Eiro naudaszīmes. Foto no arhīva

Jūs tikai pasakiet, kam kas jāatņem: tiesas iesaistās banku "remontā" Latvijā

61
(atjaunots 07:24 06.11.2019)
Latvijas finanšu sistēmas "kapitālremonts" negatīvi ietekmējis investīciju klimatu, normas piemēro neapdomīgi, izputinātas tiek pat vietējās kompānijas ar 25 gadu pieredzi, savukārt tiesas aizmirsušas par nevainīguma prezumpciju, paziņoja ABLV akcionāru advokāts.

RĪGA, 6. novembris – Sputnik. Latvijas finanšu nozares "remonts" iedzinis bankas tādā situācijā, ka viņi nevēlas riskēt un pat parastās situācijās neiedziļinās klienta darījumos, bet gan slēdz kontus. No tā cietušas jau daudzas absolūti "tīras" Latvijas kompānijas, kuras bankrotē, savukārt viņu vietā atnāk, piemēram, skandināvi, pastāstīja Dienas Bizness advokāts Jānis Kārkliņš.

Viņš pārstāv ABLV akcionāru intereses bankas likvidācijas procesā.

Kaitējums reputācijai

Kārkliņš pastāstīja, ka ABLV klienti nav apmierināti ar to, ka viņu līdzekļi ir iesaldēti kontos jau pusotru gadu ievilkušās to "tīruma" pārbaudes metodikas saskaņošanas dēļ. Advokāts neizslēdz, ka bankas klienti iesāks tiesas procesus, kuri var beigties arī ar prasībām pret Latvijas valsti. Viņš norādīja, ka tas nodarīs vēl lielāku kaitējumu valsts reputācijai, un investori sāks apiet apkārt Latvijai.

Turklāt Kārkliņš norādīja, ka "dažu politiķu un ierēdņu histēriskā reakcija un nemitīgā pelnu kaisīšana uz galvas un vaimanas par vietu, kur it kā atmazgāta teju vai visas pasaules nelegāli iegūtā nauda (Latvija - naudas atmazgāšanas pasaules centrs), grauj valsts prestižu". Advokāts piemēra kārtā minēja Vācijas, Nīderlandes un Skandināvijas pieredzi, kur vēsturiski problēmu ar naudas atmazgāšanu nav bijis mazāk, taču regulatori un bankas šajās valstīs metodiski risinājuši šos jautājumus.

"Pārāk šaustot sevi, citas valstis to izmantos, lai noveltu atbildību arī no sevis un ar pirkstu rādītu tikai uz Latviju. Baidos, ka sekas ilgtermiņā jutīs visa valsts," uzsvēra zvērināts advokāts.

Nerezidentu pēdās aizdzina vietējās kompānijas

Politiķu un ierēdņu rīcība iedzinusi Latvijas bankas situācijā, kad baņķieri nevēlas riskēt, un pat vienkāršās situācijās neiedziļinās klienta darījumos, bet gan vienkārši slēdz kontus, pastāstīja advokāts. Saskaņā ar viņa novērojumiem, epopeja, kura aizsākās ar "čaulas kompāniju" un aizdomīgu nerezidentu kontu slēgšanu, beidzās ar to, ka no Latvijas tirgus tiek padzīti arī vietējie uzņēmēji, kuri godīgi maksā nodokļus un nodarbina cilvēkus.

"Ja uzņēmumam tiek slēgts konts, tad var uzskatīt, ka tas vairāk neeksistē. Un šādā situācijā apgalvot, ka nekāda efekta un ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību nav, ir vienkārša realitātes ignorēšana, lai neteiktu skarbāk. Būtībā šobrīd no šīs jaunieviestās baņķieru atbildības cieši arī godīgie uzņēmēji. Faktiski normu piemērošana notiek bez saprāta," pateica Kārkliņš.

Advokāts minēja konkrētu gadījumu savā praksē, kad Latvijas varasiestādes iznīcināja Latvijas kompāniju, un tās vietu ieņēma ārzemju konkurenti.

"Vietējs uzņēmums, kurš strādā Latvijā vairāk nekā 25 gadus, nodarbina vairākus desmitus cilvēku, reģionā konkurē ar Zviedrijas un Somijas kompānijām, saņem ziņu, ka banka slēgs kontus, jo, veicot pārbaudi, bankas darbinieki neesot spējuši saprast, ar kādiem līdzekļiem uzņēmuma īpašnieki palielinājuši pamatkapitālu 2000. gadu vidū. Īpašnieki pārsteigti, ka viņiem pēc padsmit gadiem prasa konkrētus dokumentārus pierādījumus, kurus bankas speciālisti uzskatītu par atbilstošiem. Īpašnieku rīcībā tādu dokumentu, kurus atzītu banka par atbilstošiem līdzekļu izcelsmei, nav, un tas nozīmē konta slēgšanu un bankrotu, jo šajā pašā bankā šim uzņēmumam bija vairāku eiro liela apgrozāmo līdzekļu kredītlīnija, ko banka prasa atmaksāt. Rezultātā vietējā kapitāla uzņēmuma vietu ieņem Skandināvijas uzņēmumi, kuriem tādējādi atbrīvojas tirgus nišā, jo konkurenta vairs nav," pastāstīja Kārkliņš.

Citā gadījumā pirmās instances tiesa atzina kādas vietējās kompānijas naudu par noziedzīgi iegūtu un konfiscēja to, pat neuzaicinot uz sēdi ar pavēsti konkrētas juridiskas personas (tostarp viņu juristus) sniegt savus paskaidrojumus un pierādījumus.

Jūs tikai pasakiet, kam ir daudz – mēs atņemsim

Viņš norādīja, ka kontu slēgšana bez jebkādas situācijas noskaidrošanas jau ir kļuvusi par ierastu lietu. Šodien nevis valstij ir jāpierāda, ka viens vai otrs ir vainīgs naudas atmazgāšanā vai ka līdzekļi ir iegūti noziedzīgā ceļā, bet gan, tieši pretēji, pierādīšanas slogs (par naudas izcelsmes legālumu) pilnībā tiek pārlikts uz to cilvēku pleciem, par kuriem radušās aizdomas. Taču likums, piemēram, neprasa glabāt dokumentus ilgāk par 5-10 gadiem.

"Bet ko darīt, ja tiek prasītas bankas konta izdrukas no pagājušā gadsimta pēdējiem gadiem, kuras nav saglabājušās? Nevarat  pierādīt, ka līdzekļu izcelsme ir legāla, tad tie ir noziedzīgi iegūti un par tiem veiktie pirkumi (īpašumi) tiek konfiscēti," pauda sašutumu Kārkliņš.

Pēc viņa sacītā, "kapitālremonta" normas piemēro bez saprāta, un uz to pat ir norādījis Starptautiskais valūtas fonds. Jaunākajā atskaitē par Latviju teikts, ka naudas atmazgāšanas risku mazināšana notiek rupji, kā rezultāts – tiek slēgti godīgi strādājošu uzņēmumu konti, pastāstīja advokāts.

"Vistrakāk, ka viens tiesnesis neoficiālā sarunā tā arī skaidri pateica – rakstiet likumā, ko vien vēlaties, mēs tāpat atņemsim tiem, kam ir par daudz…" padalījās Kārkliņš.

61
Pēc temata
Par 1 dolāru vērtu operāciju nerezidenti maksāja 90 dolārus: kā strādāja Danske Bank
Uzticības krīze: skandāli ar naudas atmazgāšanu satricinājuši Skandināviju
Zviedrijas varasiestādēm rodas aizdomas par Swedbank krāpšanos
Bloomberg: vai eirozonas valstis ir gatavas kopā cīnīties ar naudas atmazgāšanu
Televizors un tālvadības pulti, foto no arhīva

"Dāvana" krievu skatītājiem: no TV ētera padzen pēdējo vietējo kanālu krievu valodā

16
(atjaunots 07:42 27.02.2021)
Līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. To apstiprināja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Ceturtdien, 25. februārī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija nolēma apspriest situāciju ar elektroniskajiem medijiem mazākumtautību auditorijai. Varētu domāt, ka pēc vairāku desmitu krievu valodā strādājošo televīzijas kanālu slēgšanas Latvijas sabiedriskajai apraidei strauji paveicies. Tomēr tik vienkārši nemaz nav, stāsta ВВ.lv.

Stratēģisks uzdevums

Jaunievedumi paredz – līdz septembrim saturs krievu valodā no LTV7 pilnībā pazudīs. To apstiprināja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Paliks tikai radio un internets. Un to pat ar zināmu lepnumu dēvē par jauno "multivides platformu".

Tikšanās bija īpaši aktuāla, ņemot vērā topošo multivides platformu. To sēdes sākumā paziņoja komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"). Lai sabiedrība būtu saliedēta, kā viņš izteicās, uzaicināta visa NEPLP vadība un virkne citu ierēdņu. LTV programmu direktore Rita Ruduša paziņoja, ka norādītās platformas koncepcija top jau kopš 2016. gada, tas esot "liela stratēģiska uzdevuma elements".

Viņa pastāstīja, ka darbs rit gluži kā visā Eiropā – priekšroka tiek dota digitālajai televīzijai. Diemžēl, viņa atzina, cilvēki aizvien retās skatās tradicionālo televīziju – no 2017. gada "biežo skatītāju" daļa sarukusi no 36% līdz 19%.

Ruduša apliecināja, ka LTV veic nopietnu darbu – tā ir nopietna žurnālistika, vizualizācija. Viņa informēja, ka LTV orientējas uz ekonomiski aktīvo auditoriju, 20-55 gadu vevuma grupu. Fokusā ir pilsētnieki ar augstāko izglītību, kam raksturīga lojalitāte un uzticība, kuri ieinteresēti Latvijas sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos.

Sabiedriskās televīzijas pārstāve novērtēja, ka patlaban Zaķusalā un Doma laukumā tapusī produkcija interesē 392 tūkstošus Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju. Ruduša norādīja, ka auguši tematiskie raidījumi, personiski izcelts sporta žurnālists Vladimirs Ivanovs.

Digitālais modelis paredz "ļoti minimālu personālu". Cita starpā to apkalpo kameras-roboti. Patlaban mediju kanālos vajadzīgi "universālie karavīri", kas prot visu. 2021. gada septembrī sola panākt principiāli jaunu kvalitāti. Tiek iepirktas iekārtas un aparatūra. Rezultātā teorētiski vajadzētu izdoties "daudzveidīgai un spilgtai" apraidei.

Mihails Joffe
© Sputnik / Александр Натрускин

Tagad ir vakuums

Taču tas plānots nelatviešiem paredzētai apraidei, atzina NEPLP vadītājs. Padomes locekle Ieva Kalderauska norādīja, ka minētajā kategorijā var iekļaut aptuveni 37% Latvijas iedzīvotāju – vairāk nekā 715 tūkstošus cilvēku.

Pavisam drīz ne viņi, ne arī citi skatītāji neieraudzīs republikāniskajā kanālā LTV7 pārraides krievu valodā.

NEPLP šajā jautājumā ir mazliet neskaidra pozīcija: lai arī LTV7 ir salīdzināmi augsta atpazīstamība un piekļuva, pērn LTV nesasniedza virkni nosprausto sabiedriskā labuma mērķu, kas vēlreiz apliecina, ka vajadzīgas pārmaiņas.

Tomēr Āboliņš vēlreiz uzsvēra, ka līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. Paliks tikai radio un internets.

Savā prezentācijā Kalderauska apsolīja nodrošināt mazākumtautību pārstāvniecību. Vienlaikus Saeimas komisijas sēdē neviens no šīs kategorijas nebija aicināts piedalīties.

16
Tagi:
NEPLP, krievu valoda, televīzijas kanāli
Pēc temata
"Sāksim badoties": REN TV atbildēja uz translācijas pārtraukšanu Latvijā
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
Latvija uz gadu aizliegusi RTR retranslāciju valsts teritorijā
Latvijā aizliegta vēl 16 Krievijas telekanālu retranslācija

Koncepcija mainījusies: valdība pārdomājusi un veikalus neatvērs

35
(atjaunots 07:59 26.02.2021)
Veikali ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, kam bija plānots ļaut pārdot visu savu sortimentu, tomēr neatsāks darbu 1. martā.

RĪGA, 26. februāris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība atlikusi lēmumu par veikalu iespējamu atvēršanu no 1. marta. Pagaidām tirdzniecības paplašināšana atlikta par nedēļu.

Ministru kabineta sēdē otrdien pieņemts konceptuāls lēmums par to, ka no 1. marta ar paaugstinātiem drošības padākumiem varēs strādāt visi veikali, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus, un tiem būs ļauts pārdot visu savas produkcijas sortimentu.

Tomēr nākamo divu dienu laikā parādījās korekcijas. Vispirms mediķi (ar veselības ministru priekšgalā) pauda bažas par iespējamu trešo koronavīrusa vilni, pēc tam prezidents piezīmēja: ja pieņemto atvieglojumu rezultātā infekcijas gadījumu skaits atkal pieaugs, ministriem nāksies uzņemties politisku atbildību.

Galu galā ceturtdienas sēdē tika nolemts: tagad nav piemērotākais laiks drošības pasākumu liberalizācijai un veikalu atvēršanai. Šādu viedokli pauda gan premjerministrs Krišjānis Kariņš, gan veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs piedāvāja operatīvās pārvaldes valdības grupai sagatavot kritērijus, kuru ievērošanas gadījumā veikali gūs iespēju strādāt. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens valdības sēdē visai emocionāli konstatēja, ka valdība ar tādiem soļiem raida nepareizus signālus medijiem un sabiedrībai. Turklāt, iekšlietu ministrs atzīmēja, atverot mazos veikalus, cilvēki mazākos pulkos dotos pēc pirkumiem uz lielveikaliem (kam patlaban ļauts strādāt), samazinātos rindas, kurās cilvēki dažkārt neievēro paredzēto distanci.

Patlaban valdība izskata Ekonomikas ministrijas ierosinājumu, kas paredz atļauju mazajiem veikaliem strādāt no 9. marta, nevis no mēneša sākuma. Prasības veikaliem nav mainītas – durvis varēs vērt veikali ar atsevišķu ieeju, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus.

Skaidrs, ka tamlīdzīga viedokļa maiņa Ministru kabinetā nedāvā stabilitātes sajūtu uzņēmējiem un nepalielina iedzīvotāju ticību valdības lēmumu loģikai un prognozējamībai.

35
Tagi:
ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Apetīte aug Covid laikā. Latvijas valdības tēriņi pandēmijas laikā modina šaubas
Pensionāriem piešķirs 100 miljonus eiro, bet pabalstus saņems ne visi: kādi ir varianti
"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī
Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus
NATO

Amerikāņu ģenerālis uzskata, ka Krievija apdraud ASV pastāvēšanu

0
(atjaunots 08:46 27.02.2021)
Maskava izmanto netradiionālus instrumentus, piemēram, privātās militārās kompānijas, cenšoties iebiedēt, novājināt un sašķelt ASV un to sabiedrotos, uzskata amerikāņu ģenerālis.

RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Krievija destabilizē situāciju visā pasaulē un apdraud Savienotās Valstis, kā arī vairākus to sabiedrotos.

Šādu viedokli paudis ASV Bruņoto spēku Eiropā komandieris, NATO apvienoto spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Tods Volterss, vēsta RIA Novosti.

Viņa uzrunā Gaisa kara asociācijas simpozija ietvaros, ko citēja Pentagons, atzīmēts, ka, neskatoties uz "vispārējo nosodījumu" un sankciju politiku, Krievijas "ļaundabīgās darbības" novērojamas Eiropā un vairākos citos pasaules reģionos.

Maskava izmanto netradicionālus instrumentus, piemēram, privātās militārās kompānijas, cenšoties iebiedēt, novājināt un sašķelt ASV un to sabiedrotos, turpināja Volterss.

Ģenerālis piebilda, ka vienlaikus Krievija cenšoties saglabāt savu padomju laika ietekmes sfēru un šiem nolūkiem pret virkni pēcpadomju valstu izmantojot spēku un piespiešanu.

Iepriekš radio Sputnik informēja: Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova salīdzināja  ar cirku ES iespējamās sankcijas Alekseja Navaļnija lietā.

ASV spēku Eiropā un NATO apvienoto spēku Eiropā virspavēlnieka ģenerāļa Toda Voltersa izteikumi par Krievijas draudiem ir rutīna, atkārtojas tas, kas izskanējis pēdējo gadu laikā dažādos līmeņos, - tā Voltersa izteikumus komentēja Krievijas Starptautisko lietu padomes direktors Ivans Timofejevs.

ASV un NATO cenšas dēmonizēt Krieviju, uzskata militārais eksperts.

"Viņi to atkārto jau ļoti sen, vismaz pēdējos septiņus gadus, iespējams, pat ilgāk. Tāpēc Volterss neko jaunu nav paziņojis – tas viss rakstīts daudzos NATO un ASV dokumentos. Varēja arī kaut ko oriģinālāku izdomāt. Tā ir rutīna, vienu un to pašu stāsta dažādos līmeņos. Kārtējais ģenerālis atkārtojis to, ko stāsta jau vairākus gadus," Timofejevs konstatēja sarunā ar RIA Novosti.

Voltersa izteikumi nekādi nav saistīti ar ES jaunajām sankcijām pret Maskavu.

"Vienkārši attiecības ir sliktas, tāpēc ideoloģija un sankcijas iet roku rokā, un valda iluzija, ka tās ir koordinētas lietas. Patiesībā tā nav. Nebūt ne vienmēr," atzīmēja KSLP direktors.

 

0
Tagi:
draudi, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijas ĀM: Savienoto Valstu manevri Melnajā jūrā apdraud mieru
Zaharova atbildēja uz NATO izteikumiem par draudiem no Krievijas puses
Krievijā komentēja ASV paniku par "vienotību ar NATO" un "graušanu"