"Tiešām tas ir Latvijas pasts?": latvietis sašutis par krievu izdevumu skaitu abonēšanai
(atjaunots 16:08 04.11.2019)
Latvijas iedzīvotājs kaunina Latvijas pastu par to, ka tas piedāvā abonēt lasītājiem nesamērojami lielu skaitu izdevumu krievu valodā.RĪGA, 4. novembris – Sputnik. Vērīgais pilsonis atklājis, ka Latvijas Pasts piedāvā abonēt milzum lielu skaitu krievu izdevumu jauniešiem. Izrādījās, ka pasta klāstā latviešu drukāto izdevumu skaits ir trīs reizes mazāk nekā krievu.
"Latvijas Pasts piedāvā abonēt 49 izdevumus, kas domāti bērniem un jauniešiem. No tiem 2 vāciski, 5 angļu valodā, 11 latviski un 31 izdevums krieviski. Tiešām tas ir Latvijas Pasts?" šausmās vaicā Twitter lietotājs Mežmalis I.
Latvijas pasts piedāvā abonēt 49 izdevumus, kas domāti bērniem un jauniešiem. No tiem 2 vāciski , 5 angļu valodā, 11 latviski un 31 izdevums krieviski. Tiešām tas ir Latvijas pasts?
— Mežmalis I. (@xgts) 3 ноября 2019 г.
Taču lielākā daļa komentētāju, izskatās, neatbalsta nacionālpatriota paniku.
"Izvēle ir. Manā bērnībā laikam bija tikai Zīlīte, Draugs un Zvaigzne," atminējās Juris Jāņadēls
Uzvēle ir. Manā bērnībā laikam bija tikai Zīlīte,Draugs un Zvaigzne.
— Juris Jāņadēls (@rudaislaacis) 3 ноября 2019 г.
Taču sašutuma pilnās publikācijas autoru šis fakts nenomierināja. Viņa sašutumu izraisījis tieši krievu izdevumu skaits.
"Rietumu pasaulē biznesa, zinātnes un arī izklaides valoda ir angļu, bet bērniem gandrīz 3/4 piedāvājamā ir krieviski!?" uzstāj Mežmalis.
Rietumu pasaulē biznesa, zinātnes un arī izklaides valoda ir angļu, bet bērniem gandrīz 3/4 piedāvājamā ir krieviski!?
— Mežmalis I. (@xgts) 3 ноября 2019 г.
"Bet to taču tirgus diktē. Tos žurnālus taču kāds pērk. Ja tiek pirkti vairāk krievu valodā, tad tos arī vairāk drukā. Vienkārša biznesa loģika," raksta Kārlis Treijs.
Bet to taču tirgus diktē. Tos žurnālus taču kāds pērk. Ja tiek pirkti vairāk krievu valodā, tad tos arī vairāk drukā. Vienkārša biznesa loģika.
— Kārlis Treijs (@newtorin) 4 ноября 2019 г.
"Tie 11 noteikti ari ir viss ko Latviešu valodā izdod. Krievija liela, izdevumu daudz, noteikumi elastīgi. Cerams, ka kāds vismaz tos krievu žurnālus pārlasa, pirms nodot tālāk Latvijas iedzīvotājiem," dalās viedoklī lietotājs Fau2.
Tie 11 noteikti ari ir viss ko Latviešu valodā izdod. Krievija liela, izdevumu daudz, noteikumi elastīgi. Cerams ka kàds vismaz tos krievu žurnālus pārlasa, pirms nodot tālāk Latvijas iedzīvotājiem.
— Fau2 (@fauzwei) 3 ноября 2019 г.
Neiztika arī bez sarkasma pret nacionāli noskaņotu pilsoni.
"Es saprotu jūsu sašutumu, ceru, ka pasts labosies un būs arī ķīniešu valodā, tāpat arī izdevumi no Indijas un Pakistānas," ņirgājoties uzrakstīja AnonymousKeyserSoze.
Es saprotu jūsu sašutumu, ceru, ka pasts labosies un būs arī ķīniešu valodā, tāpat arī izdevumi no Indijas un Pakistānas.
— AnonymousKeyserSoze (@AnonymousSoze) 3 ноября 2019 г.
"Kas tur slikts, ja no kaimiņvalsts ir vairāk izdevumu? Krievijas gāzi taču arī izmantojam un viss ok. Bērnu žurnāls novirzīs no nacionālās takas?" vaicā PUSLABS.
Kas tur slikts, ja no kaiminjvalsts ir vairak izdevumu? Krievijas gazi tachu arii izmantojam un viss ok. Bernu zhurnals novirzis no nacionalas takas?
— PUSLABS (@PUSLABS) 3 ноября 2019 г.
Interesanti, ka Mežmaļa publikāciju pamanīja Latvijas baikeru-nacionālistu kluba "Dieva Suņi Brālība" aktīvisti, kuri publicēja to savā Facebook lapā. Taču tur norūpējušies nacionālpatrioti saņēma vēl asākas atbildes.
"Ir pieprasījums, ir piedāvājums. Esmu bibliotekāre un varu pateikt ka krievu bērni vairāk lasa, nekā latviešu, gan grāmatas, gan žurnālus. Vasarās bērni no latviešu skolām nāca ar mazu lapiņu, grāmatu sarakstu kas uzdots izlasīt, no krievu skolām ar A4 formāta lapu, garu sarakstu ar obligāto un ieteicamo literatūru," uzrakstīja Lāsma Ansone komentāros.
Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā
(atjaunots 08:57 02.12.2020)
Latvijas iedzīvotāji nejūt, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns, taču zina, ka premjerministram ir konflikts ar Veselības ministrijas vadītāju.RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ieviešamo ierobežojumu neskaidrība un konflikti valdībā rada Latvijas sabiedrības noskaņojumā panikas elementu, paziņoja radio Baltkom ēterā Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.
Premjerministra Krišjāņa Kariņa ārkārtas uzrunu tautai svētdien draudzīgi izkritizēja gan par panikas sēšanu, gan par konkrētu piedāvājumu trūkumu.
Pēc Rozenvalda domām, runa nav pašā premjera uzstāšanās reizē – rodas iespaids, ka Kariņam nav noteikta plāna nākotnei un viņš pietura pie pavasara stratēģijas, kura nostrādāja pirmā Covid-19 viļņa laikā.
"Tāda izjūta, ka Kariņš pats īsti neiztēlojas, ko viņš grib darīt, taču demonstrē stingru pozīciju. Man liekas, tas ir turpinājums valdības pieejai, kura nospēlēja pozitīvu lomu pavasarī. Taču pēc tam viņi atslābinājās, un vasaras mēneši tika palaisti vējā. Vismaz šobrīd nevar just, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns. Protams, tā kaut ko dara, taču viss ir atkarīgs no tās. Skaidrs, ka nedrīkst viņiem pārmest visu, bet ir izjūta – ko pieminēja arī premjers – ne visi pasākumi ir saprotami," sacīja Rozenvalds.
Politologs atzīmēja, ka noteiktu ierobežojumu neskaidrības dēļ Latvijas iedzīvotāji var sākt krist panikā, jo nesaprot, ko un kādu iemeslu pēc no viņiem pieprasa valdība.
"Man joprojām nav skaidrs, kāpēc frizieris var elpot man pakausī, bet ja kādai dāmai ir nepieciešams iztaisīt manikīru, viņa nekādā gadījumā nevar to izdarīt. Šīs neskaidrās lietas ne pārāk labi ietekmē sabiedrību. Rodas zināms panikas elements," sacīja viņš.
Viņš piebilda, ka šie noskaņojumi saasinājās līdz ar premjera un Latvijas veselības ministres Ilzes Viņķeles konfliktu. Novembra sākumā Kariņš paziņoja, ka nav apmierināts ar Veselības ministrijas vadītājas darba tempu un ka viņa pārāk daudz paļaujas uz cilvēku "labo gribu".
Tagi:
Rīgā rekonstruēs lidostu NATO karaspēku apkalpošanas nolūkos
(atjaunots 07:17 02.12.2020)
Otrdien, 1. decembrī, Latvijas valdība atbalstīja vairāk nekā pusmiljona eiro ieguldīšanu lidostas "Rīga" rekonstrukcijai, lai tā spētu apkalpot NATO lidmašīnas un militāro sastāvu.RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā paskaidroja, ka, lai atbilstoši valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajam nodrošinātu piemērotus resursus, infrastruktūru un teritorijas, kas nepieciešamas uzņemošās valsts atbalsta sniegšanai, ir jāturpina darbs pie infrastruktūras pielāgošanas militārajām prasībām, raksta BВ.lv.
Lai Latvija spētu sniegt uzņemošās valsts atbalstu NATO sabiedroto spēkiem miera laikā vai krīzes laikā, ir svarīgi nodrošināt noteiktus resursus, teritoriju un infrastruktūru, kā arī sniegt nepieciešamo piekļuvi valsts ostām, autoceļiem un lidostām.
Sergey Melkonov
Šajā jautājumā īpaša nozīme ir Rīgas lidostai, kurai ir stratēģiski nozīmīga loma gan no uzņemošās valsts atbalsta puses, gan citu uzdevumu izpildē, kas saistīti ar valsts aizsardzību.
Aizsardzības ministrija un VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" nonāca pie secinājuma, ka ir jāveic lidostas teritorijas rekonstrukcija, lai nodrošinātu tās spējas pieņems sabiedroto militāros gaisa kuģus. Un šim mērķim ir jāpiešķir papildu finansējums.
Vakar valdība slēgtā plenārsēdē atbalstīja lēmumu par to, ka lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas darbiem no Aizsardzības ministrijas 2020. gada budžeta tiks piešķirts finansējums 530 000 eiro apmērā.
Tagi: