

Aizsardzības ministrija un VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" nonāca pie secinājuma, ka ir jāveic lidostas teritorijas rekonstrukcija, lai nodrošinātu tās spējas pieņems sabiedroto militāros gaisa kuģus. Un šim mērķim ir jāpiešķir papildu finansējums.

Vakar valdība slēgtā plenārsēdē atbalstīja lēmumu par to, ka lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas darbiem no Aizsardzības ministrijas 2020. gada budžeta tiks piešķirts finansējums 530 000 eiro apmērā.

10
Tagi:
karaspēks, NATO, lidosta Rīga
Pēc temata
Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes
Latvijas aizsardzība pieprasa savilkt jostas ciešāk: AM saņems vairāk nekā 2% no IKP
Putins pastāstīja par "pirmo triecienu" un Krievijas iespējām izmantot kodolieročus
Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO