Latvijas bruņutransportieris CVRT

Latvija nevar uz diviem gadiem "izcelt no aprites" cilvēkus: Pabriks atbildējis ASV

140
(atjaunots 12:31 31.10.2019)
Iespējams, "Jamestown foundation" pētījums ir brīdinājuma signāls Latvijas valdībai – aicinājums ieviest obligāto militāro dienestu. Pagaidām gan tas ir neoficiāls.

RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. ASV centra "Jamestown foundation" pētījumā "Kā aizsargāt Baltijas valstis" iekļauts ieteikums ieviest obligāto militāro dienestu. Tomēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka šim nolūkam valstī nav pietiekama skaita cilvēku un naudas, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Patlaban Baltijas valstu vidū tikai Latvijā nav ieviests obligātais militārais dienests.

Ideja ieviest OMD tiek periodiski apspriesta, to atbalsta daži Ārlietu ministrijas pārstāvji, ietekmīgi Saeimas deputāti. Zināms atbalsts izskan arī bijušo un tagadējo karavīru aprindās, jo valsts aizsardzībā tagad iesaistīts tikai 1% iedzīvotāju. Tomēr līdz šim valdība atteikusies stāvoki mainīt.

Viens no svarīgākajiem secinājumiem "Jamestown Foundation" pētījumā – politisku apsvērumu dēļ NATO klātbūtnes paplašināšanās Baltijas jūras reģionā ir maz ticama, tāpēc Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pašām jādara daudz vairāk savas aizsardzības labad.

1919.gada neatkarības kara laikā Latvija apbruņoja 70 000 cilvēku lielu armiju, Igaunija – 80 000. Izraēla, kurā iedzīvotāju skaits ir aptuveni tikpat liels, spējusi izveidot armiju, kurā ir 176 000 cilvēku un vēl 465 000 ir rezervistu. Tātad Baltijas valstīm ir, pie kā tiekties, uzskata pētījuma autors, fonda vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Ričards Hūkers. Viņš norāda, ka efektīvākais risinājums ir divus gadus ilgs obligātais miliārais dienests, kas turklāt izmaksās lētāk nekā profesionālā armija.

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, komentējot pētījumu, atklāja, ka daļa ieteikumu ņemti vērā, taču daļu no tiem politiķis vērtē skeptiski. Piemēram, šajā konkrētajā pētījumā autors ieteica iegādāties Latvijai tik daudz smagās tehnikas, ka aizsardzības izdevumiem būtu jāatvēl vismaz 4% no IKP. Tam Rīga nav gatava.

"Mums ir jāapzinās mūsu finansiālā realitāte un tas, ka mēs aprīkojam mūsu armiju ar to, ko varam atļauties," konstatēja Pabriks.

Jautājumā par obligāto militāro dienestu ministram tāpat bija vairāki argumenti pret.

"Ņemot vērā demogrāfiju un to, kāda cīņa notiek par darbaspēka resursiem pašlaik, mums ir godīgi jāatbild uz jautājumu, kur mēs dabūsim cilvēkus un kā mēs kompensēsim iztrūkumu ekonomikai, izceļot no aprites noteiktu sabiedrības daļu uz diviem gadiem," paziņoja politiķis.

Viņš piebilda, ka arī sabiedrībā iecere ieviest OMD diezin vai tiks atbalstīta.

Politiķis konstatēja, ka Latvija turpinās savu, no kaimiņiem atšķirīgo ceļu valsts aizsardzības nodrošināšanai.

"Ir dažādi ceļi, kā sagatavot pilsoņus krīzes situācijām. Latvija ir izvēlējusies ceļu, kas ir profesionālais militārais dienests un brīvprātīga pilsoņu iesaistīšanās Zemessardzē. Papildus tam skolās tiek ieviesta Valsts aizsardzības mācība, kā arī esam uzsākuši darbu pie visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas. Visi šie komponenti arī ir vērsti uz to, lai sagatavotu mūsu valsts iedzīvotājus dažādām krīzes situācijām. Es uzskatu, ka ar šiem četriem komponentiem mēs spēsim atrisināt visus tos izaicinājumus, ko citās valstīs risina ar OMD palīdzību," skaidroja ministrs.

140
Pēc temata
Patriotiska dzīve: skolēnus gaida armijā
Piebalgs: jāatjauno dienests armijā un jāiesauc visi kā viens
Latvijā uzsākta kampaņa par obligātā militārā dienesta atjaunošanu
Rezerves kapteinis par karaklausības atjaunošanu: izskatās pēc priekšvēlēšanu reklāmas
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

13
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

13
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

25
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

25
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu