RĪGA, 4. novembris – Sputnik. Vērīgais pilsonis atklājis, ka Latvijas Pasts piedāvā abonēt milzum lielu skaitu krievu izdevumu jauniešiem. Izrādījās, ka pasta klāstā latviešu drukāto izdevumu skaits ir trīs reizes mazāk nekā krievu.

"Latvijas Pasts piedāvā abonēt 49 izdevumus, kas domāti bērniem un jauniešiem. No tiem 2 vāciski, 5 angļu valodā, 11 latviski un 31 izdevums krieviski. Tiešām tas ir Latvijas Pasts?" šausmās vaicā Twitter lietotājs Mežmalis I.

​

Taču lielākā daļa komentētāju, izskatās, neatbalsta nacionālpatriota paniku.

"Izvēle ir. Manā bērnībā laikam bija tikai Zīlīte, Draugs un Zvaigzne," atminējās Juris Jāņadēls

​

Taču sašutuma pilnās publikācijas autoru šis fakts nenomierināja. Viņa sašutumu izraisījis tieši krievu izdevumu skaits.

"Rietumu pasaulē biznesa, zinātnes un arī izklaides valoda ir angļu, bet bērniem gandrīz 3/4 piedāvājamā ir krieviski!?" uzstāj Mežmalis.

​

"Bet to taču tirgus diktē. Tos žurnālus taču kāds pērk. Ja tiek pirkti vairāk krievu valodā, tad tos arī vairāk drukā. Vienkārša biznesa loģika," raksta Kārlis Treijs.

​

"Tie 11 noteikti ari ir viss ko Latviešu valodā izdod. Krievija liela, izdevumu daudz, noteikumi elastīgi. Cerams, ka kāds vismaz tos krievu žurnālus pārlasa, pirms nodot tālāk Latvijas iedzīvotājiem," dalās viedoklī lietotājs Fau2.

​

Neiztika arī bez sarkasma pret nacionāli noskaņotu pilsoni.

"Es saprotu jūsu sašutumu, ceru, ka pasts labosies un būs arī ķīniešu valodā, tāpat arī izdevumi no Indijas un Pakistānas," ņirgājoties uzrakstīja AnonymousKeyserSoze.

​

"Kas tur slikts, ja no kaimiņvalsts ir vairāk izdevumu? Krievijas gāzi taču arī izmantojam un viss ok. Bērnu žurnāls novirzīs no nacionālās takas?" vaicā PUSLABS.

​

Interesanti, ka Mežmaļa publikāciju pamanīja Latvijas baikeru-nacionālistu kluba "Dieva Suņi Brālība" aktīvisti, kuri publicēja to savā Facebook lapā. Taču tur norūpējušies nacionālpatrioti saņēma vēl asākas atbildes.

"Ir pieprasījums, ir piedāvājums. Esmu bibliotekāre un varu pateikt ka krievu bērni vairāk lasa, nekā latviešu, gan grāmatas, gan žurnālus. Vasarās bērni no latviešu skolām nāca ar mazu lapiņu, grāmatu sarakstu kas uzdots izlasīt, no krievu skolām ar A4 formāta lapu, garu sarakstu ar obligāto un ieteicamo literatūru," uzrakstīja Lāsma Ansone komentāros.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Aizritējušajā otrdienā, 29. septembrī, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons. Pēdējo reizi Francijas prezidents, toreiz tas bija Žaks Širaks, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās 2001. gadā, tādēļ Makrona ierašanās izraisīja lielu publikas uzmanību.

Vakar Makrons veica oficiālās pārrunas ar Latvijas pārstāvjiem Rīgas pilī, kur pēcāk viņam par godu tika sarīkotas svinīgas vakariņas.

​"Klaunāde ar maskām"

Sociālo tīklu lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka visi pasākuma dalībnieki bija sejas maskās.

"Ja vēl pirms gada kāds atsūtītu šādu "fotku" no nākotnes, man tiešām uzsprāgtu smadzenes," sarkastiski raksta Karna Eglaina, publicējot galveno personu fotogrāfiju maskās.

"Tas neviltotais prezidenta Makrona un Brižitas pārsteigums, ka maskas jāvalkā uz ielas, bet var novilkt telpās..." ziņo žurnālists Frederiks Ozols.

​"Jautājums ir, vai Kariņš tiekoties ar Makronu vilka masku? Nevaru nekur bildes atrast, tādām noteikti ir jābūt," interesējas lietotāja ar ļoti skanīgu lietotājvārdu Trollfluencers.

"Skatoties Francijas prezidenta sagaidīšanu, šķiet mēs esam palaiduši garām lielisku iespēju Latvijas PR pasaules medijos, tā vietā sarīkojot klaunādi ar maskām, nevis parādot savu veiksmes stāstu pasaulei..." pauž sašutumu Saeimas deputāts Ivars Zariņš.

​"Tur jau aiz tās maskas nemaz nevar saprast, ir vai nav Makrons. Varbūt patiesībā Putins," atbildes kārtā pajokoja Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

​Joka versiju par to, ka zem maskas varēja slēpties kāds cits atbalstīja arī vēsturnieks Kaspars Zellis.

"Kā var būt drošs, ka aiz tās maskas slēpjas īstais Makrons?" raksta Twitter Zellis.

​Izkāpa no BMW, nevis no Citroen

Neatstāja nepamanītu komentētāji vēl vienu interesantu faktu – pie Rīgas pils Francijas prezidents Emanuels Makrons piebrauca ar BMW markas automobili, ko daži izvērtēja teju vai valsts nodevību, ņemot vērā Francijas autobūves sasniegumus.

"Vai Francijas valsts galvas vizināšana ar Bavārijas motorrūpnīcā ražotu braucamrīku nevelk uz diplomātiskām nepatikšanām," uzdod jautājumu Varis Vagotiņš-Vagulis.

​"Es nespēju noticēt, Makrons tikko izkāpa no BMW, nevis no Citroen," atzīmē žurnālists Maiks Koljērs.

​Viesmīlīgos komentētājus uztrauca arī esošajā epidemioloģiskajā un ekonomiskajā situācijā aktuāls jautājums par to, kur tad apmetīsies Francijas prezidents ar sievu.

"Kur Makrons paliks pa nakti? Tagad tās tukšās viesnīcas tādas pabaisas un daļa vispār ciet," uztraucas par Francijas vadītāja komfortablo izmitināšanu lietotājs Mahris Zmeycharauski.

​Savukārt žurnāliste Inese Liepiņa nopriecājās par to, kādu dāvanu saņēma Francijas prezidents.

"O, Egils Levits Makronam dāvinās divus Ērenpreiss riteņus, kaut kā pat moderni, nav tev tautasdziesmu grāmata," slavē veiksmīgo izvēli žurnāliste Liepiņa.

​Un lūk, starp citu, arī šo pašu Ērenpreiss velosipēdu fotogrāfija – patiešām neiedomājami stilīga dāvana.

​Tiesa, sociālo tīklu lietotāji rosināja arī nopietnus tematus. Tā, latviešu dzejniece Liāna Langa-Bokša nosodīja tautiešus par dzēlīgajiem komentāriem.

"Makrona un viņa kundzes vizīte LV ir nozīmīgs politisks notikums, par kuru varētu priecāties. Nē, - dzēlīgi komentāri, ieskābis nīgrums - kā jau ierasts pie letiņiem," sūrojas dzejniece Liāna Langa-Bokša.

​"Vakar mēģināju noskatīties tiešraidi no Rīgas pils Francijas līdera sagaidīšanā @ltvzinas. Nācās atkal slēgt ārā, jo komentēja nevis TV komentētājs vai jomas eksperts, bet politiķe. Atkal garām! Kas notiek @ltv?" pauž sašutumu par valsts medijiem mediju nozares eksperte un profesore Sandra Veinberga.

​"Atbrauca un iespļāva dvēselē"

Savukārt Makrona celtais dialoga ar Krieviju temats izraisīja ļoti asu un neviennozīmīgu reakciju. Nacionālpatriotiskā spārna pārstāvji atklāti pauda sašutumu par šādu piedāvājumu no Francijas vadītāja.

"Vispār jau Francijas prezidents, turklāt ar ļoti izteiksmīgu ķermeņa valodu un vārdiem tobrīd, runāja par stratēģisko dialogu ar Krieviju. Bet mēs izceļam tikai Raiņa un Ziedoņa pieminēšanu un to, ka nu ziņa par Latviju aiziet pasaulē. Tas dialoga ar Krieviju temats mums par sīku?" pauda izbrīnu žurnālists Frederiks Ozols.

​"Tā jau es domāju. Latvijā visi, tiekoties ar Makronu, uzvilks padevības uzpurņus. Ikdienā neviens uzpurņus nelieto, bet kā ieradies lielais viesis, kurš nupat Lietuvā visus aicināja "uz dialogu" ar savu draugu Putinu, tā visi no kabatām vel ārā šo lojalitātes apliecinājumu," pauda sašutumu pazīstams latviešu publicists Bens Latkovskis.

​"Kā jau bija gaidāms, tad Makrons atbraucis mācīt mums kā jāuzvedas ar krieviem (Putinu), jo viņš, lūk, nav naivs, bet mēs, kas krievu urku paņēmienus zinām no bērnības, neko taču nesaprotam no "globālās stratēģijas". Pretīgi skatīties to klanīšanos šī Putina šuneļa priekšā," piebilda speciālists "krievu urkās" Bens Latkovskis.