Aleksandrs Sosnovskis

"Kara nebūs, kamēr armija negribēs": Latvijā uzstājās vācu politologs

87
(atjaunots 10:58 01.11.2019)
Par to, cik nevadāma ir Eiropas Savienība, kas kopīgs tagadējai ES un jau sabrukušajai PSRS, par "guļošā" džihādisma draudiem un nākamo karu pastāstīja vācu politologs Aleksandrs Sosnovskis, ieradies Rīgā.

RĪGA, 1. novembris — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Aleksandrs Sosnovskis ir vācu žurnāla World Economy redaktors, VFR ārpolitikas biedrības (DGAP e.V) un Vācijas Žurnālistu savienības loceklis. Jau 15 gadis viņš lasa lekcijas par starptautiskajām attiecībam un ekonomiju Hamburgas Starptautiskās politikas un ekonomiks institūtā Haus Rissen, aizsardzības akadēmijā Bundeswehr, FDP Berlin, CDU Hannover un Friedrich-Naumann-Stiftung. Pēc diskusiju kluba "Kultūras līnija" ielūguma viņš nolasīja atklātu lekciju Rīgā un atbildēja uz Sputnik Latvija jautājumiem par Eiropas drosību.

Vācijas politika lielā mērā ietekmē visas Eiropas Savienības ceļu. Jāatzīst, ka daudzu citu ES jurisdikciju politiskās elites diskursi bieži vien ir pārlieku emocionāli un tiem nav nekādas nozīmes vai ļoti maza ietekme, lai iespaidotu visas Eiropas attīstību. tāpēc VFR izvirzījusies Eiropas valstu ūnijas līdera vietā.

Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES sastāva Berlīnes loma nostiprināsies vēl vairāk. Pie tam der groß Chef – visas pārējās Eiropas "lielā vācu bosa" stāvoklis uzliek Vācijai smagu atbildības nastu un spiež atbildēt uz augstajam statusam atbilstošiem izaicinājumiem.

"ES izaicinājumi ir sistemātiski. Ja necensties tos risināt, tie pārvēršas par problēmām. Pirmais ir savienības nevadāmība, kas aizvien vairāk atgādina Padomju Savienību pirms perestroikas, kura nespēja atrisināt iekšējos izaicinājumus. Otrais – spēki, kas rausta ES uz dažādām pusēm, kā, piemēram, gadījumā ar Brexit un Kataloniju. Trešais – liberālās tendences pret nacionālajām. Eiropas Savienības vadības efektivitāte krītas," konstatēja Aleksandrs Sosnovskis.

"Guļošie" džihādisti un liberālisms

Sosnovskis vēro, kā ES pārvaldes struktūras Briselē pārvēršas par organizācijām, kas nodarbojas ar vispārējām problēmām vai risina jautājumus, kam nav nekāda sakara ar ES valstu ūnijas uzdevumiem un izaicinājumiem. Šeit var atsaukt atmiņā ES noteikumus, kuri regulē gurķu pieļaujamo līkumu. Pie šī reglamenta Eiropas Parlamenta deputātu darba grupas taču strādāja laikā, kad musulmaņu rajonā Mālbekā Briselē radikālie islāmisti pirka ieročus un taisīja bumbas teroraktiem.

"Es tikai mazliet pārspīlēju, tomēr ES pārvaldes iestādes pārvēršas par konceptuālu birokratizētu organizāciju, kas attālinās no realitātes. Tas attiecas uz visu, ieskaitot kļūdas," konstatēja Sosnovskis. Pēc viņa vārdiem, Eiropas Komisijas kļūda, un, pirmkārt, Vācijas liberālisms izraisījis Eiropā bēgļu krīzi no Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, ko sankcionēja Eiropas vadība.

"Neomigranti ir ļoti nopietna Vācijas problēma, bēgļi ir mainījuši valsti. Es pats esmu 90.gadu sākuma bēglis, no tiem laikiem, kad nupat sabruka Berlīnes mūris. Strādāju par krāvēju un citos tamlīdzīgos darbos, tas ir normāli. PSRS sabrukuma laikā uz VFR migrēja 400 tūkstoši padomju pilsoņu, kuru vidū 90% bija augstākā izglītība un profesija. Taču šis arābu bēgļu vilnis ir pavisam citāds – citas tradīcijas, principi, attieksme pret ģimenes dzīvi, izglītību un perspektīvām. VFR Konstitūcijas aizsardzības federālās iestādes vadītājs, pēc būtības, pretizlūkošanas dienesta priekšnieks tika atstādināts no amata par to, ka bēgļu vilni saistīja ar drošības apdraudējumu. Saskaņā ar pretizlūkošanas datiem, starp 1,3 miljoniem arābu bēgļu 30% nav iespējams precīzi identificēt. Nav saprotams, kas viņi tādi ir. Un 10% no šīs migrantu kategorijas pieder pie "guļošo" radikālo islāmistu kategorijas, tas ir, pie vides, kurā džihāda teroristi var smelties kadrus," paskaidroja Sosnovskis.

Oficiālā elite neatzīst toksisko izaicinājumu – riski tiek nivelēti. Taču radikālais islāms aizvien vairāk ietekmē Vāciju un citas attīstītās Vecās Pasaules valstis.

Vēl viena tendence – mainās radikālisma poli. Pirms divdesmit gadiem bija skaidrs, kas tas ir – radikālisms, bet tagad vācu sabiedrība to aptver ar grūtībām. Liberāļi ir kļuvuši radikālāki nekā labējie. Liberālie aktīvisti pieprasa, lai visa sabiedrība atteiktos no konservatīvajām vērtībām, tiecas pie saviem mērķiem ar nežēlīgām metodēm, līdz pat diktatūrai un agresīviem soļiem.

"Vai atceraties, cik skaisti viss nesen sākās ar Grētu Tūnbergu? "Kā uzdrošināties jūs, kas nozaguši manu bērnību?" Meiteni gribēja izvirzīt Nobela miera prēmijai. Bet nesen VFR prezidents Franks Valters Šteinmeiers (Donbasa "miera formulas" autors, kas pamazām sāk strādāt) paziņoja: nevajag labus ekoloģiskos lozungus aizvietot ar diktatūras principiem. Darbā bieži satiekos gan ar vācu kreisajiem, gan labējiem – ar partijas "Alternatīva Vācijai" AFD politiķiem, kurus dēvē par nacistiem. Kādi tad viņi ir nacisti? Protams, ne. Viņi vēlas saglabāt konservatīvās vērtības – baznīcu, sabiedrību, tradicionālo ģimeni ar bērniem un bez LGBT propagandas. Tas garantē sabiedrības izdzīvošanu. Vienkāršs piemērs: sēžoties lidmašīnā, jums skaidro, ka skābekļa maska jums vispirms jāuzvelk pašam, pēc tam – bērnam. Elpojiet skābekli, parūpējieties par kaimiņu un mazuli, citādi gan pats iesiet bojā, gan viņi. Šie aviācijas drošības noteikumi rakstīti ar asinīm, un tas attiecas arī uz sabiedrisko politiku," apliecināja politologs.

Gorbačova vājums

Atbildot uz Sputnik Latvija jautājumu par Vācijas – NATO valsts – pašreizējo aizsardzības doktrīnu, Sosnovskis akcentēja, ka pati ideja "Drang nach Osten" (straujš uzbrukums austrumu virzienā, Trešā reiha uzbrukuma stratēģijas elements – red.) mazākā mērā raksturo Bundesvēra vadību un mūsdienu Vācijas politiķus, nekā citus NATO dalībniekus.

Sosnovskis uzskata, ka par Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās katalizatoru kļuva PSRS pirmā un pēdējā prezidenta Mihaila Gorbačova vājums. 90.gados, kad Komunistiskās partijas bijuša līdera dzīvesbiedre Raisa Gorbačova ārstējās no vēža Minsterē, Sosnovskis bija telereportieris Gorbačova preses komandā, un viņi bieži sarunājās.

"Man ir divējāda attieksme pret Gorbačovu: no vienas puses, daudzējādā ziņā viņš personīgi padarīja Krieviju par demokrātisku valsti un deva padomju republikām iespēju gūt neatkarību. No otras puses, viņš gļēvi palaida vējā visus sasniegumus, par ko gadu desmitiem cīnījušās veselas paaudzes. Pavaicāju Gorbačovam, šķiet, tas bija 1997.gadā: kā tad tā, viss nesen beidzies, nav Padomju Savienības un Varšavas līguma organizācijas, bet NATO jau uzņem bijušās sociālistiskās valstis un drīz vien šī militāri politiskā alianse būs pie Krievijas robežām. Vai jums šķiet, viņš atbildēja uz šo jautājumu? Nē, viņam nebija, ko teikt," atcerējās politologs.

NATO paplašināšanās, bez Gorbačova visa šī modernā smagā un dārgā militāri propagantiskā mašīna patiešām būtu apaļa nulle. Gorbačova vēlīnās ēras laikā miera formula Eiropā bija vienošanās "2+4": abas Vācijas – Austrumu un Rietumu – un Francija, Lielbritānija, ASV un PSRS.

Līgumā bija 10 punkti, ieskaitot Vācijas saistības neizstrādāt kodolieročus, bet tagad ASV GKS bāzēs Vācijā glabā kodolbumbas. 1988.gadā kanclers Helmuts Kols neatļāva NATO mācības ar kodolieroču pielietojuma imitāciju pret ienaidnieka pozīcijām, viņš noraidīja ASV lūgumu.

"Pavisam nesen amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B52 izspēlēja tādus manevrus pēc gadu desmitiem relatīva miera Eiropā. Es ļoti uzticos Bundesvēra vadībai un virsniekiem un varu jums apliecināt, ka viņi, nevis kaismīgie politiķi, saprot, cik bezperspektīvs un bezcerīgs ir karš, turklāt vēl karš ar Krieviju, taču tagad visi miera līgumu punkti, kā "2+4" INF, par kodolarsenāla ierobežojumiem ir izmesti atkritumos. Jaunās spēku pārdales stratēģijas ietvaros Eiropā tiek demontētas visas miera vienošanās. Visi panākumi, vienošanās, kas panāktas Jaltā un Potsdamā, ir izmestas atkritumos. Kad tika sadalīta Dienvidslāvija, vienalga, vai mēs to gribam vai ne, ASV savos triecienos Serbijā parādīja, ka var risināt uzdevumus bez ANO mandāta, bet jebkādiem globāliem noteikumiem un organizācijām," atgādināja Sosnovskis.

Vācija, tāpat kā Turcija, atļaujas pati savu politiku attiecībās ar ASV militāri rūpniecisko lobiju, pie tam saglabājot vietu NATO. Protams, tāds politiskās brīvības dziļums nav sasniedzams citām dalībvalstīm, tādām kā Baltijas valstis, Rumānija ar Bulgāriju un Polija, kas cer nostiprināties pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES.

ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels sūkstījās, ka Vācija NATO aizsardzībai atvēl tikai 1,3% sava IKP: "mēs jūs aizsargājam, bet jūs pelnāt uz vācu automašīnu eksporta rēķina uz Ameriku". Galu galā Vācija iesniedza aizsardzības budžeta palielināšanas grafiku, kurā asingnējumu apjoms 2% apmērā no IKP tiks sasniegts vien 2030.gadā.

"llgu laiku lasīju lecijas Bundesvēra virsniekiem drošības akadēmijā Hamburgā. Kad runāju ar virsniekiem, saprotu, ka karavīri ir tas Vācijas iedzīvotāju slānis, kas nevēlas karu. Kamēr armija nevēlas "Uzbrukumu un vētru", kara nebūs arī politiķu galvās," konstatēja Sosnovskis.

Viņš pastāstīja kādu interesantu piemēru no salīdzinoši nesenās prakses. 2014.gadā, kad Kijevā, Bankovaja ielā jau iekārtojās prezidenta Petro Porošenko administrācija, bet Donbasā notika šausminošā traģēdija ar Malaizijas Boeing, Sosnovskis lasīja lekciju vācu speciālo uzdevumu vienības karavīriem, kuri devās uz karadarbības rajonu Ukrainā, lai atbalstītu izlūkošanas vienību ar bezpilota droniem.

"Lasīju viņiem lekciju trīsarpus stundas, ar ilustrācijām no interneta. Stāstīju, kā tika dibināta Ukraina, kāda loma okupācijā un genocīdā bija Stepanam Banderam un OUN-UPA. Tas bija skarbi, reālistiski un ļoti godīgi. Pēc lekcijas grupas komandieris teica, ka tamlīdzīgu informāciju viņi nesaņem ideoloģisku apsvērumu dēļ.

"Paldies jums par patiesību, - teica virsnieks. – Mēs braucam uz Ukrainu nevis karot, bet gan piesegt mūsu puišus ar bezpilota aparātiem virs karadarbības zonas Doņeckas un Luganskas apgabalos. Tā viņš apgalvoja un uzdāvināja man pudeli vīna. Uz tās etiķetes parakstījās visi vienības kareivji. Šo pudeli es vēl neesmu atvēris – vīnu iedzeršu, kad Ukrainā beigsies pilsoņu karš," noslēgumā apliecināja politologs.

87
Pēc temata
EP deputāts: ES armiju var nosūtīt jaunu "brexit" apspiešanai
ASV un NATO neprāts novedis pasauli uz kara sliekšņa
Krievijas ārlietu ministrs par NATO Arktikā, Sīriju un "kapitālo remontu" ES
Ogļu pārkraušana Rīgas ostā, foto no arhīva

"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena

29
(atjaunots 13:00 19.09.2020)
Galvenais kravu apgrozījuma krituma iemesls Latvijā ir tajā, ka arvien vairāk ogļu tiek pārkrauts Ustjlugas ostas terminālos, paziņoja LDz vadītājs Māris Kleinbergs.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļš" tuvāko gadu laikā plāno nedaudz palielināt kravu pārvadājumu apjomu, taču iepriekšējo gadu rādītājus tas nesasniegs, paziņoja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, vēsta Baltic Course.

Pēc viņa sacītā, šogad "Latvijas Dzelzceļam" nākas rēķināties ar kravu pārvadājumu apjoma kritumu, tāpēc kompānija izdarījusi uzsvaru uz izdevumu samazināšanu, jaunu tirgu meklēšanu un klientu piesaisti.

"Šogad plānojam pārvadāt aptuveni 25 miljonus tonnu kravu, kas ir aptuveni uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Nākamajos gados mēs plānojam nelielu pieaugumu. Taču tas tiešām ir neliels, jo aizstāt tos kravu pārvadājumu apjomus no Krievijas, kurus mēs esam pazaudējuši, es neredzu iespējas," sacīja Kleinbergs.

Viņš piebilda, ka galvenais kravu plūsmas krituma iemesls ir Krievijas kravu novirzīšana uz pašmāju ostām. Iepriekšējos gados šīs kravas sastādīja līdz 70% kravu, kas tika pārvestas pa Latvijas dzelzceļu. Kritums noticis, samazinoties naftas, naftas produktu un akmeņogļu pārvadājumiem.

"Ogļu kravu kritumam ir vairāki iemesli, bet galvenais ir tas, ka arvien lielāki ogļu apjomi tiek pārkrauti Krievijas jaunizveidotajos terminālos Ustjlugas ostā," teic Kleinbergs. Viņš atzīmēja, ka jāņem vērā, ka pagājusī ziema bijusi visnotaļ silta, kas samazināja ogļu pieprasījumu Eiropā, turklāt daudzas ES valstis samazināja elektroenerģijas un siltumenerģijas ģenerāciju ogļu TEC un TES, aizstājot ogles ar citiem, ekoloģiskākiem degvielas veidiem, tostarp ar gāzi.

Kravu pārvadājumu samazināšanos pa Latvijas dzelzceļiem ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

Kravu pārvadājumu krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādāja jaunu biznesa modeli, kurai jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. Jaunais LDz biznesa modelis paredz pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un autotransporta ekspeditoru pakalpojumus, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

29
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš, Kravu pārvadājumi, kravas, tranzīts
Pēc temata
Tagad vagoni: "LDz Cargo" izsludina izsoli
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kravas nevairosies, taču var piespiest pie sienas ekspeditorus: LDz jaunais biznesa plāns
Pat ja tarifs būs nulle, kravu nekļūs vairāk: Latvijai nāksies dotēt LDz
Covid-19 antivielu testēšanas sistēma, foto no arhīva

Latvijā Covid-19 inficēšanās uzliesmojums: 17 jauni gadījumi

7
(atjaunots 14:18 19.09.2020)
Ja piektdien Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem diennakts laikā, tad sestdien jaunatklāto inficēto skaits sasniedzis 17. Viens pacients nokļuvis slimnīcā.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, pēdējās diennakts laikā tika veikti 2402 Covid-19 testi un reģistrēti 17 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi.

​Saskaņā ar SPKC veikto epidemioloģisko izmeklēšanu, sešos gadījumos Covid-19 tika ievests no ārzemēm. Inficētie atgriezās no Krievijas un Lielbritānijas. Vēl trīs inficētie kontaktējuši ar citiem ar iepriekš inficētajiem ar koronavīrusu. Pārējiem inficēšanās avots tiek noskaidrots.

​Aizritējušajā diennaktī slimnīcā nonācis viens cilvēks ar Covid-19. Kopumā Latvijas slimnīcās ārstējas 8 pacienti ar šādu diagnozi.

Kopumā kopš pandēmijas sākuma Latvijā tika veikti 293 309 testi, 1515 cilvēki inficējās, no tiem 1248 izveseļojās, bet 36 inficētie nomira.

​Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. Neviens cilvēks netika stacionēts.

7
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Dumpis: mēs kaut ko darām sistēmiski pareizi
Vācu virusologs aicina pārskatīt stratēģiju cīņā ar Covid-19
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Eurovision, foto no arhīva

Eirovīzijas organizatori nosaukuši četrus konkursa norises scenārijus

0
(atjaunots 18:40 19.09.2020)
Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Starptautiskā dziesmu konkursa "Eirovīzija" rīkotāji sagatavojuši četrus iespējamos tā norises variantus Roterdamā 2021. gadā, tiek ziņots konkursa oficiālajā mājaslapā.

Konkursam "Eirovīzija" bija jānotiek no šī gada 12. līdz 16. maijam Roterdamā, taču sarežģītās epidemioloģiskās situācijas visā pasaulē dēļ pasākums tika atcelts. Rīkotāji nolēma pilnvērtīga šova vietā sarīkot mūzikas šovu, kurā nebija sacensību sastāvdaļas un kurš kļuva par sava veida dziesmu godināšanu, kurām bija jāpārstāv savas valstis konkursā. Konkursa fināls ir ieplānots 2021. gada 22. maijā.

Organizatori izstrādājuši četrus iespējamos konkursa norises scenārijus. Pirmais no tiem paredz ierasto formātu ar delegācijām un skatuves māksliniekiem no visām dalībvalstīm. Taču šī scenārija īstenošana ir atkarīga no iespējamās vakcīnas pret koronavīrusu parādīšanās, testēšanas un no epidemioloģiskās situācijas pasaulē kopumā.

Otrais variants paredz šova rīkošanu ar ierobežotām iespējām un sociālās distancēšanās ievērošanu. Šī scenārija īstenošanas gadījumā katras dalībvalsts komandu pārstāvēs ierobežots cilvēku skaits delegācijas un preses sastāvā. "Tā kā šajā scenārijā auditorijai būs mazāk vietas, jāizveido jauna skatītāju sēdvietu shēma. Ja tas notiks, tiks veikta izloze, lai izlemtu, kurš spēs apmeklēt katru šovu. Jebkuram, kas zaudēs izlozē, protams, tiks atgriezta pilna biļetes iegādes summa," teikts paziņojumā.

Eirovīzijas 2019 uzvarētājs Dunkans Lourenss, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Trešais variants - "Eirovīzija" ar braucienu ierobežojumiem. Tā, organizatori paredz variantu, ka dažas valstis nevarēs ierasties Roterdamā, tādēļ to dalībnieki uzstāsies no savām valstīm. Skatuves mākslinieki, kuri spēs piedalīties konkursā klātienē, uzstāsies dzīvajā ēterā.

Ceturtajā variantā organizatori izskata Eirovīzijas rīkošanu izolācijā – dalībnieki uzstāsies no savām valstīm.

Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

0
Tagi:
Eurovision
Pēc temata
Par ko pārvērtusies Eirovīzijai paredzētā Ahoy Arena Roterdamā
Eirovīzija ir atcelta, tas bija smags lēmums