Tukšas kabatas. Foto no arhīva

Iedzīvotāju materiālā stāvokļa vērtējums atkal pasliktinājies

43
(atjaunots 16:44 01.11.2019)
Jau ceturto mēnesi no vietas pasliktinās Latvijas iedzīvotāju sniegtais finansiālās situācijas vērtējums; krītas arī sabiedriskā noskaņojuma indekss.

RĪGA, 1. novembris — Sputnik. Oktobrī Latvijā joprojām vērojama sabiedriskā noskaņojuma pasliktināšanās.

Par to liecina "Latvijas barometra" jaunā izdevuma dati, ko publicējis sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš savā lapā Twitter.

Mēneša laikā kopējais indekss krities par diviem punktiem, tāpat kā nākotnes perspektīvu vērtējums. Fiksēta visu indeksa elementu krišanās, izņemot perspektīvu vērtējumu darba jomā – tas palicis nemainīgs.

Jau ceturto mēnesi no vietas pasliktinās Latvijas iedzīvotāju sniegtais pašu finansiālās situācijas vērtējums. Tagad tas ssaniedzis 2018.gada septembra rādītāju.

​Par 4% krities respondentu skaits, kuri savu materiālo stāvokli vērtēja kā labu vai ļoti labu.

Otro mēnesi pēc kārtas pasliktinās iedzīvotāju personīgā materiālā stāvokļa nākotnes prognozes. Neskaitot nelielos pesimisma uzplūdus 2017.gada augustā, kopumā tik zems savu materiālo perspektīvu vērtējums iepriekš bija tikai 2014.gadā, atgādināja Kaktiņš.

​Iepriekš vēstīts, ka cita SKDS aptauja liecināja: pēc Latvijas iedzīvotāju domām, "normālai dzīvei" viņiem vajadzīgi 1466 eiro mēnesī, bet visu vēlmju piepildīšanai – 3554 eiro.

43
Pēc temata
Saeimas deputāte: Latvijas reālā ekonomika ir bēdīgā stāvoklī
Tauta stiepjas pēc bruģakmeņa: vai Latvijā būs sprādziens sociālās netaisnības dēļ
Teju puse reemigrantu izskata iespēju atkārtoti aizbraukt no Latvijas
Swedbank: Latvijas iedzīvotāji priecājas, ja var savilkt galus kopā
POS termināls

Čeku loterija varētu beigties: trūkst naudas tās turpināšanai

5
(atjaunots 22:34 06.07.2020)
Pirms gada Latvijā sākās čeku loterija. Valsts ieņēmumu dienests bija apmierināts ar pasākuma rezultātiem, tomēr naudas nākamai akcijai var pietrūkt.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Tieši pirms gada Latvijā sākās čeku loterija, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) organizēja, lai stiprinātu nodokļu nomaksas kultūru un mudinātu uzņēmumus deklarēt nodokļu saistības. VID bija gandarīts par rezultātu – nodokļu ieņēmumi dubultojās.

Iepriekš vēstīts, ka no 2019. gada jūlija līdz decembrim kopējais balvu fonds, kas izmaksāts čeku loterijas ietvaros, sasniedza 138 800 eiro. Taču, ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī un pasaulē, nav pārliecības, ka projektu izdosies īstenot arī 2021. gadā. Finanšu ministrs Jānis Reirs paudis šaubas par tās lietderību un pagaidām nav apsolījis līdzekļus loterijas organizēšanai nākamgad.

Ierosinājums par čeku loterijas turpināšanu tiks iesniegts tikai pēc pasākuma pilnvērtīga novērtējuma un gadījumā, ja tā efektivitāti apliecinās konkrēti dati, viņš norādīja.

Šī gada budžets loterijas vajadzībām sastāda 650 tūkstošus eiro. Daudzi tās dalībnieki ierosināja dažas izmaiņas čeku fiksācijas procedūrā, piemēram, atļaut čekus fotografēt, taču nekādu informāciju par sistēmas uzlabošanu organizatori neapkopo. Viena no problēmām ir finansējuma trūkums nākamajiem gadiem.

Čeku loterija sākās 2019. gada 1. jūlijā. Saskaņā ar tās noteikumiem, jāreģistrē čeks par summu vismaz 5 eiro apmērā, pēc tam tiek izlozētas naudas balvas un citi laimesti.

BPS termināls
© Sputnik / Владимир Астапкович

Lai arī loterijas sākums bija vērienīgs, daudzi nevēlējās tajā piedalīties. Jau pirms loterijas rezultātu publikācijas uzticēšanās VID saņēma smagu triecienu. Rezultāti iestādes vietnē, kam bija jāparādās tikai 11. augustā, tika publicēti jau 9. augustā.

Pāris dienas pirms oficiālās rezultātu izsludināšanas vietnē cekuloterija.lv parādījās čeka numurs, kas laimēja galveno balvu – 10 tūkstošus eiro, kā arī pārējie laimējušie čeki. Drīz vien saraksts pazuda, tomēr žurnālisti paspēja saņemt ekrānuzņēmumus un pēc tam salīdzināja tos ar divas dienas vēlāk publicētajiem rezultātiem. Dati sakrita pilnībā.

5
Tagi:
nauda, loterija, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
VID ir gandarīts: čeku loterijas gaitā "uzķērās" daudzi uzņēmumi
Iedzīvotāji ir sašutuši: čeku loterija sagrāvusi jebkādu uzticēšanos VID
"Man nevajag papildus uzmanību": kādēļ Latvijas iedzīvotāji nepiedalās čeku loterijā
Čeku loterijas pirmā diena: katrs piektais čeks bijis ārpus kases
Bērni pie datora

Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta

19
(atjaunots 17:32 06.07.2020)
Naudu interneta pieslēgumam vispirms saņems skolas ar lielāku skaitu skolēnu, bet vietējiem uzņēmējiem būs jāizvelk kabelis līdz skolai.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav kvalitatīva ātrgaitas interneta, un šo problēmu ātri atrisināt neizdosies, vēsta LTV.

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka skolām, skolēniem un pedagogiem vajadzīgi stabili ātrgaitas internera sakari, un apgrūtināta piekļuve mūsdienu tehnoloģijām stiprina un palielina nevienlīdzību.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pirms tālmācību sākuma apmēram 3% skolēnu mājās nebija ne datora, ne viedtālruņa ar interneta pieslēgumu. Apmēram trešajai daļai tehnisko iekārtu skaits mājās bija nepietiekams, 30% bija vajadzīgs spēcīgāks interneta pieslēgums.

Šogtad Latvijas pašvaldību savienība aptaujāja 540 no 695 skolām. Noskaidrojās, ka 121 skolā nav piekļuves ātram internetam. Kabelis netālu ir, bet pieslēguma nav, bilda Pašvaldību savienības padomniece Ilona Dundure. Skolas izmanto mobilos sakarus, telefona līniju un citus variantus, kas nenodrošina tik stabilu ātrgaitas pieslēgumu kā optiskais kabelis.

Problema visvairāk skar lauku skolas, kas atrodas attālākajās teritorijās. Lai problēmu risinātu, plānots pārdalīt divarpus miljonus eiro Eiropas Savienības finansējuma.

"Jau šobrīd esam apzinājuši 25-35 izglītības iestādes, kurām šī pieslēguma punktu izveide varētu tikt nodrošināta," pauda Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu ieviešanas departamenta direktora vietnieka pienākumu izpildītājs Edgars Lore.

Uz kādām skolām kabeli vilks, tiks vērtēts atbilstoši vairākiem kritērijiem, galvenais no kuriem būs skolēnu skaits skolā (lai arī lauku skolās nelielais audzēkņu skaits ir atsevišķa problēma).

Pie tam kabeli nevilks līdz skolai – tēlaini izsakoties, interneta optisko kabeli aizvilks līdz kastītei ielas galā. Tālāk līdz skolai interneta kabelis jāvelk komersantam.

"Lielākā problemātika ir pēdējās jūdzes pieslēgums. Proti, tas nozīmē, ka nav neviena komersanta vai cita, kuram būtu interese pieslēgumu veikt šai skolai," pauda Dundure.

Vajadzīgas valsts subsīdijas kabeļa nomai vai jāievieš grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot iespēju lielā kabeļa vilcējam – Latvijas Televīzijas un radio centram - optisko kabeli piegādāt līdz pat gala klientam bez komersantu starpniecības. Šobrīd noteikumi to liedz.

19
Tagi:
internets, skola, Latvija
Pēc temata
Bērni zina dažas formulas un vārdus: skolas Latvijā nemāca mācīties
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Rīgas skolas direktore apkopojusi gada rezultātus: tāda trakomāja nekad nav bijusi
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: lai Lietuva censtos, vienota fronte pret BelAES nav iznākusi

0
(atjaunots 22:51 06.07.2020)
Visi Viļņas centieni veidot vienotu Baltijas un Polijas fronti pret Baltkrievijas AES ir bijuši veltīgi.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Latvijas valdība nesaskata iemeslus atteikties no topošās Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas iegādes, paziņoja valsts prezidents Egils Levits LTV ēterā. Pie tam valsts vadītājs atzina, ka viņa viedoklis atšķiras no Ministru kabineta pozīcijas.

Skaidrs, ka Lietuvas viedoklis par BelAES nav vienīgais iespējamais, un šobrīd vienotas frontes pret AES nav, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Nevajag piemirst, ka Baltkrievija rēķinās ar elektroenerģijas eksportu uz Poliju. Patlaban tam, iespējams, nav labākais laiks, tomēr perspektīvā tāds variants tiek izskatīts. Tāpēc runa ir ne tikai par trim Baltijas valstīm, bet arī Poliju un, iespējams, Ukrainu," atzīmēja Meževičs.

Eksperts norādīja, ka atomjaudu izvešana no sistēmas Ukrainā ir neizbēgama.

"Jo ātrāk tās izvedīs, jo labāk – nav atbilstošas apkalpes. Šajā ziņā ļoti zīmīgi ir tas, ka Baltkrievijas AES būs jauna un mūsdienīga, bet Ukrainas objekti prasa IAEA uzmanību, tomēr Lietuva ne vārda nav bildusi par Ukrainas kodolobjektiem. Ja, nedod Dievs, kaut kas atgadīsies, vējš aiznesīs arī līdz Lietuvai," brīdināja eksperts.

Ekonomists konstatēja, ka Lietuvas viedoklis BelAES jautājumā balstās uz politikas, nevis enerģētikas vai ekoloģijas apsvērumiem. "Tas vērsts pret Baltkrieviju un Krieviju, un te nekā neparasta nav. Tomēr vienotas frontes pret Baltkrievijas staciju patlaban nav," secināja Meževičs.

Atgādināsim, ka Baltkrievijas AES ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo jaudu 2400 MW apmērā tiek būvēta pēc Krievijas projekta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. Jau kopš projekta pirmsākumiem Viļņa izvērtusi agresīvu kampaņu, apgalvojot, ka atomstacija nav droša un ir bīstama. Viļņa likumā atzina staciju par "nacionālo draudu faktoru" un aicināja kaimiņvalstis boikotēt tās enerģiju.

Savukārt Minska vairākkārt uzsvērusi, ka AES tiek būvēta pilnā atbilstībā ar drošības normām un nenes nekādus riskus kaimiņvalstīm. Maijā stacijas laukumā tika ievesta kodoldegviela pirmajam energoblokam. Plānots, ka augustā tas tiks pieslēgts pie elektrotīkla.

0
Tagi:
Baltkrievija, Latvija, Polija, Ukraina, Lietuva, BelAES
Pēc temata
Politiķi Lietuvā sarīkoja piketu pie Latvijas vēstniecības BelAES dēļ
Pret ko iemainīja Baltijas vienotību: eksperts novērtēja BelAES izdevīgumu Latvijai
Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES
Lietuva cer uz EK palīdzību jautājumā par BelAES enerģijas bloķēšanu Baltijā