Latvijas Pasts, foto no arhīva

"Tiešām tas ir Latvijas pasts?": latvietis sašutis par krievu izdevumu skaitu abonēšanai

59
(atjaunots 16:08 04.11.2019)
Latvijas iedzīvotājs kaunina Latvijas pastu par to, ka tas piedāvā abonēt lasītājiem nesamērojami lielu skaitu izdevumu krievu valodā.

RĪGA, 4. novembris – Sputnik. Vērīgais pilsonis atklājis, ka Latvijas Pasts piedāvā abonēt milzum lielu skaitu krievu izdevumu jauniešiem. Izrādījās, ka pasta klāstā latviešu drukāto izdevumu skaits ir trīs reizes mazāk nekā krievu.

"Latvijas Pasts piedāvā abonēt 49 izdevumus, kas domāti bērniem un jauniešiem. No tiem 2 vāciski, 5 angļu valodā, 11 latviski un 31 izdevums krieviski. Tiešām tas ir Latvijas Pasts?" šausmās vaicā Twitter lietotājs Mežmalis I.

Taču lielākā daļa komentētāju, izskatās, neatbalsta nacionālpatriota paniku.

"Izvēle ir. Manā bērnībā laikam bija tikai Zīlīte, Draugs un Zvaigzne," atminējās Juris Jāņadēls

Taču sašutuma pilnās publikācijas autoru šis fakts nenomierināja. Viņa sašutumu izraisījis tieši krievu izdevumu skaits.

"Rietumu pasaulē biznesa, zinātnes un arī izklaides valoda ir angļu, bet bērniem gandrīz 3/4 piedāvājamā ir krieviski!?" uzstāj Mežmalis.

"Bet to taču tirgus diktē. Tos žurnālus taču kāds pērk. Ja tiek pirkti vairāk krievu valodā, tad tos arī vairāk drukā. Vienkārša biznesa loģika," raksta Kārlis Treijs.

"Tie 11 noteikti ari ir viss ko Latviešu valodā izdod. Krievija liela, izdevumu daudz, noteikumi elastīgi. Cerams, ka kāds vismaz tos krievu žurnālus pārlasa, pirms nodot tālāk Latvijas iedzīvotājiem," dalās viedoklī lietotājs Fau2.

Neiztika arī bez sarkasma pret nacionāli noskaņotu pilsoni.

"Es saprotu jūsu sašutumu, ceru, ka pasts labosies un būs arī ķīniešu valodā, tāpat arī izdevumi no Indijas un Pakistānas," ņirgājoties uzrakstīja AnonymousKeyserSoze.

"Kas tur slikts, ja no kaimiņvalsts ir vairāk izdevumu? Krievijas gāzi taču arī izmantojam un viss ok. Bērnu žurnāls novirzīs no nacionālās takas?" vaicā PUSLABS.

Interesanti, ka Mežmaļa publikāciju pamanīja Latvijas baikeru-nacionālistu kluba "Dieva Suņi Brālība" aktīvisti, kuri publicēja to savā Facebook lapā. Taču tur norūpējušies nacionālpatrioti saņēma vēl asākas atbildes.

"Ir pieprasījums, ir piedāvājums. Esmu bibliotekāre un varu pateikt ka krievu bērni vairāk lasa, nekā latviešu, gan grāmatas, gan žurnālus. Vasarās bērni no latviešu skolām nāca ar mazu lapiņu, grāmatu sarakstu kas uzdots izlasīt, no krievu skolām ar A4 formāta lapu, garu sarakstu ar obligāto un ieteicamo literatūru," uzrakstīja Lāsma Ansone komentāros.

59
Pēc temata
Žurnālists pastāstīja, kam traucē krievu mediji Baltijas valstīs
"Te nav Pēterburga": nacionālpatriots sašutis par krievu valodu lombarda skatlogā Rīgā
"Nezini krievu valodu uz kino neej!": tēvs sūdzas par Rīgas kinoteātri!
Izkratīs no Latvijas pastkastēm: aizliegums krievu un angļu valodām
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

7
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

7
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro
Skola. Foto no arhīva

Varbūt, vajag nevis pieminekli, bet kapakmeni likt? Vladova par skolotāju un ārstu algām

3
(atjaunots 11:42 03.07.2020)
Ārsti algu palielinājuma vietā saņēmuši pieminekli, tas pats var notikt arī ar skolotājiem, uzskata Anna Vladova.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas varasiestādes atsakās no solītā algas palielinājuma mediķiem, un nākamie piemānīto rindā ir skolotāji. Ārstiem, kuri cīnījās ar Covid-19, pateicās tikai ar pieminekli, lai gan veselības nozarei jau prasās uzstādīt kapakmeni. Kaut kur valdības tēlnieku darbnīcās jau ir pacelts āmurs piemineklim skolotājiem, uzrakstīja sabiedriskā aktīviste un kādas Rīgas skolas direktore Anna Vladova.

Šādi viņa komentējusi veselības ministres Ilzes Viņķeles paziņojumu par to, ka neziņa attiecībā uz to, kā un cik ātri atkopsies Latvijas ekonomika pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, neļauj ar pārliecību pateikt, ka jau šogad mediķu algas varēs palielināts par 10%.

"Nu ko, pirmais?" uzrakstīja Vladova savā Facebook lapā. "Veselības ministrijas galva – Ilze Viņķele paziņoja, ka medicīnas darbinieki paliks bez solītās algu pacelšanas, jo valsts ekonomika ir cietusi Covid-19 dēļ. Tas tak ir neiedomājami loģiski! Tos faktus, ka epidēmijas laikā tieši medicīnas darbiniekiem bija jāstrādā trauksmes režīmā, nākot no atvaļinājumiem un brīvdienām, strādājot bez atpūtas un pie tam bez individuālās aizsardzības līdzekļiem, ministre uzskatīja par pašu par sevi saprotamu. Jūs tak esiet mediķi! Jūs tak Hipokrāta zvērestu tak esiet devuši! Un tagad, kad draudi ir garām, galvenokārt, tieši mediķu darba dēļ, viņiem ir jākļūst saprotošiem un jāsaprot, ka valstī ir krīze. Lūk, šis neatraktīvais piemineklis ir jums, kā mūsu dziļās pateicības zīme. Kas vēl jums ir vajadzīgs?

Tā arī gribas pārfrāzēt slaveno Džona F. Kenedija izteicienu: "Neprasi, ko mēs esam paveikuši valsts labā, uzprasi, ko valsts ir izdarījusi mūsu labā." Un saņem jautājumu – NEKO! Izņemot pieminekli, protams. Augsti godātie ministri, varbūt mediķiem vajadzēja uzreiz kapa pieminekli uzstādīt? Nu, lai uzreiz padotu ziņu, ka Latvijas veselības aprūpes nozari esiet jau apglabājuši. Vismaz, būtu godīgi."

Vladova atzīmēja, ka nākamie valdības piemānīto rindā, visticamāk, būs skolotāji, kuri arī gaida algas palielinājumu.

"Kurš mums ir nākamais valdības "kārtējo-reizi-piemānīto" sarakstā? Ak vai, tie tak ir skolotāji! Tie, kuri trīs mēnešus strādāja ellē, izgudrojot kā apmācīt skolēnus attālināti, un kuriem tika solīts no septembra pacelt algas. Nu ko, kolēģi, piedāvāju gatavoties "algu celšanai".

Kaut kur labi atalgotajos valdības skulptoru darbnīcās āmurs jau ir pacelts, veidojot pieminekli skolotājiem," nobeigumā sacīja Vladova.

3
Tagi:
Anna Vladova, alga, mediķi, skolotāji
Pēc temata
Valdība sola paaugstināt skolotāju algas
Kā Vācijā: darba devēji piedāvā ieviest saīsinātās darbadienas pabalstu
Valda bezcerība: Latvijas tūrisma bizness sūdzas Eiropas Komisijā
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu