Eiro naudaszīmes

Sabiedrība saka "nē" partiju alkatībai: petīcija iesniegta Saeimā

21
(atjaunots 08:11 01.11.2019)
Bija nepieciešamas divas nedēļas, lai savāktu 10 tūkstošus parakstu iniciatīvai atlikt partiju finansējuma palielināšanu, kas nepieciešami to nodošanai Saeimā; tajā pašā dienā deputāti parādīja, ka neiebilst pret iespēju piešķirt sev vairāk naudas.

RĪGA, 1. novembris — Sputnik. Petīcija ar aicinājumu nepaaugstinat partiju finansējumu līdz nākamajam gadam iesniegta parlamentā 30.oktobrī, vēsta sabiedrisko iniciatīvu vietne Manabalss.lv. Tajā pašā dienā Saeima atbalstīja likumprojektu par papildu līdzekļu piešķiršanu partijām pirmajā lasījumā.

Likumprojekts paredz, ka partijas, kas vēlēšanās saņēmušas vismaz 2% balsu, saņems 4,5 eiro par katru vēlētāja balsi, tas ir, seškārt vairāk nekā patlaban (0,71 eiro). Šiem mērķiem tiks piešķirti 4 miljoni eiro.

Petīcijas iniciatori uzskata, ka šīs normas ieviešana jāatliek līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, lai neveidotos situācija, kurā deputāti piešķir finansējumu paši sev.

10 tūkstoši parakstu, kas nepieciešami iesniegšanai Saeimā, tika savākti divpadmit dienu laikā, tas ir otrs labākais rezultāts visā Manabalss vēsturē. Atgādināsim, ka rekords tika sasniegts šī gada martā, kad Tatjanas Ždanokas petīciju par nepieciešamību aizsargāt pieminekļus, kas veltīti cīnītājiem pret nacismu, 10 tūkstoši cilvēku parakstīja vien triju dienu laikā. Un tomēr Saeima neatbalstīja šo iniciatīvu.

Petīcija ar ierosinājumu atlikt partiju finansējuma paaugstināšanu iesniegta parlamentā, tomēr parakstu vākšana vēl turpinās. Šobrīd to atbalstījuši gandrīz 12 tūkstoši cilvēku.

Petīcijas autori nosūtījuši deputātiem vēstuli ar aicinājumu nevilkt garumā tās izskatīšanu.

Iniciatīvu atbalstīja arī neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko.

"Deputāti nedrīkst lemt paši par naudas piešķiršanu sev. Šos grozījumus var attiecināt tikai uz nākamo Saeimu.

Sabiedrība nodemonstrēja lielisku saliedētību un izlēmību, pasakot stingru "nē!" alkatībai un likuma ignorēšanai.

Ja Saeima neieklausīsies parakstītājos, koalīcijas partijas var būt drošas- nekādas kūkas un nekādi baloni neizglābs tās no izgāšanās nākamās vēlēšanās," Stepaņenko uzrakstīja savā lapā Facebook.

Iepriekš vēstīts, ka par spīti valdošo politiķu paziņojumiem par to, ka likumprojekts paredzēts, lai nodrošinātu partijām neatkarību no sponsoriem, faktiski parlamentārie spēki saņems no budžeta daudz vairāk nekā patlaban saņem ziedojumos.

21
Pēc temata
Latvijas nodokļu maksātājiem liks maksāt vairāk partiju uzturēšanai
Sen bija laiks: Kariņš priecājas par partiju finansējuma palielināšanu
Vai godīgumu var nopirkt: pie kā novedīs partiju budžeta finansējuma izaugsme
"Arī politiķi ir cilvēki": piemaksai deputātiem nauda ir atrasta, bet pedagogiem – ne
  Gaisa desanta spēku diena

Latvijas robežsargs apsveicis draugus Desanta dienā. Tagad viņu gaida Ētikas komisija

2
(atjaunots 17:51 07.08.2020)
Valsts robežsardzes darbinieks sociālajos tīklos apsveicis draugus Gaisa desanta spēku dienā. Tagad Ētikas komisija izmeklēs, vai viņš tādējādi nav kaitējis robežsargu reputācijai.

RĪGA, 7. augusts - Sputnik. Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļas galvenais inspektors Aleksandrs Rubļovs apsveicis savus draugus Gaisa desanta spēku dienā ar publikāciju savā personīgajā lapā Facebook. Tagad  viņam par to nāksies samaksāt, vēsta Pietiek.com.

2. augustā inspektors publicēja savā lapā fotogrāfiju – desantnieki ierindā ar uzrakstu "Neviens, izņemot mūs!" Publikāciju pavadīja vārdi "Apsveicu svētkos!".

Par inspektora apsveikumu bija sašutuši daži Facebook apmeklētāji, pēc tam pie darba ķērās Ētikas komisija.

"Aleksandra Rubļova Facebook profilā nebija minēta viņa darbavieta, - raksta Pietiek. - Taču ieraksti nepārprotami apliecināja, ka sveicējs specifiskai PSRS iedzīvotāju daļai nozīmīgajā dienā ir tieši robežsardzes inspektors. Kā rāda A.Rubļova amatpersonas deklarācija, PSRS tradīciju cienītājs pērn Latvijas Valsts robežsardzē algā saņēmis 17 095 eiro un vēl arī 487 eiro lielu pabalstu.

Valsts robežsardze paskaidroja: "Konkrētajā gadījumā Valsts robežsardzes amatpersona ir pārkāpusi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra ieteikumu Nr. 1 "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi" 13. punkta "Ārpus amata vai darba pienākumu pildīšanas nodarbinātais rīkojas tā, lai nemazinātu valsts pārvaldes reputāciju un uzticēšanos tai" un Valsts robežsardzes 2020. gada 9. marta iekšējo noteikumu Nr. 4 "Valsts robežsardzes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un darbinieka ētikas kodekss" 12.2. punkta "cienīt un nekaitēt Valsts robežsardzes reputācijai" prasības. Ņemot vērā minēto, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļas galvenā inspektora rīcība tiks vērtēta Valsts robežsardzes ētikas komisijā."

2
Tagi:
Robežsardze
Pēc temata
Kupoli debesīs: Kubaņas desantnieki nodeva sveicienus ASV un Ukrainas mācībām
"Kas cits, ja ne mēs": Krievija formē jaunu gaisa desanta pulku Krimā
Rota, kas aizgāja debesīs. Nemirstīgie Pleskavas desantnieki
Kviešu ražas vākšana, foto no arhīva

"Labība sagūlusi veldrē": zemnieki stāsta par kviešu ražu

4
(atjaunots 13:40 07.08.2020)
Zemnieki Latvijā cerēja, ka šogad gaidāma laba kviešu raža, tomēr atzīst, ka cerības nav īsti attaisnojušās.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Ražas novākšanas sezona rit pilnā sparā. Zemnieki atzīmē, ka brīžiem darbu pārtraukušas tikai lietavas. Tomēr daudzi atzīst, ka cerējuši uz daudz labāku ražu, vēsta Rus.lsm.lv.

Auces novada zemnieku saimniecības "Druvas" saimnieks Vidmants Krapauskis stāsta, ka ražas kulšanas darbi jau rit aktīvi. Saimniecībā kopumā sējumi ir 600 hektāru platībā. Aizvadītajā nedēļā jau novākts rapsis un daļa ziemas kviešu.

Krapauskis piezīmēja, ka cerējis uz lielāku ražu. No rapša sējumiem 106 hehtāru platībā 16 hektārus iznīcinājusi krusa. Rezultātā rapša raža iznāca 2,6 tonnas uz hektāru, bet varēja būt 3,5 tonnas.

Zemnieks uzsvēra, ka tas ir nopietns zaudējums. Tagad saimniecība gaida apdrošināšanas kompensāciju.

Radušās problēmas arī ar kviešiem – graudi ir ļoti sīki. Pagaidām paspējuši novākt 36 hektārus ziemas kviešu - ap piecām tonnas uz hektāru.

Talsu novada saimniecība "Rīgmaļi", kur kopējā sējumu platība ir ap 1000 hektāru, vēl tikai sāk novākt rapšus un kviešus. Graudkopis Māris Bērziņš stāstīja, ka pirmajās trīs dienās nokulti 25% lauku.

Bērziņš atzīmēja, ka sākumā šķitis: šī gada raža būs laba, tomēr lietavas ir darījušas savu - vietām ir veldre, arī jūnija sausums ir atstājis savu iespaidu. Katastrofa, viņaprāt, nav notikusi, tomēr cerības nav attaisnojušās.

Atgādināsim, ka, neskatoties uz ekspertu prognozēm, kuri draudēja, ka Latvija varētu palikt bez ražas kaprīzo laikapstākļu dēļ, šogad valsts pardevusi gandrīz par 70% vairāk augļu nekā šajā periodā pērn.

Lielāko daļu ābolu Latvija pārdevusi Igaunijai – 64% no visa ābolu eksporta apjoma. Arī lielākā daļa bumbieru – 65% kopējā eksporta apjoma – nonākuši Igaunijā.

Pie tam 36% no ābolu eksporta Latvija pārdevusi Lietuvai, tāpat kā 14% no kopējā bumbieru apjoma.

4
Tagi:
lauksaimniecība, Latvija
Pēc temata
Speciālists: ja svelme saglabāsies, Latvija var palikt bez ražas
Kartupeļi dārgi, toties ir savi tomāti: kā veidojas pārtikas cenas Baltijas valstīs
Zemnieku Saeima: lai politiķi paši brauc pie mums vākt ogas
Visu eksportā: Latvija nopelnījusi gandrīz 15 miljonus eiro uz augļu tirdzniecības rēķina