Latvijas karavīrs pie CVRT Zobens

Pietiek atdot naudu citiem: Latvija dalīs militāro budžetu

57
(atjaunots 11:33 03.11.2019)
Latvijas aizsardzības iepirkumu sistēmu, uz kuras rēķina pēdējos gados bieži iedzīvojušies krāpnieki, gaida pārmaiņas. Kas gūs priekšrocības, kā trūkst vietējiem uzņēmumiem un kāpēc bankas negribīgi atbalsta nozari.

RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Latvijas politiķi un militārās industrijas pārstāvji vēlas vienoties par tādu sadarbības modeli, kurā lauvas tiesa militārā budžeta paliktu Latvijā, nevis aizietu uz ārvalstīm.

Stratēģiskā partnerība ar valdību uzņēmējiem nozīmēs gan ekskluzīvas priekšrocības un pat monopolstāvokli, gan ekskluzīvus ilgtermiņa pienākumus, vēsta nra.lv

Latvija – pirmajā vietā

Militārajai rūpniecībai ir īpatnība – tā darbojas slepenās informācijas laukā, tātad ļoti bieži atklāti konkursi te vispār nav iespējami. Vienlaikus aizsardzības budžets ar katru gadu pieaug, un valsts vēlas, lai šī nauda ne tikai kāpina militārās spējas, bet arī maksimāli darbojas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes labā, patāstīja aizsardzības ministrs, tiekoties ar militārās rūpniecības pārstāvjiem nedēļas sākumā.

"Latvija ir pirmajā vietā. Un Latvijas uzņēmēji ir pirmajā vietā. Mums nav mērķis atdot savu naudu kādam citam. Ja nav alternatīvas, tad mēs to darām. Bet arī tad viņiem jāsadarbojas ar Latvijas uzņēmējiem.

Miera laikā šāda pieeja palīdz ekonomikai, kara laikā dod stratēģisku autonomiju, jo mēs nevaram paļauties, ka krīzes situācijā mums visu piegādās un visu atvedīs," paziņoja ministrs.

Tā ir daudzsološa ziņa uzņēmumiem, kas strādā militārās ekonomikas jomā. Topošais valsts visaptverošās aizsardzības modelis, kas paredz visas sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā, piešķir lielu lomu arī uzņēmumiem, sola plašāku iesaisti, garantijas, bet arī lielāku kontroli, jo runa ir par lielu naudu - aizsardzības budžets ir 2% no iekšzemes kopprodukta, nākamgad – aptuveni 663 miljoni eiro.

Patlaban uzņēmējiem izsniegts apspriešanai stratēģiskās partnerības dokuments, kas ietver ierobežotas pieejamības informācija. Tikšanās laikā teiktais liecina, ka galvenais jautājums tajā ir iespējama monopola piešķiršana konkrētiem uzņēmumiem ar vēlāku šī monopola kontroli, lai ekskluzīvais stāvoklis netiktu izmantots ļaunprātīgi. Jānosaka noteikti peļņas griesti. Šobrīd tiek apspriests tās līmenis līdz 10% no apgrozījuma.

Uzņēmumiem līgums ar valdību nozīmētu garantētus pasūtījumus uz desmit gadiem, iespējams, pat militāro fondu piesaiste ražotņu attīstīšanai.

Apturēt krāpniekus

To, kāpēc armijai nepieciešama stratēģiska partnerība, paskaidroja AM valsts sekretārs Jānis Garisons: iepērkot un testējot militāras nozīmes preces, armija uzņēmējiem nodod sensitīvu informāciju par savu potenciālu, ko vienkārši nedrīkst izplatīt pa labi, pa kreisi. Iegūstot priekšrocības, nebūtu pareizi ļaut iegūt pretiniekam šo pašu labumu.

Patruļas kuģis Skrunda
© Sputnik / Sergey Melkonov

Jāpiebilst, ka bezkonkurences apstākļos, nepieciešami efektīvi kvalitātes kontroles mehānismi. Uzņēmēju noskaņojumu pauda Aizsardzības un militāro tehnoloģiju pētījumu centra vadītājs Juris Ķiploks, kurš uzsvēra: pēdējos gados Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas savos iepirkumos arvien biežāk tiek atklāti krāptas: "Sākot no neatbilstošas kvalitātes precēm, beidzot ar pilnīgiem kontrafaktiem - rupjiem viltojumiem." Tomēr negodīgie uzņēmumi atkal un atkal piedalās konkursos, lai arī tos no piegādātāju loka vispār būtu jāizslēdz.

Toties godprātīgajiem uzņēmumiem nepieciešami skaidrāki spēles noteikumi. Pašlaik vietējie uzņēmēji aizsardzības iepirkumos saņem trešo daļu līgumu. Lai palielinātu šo daļu, jāsaprot, kādās jomās un kāda veida produkti un pakalpojumi armijas vajadzībām jāattīsta. No otras puses, šiem produktiem arī pašiem par sevi jābūt konkurētspējīgiem.

Bankām jāmaina attieksme

Diskusijas gaitā tika apspriesta arī industrijai aktuālā problēma – banku neuzticēšanās. Aizsardzības joma kopumā ir visvairāk uzraudzītā valstī (to atzīmēja valsts kontroliere Elita Krūmiņa), tomēr bankas vienkārši nedod līdzekļus attīstībai militāras nozīmes preču ražotājiem, jo starptautiskie banku uzraugi militāro jomu pasludinājuši par neuzticamu un par potenciālu sadarbības partneri teroristiem.

Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks atzina, ka tā nedrīkst būt – tas ir valstiski nepareizi.

Kas vēl būtu labojams, kļūs skaidrs, kad valsts visaptverošās aizsardzības modelis būs izklāstīts uz papīra.. pagaidām darbs buksē, bet termiņš, kurā citām ministrijām bija jāsniedz savs viedoklis par savu atbildības nozari valsts aizsardzībā, atkal ir pagarināts.

57
Pēc temata
Baidāties no Krievijas raķetēm – maksājiet: Latvijai nāksies dot naudu NATO
Vai valsti nepārvalda pilnīgi stulbeņi? Elksniņš sašutis par izdevumiem BTR un partijām
Laupi nolaupīto: kā Latvija adaptē Ļeņina lozungus
"Kara nebūs, kamēr armija negribēs": Latvijā uzstājās vācu politologs
Desmitiem miljonu aizsardzībai: Latvija turpinās audzēt militāro budžetu
Policijas darbinieks, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību

33
(atjaunots 14:17 20.09.2020)
Pēdējo divu gadu laikā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki izdarīja pašnāvību: starp šo nāves iemesliem tiek saukti sociālekonomiskie apstākļi.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. 2019. un 2020. gadā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki brīvprātīgi aizgājuši no dzīves, izdarot pašnāvību, vēsta Mixnews.lv.

Valsts policijā komentēja šīs nāves, norādot iemeslus, kuri noveda pie traģēdijām.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par pašnāvību iemesliem viņu darbinieku rindās kļuva problēmas privātajā dzīvē un sociālekonomiskie apstākļi.

Taču Valsts policijā atzīmēja, ka darbiniekiem katru dienu ir pieejami dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, tādi kā konsultācijas, psiholoģiskā atbalsta nodarbības un dalība rehabilitācijas programmās.

Līderi pēc pašnāvību skaita

Atgādināsim, ka Eiropas Savienībā lielākais pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir un paliek Baltijas valstīs.

2016. gadā ES pašnāvību izdarīja 48 700 cilvēki – tas ir 1% no visām nāvēm ES. Vidēji pēc savas gribas mirst 11 ES iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 8 no 10 pašnāvniekiem (77%) ir vīrieši.

2017. gadā lielākais pašnāvnieku skaits bija Lietuvā – 26 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz tās sekoja Slovēnija (20), Latvija (18) un Igaunija (17). Statistika pēc reģioniem ļauj precizēt, ka vislielākais pašnāvību skaits ES ir Lietuvas centrālajā un austrumu daļā (28).

Viszemākais pašnāvību līmenis ir Kiprā (4), Grieķijā un Maltā (5).

Latvijā nav statistikas pēc reģioniem (mazo izmēru dēļ Eurostat neiedala Latviju un Igauniju statistikas reģionos), taču iepriekš psihiatrs Andris Saulītis pastāstīja, ka visvairāk pašnāvību Latvijā notiek Latgalē, jo tas ir nabadzīgs, depresīvs reģions ar sliktu klimatu. Tikmēr Rīgā, pēc viņa sacītā, situācija ir labāka, nekā Beļģijā un Dānijā.

Kur meklēt palīdzību?

Latvijas Veselības ministrija ziņoja, ka, lai gan pašnāvību skaits Latvijā samazinās, valsts joprojām ieņem otro vietu ES pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Veselības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa ESparveselibu.lv, kur var apskatīt speciālistu rekomendācijas par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un kas jādara, lai novērstu nelaimi.

Tāpat ir pieejami krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" telefoni – 67 222 922 un 27 722 292.

Turklāt ir resursu centrs pusaudžiem, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 164 747. Var palīdzēt arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111.

Ārkārtas situācija var vērsties pie ātrās palīdzības pa tālruni 113.

33
Tagi:
policija, Latvija, pašnāvība
Pēc temata
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
NMPD: kopš gada sākuma 140 pusaudži mēģinājuši izbeigt dzīvi pašnāvībā
Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita
Autozaglis, foto no arhīva

Rīgā auto zaglis nonāk videoierakstā, nevis policijas rokās

25
(atjaunots 12:34 20.09.2020)
Parādījies video, kurā automobiļu zaglis noņem lukturus automobilim, kas ir novietots pie kādas daudzīvokļu mājas Rīgā.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Aculieciniekam izdevies nofilmēt, kā auto zaglis steigšus noņem lukturus kādam automobilim Rīgā, vēsta Bb.lv.

Videoierakstā, kas tika publicēts BreakingLV Twitter lapā, auto zaglis centīgi un ātri noņem lukturus automobilim, kuram kauc signalizācija.

BreakingLV video komentārā norāda, ka parasti ļaunprāšiem izdodas noņemt lukturus mašīnai 10-12 sekunžu laikā, taču šeit vientuļais zaglis pavazājās nedaudz ilgāk.

​Tāpat tiek atzīmēts, ka precīza vieta un laiks, kad tika uzņemts šis video, nav zināmi.

Atgādināsim, ka auto zagļi Rīgā sākuši aktīvi parādīties līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu. Aprīlī savus automobiļus bez lukturiem un ar sasistiem stikliem atklāja transportlīdzekļu īpašnieki Imantā, Mežciemā, Purvciemā, Dreiliņos un Ziepniekkalnā.

Lietotāji publicēja Internetā mašīnu fotogrāfijas ar noņemtiem lukturiem un izteica savus piedāvājumu attiecībā uz veidiem, kā cīnīties ar ļaunprāšiem.

Daži autovadītāji piedāvāja slēgt Latvijas un Lietuvas robežu, jo lietuviešu zagļi nebaidās aizdzīt dārgas mašīnas pat Skandināvijā, nerunājot jau par Latviju.

Vēl bija piedāvājums paņemt automobiļu lukturus un akumulatorus uz mājām.

25
Tagi:
zādzība, automašīnas, Rīga
Pēc temata
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Autovadītājus brīdina: nozagt automašīnu ir vieglāk nekā jebkad
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību