Krievijas un Latvijas robeža

Euronews: priekš kam Latvija uzbūvējusi jaunu "Berlīnes mūri"

114
(atjaunots 15:57 07.11.2019)
Trīsdesmit gadu laikā kopš Berlīnes mūra krišanas Eiropa uz savas robežas uzbūvējusi sešas reizes vairāk žogu.

RĪGA, 7. novembris – Sputnik. Pēc trīsdesmit gadiem kopš Berlīnes mūra krišanas Eiropas valsts uz savām robežām ir uzcēlušas aptuveni tūkstoti kilometru žoga, kas ir sešas reizes vairāk, nekā Berlīnes mūra garums, raksta Euronews.

Šoreiz Eiropu sadala nevis ideoloģija, bet gan bailes no bēgļiem un imigrantiem – sienu būvniecība aktivizējās pēc 2015. gada, kad sākās migrācijas krīze, kas saistīta ar pilsoņkaru Sīrijā.

Jaunas sienas uzbūvētas visā Eiropā, piemēram:

- apkārt Spānijas anklāviem Seuta un Melilja Ziemeļāfrikā;

- starp Turciju un Grieķiju, kā arī Turciju un Bulgāriju;

- starp Grieķiju un Ziemeļmaķedoniju;

- starp Ungāriju un Serbiju, kā arī Ungāriju un Horvātiju;

- starp Krieviju un Latviju, Lietuvu un Igauniju, kā arī Norvēģiju;

- franču Kalē.

Sienas un žogi uz ES robežām ir vienas no pamanāmākajām "Eiropas cietokšņa" pazīmēm.

Izņemot sienas kā tādas, pastāv arī jūras robežas, kā arī virtuālās – pierobežas kontroles sistēmas, kuru mērķis ir neielaist cilvēkus Eiropā un neļaut viņiem pārvietoties tās robežu ietvaros.

Kam tas ir izdevīgi

Globālais robežu drošības tirgus 2018. gadā maksāja aptuveni 17,5 miljardus eiro, un tuvākajos gados, acīmredzot, pieaugs par 8% gadā.

Kopš "aukstā kara" beigām ES valstis iztērējušas sienām un žogiem uz robežām aptuveni 1 miljardu eiro. Pieliksim klāt Ārējo robežu fonda (1,7 miljardu eiro no 2007. līdz 2013. gadam) un Iekšējās drošības fonda (2,76 miljardi eiro no 2014. līdz 2020. gadam) izmaksas. 2021. 2027 gada budžeta projektā Eiropas Komisija piešķīrusi 9,3 miljardus eiro Kompleksās robežkontroles fondam.

Šī nauda tikusi, piemēram, kompānijām Thales, Leonardo un Aurbus, kuras ražo sauszemes un jūras robežkontroles iekārtas, tostarp helikopterus, sensorus un radarus, kā arī spāņu firmai European Security Fencing – vadošajam dzeloņstieples ražotājam. Firmas produkcija tiek izmantota apkārt Kalē, Seutai un Meliljai, uz Ungārijas un Serbijas, Bulgārijas un Turcijas un Austrijas un Slovēnijas robežas.

Dažkārt sienas būvē nevis valstis, bet gan privātpersonas. Izstādes par Eiropas robežām "Varas sienas" kurators Ištvans Viragvolds pastāstīja Euronews par to, kā Slovākijas iedzīvotāji savāca naudu un palūdza vietējās varasiestādes uzbūvēt sienu apkārt čigānu kopienai.

"Tā nav pilns mūris, bet gan daži simti metru, to var apiet. Viņi vienkārši traucējuši čigāniem, kuri iet uz pilsētu, iet gar viņu mājām," pastāstīja viņš.

"Visas sienas cilvēces vēsturē tika nopostītas. Agri vai vēlu, bet tas notika," saka viņš.
114
Pēc temata
Nepareizi saskaitīji naudu – līdz 2 gadiem cietumā
"Totalitāras valsts pirmā pazīme": iedzīvotāji par VID reidiem skaidras naudas meklējumos
Liepiņa: VID vadītāja paņēmusi rokās beisbola nūju
Bijušais Satversmes tiesas vadītājs: Latvija pārvēršas par policejisku valsti

Video ir tikai sākums: policija izseko iedzīvotājus sociālajos tīklos

10
(atjaunots 17:29 26.05.2020)
Ziņas no modriem lasītājiem, speciālas programmas un papildu pierādījumi: Latvijas policija aktīvi izmanto sociālos tīklus noziegumu atklāšanai.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Npret kādu kurzemnieci tika ierosināta administratīvā lieta par atrašanos bērnu laukumā Covid-19 ierobežojumu laikā. Iespējamais pārkāpums policijas redzeslokā nonāca pēc tam, kad pārkāpuma video ievietots sociālajos tīklos.

Valsts policijas (VP) kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko pastāstīja telekanālam TV3, ka lielāko daļu video ierakstu, attēlus vai citādus materiālus viņiem iesūta vērīgi iedzīvotāji. Piemēram, video ierakstu ar iespējamu apreibinošu vielu lietošanu policisti bez ievērības nedrīkst atstāt.

Noliktava, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"Ir jāpārbauda šī informācija, jo, kā saprotat, šīs psihoaktīvās vielas paliek asinīs, cilvēkā. Tad vienkārši šo video var pārbaudīt un pierādīt ar citiem objektīviem apstākļiem," konstatēja Dmitrijs Homenko.

Video ieraksts, ko publicējis ātruma režīma pārkāpējs vai video ar iespējamu narkotiku lietošanu, vai kāds cits video pats par sevi esot tikai iespējamā pārkāpuma atklāšanas sākums. Gandrīz vienmēr pārkāpuma pierādīšanai ir nepieciešami papildu pierādījumi.

"No konteksta izrauts video fails no interneta vides nevar kalpot par 100% pierādījumu, jo tas ir kā signāls, kas signalizē, ka, iespējams, noticis pārkāpums," norāda Homenko.

Parasti par sociālajos tīklos manītajiem pārkāpumiem policistus informē iedzīvotāji, tomēr materiālus aktīvi meklē arī paši policisti. Ir speciāla programmatūra, kas, piemēram, pēdējā laikā izmantota, meklējot ar Covid-19 saistītas viltus ziņas.

"Ir speciāli programmnodrošinājumi, kuri ļauj analizēt sociālos tīklus, meklēt pēc atslēgvārdiem, cilvēka komentārus analizēt utt. Tāds sistemātisks un mērķtiecīgs darbs, tieši analizēt informāciju, kas saistīta ar Covid-19 publikācijām," stāsta Homenko.

Valsts policijā atgādināja par piedāvāto lietotni "Mana drošība". Tā sniedz iespēju sazināties ar policiju, nepieciešamības brīdī informēt policiju par savu atrašanās vietu, kā arī ziņot par pārkāpumiem internetā.

10
Tagi:
Latvijas policija, sociālie tīkli
Pēc temata
Ārkārtējas situācijas laikā aug vardarbība ģimenē, taču policija agresorus neaiztur
IeM: policijai ļoti vajadzīgi resursi, nāksies upurēt ēku apsardzi
Velobums Latvijā ir saistīts ar Covid-19: vai šogad pieaugs velosipēdu zādzību skaits
Līdz ar koronavīrusu Baltijas valstīs var ienākt trakie 90.gadi
Muris

Miris Rīgas kaķis Muris

11
(atjaunots 17:37 26.05.2020)
Kopš 2011.gada runči Kuzja un Muris piedalījās vairākās Rīgas reklāmas kampaņās, tikās ar galvaspilsētas viesiem mēra kabinetā un izpelnījušies vērā ņemamu slavu.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs pavēstījis skumjus jaunumus – miris kaķis Muris, kurš vēl nesen mita Rīgas domes ēkā.

"Muris. 2011-2020. R.I.P. Tu biji ļoti labs kaķis..." Ušakovs uzrakstīja savā lapā Facebook.

Politiķis nepastāstīja, kas noticis ar kaķi. Klusu cieš arī kaķu oficiālā lapa Facebook. Pēdējo reizi Mura fotogrāfija tajā parādījusies 22. maijā.

