Eiro naudaszīmes. Foto no arhīva

Jūs tikai pasakiet, kam kas jāatņem: tiesas iesaistās banku "remontā" Latvijā

59
(atjaunots 07:24 06.11.2019)
Latvijas finanšu sistēmas "kapitālremonts" negatīvi ietekmējis investīciju klimatu, normas piemēro neapdomīgi, izputinātas tiek pat vietējās kompānijas ar 25 gadu pieredzi, savukārt tiesas aizmirsušas par nevainīguma prezumpciju, paziņoja ABLV akcionāru advokāts.

RĪGA, 6. novembris – Sputnik. Latvijas finanšu nozares "remonts" iedzinis bankas tādā situācijā, ka viņi nevēlas riskēt un pat parastās situācijās neiedziļinās klienta darījumos, bet gan slēdz kontus. No tā cietušas jau daudzas absolūti "tīras" Latvijas kompānijas, kuras bankrotē, savukārt viņu vietā atnāk, piemēram, skandināvi, pastāstīja Dienas Bizness advokāts Jānis Kārkliņš.

Viņš pārstāv ABLV akcionāru intereses bankas likvidācijas procesā.

Kaitējums reputācijai

Kārkliņš pastāstīja, ka ABLV klienti nav apmierināti ar to, ka viņu līdzekļi ir iesaldēti kontos jau pusotru gadu ievilkušās to "tīruma" pārbaudes metodikas saskaņošanas dēļ. Advokāts neizslēdz, ka bankas klienti iesāks tiesas procesus, kuri var beigties arī ar prasībām pret Latvijas valsti. Viņš norādīja, ka tas nodarīs vēl lielāku kaitējumu valsts reputācijai, un investori sāks apiet apkārt Latvijai.

Turklāt Kārkliņš norādīja, ka "dažu politiķu un ierēdņu histēriskā reakcija un nemitīgā pelnu kaisīšana uz galvas un vaimanas par vietu, kur it kā atmazgāta teju vai visas pasaules nelegāli iegūtā nauda (Latvija - naudas atmazgāšanas pasaules centrs), grauj valsts prestižu". Advokāts piemēra kārtā minēja Vācijas, Nīderlandes un Skandināvijas pieredzi, kur vēsturiski problēmu ar naudas atmazgāšanu nav bijis mazāk, taču regulatori un bankas šajās valstīs metodiski risinājuši šos jautājumus.

"Pārāk šaustot sevi, citas valstis to izmantos, lai noveltu atbildību arī no sevis un ar pirkstu rādītu tikai uz Latviju. Baidos, ka sekas ilgtermiņā jutīs visa valsts," uzsvēra zvērināts advokāts.

Nerezidentu pēdās aizdzina vietējās kompānijas

Politiķu un ierēdņu rīcība iedzinusi Latvijas bankas situācijā, kad baņķieri nevēlas riskēt, un pat vienkāršās situācijās neiedziļinās klienta darījumos, bet gan vienkārši slēdz kontus, pastāstīja advokāts. Saskaņā ar viņa novērojumiem, epopeja, kura aizsākās ar "čaulas kompāniju" un aizdomīgu nerezidentu kontu slēgšanu, beidzās ar to, ka no Latvijas tirgus tiek padzīti arī vietējie uzņēmēji, kuri godīgi maksā nodokļus un nodarbina cilvēkus.

"Ja uzņēmumam tiek slēgts konts, tad var uzskatīt, ka tas vairāk neeksistē. Un šādā situācijā apgalvot, ka nekāda efekta un ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību nav, ir vienkārša realitātes ignorēšana, lai neteiktu skarbāk. Būtībā šobrīd no šīs jaunieviestās baņķieru atbildības cieši arī godīgie uzņēmēji. Faktiski normu piemērošana notiek bez saprāta," pateica Kārkliņš.

Advokāts minēja konkrētu gadījumu savā praksē, kad Latvijas varasiestādes iznīcināja Latvijas kompāniju, un tās vietu ieņēma ārzemju konkurenti.

"Vietējs uzņēmums, kurš strādā Latvijā vairāk nekā 25 gadus, nodarbina vairākus desmitus cilvēku, reģionā konkurē ar Zviedrijas un Somijas kompānijām, saņem ziņu, ka banka slēgs kontus, jo, veicot pārbaudi, bankas darbinieki neesot spējuši saprast, ar kādiem līdzekļiem uzņēmuma īpašnieki palielinājuši pamatkapitālu 2000. gadu vidū. Īpašnieki pārsteigti, ka viņiem pēc padsmit gadiem prasa konkrētus dokumentārus pierādījumus, kurus bankas speciālisti uzskatītu par atbilstošiem. Īpašnieku rīcībā tādu dokumentu, kurus atzītu banka par atbilstošiem līdzekļu izcelsmei, nav, un tas nozīmē konta slēgšanu un bankrotu, jo šajā pašā bankā šim uzņēmumam bija vairāku eiro liela apgrozāmo līdzekļu kredītlīnija, ko banka prasa atmaksāt. Rezultātā vietējā kapitāla uzņēmuma vietu ieņem Skandināvijas uzņēmumi, kuriem tādējādi atbrīvojas tirgus nišā, jo konkurenta vairs nav," pastāstīja Kārkliņš.

Citā gadījumā pirmās instances tiesa atzina kādas vietējās kompānijas naudu par noziedzīgi iegūtu un konfiscēja to, pat neuzaicinot uz sēdi ar pavēsti konkrētas juridiskas personas (tostarp viņu juristus) sniegt savus paskaidrojumus un pierādījumus.

Jūs tikai pasakiet, kam ir daudz – mēs atņemsim

Viņš norādīja, ka kontu slēgšana bez jebkādas situācijas noskaidrošanas jau ir kļuvusi par ierastu lietu. Šodien nevis valstij ir jāpierāda, ka viens vai otrs ir vainīgs naudas atmazgāšanā vai ka līdzekļi ir iegūti noziedzīgā ceļā, bet gan, tieši pretēji, pierādīšanas slogs (par naudas izcelsmes legālumu) pilnībā tiek pārlikts uz to cilvēku pleciem, par kuriem radušās aizdomas. Taču likums, piemēram, neprasa glabāt dokumentus ilgāk par 5-10 gadiem.

"Bet ko darīt, ja tiek prasītas bankas konta izdrukas no pagājušā gadsimta pēdējiem gadiem, kuras nav saglabājušās? Nevarat  pierādīt, ka līdzekļu izcelsme ir legāla, tad tie ir noziedzīgi iegūti un par tiem veiktie pirkumi (īpašumi) tiek konfiscēti," pauda sašutumu Kārkliņš.

Pēc viņa sacītā, "kapitālremonta" normas piemēro bez saprāta, un uz to pat ir norādījis Starptautiskais valūtas fonds. Jaunākajā atskaitē par Latviju teikts, ka naudas atmazgāšanas risku mazināšana notiek rupji, kā rezultāts – tiek slēgti godīgi strādājošu uzņēmumu konti, pastāstīja advokāts.

"Vistrakāk, ka viens tiesnesis neoficiālā sarunā tā arī skaidri pateica – rakstiet likumā, ko vien vēlaties, mēs tāpat atņemsim tiem, kam ir par daudz…" padalījās Kārkliņš.

59
Pēc temata
Par 1 dolāru vērtu operāciju nerezidenti maksāja 90 dolārus: kā strādāja Danske Bank
Uzticības krīze: skandāli ar naudas atmazgāšanu satricinājuši Skandināviju
Zviedrijas varasiestādēm rodas aizdomas par Swedbank krāpšanos
Bloomberg: vai eirozonas valstis ir gatavas kopā cīnīties ar naudas atmazgāšanu
LU

Latvijas augstskolas pārgājušas pie attālinātām studijām

6
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Praktiskās nodarbības Latvijas augstskolu stundentiem joprojām notiks klātienē, tomēr lekcijas būs organizētas attālināti.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. No šīsdienas līdz 15. novembrim mācību process augstākajās mācibu iestādēs būs daļēji attālināts, vēsta Tvnet.

Šo lēmumu valdība pieņēma aizvadītās nedēļas nogalē, jo nesenie Covid-19 izplatības gadījumi valstī cita starpā saistīti ar augstskolu studentiem.

Grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai pieņemti ar mērķi ierobežot studentu pulcēšanos.

Mācību process augstskolās būs daļēji attālināts – lekcijas notiks attālināti, bet iemaņu iegūšanai nozīmīgas praktiskās nodarbības ļauts organizēt klātienē, ievērojot stingrus drošības pasākumus.

Attālinātās mācības sākušās arī skolu vecākajās klasēs, tomēr skolēniem nodrošināta iespēja tām sagatavoties.

Slimību profilakses un kontroles dati liecina, ka augstākais Covid-19 izplatības līmenis konstatēts mācību iestādēs un bērnu kolektīvos, otro vietu ieņem saslimušo ģimenes locekļi un kontaktpersonas.

6
Tagi:
augstākā izglītība, izglītība, koronavīruss
Pēc temata
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Skolotāji aizvien biežāk slimo ar Covid-19
Latvijas skolotāji pieprasa valsts kompensācijas par izdevumiem attālinātajam darbam
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Banku karte

Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī

4
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Pēc stingro ierobežojumu periodā, kad pirkumi internetā bija piespiedu pasākumus, iedzīvotājiem tomēr saglabājies ieradums visu iegādāties tīmeklī, liecina bankas Citadele dati.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Dati, kas apkopoti par pirkumiem internetā 2020. gadā, liecina, ka iepirkšanās tīmeklī ir sasniegusi kolosālus apmērus, tomēr mainījies pirkumu sortiments, atzīmēja banka "Citadele".

Karantīnas laikā Latvijā bija populāri gandrīz visu iegādāties attālināti, internetā. Agrāko pieprasījumu, piemēram, naktsmītņu un aviobiļešu rezervāciju nomainīja parasti ikdienas sadzīves pirkumu.

Par stabilu nišu kafejnīcām un restorāniem kļuva ēdienu piegāde mājās. Septembrī ēdienu piegādes pasūtījumu skaits pārsniedza pavasarī sasniegtos rādītājus, vēsta Press.lv.

Bankas "Citadele" speciālisti atzīmēja, ka pavasarī pāreja pie interneta pirkumiem bija piespiedu lieta, ņemot vērā ārkārtejo situāciju valstī, bet tagad šī tendence saglabājusies ērtību un komforta labad. Pircēji ir pieraduši, ka iespējams droši iegādāties pārtiku, apģērbu, sadzīves iekārtas, neapmeklējot veikalu.

Uzņēmēji ir uztvēruši šīs tendences un tagad plašak piedāvā visu informāciju elektroniskā formātā, kā arī paplašinājuši iespējas iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

Bankas "Citadele" karšu un norēķinu operāciju nodaļas vadītājs Andris Lazdiņš norādīja, ka uzņēmēji sākuši plašāk interesēties par e-komerciju. Domājot par konkurenci ar starptautiskajiem interneta veikaliem, firmas Latvijā sākušas būtiski mainīt biznesa formātu, kļūst pieejamākas un ērtākas Latvijas iedzīvotājiem.

Jāpiebilst, ka šī gada pavasarī aviobiļešu iegāde Latvijā sarukusi 20 reizes, vairākkārt mazinājusies mitekļu rezervēšana. Naktsmītņu pieprasījuma nelielo lejupslīdi sekmēja iekšzemes tūrisma saglabāšanās, kā arī braucieni uz kaimiņvalstīm.

4
Tagi:
internets
Pēc temata
Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Piegāde kaut vai pusnaktī: kā Covid-19 izmainījis pārtikas pasūtīšanu tiešsaistē Latvijā
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā