Latvijas bruņutransportieris CVRT

Latvija nevar uz diviem gadiem "izcelt no aprites" cilvēkus: Pabriks atbildējis ASV

138
(atjaunots 12:31 31.10.2019)
Iespējams, "Jamestown foundation" pētījums ir brīdinājuma signāls Latvijas valdībai – aicinājums ieviest obligāto militāro dienestu. Pagaidām gan tas ir neoficiāls.

RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. ASV centra "Jamestown foundation" pētījumā "Kā aizsargāt Baltijas valstis" iekļauts ieteikums ieviest obligāto militāro dienestu. Tomēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka šim nolūkam valstī nav pietiekama skaita cilvēku un naudas, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Patlaban Baltijas valstu vidū tikai Latvijā nav ieviests obligātais militārais dienests.

Ideja ieviest OMD tiek periodiski apspriesta, to atbalsta daži Ārlietu ministrijas pārstāvji, ietekmīgi Saeimas deputāti. Zināms atbalsts izskan arī bijušo un tagadējo karavīru aprindās, jo valsts aizsardzībā tagad iesaistīts tikai 1% iedzīvotāju. Tomēr līdz šim valdība atteikusies stāvoki mainīt.

Viens no svarīgākajiem secinājumiem "Jamestown Foundation" pētījumā – politisku apsvērumu dēļ NATO klātbūtnes paplašināšanās Baltijas jūras reģionā ir maz ticama, tāpēc Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pašām jādara daudz vairāk savas aizsardzības labad.

1919.gada neatkarības kara laikā Latvija apbruņoja 70 000 cilvēku lielu armiju, Igaunija – 80 000. Izraēla, kurā iedzīvotāju skaits ir aptuveni tikpat liels, spējusi izveidot armiju, kurā ir 176 000 cilvēku un vēl 465 000 ir rezervistu. Tātad Baltijas valstīm ir, pie kā tiekties, uzskata pētījuma autors, fonda vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Ričards Hūkers. Viņš norāda, ka efektīvākais risinājums ir divus gadus ilgs obligātais miliārais dienests, kas turklāt izmaksās lētāk nekā profesionālā armija.

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, komentējot pētījumu, atklāja, ka daļa ieteikumu ņemti vērā, taču daļu no tiem politiķis vērtē skeptiski. Piemēram, šajā konkrētajā pētījumā autors ieteica iegādāties Latvijai tik daudz smagās tehnikas, ka aizsardzības izdevumiem būtu jāatvēl vismaz 4% no IKP. Tam Rīga nav gatava.

"Mums ir jāapzinās mūsu finansiālā realitāte un tas, ka mēs aprīkojam mūsu armiju ar to, ko varam atļauties," konstatēja Pabriks.

Jautājumā par obligāto militāro dienestu ministram tāpat bija vairāki argumenti pret.

"Ņemot vērā demogrāfiju un to, kāda cīņa notiek par darbaspēka resursiem pašlaik, mums ir godīgi jāatbild uz jautājumu, kur mēs dabūsim cilvēkus un kā mēs kompensēsim iztrūkumu ekonomikai, izceļot no aprites noteiktu sabiedrības daļu uz diviem gadiem," paziņoja politiķis.

Viņš piebilda, ka arī sabiedrībā iecere ieviest OMD diezin vai tiks atbalstīta.

Politiķis konstatēja, ka Latvija turpinās savu, no kaimiņiem atšķirīgo ceļu valsts aizsardzības nodrošināšanai.

"Ir dažādi ceļi, kā sagatavot pilsoņus krīzes situācijām. Latvija ir izvēlējusies ceļu, kas ir profesionālais militārais dienests un brīvprātīga pilsoņu iesaistīšanās Zemessardzē. Papildus tam skolās tiek ieviesta Valsts aizsardzības mācība, kā arī esam uzsākuši darbu pie visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas. Visi šie komponenti arī ir vērsti uz to, lai sagatavotu mūsu valsts iedzīvotājus dažādām krīzes situācijām. Es uzskatu, ka ar šiem četriem komponentiem mēs spēsim atrisināt visus tos izaicinājumus, ko citās valstīs risina ar OMD palīdzību," skaidroja ministrs.

138
Pēc temata
Patriotiska dzīve: skolēnus gaida armijā
Piebalgs: jāatjauno dienests armijā un jāiesauc visi kā viens
Latvijā uzsākta kampaņa par obligātā militārā dienesta atjaunošanu
Rezerves kapteinis par karaklausības atjaunošanu: izskatās pēc priekšvēlēšanu reklāmas

Visiem donoriem Latvijā veiks koronavīrusa antivielu testu

3
(atjaunots 19:21 13.08.2020)
Valsts radusi iespēju papildus obligātajām analīzēm visiem asinsdonoriem taisīt Covid-19 antivielu testus.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijā visiem asinsdonoriem papildus visām obligātajām analīzēm veiks Covid-19 antivielu testu, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā, vēsta tvnet.lv.

Testēšanas rezultāti tiks anonīmi nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai novērtētu vispārējās tendences un kolektīvo imunitāti.

Donoriem ar pietiekamu antivielu līmeni piedāvās kļūt par rekonvalescentās plazmas donoriem, kura tiek izmantota kā vien no iespējamajiem ārstēšanas veidiem pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu. Šī metode jau tiek pielietota atsevišķās valstīs un tiek aktīvi pētīta, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā.

Tāpat centrs aicina nodot plazmu tos, kas ir izslimojuši Covid-19, ne agrāk kā pēc 28 dienām pēc negatīva koronavīrusa testa rezultāta saņemšanas.

Atgādināsim, ka līdz vasaras beigām katrs gribētājs Latvijā var veikt valsts apmaksātu koronavīrusa testu. Pierakstīties var pa tālruni 8303. Ja simptomu nav, uz analīžu nodošanu var ierasties ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, lietojot sejas masku, kā arī atnākt ar kājām. Ja simptomi ir, sākumā ir jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā var būt lielāks, nekā oficiālie skaiti, taču tas nepārsniedz 1% iedzīvotāju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 20,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 747 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 13,7 miljoni izveseļojās.

3
Tagi:
donors, asins, koronavīruss
Pēc temata
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes
Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem
"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, kā jau viss ģeniālais"
Naudas maks. Foto no arhīva

Arvien vairāk cilvēku vēlēsies aiziet ēnā: ekonomiste izvērtēja FM nodokļu piedāvājumus

10
(atjaunots 19:15 13.08.2020)
Visvairāk no reformas cietīs Latvijas iedzīvotāji, kuri saņem nelielas algas un strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, – tieši tie, kuri jau tā visvairāk cietuši koronavīrusa krīzes dēļ, atzīmēja Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu izmaiņas var izraisīt neapmierinātību sabiedrībā un mudināt ēnu ekonomikas izaugsmi, uzskata Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, vēsta tvnet.lv.

Viņa uzskata par pareizu izmaiņu galveno mērķi – novērst to cilvēku sociālo neaizsargātību, kuri strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, taču uzskata, ka piedāvātais risinājums nozīmē ievērojamu nodokļu sloga pieaugumu šādiem cilvēkiem samērā īsā periodā.

Pēc viņas sacītā, sociālā un ienākumu nodokļu sadalīšanas dēļ obligātās medicīniskās apdrošināšanas iemaksas izveidošanai nodokļa slogs vispārējā nodokļu režīmā zināmā mērā kļūst regresīvs, tādēļ visvairāk zaudēs zemo un vidējo algu saņēmēji.

"Kopumā piedāvātās izmaiņas var izraisīt sabiedrības neapmierinātību un daudziem var palielināt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā. It īpaši ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, kas vairāk un smagāk skārusi tieši zemāk apmaksātos darbiniekus un alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošos," uzsvēra Zorgenfreija.

Ekonomiste šaubās, ka piedāvātais sociālā un ienākumu nodokļu daļu sadalījums par labu medicīniskajai apdrošināšanai nodrošinās veselības aprūpei nepieciešamo naudu.

"Veselības finansēšanai no šī vingrinājuma "iezīmētie" līdzekļi ir salīdzinoši neliela daļa no kopējā veselības aprūpei nepieciešamā ikgadējā finansējuma. Tas savukārt nozīmē, ka tāpat katru gadu no jauna būs jācīnās par finansējuma apmēru. Tātad ar šīm izmaiņām netiek atrisināts jautājums par nepieciešamību celt finansējumu veselības aprūpei," paziņoja Zorgenfreija.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Finanšu ministrija piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos, no kuriem pirmais ir ieplānots jau uz nākamo gadu: uz sociālā un ienākumu nodokļu rēķina izcelt speciālu obligātās medicīniskās apdrošināšanas maksājumu.

10
Pēc temata
Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs
Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: kā Latvijā mainīsies nodokļi
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, nepaliekamais minimums 350 eiro
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus