Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš

"Kā Latvijas valdība ierullē iedzīvotājus asfaltā": par ko domāja Elksniņš

41
(atjaunots 12:32 31.10.2019)
Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš apsēdies pie asfalta ieklājēja stūres un pastāstīja, ka tobrīd domājis par Latvijas valdību. Viņa lasītāji painteresējās, par ko tieši domājis pilsētas galva.

RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Nesen partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētāja vietnieka amatā ievēlētais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš apsēdies pie asfalta ieklājēja stūres un pastāstīja, par ko tobrīd domājis. Kā politiķis nokļuvis pie asfaltēšanas mašīnas stūres? Nē, profesiju viņš nav mainījis, vienkārši nolēmis piedalīties ceļu būvē.

Ceļa remontdarbu laikā uzņemto fotogrāfiju Daugavpils mērs publicēja savā lapā Facebook un parakstīja krievu un latviešu valodās:

"Brīdī, kad sēžos pie asfaltēšanas mašīnas, domāju par valdību."

Viena no lasītājām mēģināja precizēt, ko tieši Daugavpils mērs tobrīd domājis par Latvijas valdību: "Bija doma, kā ierullēt valdību asfatā, vai kā valdība ierullē asfaltā iedzīvotājus?"

"Atklāti sakot, ir tik daudz domu, kad sēdies pie "tā putekļsūcēja" stūres," atzinās mērs. Iespējams, viņam pa prātam bija abi minējumi, jo tālākajā sarunā ar lasītājiem viņš apjautājās, vai esot vēl kādi varianti.

Kopumā lasītāji ļoti labvēlīgi uztvēra mēra dalību ceļa remontā, tāpat kā viņa humora izjūtu.

41
Pēc temata
Bērni kļuvuši par grēkāžiem: Elksniņš apsūdz ministri Šuplinsku par ņirgāšanos
Daugavpils mērs dibinās savu politisko partiju, kur "strādās, nevis plātīs muti"
Pasauļojās pie ezera: Daugavpils mērs saņēmis vēstuli no VVC
"Par mūsu nāvi sapņo visi Latvijas nacionālisti": "Saskaņa" mēģinās atdzimt
KNAB

KNAB apsūdz Preiļu novada vadītāju dokumentu viltošanā

1
(atjaunots 12:53 04.08.2020)
Preiļu novada domes amatpersonas tur aizdomās par atjaunotās domes ēkas pieņemšanas ekspluatācijā akta viltošanu.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iesniedza Latgales tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai lietu pret piecām Preiļu novada domes amatpersonām, tiek ziņots iestādes mājaslapā.

Viņi visi tiek apsūdzēti dokumentu viltošanā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, savukārt vienai no amatpersonām tiek inkriminēta arī nepatiesas informācijas norādīšana valsts amatpersonas deklarācijā un šaujamieroču munīcijas iegāde un glabāšana bez attiecīgās atļaujas.

© Sputnik / Владимир Федоренко

Krimināllikums par šādiem likumpārkāpumiem paredz cietumsodu uz laiku līdz četriem gadiem, īstermiņa brīvības atņemšanu, piespiedu darbus vai naudas sodu.

Pierādījumi, kas tika iegūti pirmstiesas izmeklēšanas gaitā, liecina, ka 2019. gada 6. un 7. augustā trīs Preiļu novada domes amatpersonas ar vēl divu pašvaldības darbinieku atbalstu viltojušas aktu par atjaunotās domes ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, un pēcāk iesniedza to Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvjiem, kuri veica ēkas ārpuskārtas pārbaudi.

Detaļas, kā parasti, izklāstītas KNAB infografikā.

​Saskaņā ar mediju datiem, šo personu lokā varētu būt domes priekšsēdētāja Maruta Plivda un viņas vietnieks Juris Želvis, kā arī pašvaldības būvvaldes amatpersonas un tehniskā departamenta darbinieks.

Otrdien KNAB darbinieki ieradās Preiļu novada domē un aizturēja četrus cilvēkus.

Kriminālprocess šajā lietā tika iesākts 2019. gada 4. oktobrī, savukārt 7. novembrī lietā tika veiktas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tostarp sankcionētas kratīšanas.

1
Tagi:
KNAB
Pēc temata
Saeimas deputāts iepriekšējā darbā varējis nodot Krievijas baņķierim specdienestu ziņas
Izšķērdē valsts mantu: KNAB piemēroja naudas sodu Rēzeknes mēram
Ušakovs apņēmies pierādīt, ka no mēra amata atcelts nelikumīgi
Lieta pret KNAB bijušo vadītāju nodota kriminālvajāšanai
Sieviete ar bērnu ratiņiem, foto no arhīva

Bērnu skaits Latvijā viena gada laikā pieaudzis par 0,2%

4
(atjaunots 11:48 04.08.2020)
Pēdējo gadu laikā samazinājies bērnu skaits, kuri mainījuši pastāvīgo dzīvesvietu no Latvijas uz kādu citu valsti.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gada sākumā Latvijā bija 359 457 bērni vecumā līdz 17 gadiem, kas ir par 0,2%, jeb par 644 bērniem, vairāk, nekā pirms gada, raksta BВ.lv.

Bērnu īpatsvars valsts iedzīvotāju kopskaitā ir pieaudzis no 17,1% 2013. gadā, kad tas bija pats zemākais, līdz 18,8% šī gada sākumā.

Bērnu nodaļa slimnīcā
© Sputnik / Михаил Воскресенский

CSP atzīmēja, ka pēdējos gados samazinājies bērnu skaits, kuri mainījuši pastāvīgo dzīvesvietu no Latvijas uz kādu citu valsti.

2019. gadā no Latvijas emigrēja 2184 bērni, kas ir par 10,7% mazāk, nekā 2018. gadā, un par 53,5% mazāk, nekā 2011. gadā, kad tika novērota visaktīvākā emigrācija.

Uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradušos bērnu skaits ir pieaudzis no 1353 bērniem 2013. gadā līdz 1504 bērniem 2019. gadā.

2019. gadā sakarā ar to, ka no valsts aizbraukušo bērnu skaits pārsniedza iebraukušo daudzumu, viņu kopējais skaits samazinājās par 680, kas ir zemākais pēdējo gadu rādītājs. 2018. gadā migrācijas rezultātā bērnu skaits samazinājās par 1066, 2013. gadā – par 2059.

Tāpat CSP atzīmē, ka pēdējos gados turpina samazināties jaundzimušo skaits. 2019. gadā piedzima 18 800 bērni, kas ir gandrīz par 500 mazāk, nekā 2018. gadā, un par 3200 mazāk, nekā 2016. gadā.

4
Tagi:
bērni
Pēc temata
Lietuva izrādījusies starp ES līderiem pēc laulībā dzimušo bērnu skaita
"Pierādi, ka esi dzemdējusi": Latvijas iedzīvotājai nepiešķir bērna pabalstu
Latvijas Veselības ministrija iztērēs 180 tūkstošus eiro bērnu izpētei