Padomju karavīru veiktās Ķīšezera forsēšanas rekonstrukcija Rīgas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem 75.gadadienā. 
Baltkrievijas Republikas vēstnieks Vasilijs Markovičs un Krievijas vēstnieks Jevgēņijs Lukjanovs nolika ziedus pie padomju karavīriem veltītā obeliska

NA saskatījusi visatļautību un draudus svētkos par godu Rīgas atbrīvošanai no nacistiem

44
(atjaunots 10:53 01.11.2019)
Rīgas atbrīvošanas no fašistiem gadadienai veltītie pasākumi rada "visatļautības sajūtu mūsu valstij nelojālos cilvēkos, kā arī palielina šādu personu loku", uzskata Nacionālā apvienība.

RĪGA, 1. novembris — Sputnik. Nacionālās apvienības frakcija Rīgas domē vērsusies Valsts drošības dienestā ar lūgumu pārbaudīt, vai Rīgas atbrīvošanas no fašistiem gadadienai veltītie pasākumi neapdraud nacionālo drošību un vai nav saskatāmas noziedzīga darījuma pazīmes teikts politiskā spēka vietnē.

Nacionālās apvienības frakcija paziņoja, ka Rīgas atbrīvošana no vācu okupācijas faktiski esot nozīmējusi "padomju okupācijas" atjaunošanu Latvijā, tāpēc tās svinēšana varot apdraudēt valsts nacionālo drošību. Politiķus īpaši satrauc skolnieku dalība pasākumos, kas bija veltīti Latvijas galvaspilsētas atbrīvošanai no fašistiskajiem iebrucējiem.

"Ar šādiem pasākumiem, manuprāt, tiek radīta visatļautības sajūta mūsu valstij nelojālos cilvēkos, kā arī palielinās šādu personu loks. Šādos "atbrīvotāju" pasākumos tiek izmantotas stilizētas padomju armijas formas, ieroči un pat tiek veikta Ķīšezera šķērsošana kā atainojums militārai operācijai neatkarīgas valsts teritorijā," paziņoja NA frakcijas vadītājs Dainis Locis.

Viņš piebilda, ka frakcija "paļaujas uz VDD kompetenci un spēju reaģēt".

13.oktobrī Rīgā notika ziedu un vainagu nolikšanas ceremonija pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem par godu Rīgas atbrīvošanas no fašistiem 75.gadadienai. Ceremonijā piedalījās Krievijas vēstniecības un  veterānu organizāciju pārstāvji, kā arī Saeimas deputāti.

Šajā dienā ziedi tika nolikti arī pie piemiņas zīmes Ķīšezera krastā, kas veltīta karavīriem-atbrīvotājiem. Pateicoties entuziastiem no vietējām tautiešu organizācijām, tur tradicionāli tiek izspēlēti 75 gadus senie notikumi – padomju karavīri forsēja ezeru 1944.gada oktobrī.

Starptautiskajā kultūras un biznesa centrā "Maskavas nams" Rīgā 13.oktobrī notika zinātniski vēsturiska conference, tika atklāta Rīgas militārajai operācijai veltīta fotogrāfiju izstāde. Dienas noslēgumā "Maskavas namā" tika organizēta svinīga pieņemšana Lielā Tēvijas kara veterāniem un tautiešiem.

Vakarā Maskavā notika svētku salūts par godu Rīgas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem 75.gadadienai.

Salūta priekšvakarā Latvijas ĀM pauda iebildumus pret to. ĀM paziņojumā teikts, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai brīvības un neatkarības atjaunošana notikusi nepilnus 50 gadus vēlāk, ko Sarkanās armijas ienākšana nozīmējusi padomju okupācijas atjaunošanu.

Maskava tamlīdzīgus paziņojumus uzskata par nepieņemamiem. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautiskajām tiesībām.

Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova norādīja, ka Rīgai vajadzētu uztraukties par NATO okupāciju.

"Ja Latvijas ĀM vērtētu brīvību, tad neatbalstītu ārvalstu militāro kontingentu dislokāciju savas valsts teritorijā. Taču tā ne tikai sveic NATO un ASV spēku izvietošanu Latvijā, bet arī palielinājusi to uzturēšanas apmaksu līdz 2% no IKP. Ņemot vērā, ka aliansē Rīga nelemj absolūti neko, to var nosaukt par okupācijas apmaksu," teica Zaharova, komentējot Latvijas ĀM izlēcienu jautājumā par salūtu.

Arī Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgēņijs Lukjanovs arī uzsvēra, ka salūts Maskavā par godu Rīgas atbrīvošanai no nacistiskajiem iebrucējiem ir Maskavas tiesības. Viņš uzsvēra, ka Krievija lepojas ar uzvaru Lielajā Tēvijas karā, paturēs prātā savu vēsturi un godās varoņus.

"Ja mēs aizmirsīsim pagātni, tā mūs panāks, un tā būs vēl baismīgāka, nekā bija tolaik," uzsvēra Krievijas vēstnieks.

Krievija kā PSRS tiesību mantiniece kategoriski neatzīst tā dēvēto "padomju okupāciju". Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas.

Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.

44
Pēc temata
KF Aizsardzības ministrija publiskojusi arhīvu dokumentus par Rīgas atbrīvošanu
Pabrika sacītajā: Latvija pasludinājusi sevi par nacistiskās Vācijas sabiedroto
Latvijas aizsardzības ministram ieteica noskaidrot pie kareivjiem, kā atbrīvoja Rīgu
Sākumā bija varoņi, nodevēji – pēc tam: kā latvieši glāba Latviju kara gados
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

7
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

7
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

20
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

20
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes