Skultes osta

Bordāns sameklējis Latvijas SDG termināļa pretiniekus Krievijā

73
(atjaunots 13:24 01.11.2019)
Pret SDG termināli Skultē iebilst vietējie iedzīvotāji un ekologi, to kritizē virkne politiķu un atgādina Lietuvas neveiksmīgo pieredzi ar tās termināli Klaipēdā, taču Jānis Bordāns, celtniecības atbalstītājs, sameklējis pretiniekus Krievijā.

RĪGA, 1. novembris — Sputnik. Tieslietu ministrs, Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns atklājis, ka SDG termināļa projektam, iespējams, ir politiskie pretinieki Krievijā, kuri vēlas, lai Latvija joprojām saņemtu degvielu pa cauruļvadu.

"Pretinieki šim projektam ir "Gazprom". Pieļaujam, ka var būt arī politiski pretinieki no Krievijas, kuriem rūp, ka gāze nāk pa cauruli, nevis ir pievedama," teica Bordāns pārraidē "Krustpunkti" Latvijas radio. Politiķis gan nepaskaidroja, uz kāda pamata sniedzis tādu apgalvojumu – ne "Gazprom", ne oficiālie Krievijas pārstāvji publiskajā telpā nav komentējuši ieceri būvēt SDG termināli Skultē. Protestē tikai vietējie iedzīvotāji un virkne politiķu.

SGD termināļa būvniecības ieceri Skultē īsteno akciju savienība "Skulte LNG Terminal". Šobrīd 83% kompānijas akciju pieder Nacionālajai gāzes termināļa biedrībai, savukārt pārējie 17% pieder amerikāņu biznesmenim Pēteris Aloizam Ragaušam (viņš ir arī valdes priekšsēdētājs).

Iepriekš vēstīts, ka Pēteris Aloizs ir JKP lielākais ziedotājs.

Pērn Jānis Bordāns un Gatis Eglītis apmeklēja ASV ar mērķi aģitēt ārvalstīs dzīvojošos vēlētājus un piesaistīt ziedojumus. Informācija partijas vietnē liecināja, ka viņi apmeklējuši Kongresu, tikušies ar vietējiem ekspertiem un Amerikas latviešu apvienības sapulci Vašingtonā.

JKP līderi tikās ar Latvijas goda konsulu Pēteri Aloīzu Ragaušu, kurš mēnesi vēlāk ieskaitīja JKP kontā desmit tūkstošus eiro, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem sponsoriem.

Latvijas izcelsmes amerikānis Pēteris Aloīzs Ragaušs kļuva par goda konsulu Hjūstonā pirms diviem gadiem. Viņš absolvējis Mičiganas un Hārvardas universitātes, strādājis British Petroleum un citās lielās kompānijās naftas biznesā.

Daudzi politiķi un diplomāti atcerējās, kā Ragaušs palīdzējis organizēt tikšanās ar naftas un gāzes uzņēmējiem Teksasā, kad ASV apmeklēja Latvijas prezidents Andris Bērziņš. Viņš piedalījās pasākumos arī ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas vizītes laikā ASV pirms četriem gadiem. Toreiz kuluāros ministre izdzirdēja no lobijiem ideju, ka Latvijā varētu būvēt SDG termināli.

Iepriekš Saeimas deputāts no opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības, Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs Armands Krauze paziņoja, ka Latvijai nav vajadzīgs SDG terminālis, tā var saņemt gāzi no Krievijas vai Norvēģijas, Lietuvas Klaipēdā jau ir regazifikācijas terminālis. Jaunā konservatīvā partija (JKP) lobē SDG termināļa projektu Latvijas Skultes ostā vien tādēļ, ka saņēmusi sponsora palīdzību no tā autora.

Termināļa projekts un vietējo iedzīvotāju protesti

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, kompānija Skulte LNG Terminal izstrādā SDG termināļa  un aptuveni 39,5 kilometrus gara gāzesvada projektu līdz Inčukalna gāzes krātuvei. Termināļa platformu plānots izvietot Skultes ostas ziemeļaustrumu akvatorijā, 2,5 kilometru attālumā no krasta. Pazemes gāzesvada garumam jāsastāda 5,5 kilometri, kāpu zonā būs 0,5 kilometri cauruļu, uz zemes – vēl 33,5 kilometri.

Kopējās investīcijas SDG termināļa būvdarbos Skultē lēstas 90 miljonu eiro apjomā, no kuriem 60 miljonus plānots veltīt paša termināļa būvdarbiem Rīgas līcī, 20 miljonus – gandrīz 40 km garajam gāzesvadam no Skultes līdz Inčukalna PGK. Vēl 10 miljoni ir rezerve, arī gadījumam, ja cauruļvada izbūve izmaksās dārgāk nekā sākotnēji plānots, paskaidroja "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Pēc viņa vārdiem, projektu piekritusi finansēt amerikāņu komercbanka: kompānija varēs paņemt kredītā 85% summas, ja iekārtas piegādās parteris no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valsts. Pārējos 15% būs jānodrošina piesaistītajam stratēģiskajam partnerim. Miķelsons apliecināja, ka partneris ir atrasts. Tā nosaukumu viņš neminēja, taču, pēc LSM datiem, interesi par investīcijām termināļa attīstībā paudusi Korejas kompānija Kogas.

Paredzēts, ka terminālis spēs uzņemt gāzes kuģus ar ietilpību no 40 tūkstošiem līdz 174 tūkstošiem kubikmetru. Saskaņā ar iniciatoru ieceri, tas kļūs par pasaulē lētāko šāda veida termināli.

Pirmās sabiedriskās apspriešanas notika 29. jūnijā, tajās vietējie iedzīvotāji izteica asu neapmierinātību saistībā ar ieceri. Viņi uztraucas, ka terminālis nodarīs nenovēršamu kaitējumu dabai, kā arī ietekmēs cilvēku ikdienu un tūrismu.

Projekta pretinieki akcentēja, ka gazes patēriņš Latvijā pēdējos gados krities par 30%, tāpēc projekts pārsvarā kalpo tā īstenotāu biznesa interesēm, nevis sabiedrībai.

73
Pēc temata
Visi likumi kaķim zem astes: Saulkrastos sadumpojušies pret SDG termināli
Lētākais pasaulē: Latvijā plānots būvēt SDG termināli par 150 milj. eiro
  Gaisa desanta spēku diena

Latvijas robežsargs apsveicis draugus Desanta dienā. Tagad viņu gaida Ētikas komisija

2
(atjaunots 17:51 07.08.2020)
Valsts robežsardzes darbinieks sociālajos tīklos apsveicis draugus Gaisa desanta spēku dienā. Tagad Ētikas komisija izmeklēs, vai viņš tādējādi nav kaitējis robežsargu reputācijai.

RĪGA, 7. augusts - Sputnik. Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļas galvenais inspektors Aleksandrs Rubļovs apsveicis savus draugus Gaisa desanta spēku dienā ar publikāciju savā personīgajā lapā Facebook. Tagad  viņam par to nāksies samaksāt, vēsta Pietiek.com.

2. augustā inspektors publicēja savā lapā fotogrāfiju – desantnieki ierindā ar uzrakstu "Neviens, izņemot mūs!" Publikāciju pavadīja vārdi "Apsveicu svētkos!".

Par inspektora apsveikumu bija sašutuši daži Facebook apmeklētāji, pēc tam pie darba ķērās Ētikas komisija.

"Aleksandra Rubļova Facebook profilā nebija minēta viņa darbavieta, - raksta Pietiek. - Taču ieraksti nepārprotami apliecināja, ka sveicējs specifiskai PSRS iedzīvotāju daļai nozīmīgajā dienā ir tieši robežsardzes inspektors. Kā rāda A.Rubļova amatpersonas deklarācija, PSRS tradīciju cienītājs pērn Latvijas Valsts robežsardzē algā saņēmis 17 095 eiro un vēl arī 487 eiro lielu pabalstu.

Valsts robežsardze paskaidroja: "Konkrētajā gadījumā Valsts robežsardzes amatpersona ir pārkāpusi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra ieteikumu Nr. 1 "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi" 13. punkta "Ārpus amata vai darba pienākumu pildīšanas nodarbinātais rīkojas tā, lai nemazinātu valsts pārvaldes reputāciju un uzticēšanos tai" un Valsts robežsardzes 2020. gada 9. marta iekšējo noteikumu Nr. 4 "Valsts robežsardzes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un darbinieka ētikas kodekss" 12.2. punkta "cienīt un nekaitēt Valsts robežsardzes reputācijai" prasības. Ņemot vērā minēto, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļas galvenā inspektora rīcība tiks vērtēta Valsts robežsardzes ētikas komisijā."

2
Tagi:
Robežsardze
Pēc temata
Kupoli debesīs: Kubaņas desantnieki nodeva sveicienus ASV un Ukrainas mācībām
"Kas cits, ja ne mēs": Krievija formē jaunu gaisa desanta pulku Krimā
Rota, kas aizgāja debesīs. Nemirstīgie Pleskavas desantnieki
Kviešu ražas vākšana, foto no arhīva

"Labība sagūlusi veldrē": zemnieki stāsta par kviešu ražu

4
(atjaunots 13:40 07.08.2020)
Zemnieki Latvijā cerēja, ka šogad gaidāma laba kviešu raža, tomēr atzīst, ka cerības nav īsti attaisnojušās.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Ražas novākšanas sezona rit pilnā sparā. Zemnieki atzīmē, ka brīžiem darbu pārtraukušas tikai lietavas. Tomēr daudzi atzīst, ka cerējuši uz daudz labāku ražu, vēsta Rus.lsm.lv.

Auces novada zemnieku saimniecības "Druvas" saimnieks Vidmants Krapauskis stāsta, ka ražas kulšanas darbi jau rit aktīvi. Saimniecībā kopumā sējumi ir 600 hektāru platībā. Aizvadītajā nedēļā jau novākts rapsis un daļa ziemas kviešu.

Krapauskis piezīmēja, ka cerējis uz lielāku ražu. No rapša sējumiem 106 hehtāru platībā 16 hektārus iznīcinājusi krusa. Rezultātā rapša raža iznāca 2,6 tonnas uz hektāru, bet varēja būt 3,5 tonnas.

Zemnieks uzsvēra, ka tas ir nopietns zaudējums. Tagad saimniecība gaida apdrošināšanas kompensāciju.

Radušās problēmas arī ar kviešiem – graudi ir ļoti sīki. Pagaidām paspējuši novākt 36 hektārus ziemas kviešu - ap piecām tonnas uz hektāru.

Talsu novada saimniecība "Rīgmaļi", kur kopējā sējumu platība ir ap 1000 hektāru, vēl tikai sāk novākt rapšus un kviešus. Graudkopis Māris Bērziņš stāstīja, ka pirmajās trīs dienās nokulti 25% lauku.

Bērziņš atzīmēja, ka sākumā šķitis: šī gada raža būs laba, tomēr lietavas ir darījušas savu - vietām ir veldre, arī jūnija sausums ir atstājis savu iespaidu. Katastrofa, viņaprāt, nav notikusi, tomēr cerības nav attaisnojušās.

Atgādināsim, ka, neskatoties uz ekspertu prognozēm, kuri draudēja, ka Latvija varētu palikt bez ražas kaprīzo laikapstākļu dēļ, šogad valsts pardevusi gandrīz par 70% vairāk augļu nekā šajā periodā pērn.

Lielāko daļu ābolu Latvija pārdevusi Igaunijai – 64% no visa ābolu eksporta apjoma. Arī lielākā daļa bumbieru – 65% kopējā eksporta apjoma – nonākuši Igaunijā.

Pie tam 36% no ābolu eksporta Latvija pārdevusi Lietuvai, tāpat kā 14% no kopējā bumbieru apjoma.

4
Tagi:
lauksaimniecība, Latvija
Pēc temata
Speciālists: ja svelme saglabāsies, Latvija var palikt bez ražas
Kartupeļi dārgi, toties ir savi tomāti: kā veidojas pārtikas cenas Baltijas valstīs
Zemnieku Saeima: lai politiķi paši brauc pie mums vākt ogas
Visu eksportā: Latvija nopelnījusi gandrīz 15 miljonus eiro uz augļu tirdzniecības rēķina