Latvijas bruņutransportieris CVRT

Latvija nevar uz diviem gadiem "izcelt no aprites" cilvēkus: Pabriks atbildējis ASV

141
(atjaunots 12:31 31.10.2019)
Iespējams, "Jamestown foundation" pētījums ir brīdinājuma signāls Latvijas valdībai – aicinājums ieviest obligāto militāro dienestu. Pagaidām gan tas ir neoficiāls.

RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. ASV centra "Jamestown foundation" pētījumā "Kā aizsargāt Baltijas valstis" iekļauts ieteikums ieviest obligāto militāro dienestu. Tomēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka šim nolūkam valstī nav pietiekama skaita cilvēku un naudas, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Patlaban Baltijas valstu vidū tikai Latvijā nav ieviests obligātais militārais dienests.

Ideja ieviest OMD tiek periodiski apspriesta, to atbalsta daži Ārlietu ministrijas pārstāvji, ietekmīgi Saeimas deputāti. Zināms atbalsts izskan arī bijušo un tagadējo karavīru aprindās, jo valsts aizsardzībā tagad iesaistīts tikai 1% iedzīvotāju. Tomēr līdz šim valdība atteikusies stāvoki mainīt.

Viens no svarīgākajiem secinājumiem "Jamestown Foundation" pētījumā – politisku apsvērumu dēļ NATO klātbūtnes paplašināšanās Baltijas jūras reģionā ir maz ticama, tāpēc Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pašām jādara daudz vairāk savas aizsardzības labad.

1919.gada neatkarības kara laikā Latvija apbruņoja 70 000 cilvēku lielu armiju, Igaunija – 80 000. Izraēla, kurā iedzīvotāju skaits ir aptuveni tikpat liels, spējusi izveidot armiju, kurā ir 176 000 cilvēku un vēl 465 000 ir rezervistu. Tātad Baltijas valstīm ir, pie kā tiekties, uzskata pētījuma autors, fonda vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Ričards Hūkers. Viņš norāda, ka efektīvākais risinājums ir divus gadus ilgs obligātais miliārais dienests, kas turklāt izmaksās lētāk nekā profesionālā armija.

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, komentējot pētījumu, atklāja, ka daļa ieteikumu ņemti vērā, taču daļu no tiem politiķis vērtē skeptiski. Piemēram, šajā konkrētajā pētījumā autors ieteica iegādāties Latvijai tik daudz smagās tehnikas, ka aizsardzības izdevumiem būtu jāatvēl vismaz 4% no IKP. Tam Rīga nav gatava.

"Mums ir jāapzinās mūsu finansiālā realitāte un tas, ka mēs aprīkojam mūsu armiju ar to, ko varam atļauties," konstatēja Pabriks.

Jautājumā par obligāto militāro dienestu ministram tāpat bija vairāki argumenti pret.

"Ņemot vērā demogrāfiju un to, kāda cīņa notiek par darbaspēka resursiem pašlaik, mums ir godīgi jāatbild uz jautājumu, kur mēs dabūsim cilvēkus un kā mēs kompensēsim iztrūkumu ekonomikai, izceļot no aprites noteiktu sabiedrības daļu uz diviem gadiem," paziņoja politiķis.

Viņš piebilda, ka arī sabiedrībā iecere ieviest OMD diezin vai tiks atbalstīta.

Politiķis konstatēja, ka Latvija turpinās savu, no kaimiņiem atšķirīgo ceļu valsts aizsardzības nodrošināšanai.

"Ir dažādi ceļi, kā sagatavot pilsoņus krīzes situācijām. Latvija ir izvēlējusies ceļu, kas ir profesionālais militārais dienests un brīvprātīga pilsoņu iesaistīšanās Zemessardzē. Papildus tam skolās tiek ieviesta Valsts aizsardzības mācība, kā arī esam uzsākuši darbu pie visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas. Visi šie komponenti arī ir vērsti uz to, lai sagatavotu mūsu valsts iedzīvotājus dažādām krīzes situācijām. Es uzskatu, ka ar šiem četriem komponentiem mēs spēsim atrisināt visus tos izaicinājumus, ko citās valstīs risina ar OMD palīdzību," skaidroja ministrs.