Kaķi Kuzja un Muris apmetās rātsnamā 2011.gadā, kad Ušakovs tos pieņēma no dzīvnieku patversmes un izmitināja savā kabinetā. Šajos gados kaķi piedalījās vairākās Rīgas reklāmas kampaņās, tikās ar galvaspilsētas viesiem mēra kabinetā un izpelnījušies vērā ņemamu slavu – Muzeju naktī pie rātsnama stājās rindā visi, kas vēlējās ar viņiem aprunāties.

Niks Ušakovs, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Politiķiem, kuri vēlējās ieņemt mēra krēslu, žurnālisti nemainīgi uzdeva jautājumu, kāds liktenis gaida Kuzju un Muri. Tomēr galu galā kaķi bija spiesti pamest mēra kabinetu – jaunajam pilsētas galvam Oļegam Burovam bija alerģija pret kaķiem.

Kuzja un Muris vispirms pārvācās uz vicemēres Annas Vladovas kabinetu, kurai ar viņiem izveidojās ļoti sirsnīgas attiecības. Tomēr pēc kārtējām pārmaiņām dome viņiem vēlreiz nācās mainīt dzīves vietu – februārī viņi ievācās Ušakova ofisā Rīgā.

11
Tagi:
Nils Ušakovs, Rīgas dome, Rīga
Pēc temata
Muris staigā pa galdu: Rīgas kaķi iejutušies Annas Vladovas kabinetā
Viņiem viss ir labi: žurnālisti apciemoja Kuzju un Muri
Kuzja un Muris aizbrauca no Rīgas domes, bet solīja atgriezties
"Rūpēsimies ne tikai par kaķiem": Rīgas vēlēšanām parādījies pirmais kopīgais saraksts
Ivans Konovalovs

Militārais eksperts: pat Baltijas valstis sāk saprast, ka ASV tās ir vienaldzīgas

0
(atjaunots 17:37 26.05.2020)
Vašingtonai ir vienalga, kāda ir to sabiedroto Eiropā attieksme par pašreizējo stāvokli pēc Savienoto Valstu informācijas par nodomu izstāties no Atvērto debesu līguma, uzskata eksperts.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir ļoti nozīmīgs mazo valstu, piemēram, Igaunijas acīs, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta portāls ERR.ee.

Viņš pauda nožēlu par to, ka pēc ASV izstāšanās no līguma vienošanās var pārtrūkt pilnībā. Pēc Luika domām, dokuments ir unikāls, pat starp bruņojuma kontroles līgumiem.

Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps informēja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un paliks ārpus tā, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Pie tam viņš pieļāva jaunas vienošanās izstrādi.

Intervijā radio Sputnik militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs paziņoja, ka ASV neinteresē sabiedroto viedoklis par pašreizējo situāciju, tomēr pat Baltijas valstis aptver, ka to intereses tiek ignorētas.

"Šis līgums taču vispirms ir svarīgs pašiem eiropiešiem. ASV nosprauž uzdevumu tā: ja viņi izstājas no līguma, viņu sabiedrotajiem Eiropā tomēr būs jāpilda Vašingtonas uzdevumi saskaņā ar līgumu. Tātad, kā cer Vašingtona, eiropieši lidos Krievijas gaisa telpā un ziņos par savākto informāciju. Taču tādā gadījumā tā ir totāla nicība pret šo valstu suverenitāti. Pat Baltijas valstis, kas gatavas uz visu, lai saņemtu vēl kādu Vašingtonas smaidu un atzinību, pat Polija, piemēram, to saprot. Skaidrs, ka tā ir nicība pret Eiropas valstīm, kas iestājušās NATO un parakstījušas Atvērto debesu līgumu," teica eksperts.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992.gadā Helsinkos. Patlaban līgumā piedalās 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt EDSO dalībvalstu gaisa telpā ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un militārajām darbībām.

Līguma mērķis ir veicināt valstu savstarpējās uzticības nostiprināšanos, pilnveidojot militārās darbības kontroles mehānismus, kā arī bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu.

0
Pēc temata
Militārais eksperts par ASV "aizdomām": reiz viņi jau izgāzās
Mediji: ASV izstājas no Atvērto debesu līguma un nostāda Baltiju neizdevīgā stāvoklī
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma