Iļja Kozirevs, foto no arhīva

Latviešu patērētāju loks sašaurinās: viens telekanāls pazudīs

61
(atjaunots 11:51 10.11.2019)
Plānots slēgt telekanālu LNT – pirmo neatkarīgajā Latvijā radīto komerciālo kanālu. Kāpēc tā, kas vainīgs un ko darīt?

Laba ziņa – telekanāls LNT tiek slēgts. Galu galā, brīnumi nenotiek: latviešu skaits valstī samazinās, tātad sarūk arī latviešu mediju lasītāju un skatītāju skaits un reklāmas atdeve, uzrakstīja savā Facebook lapā Iļja Kozirevs.

Līdz šim latviešu – preses patērētāju skaita sarukuma efekts nebija īpaši labi manāms, jo latviešu mediji kaut kā izdzīvoja uz citu avotu rēķina – valsts pasūtījumi, slēptā un atklātā politiskā reklāma, latviešu politisko grupējumu apkalpošana presē utt. Taču tuvākās vēlēšanas gaidāmas 2021.gadā, un naudas, lai līdz tām izdzīvotu, nepietiek. Mūs tas iepriecina.

Situācija krievu presē ir līdzīga, atšķiras tikai nianses. Līdz 2021.gadam krievu prese vēl padzīvos uz "Saskaņas" naudas rēķina, kas godīgi sazagta Rīgas domē. Vēl vairāk, krievu prese tagad ir īpaši aktuāla – tā vajadzīga "Saskaņas" un GKR konfrontācijā, kuru partnerattiecībās radās asumi pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā.

Ja brīnums nenotiks, "Saskaņa" cietīs sakāvi pašvaldības vēlēšanās, pat ja tai izdosies vienoties ar GKR vai tās atlūzām. Pie tam "Saskaņa" kļūs toksiska jebkuram partneriem. Nākamā koalīcija RD būs latviska.

Tātad pēc pašvaldību vēlēšanām krievu prese paliks bez Rīgas domes naudas un saruks līdz simboliskiem apmēriem. Tā ir vēl viena laba ziņa.

Starp citu, abām labajām ziņām ir kopsaucējs – pašas preses stulbums un bezatbildība.

Krievu prese pazudīs tāpēc, ka, dzenoties pakaļ tūlītējam labumam ("Saskaņas" naudiņai no RD), tā nodevusi savu lasītāju, klausītāju un skatītāju – tā neatbalstīja cīņu par krievu skolām. Par to es rakstīju vēl pirms gada.

Latviešu prese ir pieļāvusi tādu pašu kļūdu. Viņi bez ierunām atbalstīja nacionālistisko un krieviem naidīgo redzējumu, kas neizbēgami noveda pie fantastiska rezultāta – latvieši bēga no Latvijas. Galu galā tagad latviešu skaits Latvijā ir mazākais visā novērojumu vēsturē. Arī par to es rakstīju pirms gada.

Atklāti sakot, man nav žēl ne vienu, ne otru.

61
Pēc temata
Dombrava apskauda krievus un atmaskoja telekanāla Ren Baltija raidījumu
Eksperts par Krievijas telekanālu aizliegšanu: tālāk būs aizliegts elpot krieviski
Nepilsoņa pase

Nepilsoņiem klājas grūtāk: žurnāliste pastāstīja, kārtojusi pilsonības eksāmenu

7
(atjaunots 09:28 13.07.2020)
Latvijā dzimušajiem, domājams, ir smagāk nokārtot eksāmenu pilsonības saņemšanai, nekā no citām valstīm atbraukušajiem, uzskata baltkrievu izcelsmes žurnāliste.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Ventspils avīzes "Ventas balss" korespondente un baltkrievu ansambļa "Žuravinka" dalībniece Jeļena Naruševiča pastāstīja, kā mācījusies latviešu valodu un kāpēc kārtojusi eksāmenu Latvijas pilsonības saņemšanai radio Baltkom ēterā.

Naruševiča paskaidroja, ka plānojusi palikt Latvijā, tāpēc sapratusi, ka nāksies mācīties latviešu valodu un mainīt pilsonību. Viņa ir žurnāliste, tātad valodu vajadzēja apgūt atbilstoši augstākajai kategorijai.

Naruševiča atzina, ka valodas viņai vienmēr padevušās labi, tomēr viņa labi atceras, kā uzrakstījusi pirmo rakstu Ventspils avīzei, kas tolaik vēl saucās "Padomju Venta". Viņa sadomāja pati rakstu pārtulkot.

Žurnāliste apbruņojusies ar vārdnīcām un ķērusies pie darba, taču nekas nav izdevies.

Viņa apmeklējusi dažādus kursus, taču tolaik kursu pieaugušajiem nebija. Galu galā iemācīties latviešu valodu palīdzēja kolēģi un draugi. Tiesa, gramatika vēl joprojām mazliet pieklibo, atzina korespondente.

Pēc tam, nodzīvojusi Latvijā četrus gadus, viņa nokārtoja pilsonības eksāmenu, pie tam ļoti labi saprata: to nāksies izdarīt, ja viņa vēlas palikt Latvijā.

Tikpat labi viņa saprot arī tos, kuri bija spiesti kārtot eksāmenu, tikai nepilsoņa statusa dēļ.

"Es saprotu tos, kam nācās kārtot eksāmenu, lai arī viņi šeit ir dzimuši," piezīmēja Naruševiča.

Pēc viņas domām, Latvijai vajadzēja automātiski piešķirt pilsonību, kā to darīja Lietuva.

Kopš 2020. gada 1. janvāra Latvijas pilsonība tiek piešķirta jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem. Atgādināsim, ka, apsveicot iedzīvotājus Neatkarības atjaunošanas dienā 2020. gadā, valsts prezidents Egils Levits atcerējās nepilsoņus un piebilda, ka arī viņiem ir tiesības – tiesības izvēlēties, kļūt par pilsoņiem vai ne.

Starp citu, Latvija un Igaunija ir vienīgās valstis ES, kuru pilsonību pārsvarā saņem pašu nepilsoņi (atbilstoši 72,1% un 64,9%). Otrajā vietā starp Latvijas un Igaunijas pilsonības kandidātiem ir Krievijas pilsoņi. Trešajā vietā Igaunijā – Ukrainas pilsoņi (3,4%), Latvijā – Lielbritānijas pilsoņi (5,8%). Lietuvā, kur nepilsoņu nav, pirmo vietu ieņēmuši Krievijas pilsoņi (24,6%), otro – Baltkrievijas pilsoņi (18,5%), bet trešajā vietā ir personas bez pilsonības (8,5%).

7
Tagi:
pilsonība, nepilsoņi, Latvija
Pēc temata
Latvijā 25 gadu laikā naturalizējušies 150 000 cilvēku, vairāk nekā 220 000 ir nepilsoņi
Citas valsts pasi var saglabāt: Putins parakstījis likumu par KF pilsonības saņemšanu
Kā saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma
Latvijā nedzīvo aptuveni pusmiljons tās valstspiederīgo
II Vislatvijas vecāku sapulce Rīgā

Prokuratūra atceļ VDD lēmumu: atsākts kriminālprocess pret Lindermanu

15
(atjaunots 09:07 13.07.2020)
Publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans pastāstīja, ka saņēmis "interesantu vēstuli" no Latvijas Ģenerālprokuratūras.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans savā lapā Facebook pastāstīja, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra informējusi par kriminālprocesa atsākšanu sakarā ar viņa uzrunu Vislatvijas vecāku sapulcē 2018. gada martā.

"Saņēmu interesantu vēstuli no Latvijas Ģenerālprokuratūras. Kriminālprocess pret mani sakarā ar "vecāku lietu" atsākts no jauna. Īsumā atgādināšu, kā viss noritēja.

2018. gada pavasarī Rīgā notika Vislatvijas vecāku sapulce. Tūkstotis cilvēku, sapulcējušies viesnīcas konferenču zālē, apsprieda, kā mums aizstāvēt izglītību krievu valodā. Pret astoņiem dalībniekiem, kuri uzstājās sapulcē, arī pret mani, Valsts drošības dienests ierosināja krimināllietu.

Man inkriminēja trīs pantus: darbība pret valsti, nacionālā naida kurināšana un masu nekārtību organizēšana. Nopietni panti, sods ilgs. Aizturēšana notika "masku šova" stilā": četri muskuļaini puiši ar ellīgiem bļāvieniem nogāza mani uz ietves, pēc tam iesvieda manu ķermeni mikroautobusā. Divas nedēļas atpūtos Rīgas centrālcietumā. Pēc tam drošības līdzekli mīkstināja pret policijas kontroli un parakstu par neizbraukšanu no valsts.

Izmeklēšana ilga divus gadus. Galu galā lietu slēdza nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Rakstu iesniegumu ar prasību izmaksāt naudas kompensāciju kā nevainīgi cietušais.

Un tagad jaunums: prokuratūra atceļ VDD lēmumu par lietas slēgšanu. Man piešķirts personas statuss, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess. Dziesma laba, sāc no jauna. Atraduši, kā visu mūžu paturēt cilvēku izmeklēšanā."

Atgādināsim, ka pēc Vislatvijas vecāku sapulces specdienestu redzeslokā nokļuva Latvijas krievvalodīgie politiķi un aktīvisti, arī Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka, partijas valdes loceklis Iļja Kozirevs, kā arī publicists Vladimirs Lindermans un Aleksandrs Gapoņenko.

Pasākums, tā organizatori un dalībnieki ļoti nepatika Latvijas varasiestādēm, kas tobrīd intensīvi cīnījās pret krievu skolām, un Drošības policija (tagad – Valsts drošības dienests) zibenīgi saskatīja politiķu un tiesībsargu runās aicinājumus uz "sabiedrības šķelšānu" un visādu "starpnacionālā naida kurināšanu".

Šī iemesla dēļ pret krievvalodīgajiem tiesībsargiem un politiskajiem darbiniekiem tika ierosinātas vairākas krimināllietas.

Nākamo divu gadu laikā T.Ždanoka ne vienu reizi vien tika nopratināta, Kozirevs, Lindermans un Gapoņenko pat pasēdēja izmeklēšanas izolatorā. Pie tam Kozirevs tika aizturēts tikai pāris dienas, bet Lindermanu turēja ilgāk, savukārt Gapoņenko pat "sēdēja" Centrālcietumā gandrīz piecus mēnešus.

Tomēr 2.aprīlī VDD pārtrauca krimināllietas, kas bija ierosinātas Vislatvijas vecāku sapulces lietā. VDD bija spiests konstatēt, ka, pēc eksperta domām, nav konstatēti paziņojumi, kas norādītu uz kriminālnoziegumu.

Lindermans informēja, ka plāno pieprasīt kompensāciju.

15
Tagi:
Vladimirs Lindermans, Drošības dienests, Latvija
Pēc temata
"Bīstamajiem" aktīvistiem aizbāztas mutes: vecāku sapulces dalībnieki saņēmuši "piedošanu"
"Vecāku lietas" mācība: laiks atmest politkorektuma važas
Kāpēc Latvijas VDD nav izdevies iesēdināt Ždanoku, Gapoņenko, Kozirevu un Lindermanu