141
Pēc temata
Patriotiska dzīve: skolēnus gaida armijā
Piebalgs: jāatjauno dienests armijā un jāiesauc visi kā viens
Latvijā uzsākta kampaņa par obligātā militārā dienesta atjaunošanu
Rezerves kapteinis par karaklausības atjaunošanu: izskatās pēc priekšvēlēšanu reklāmas
Rīgas osta

Rīgas ostas kravu apgrozījums samazinājās par 15%

4
(atjaunots 08:27 13.04.2021)
Gada pirmajā ceturksnī Rīgas ostā visvairāk samazinājās ogļu pārkraušanas apjoms – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Rīgas ostas kravas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 15,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un sastādīja 5,393 miljonus tonnu, tiek ziņots ostas mājaslapā.

Pārkrauto beramkravu apjoms samazinājies par 18,5% - līdz 3,026 miljoniem tonnu. Visvairāk sarucis ogļu apgrozījums – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu, lai gan Krievijas degvielas piegādes Ziemeļrietumu ostu virzienā pēdējā laikā palielinājušās cenu pieauguma dēļ. Turklāt pieauga pārkrauto graudu un labības produktu apjoms – par 42,6%, līdz 832,7 tūkstošiem tonnu, koksnes granulu – par 9,3%, līdz 588,7 tūkstošiem tonnu. Pārkrauto koksnes šķeldu apjoms samazinājies par 36,6% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem - 236,1 tūkst. tonnu. Pārkrauto ķīmisko kravu apjoms samazinājies par 10,7%, līdz 338,7 tūkstošiem tonnu.

Pārkrauto ģenerālkravu apjoms ir par 9,7% mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī – 1,721 miljons tonnu. No tiem 1,013 miljoni tonnu bija kravas konteineros, kas ir par 8,2% mazāk nekā pērn. Tika pārkrauti 577 tūkstoši tonnu kokmateriālu, kas ir par 7,9% vairāk nekā 2020. gada trijos mēnešos.

Lejamkravu pārkraušanas apjoma kritums Rīgas ostā sastādīja 13,3%, tika pārkrauti 621,5 tūkstoši tonnu naftas produktu, sašķidrinātās gāzes un citu lejamkravu.

Iepriekš ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps pastāstīja, ka osta veic sagatavošanas darbu, lai nākotnē piesaistītu citas kravas Krievijas kravu vietā, kā arī investorus. Vadība ir noteikusi virkni prioritāro pasākumu. "Kas attiecas uz mūsu pašu mājasdarbiem, tad esam likuši pamatus ostas digitalizācijai - sakārtojam sistēmas, strādājam kopā ar muitu un citām iesaistītajām organizācijām, lai kravu plūsmu būtu iespējams ātrāk un ērtāk organizēt jau elektroniskā veidā. Proti, lai informācijas sistēmas savstarpēji ir saslēgtas un katrā apstāšanās punktā nav vajadzīgi papīra dokumenti, uz kuriem jāsaņem paraksts u.tml.

Nākamais solis ir prognozēšana, cik katrs terminālis, piemēram, stundā spēj pieņemt kravu, lai kravas automašīnas pie termināļiem vai pilsētā neveidotu sastrēgumus. Tas ļautu kravu pārvadātājiem sekot līdzi, kad ir vērts braukt uz ostu, lai nenāktos gaidīt 100 mašīnu rindā. Šādas lietas veido ostas kopējo ekosistēmu modernāku, pievilcīgāku un vairāk orientētu uz sadarbību," sacīja Zeps.

Viņš norādīja, ka osta komunicē ar stividoriem, analizē to darbības un vajadzības, kā arī prognozes, veidojot gada budžetu. Pēc viņa vārdiem, ir tie, kuri redz jaunas nišas, ir spējuši piesaistīt jaunas kravas un iesaistīties piegādes ķēdēs, bet ir arī tie, kuriem transformācija notiek lēni. "Mēs neapšaubāmi gribētu, lai tas notiek ātrāk, bet ir jāsaprot, ka šis ir pietiekami smagnējs un arī globāls bizness un vienā dienā kravas nevar nomainīt no oglēm uz konteineriem," teica Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs.

4
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, Rīgas brīvosta
Pēc temata
Kaimiņu piemērs ir lipīgs: Lietuva apglabā tranzītu Latvijas pēdās
Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu
Pēc pusgada būs skaidrs, kas notiks ar kravu tranzītu Latvijā
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija

Ierobežojumus Latvijā var mazināt jau pēc divām nedēļām: kādus variantus izskata

10
(atjaunots 08:02 13.04.2021)
Kultūras ministrija analizē tostarp ārvalstu pieredzi un pilotprojektus, kas tika realizēti citās valstīs pasākumu organizēšanai.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Ja Covid-19 saslimstības līmenis Latvijā nepalielināsies, pēc divām nedēļām darbu var uzsākt muzeji, bet sezonas beigās varētu tikt organizētas teātra izrādes ar skatītāju klātbūtni, norāda kultūras ministrs Nauris Puntulis Latvijas Televīzijas ēterā.

Vai skatītājiem pirms izrādes būs jāuzrāda negatīvs  tests vai apliecinājums par paveikto vakcināciju – tas pagaidām nav zināms, atzina politiķis.

Ministrija arī izvērtē iespēju atļaut skatīties teātra pirmizrādes kritiķu lokam – vismaz 10 kritiķem, lai saņemtu vērtējumu par padarīto darbu. Un tas, iespējams, realizēs jau sezonas laikā, pieļāva Puntulis.

Pēc viņa vārdiem, šobrīd šie ierosinājumi ir vēl ir tikai darba stadijā un tos vērtē ministrijas darba grupa. Tāpat Kultūras ministrija aktīvi analizē citu valstu pieredzi pasākumu organizēšanā Covid-19 apstākļos.

Iepriekš Latvijas kinoteātru pārstāvji vērsās pie Kultūras ministrijas ar iniciatīvu "Drošs kino" un lūdza atļaut viņiem strādāt, ievērojot visas epidemioloģiskās normas un drošības pasākumus. Piemēram, izveidojot un nodrošinot kārtību, ka rindā starp individuāliem vai vienas mājsaimniecības apmeklētājiem tiek ieturēta 2 līdz 3 brīvu sēdvietu distance, vienlaikus ierobežojot maksimālo apmeklētāju skaitu katrā kinozālē līdz 50% no maksimāli iespējamā skatītāju skaita auditorijā. Pēc iniciatīvas autores Ilzes Roķes vērtējuma, kinoteātri varētu tikt atvērti pēc Līgo, bet ir nepieciešamas sarunas ar Kultūras ministriju

Savukārt Puntulis ļoti piesardzīgi runāja par iekštelpu pasākumu atsākšanas termiņiem, viņaprāt, tie var tikt atļauti ne ātrāk kā septembrī. Līdz tam valdība apsprieda tikai iespēju atļaut brīvdabas pasākumus – tās varētu būt filmu demonstrācijas vai koncerti, uz kuriem skatītāji ierodas ar savām automašīnām.

10
Tagi:
ierobežojumi
Pēc temata
NMPD vadītāja uzstājās pret Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu Latvijā
Rezervistu soliņš: kā vakcinēties pret Covid-19 ārpus kārtas
Mājdzīvnieku vakcinācija pret Covid-19: Latvija varētu visus apsteigt?
Pavļuts sola priekšrocības pret Covid-19 vakcinētām personām