Ilga Šuplinska

Pieklibo gan labklājība, gan izglītība: iedzīvotāji ir neapmierināti ar ministru darbu

28
(atjaunots 10:47 07.11.2019)
Kariņa valdības ministriem Latvijas iedzīvotāji ielikuši zemus vērtējumus; ar ko ir neapmierināti visvairāk.

RĪGA, 7. novembris – Sputnik. Krišjāņa Kariņa valdība uzsāka darbu vairāk, nekā pirms desmit mēnešiem – 23. janvārī, un jau var noteikt pirmos rezultātus.

Kantar TNS Latvijas iedzīvotāju aptauja vecumā no 18 līdz 60 gadiem palīdzēja noskaidrot, kā viņi vērtē šīs valdības ministru darbu desmit baļļu skalā. Ministru vērtējumi svārstās 3,1 un 4,6 punktu robežās. Rezultātus publicēja LNT.

Visaugstāko vērtējumu respondenti ielikuši ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam ("Jaunā Vienotība") – viņš saņēmis 4,6 punktus no 10.

Aiz viņa seko iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) un kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) – viņi saņēma 4,4 punktus katrs.

Nedaudz sliktāk iedzīvotāji vērtē satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) un paša premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") darbu.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") saņēmis 4,1 balli, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) – 4 balles.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) saņēma vienādu vērtējumu – 3,9 punktus, finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") nedaudz mazāk – 3,8 punktus. Vēl vairāk atpaliek veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") ar rezultātu 3,4 punkti.

Savukārt noslēdz reitingu labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) ar rezultātu 3,1 punkts.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju netic, ka spēj ietekmēt valsts politiku, šīs rādītājs pēdējo gadu laikā saglabājas nemainīgs, neraugoties uz parlamenta vēlēšanām, kad Saeimā iekļuva daudz jaunu partiju.

28
Pēc temata
Neizskatās, ka Latvija kaut ko sasniegusi 30 gadu laikā: kas nav kārtībā ar budžetu 2020
Gandrīz 4000 eiro: "nabadzīgākais" Latvijas vadītājs saņems algas pielikumu
Latviju gaida "Diena bez ārsta": kam atņemt naudu – deputātiem vai kadetiem
"Kā Latvijas valdība ierullē iedzīvotājus asfaltā": par ko domāja Elksniņš
Rīgā noritēja akcija pret masku valkāšanu, foto no arhīva

Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās

4
(atjaunots 09:58 24.11.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta stingrāku ārkārtējās situācijas režīma ierobežojumu ieviešanu Latvijā koronavīrusa izplatības dēļ.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Latvijā tiek apspriesta iespēja ieviest striktākus ierobežojumus ar mērķi apturēt jaunās koronavīrusa infekcijas izplatību. Kantar TNS aptauja Latvijas iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem liecina, ka vienota viedokļa sakarā ar šādu pasākumu nepieciešamību sabiedrībā nav. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Jaunu ierobežojumu pretinieku tomēr izrādījās nedaudz vairāk. Gandrīz puse respondentu (48%) paziņoja ka nav vajadzības pastiprināt ārkārtējās situācijas režīmu, no tiem 20% ir stingri par to pārliecināti, vēl 28% drīzāk piekrīt tam, ka šādas nepieciešamības nav.

Vien nedaudz mazāk aptaujāto – 44%, – tieši pretēji, uzskata, ka valdībai ir jāievieš stingrāks epidemioloģiskais režīms, no tiem 19% paziņoja, ka tas noteikti ir nepieciešams, bet 25% drīzāk atbalsta šo variantu.

Katram desmitajam (8%) nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, otrais koronavīrusa vilnis Latvijā izrādījies krietni spēcīgāks par pirmo, un veselības aprūpes sistēmas resursi ātri izsīkst.

4
Tagi:
ārkārtējā situācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Sejas maskas un nekādu ūdeļu: valdība pieņēmusi jaunus ierobežojumus
Ko mēs gaidām? Ieviesiet totālu lokdaunu! Ārsts aicināja Latvijas premjerministru rīkoties
Latvijas veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums

Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19

4
(atjaunots 09:47 24.11.2020)
Nākamā gada beigās Latvijā var būt pieejamas vairāku ražotāju vakcīnas pret koronavīrusu, paziņoja Veselības ministrijā.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Pirmās vakcīnas pret koronavīrusu var parādīties Latvijā 2021. gada pirmajā ceturksnī. Vispirms tiks potēti cilvēki no riska grupām. Nākamā gada beigās valstī jau varētu būt pieejams vairāku ražotāju vakcīnas, paziņoja Veselības ministrijā, vēsta Jauns.lv.

Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska paziņoja, ka pašlaik visā pasaulē tiek izstrādātas 260 vakcīnas un 56 jau atrodas klīnisko izmēģinājumu stadijā. Sešas vakcīnas ietilpst preparātu sarakstā, kuras plāno iepirkt Eiropas Komisija.

Eiropas Zāļu aģentūrā pašlaik tiek izskatīti trīs vakcīnu pret Covid-19 pieteikumi apstiprināšanai visā Eiropas Savienībā, kurus iesniedza kompānijas Pfizer sadarbībā ar BioNTech, Moderna un AstraZeneca.

Zavadska piebilda, ka par vakcīnu efektivitāti varēs spriest tikai pēc tam, kad tās parādīsies tirgū, taču arī 70% rādītājs esošajos apstākļos būs labs variants. Viņa piebilda, ka vakcīna palīdzēs novērst nāves gadījumus un smagu Covid-19 slimības gaitu, samazinās pacientu skaitu, kuriem būs nepieciešama ārstēšanās stacionāros. Taču pagaidām nav iespējams pateikt, vai vakcīna novērsīs arī vieglu koronavīrusa slimības gaitu un vai pateicoties tai parādīsies kolektīvā imunitāte.

Latvijā pēc atļautas vakcīnas parādīšanās pirmām kārtām potēs medicīnas iestāžu darbiniekus, pansionātu iemītniekus, sirmgalvjus, cilvēkus ar hroniskām slimībām un operatīvo dienestu darbiniekus, paziņoja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības direktore Santa Līviņa.

Valsts apmaksātu vakcināciju sākumposmā plānots nodrošināt vairāk nekā 800 tūkstošiem cilvēku.

Vakar Latvijā tika ziņots par 2256 koronavīrusa izmeklējumiem un 116 jauniem inficēšanās gadījumiem. Deviņi cilvēki ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi nomira.

Diennakts laikā tika stacionēti 45 cilvēki ar Covid-19, kopumā, saskaņā ar vakardienas datiem, stacionāros ārstējās 437 pacienti ar šo diagnozi, 23 no tiem bija smagā stāvoklī.

Kopumā vakar reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā sastādīja 13 236, no tiem 1635 gadījumos cilvēki izveseļojās, savukārt 162 – nomira.

4
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Veselības ministrija
Pēc temata
KTIF un Gamaleja centrs stāstīs par vakcīnu Sputnik V sociālajos tīklos
Krievijā atklāti dati par vakcīnas "Sputnik V" efektivitāti
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām
Jau pēc dažiem mēnešiem: kas pirmais saņems Covid-19 vakcīnas Latvijā
Miernešu spēki

Miernešu operācijas reitings Kalnu Karabahā

0
(atjaunots 10:45 24.11.2020)
Krievijas karavīru dislokācija minimizē konflikta militāra risinājuma risku un ļauj Azerbaidžānas un Armēnijas vadība atgriezties pie pārrunu galda, bet vietējiem iedzīvotājiem – savās mājās.

Misija demonstrē Krievijas ārpolitikas augsto efektivitāti, kā arī Krievijas Bruņoto spēku nevainojamo organizāciju un cīņas gatavības augsto līmeni, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki konflikta zonā nivelē pretinieku bruņotas konfrontācijas risku. Krievijas GKS kara transporta lidmašīnas vēl joprojām nogādā konflikta zonā 15. motorizēto strēlnieku brigādes vienības un tehniku – tas ir uzticams stabilitātes garants Dienvidkaukāzā. Kopš operācijas sākuma Stepanakertā un citās apdzīvotās vietās no Armēnijas teritorijas atgriezušies vairāk nekā 4 tūkstoši bēgļu.

Sarežģītā humanitāro uzdevumu kompleksa risināšanai Kalnu Karabahā Starpresoru reaģēšanas centrā strādā Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas vienība un piecas specializētās struktūras, kas nodarbojas ar spridzekļu neitralizācijas, medicīniskās, transporta un sadzīves sagādes jautājumiem un naidīgo pušu samierināšanu.

Novērošanas posteņi, patruļas un  policijas funkciju izpilde drošības zonās "Ziemeļi" un "Dienvidi" ir manāmas ar neapbruņotu aci. Mierneši rūpējas par civilā autotransporta drošu satiksmi Lačinas koridorā, pārbauda automašīnas, lai novērstu ieroču pārvadāšanu. Daudzi operācijas uzdevumi, struktūras, mehānismi un algoritmi nav tik labi saskatāmi. Situācijai Karabahā nav analogu vēsturē un tā izvirza ļoti stingras prasības 15. motorizēto strēlnieku brigādes kareivjiem.

Krievijas Federālais drošības dienests kontrolēs to, kā Armēnija nodrošina transporta satiksmi starp Azerbaidžānas rietumu rajoniem un Nahičevānas Autonomo Republiku (nekavēta pilsoņu, transporta līdzekļu un kravu pārvietošanās abos virzienos). Krievijas valdība segs ar miernešu darbību saistītos izdevumus. Jāpiebilst, ka tāda operācija izmaksā simtiem miljonu dolāru gadā (personālsastāva uzturēšana, tehnikas ekspluatācija, degvielas patēriņš), taču drošība Dienvidkaukāzā nav ar naudu mērāma.

Operācijas nozīme ir milzīga, reitings – ārkārtīgi augsts. Lai arī ANO mērogā Krievijas misija Karabahā nav plašākā, tomēr tai ir milzīga nozīme stabilitātei Dienvidkaukāzā un Kaspijas reģionā.

Tuvākās ārvalstis

Krievijas mierneši daudz izdarījuši, lai stiprinātu drošību pēcpadomju teritorijā – Abhāzijā, Dienvidosetijā, Tadžikistānā, Piedņestrā. Tomēr nesenie traģiskie notikumi Kalnu Karabahā liecina, ka bruņoto konfliktu potenciāls NVS valstīs saglabājas. Piemēri ir visu acu priekšā.

Nesen Moldovas jaunievēlētā prezidente Maija Sandu paziņoja, ka nepieciešams izvest Krievijas karavīrus no Piedņestras. Iespējams, viņa ir aizmirsusi, ka tas ir vienīgais reģions Austrumeiropas teritorijā, kur pēc miernešu kontingenta ievešanas 1992. gadā saskaņā ar atbilstošu vienošanos tika pielikts punkts karadarbībai un tā nav atsākusies jau 28 gadus.

© Sputnik / Aram Nersesyan

Piedņestrā dislocēta Krievijas BS Operatīvā grupa. Viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir milzīgā un ļoti bīstamā vecās munīcijas arsenāla (vairāk nekā 20 tūkstoši tonnu) apsardze netālu no Kolbasnas apdzīvotās vietas (90. gadu sākumā šurp nogādāja padomju karaspēka munīcijas krājumus no Vācijas, Ungārijas un Polijas). Nav iespējams likvidēt arsenālu uz vietas, arī izvest būtu grūti – būtu vajadzīgi aptuveni 2500 vagoni, pie tam 57% munīcijas vairs nav pārvietojami. Ja krievu kareivji aizies, stāvoklis Moldovā kļūs sprādzienbīstams – vistiešākajā nozīmē. Cerēsim, ka pragmatiska pieeja gūs virsroku.

Gribētos pieminēt miernešu efektivitāti Centrālāzijas virzienā. atgādināšu: 1993. gadā Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna un Kirgizstāna parakstīja lēmumu par Kolektīvo miernešu spēku (KMS) izveidi. Tie kļuva par stabilitātes stūrakmeni reģionā. Toreiz KMS iekļāvās Krievijas 201. motorizēto strēlnieku divīzija un pārējo valstu vienības. Kopīgiem spēkiem miernešiem tajā pašā gadā izdevās nivelēt bruņoto konfliktu Tadžikistānā. Republikā palika Krievijas FDD robežsardzes dienesta operatīvā grupa, bet 2005. gadā uz 201. motorizēto strēlnieku divīzijas bāzes Tadžikistānā veidojās 201. Krievijas armijas bāze, pēc būtības – mierneši.

Krievijas Federācija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle līdz ar citām valstīm ir atbildīga par mieru visā pasaulē. Valsts novērš un likvidē starpnacionālos un iekšējos konfliktus pēcpadomju teritorijā un citās valstīs autonomu misiju, ANO spēku un KDLO kontingenta sastāvā.

No Dienvidslāvijas līdz Angolai

Krievijas mierneši guvuši vērā ņemamu pieredzi – no ANO militāro novērotāju skaita viedokļa valsts iekļāvusies pirmajā desmitā.

Šada veida misijas tiek relatīvi dalītas divās kategorijās – miera uzturēšana un pušu piespiešana ievērot mieru ar spēku. Atbilstoši stāvoklim konflikta zonā, miernešu spēku prioritārie uzdevumi un darbības, operācijas statuss var mainīties. Piemēram, 2008. gada augustā miera uzturēšanas operācija Gruzijas-Dienvidosetijas konflikta zonā pārvērtās par operāciju, kas piespieda Gruziju ievērot mieru (pēc Gruzijas lēmuma sākt karadarbību un uzbrukuma Krievijas miernešu postenim).

Smago pieredzi Krievijas karavīri paplašina jau kopš 1992. gada, kopš ANO operācijām Dienvidslāvijā (1992.-2003.gg.), kur Krievijas kontingents sasniedza 1600 cilvēkus. Vēlāk līdzīgi uzdevumi tika risināti Angolā, Libērijā, Mozambijā, Kotdivuārā, Ruandā, Burundi, Etiopijā, Sudānā, Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā. Katrai misijai ir savas īpatnības, atkarīgas no konflikta līmeņa, militārās pretdarbības riska drošības zonā, piesaistāmo spēku skaita, loģistikas un rotācijas īpatnībām, vietējo iedzīvotāju mentalitātes un klimata apstākļiem. Kareivji spiesti ātri pielāgoties "nestabila" miera stāvoklim svešā valstī un pastāvīgi būt cīņas gatavībā visa komandējuma laikā. Parastais rotācijas cikls veido sešus mēnešus, un tas ir skarbs miernešu fiziskās izturības un gara spēka pārbaudījums. Novērotāju misijas ir gandrīz neapbruņotas, operācijas ar miernešu spēku dalību pārsvarā ir viegli bruņotas.

Šogad Krievijas mierneši piedalās deviņās ANO misijās: Rietumsahārā (MINURSO), CĀR (MINUSCA), Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUSCO), Kiprā (UNFICYP), Sudānā (UNISFA), Kosovā (UNMIK), Sudānas dienvidos (UNMISS), Tuvajos Austrumos (UNTSO) un Kolumbijā (UNVMC). To vidū lielākā ir ANO un Āfrikas savienības miernešu operācija Sudānā (vairāk nekā 20 tūkstoši kareivju). Neskatoties uz eksotisko ģeogrāfiju, tas ir smags darbs ar pastāvīgu dzīvības risku. Ik gadus visā pasaulē iet bojā aptuveni 100 mierneši. Pārsvarā tas notiek mērķtiecīgu uzbrukumu rezultātā.

0
Tagi:
aizsardzība, bruņotie spēki, mierneši, Kalnu Karabaha, Krievija, ANO
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā
Krīze Karabahā un dronu pielietojuma pieredze Sīrijā
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"