Vecrīgas jumti

Latvijā varētu pieaugt NĪN: politiķi grūž iedzīvotājus parādu bedrē

120
(atjaunots 09:50 31.10.2019)
Mājokļa nodokļu jautājums katru Latvijas iedzīvotāju skar ļoti asi. Cik tagad nāksies maksāt un kas tiks ņemts vērā kadastra vērtības aprēķinā?

RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Nesen Saeima pieņēma grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas atliek jaunās vērtības ieviešanu līdz 2022.gadam. Toties NĪN vienīgajam mājoklim deputāti neatcēla, raksta avīze "Segodņa".

Cik maksāsim?

24.oktobrī Saeima apsprieda kadastru (projekta nosaukums - "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā"), kā arī nodokļus par mājokli.

Kur slēpjas problēma? Paredzēts kadastra vērtības aprēķinā ņemt vērā zonu, ēkas tipu, vecumu un dažādus apgrūtinājumus, taču vidēji mājokļa kadastra vērtība sastādīs aptuveni 85% no tirgus vērtības. Tātad salīdzinājumā ar tagadējo tā pieaugs divas un vairāk reizes.

Pats par sevi saprotams, rezultātā pieaugs nekustamā īpašuma nodokļi, kas tiek aprēķināti atbilstoši kadastrālajai vērtībai. Ja NĪN arī pieaugs proporcionāli – divas un vairāk reizes, sekas būs neprognozējamas.

Politiķu strīdi par to, kā ieviest jaunu kadastrālo vērtību un neiegrūst parādu bedrē lielāko daļu iedzīvotāju, vēl turpinās.

Jau likumprojekta pirmajā lasījumā kritiski noskaņoti deputāti atgādināja, ka valdība ignorē ES ekspertu ieteikumus par nabadzības un sociālās nevienlīdzības samazināšanu Latvijā. Eiropas Komisija jau sen ieteica pārlikt nodokļu slogu kapitāla un nekustamo īpašumu plecos, it īpaši uz nekustamajiem īpašumiem – objektu, ko nav iespējams noslēpt un kura vērtība ir aprēķināma. Un tomēr bagātie par saviem dārgajiem īpašumiem maksā mazāk nekā maznodrošinātie.

Strīdi par "primāro mājokli"

Debatēs par kadastra likumu tika apspriests arī ierosinājums noteikt NĪN neapliekamo minimumu. Tika nosaukts cipars 100 tūkstošu eiro apmērā, vai variants pielietot neapliekamo platību katram dzīvoklī vai mājā deklarētajam iedzīvotājam.

Входная дверь в квартире многоэтажного жилого дома
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Armands Krauze paskaidroja, ka miljonāri Jūrmalā nekādā gadījumā nesaņems nodokļu atlaidi pilnā apjomā, taču Satversme paredz, ka visiem piešķirama vienlīdz liela atlaide. Politiķis norādīja, ka, piešķirot atlaidi īpašumam, kura vērtība nepārsniedz 100 tūkstošus, lielākā daļa cilvēku, kuri dzīvo lauku mājās un 50.-70.gados celtos dzīvokļos, NĪN nemaksās, toties maksās miljonāri Jūrmalā.

Noskaidrojās: daži deputāti uzskata, ka no nodokļiem jāatbrīvo "primārais mājoklis". No vienas puses šķiet, ka jēdzieni "vienīgais mājoklis" un "primārais mājoklis" neatšķiras, taču Krišjānis Feldmanis no Jaunās partijas uzskata, ka starpība ir milzīga. Savu domu viņš paskaidroja krievvalodīgajiem rīdziniekiem ļoti aizvainojošā formā.

Deputāti balsoja arī par ierosinājumu ar nekustamā īpašuma nodokļa likuma grozījumu palīdzību atbrīvot iedzīvotājus no NĪN vienīgajam mājoklim, tomēr ierosinājums tika noraidīts. Likums pagaidām nemainīsies.

Fakts, ka 52 tūkstoši cilvēku jau pauduši atbalstu šai iecerei, izrādījies maznozīmīgs.

Kāds ir rezultāts

Jaunā kadastra stāšanās spēkā atlikta līdz 2022.gada 1.janvārim, taču līdz tam ritēs sagatavošanās darbs.

Jau no 2021.gada 1.februāra Valsts zemes dienesta pienākums ir publicēt informāciju par turpmākajām kadastra cenām, lai tās nepārsteigtu iedzīvotājus. Līdz 2020.gada 1.novembrim Ministru kabineta pienākums ir pieņemt normatīvos aktus, kas ļaus to īstenot, apkopot informāciju utt.

Pie tam Saeimas Tautsaimniecības, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs apsolīja: komisija sekos, lai nodokļu slogs iedzīvotājiem nepieaugtu.

Par dažādas kategorijas namiem

Nekustamā īpašuma kadastra vērtības aprēķinam Tieslietu ministrija iesaka izmantot sešas kategorijas atbilstoši ēkas celtniecības gadam.

TM izstrādātā jaunā kadastrālās vērtības sistēma paredz arī īpašu kadastrālo vērtību un tās aprēķina principus, kas tiks pielietoti indivduālās apbūves zemei nodokļa aprēķina mērķiem. Speciāla vērtējuma princips paredz zemesgabala sadali trīs daļās: zeme zem mājas, normatīvos paredzētā platība un pārējā platība. Katrai daļai paredzēts pielietot atšķirīgu kadastrālo vērtību.

Savukārt daudzdzīvokļu apbūves zemes gabaliem paredzēts noteikt "standarta platību", kas būs atkarīga no apbūves intensitātes un ēkas stāvu skaita. Platība, kas pārsniedz standartu, tiks novērtēta kā "zaļā zona". Plānots, ka jaunie noteikumi ļaus uzlabot vērtējumu situācijās, kad pie dzīvojamās ēkas ir lielākas platības zemesgabali nekā vajadzīgs un tos izmanto citu ēku iedzīvotāji.

Patiešām, patlaban gadās, ka uz māju attiecinats bērnu rotaļlaukums vai skvērs, un iedzīvotāji spiesti maksāt nodokli vai nomu par  šo infrastruktūru, bet patiesībā to izmanto viss rajons. Iespējams, tāda otršķirīga zemes gabala kadastrālajai vērtībai tiks pielietots samazināts koeficients.

Kadastrālās vērtības aprēķinā tiks ņemts vērā arī ēkas uzbūves gads. Aprēķinot vērtību, tiks izmantoti korekcijas koeficineti atbilstoši celtniecības periodiem un nolietojuma grupām. Saskaņā ar ēkas uzbūves gadu plānots veidot sešas grupas: pirms 1914.gada, no 1915. līdz 1945.gadam, no 1946. līdz 1990.gadam, no 1991. līdz 2000.gadam, no 2001. līdz 2014.gadam un ēkas, kas uzbūvētas no 2015.gada.

120
Pēc temata
Varbūt pamest Latviju? Uzturēšanās atļauja: ieeja par rubli, izeja – par diviem
Laukos maksāt nenāksies: Tieslietu ministrija iesaka mainīt NĪN
Policijas darbinieks, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību

29
(atjaunots 14:17 20.09.2020)
Pēdējo divu gadu laikā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki izdarīja pašnāvību: starp šo nāves iemesliem tiek saukti sociālekonomiskie apstākļi.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. 2019. un 2020. gadā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki brīvprātīgi aizgājuši no dzīves, izdarot pašnāvību, vēsta Mixnews.lv.

Valsts policijā komentēja šīs nāves, norādot iemeslus, kuri noveda pie traģēdijām.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par pašnāvību iemesliem viņu darbinieku rindās kļuva problēmas privātajā dzīvē un sociālekonomiskie apstākļi.

Taču Valsts policijā atzīmēja, ka darbiniekiem katru dienu ir pieejami dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, tādi kā konsultācijas, psiholoģiskā atbalsta nodarbības un dalība rehabilitācijas programmās.

Līderi pēc pašnāvību skaita

Atgādināsim, ka Eiropas Savienībā lielākais pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir un paliek Baltijas valstīs.

2016. gadā ES pašnāvību izdarīja 48 700 cilvēki – tas ir 1% no visām nāvēm ES. Vidēji pēc savas gribas mirst 11 ES iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 8 no 10 pašnāvniekiem (77%) ir vīrieši.

2017. gadā lielākais pašnāvnieku skaits bija Lietuvā – 26 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz tās sekoja Slovēnija (20), Latvija (18) un Igaunija (17). Statistika pēc reģioniem ļauj precizēt, ka vislielākais pašnāvību skaits ES ir Lietuvas centrālajā un austrumu daļā (28).

Viszemākais pašnāvību līmenis ir Kiprā (4), Grieķijā un Maltā (5).

Latvijā nav statistikas pēc reģioniem (mazo izmēru dēļ Eurostat neiedala Latviju un Igauniju statistikas reģionos), taču iepriekš psihiatrs Andris Saulītis pastāstīja, ka visvairāk pašnāvību Latvijā notiek Latgalē, jo tas ir nabadzīgs, depresīvs reģions ar sliktu klimatu. Tikmēr Rīgā, pēc viņa sacītā, situācija ir labāka, nekā Beļģijā un Dānijā.

Kur meklēt palīdzību?

Latvijas Veselības ministrija ziņoja, ka, lai gan pašnāvību skaits Latvijā samazinās, valsts joprojām ieņem otro vietu ES pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Veselības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa ESparveselibu.lv, kur var apskatīt speciālistu rekomendācijas par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un kas jādara, lai novērstu nelaimi.

Tāpat ir pieejami krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" telefoni – 67 222 922 un 27 722 292.

Turklāt ir resursu centrs pusaudžiem, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 164 747. Var palīdzēt arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111.

Ārkārtas situācija var vērsties pie ātrās palīdzības pa tālruni 113.

29
Tagi:
policija, Latvija, pašnāvība
Pēc temata
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
NMPD: kopš gada sākuma 140 pusaudži mēģinājuši izbeigt dzīvi pašnāvībā
Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita
Autozaglis, foto no arhīva

Rīgā auto zaglis nonāk videoierakstā, nevis policijas rokās

25
(atjaunots 12:34 20.09.2020)
Parādījies video, kurā automobiļu zaglis noņem lukturus automobilim, kas ir novietots pie kādas daudzīvokļu mājas Rīgā.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Aculieciniekam izdevies nofilmēt, kā auto zaglis steigšus noņem lukturus kādam automobilim Rīgā, vēsta Bb.lv.

Videoierakstā, kas tika publicēts BreakingLV Twitter lapā, auto zaglis centīgi un ātri noņem lukturus automobilim, kuram kauc signalizācija.

BreakingLV video komentārā norāda, ka parasti ļaunprāšiem izdodas noņemt lukturus mašīnai 10-12 sekunžu laikā, taču šeit vientuļais zaglis pavazājās nedaudz ilgāk.

​Tāpat tiek atzīmēts, ka precīza vieta un laiks, kad tika uzņemts šis video, nav zināmi.

Atgādināsim, ka auto zagļi Rīgā sākuši aktīvi parādīties līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu. Aprīlī savus automobiļus bez lukturiem un ar sasistiem stikliem atklāja transportlīdzekļu īpašnieki Imantā, Mežciemā, Purvciemā, Dreiliņos un Ziepniekkalnā.

Lietotāji publicēja Internetā mašīnu fotogrāfijas ar noņemtiem lukturiem un izteica savus piedāvājumu attiecībā uz veidiem, kā cīnīties ar ļaunprāšiem.

Daži autovadītāji piedāvāja slēgt Latvijas un Lietuvas robežu, jo lietuviešu zagļi nebaidās aizdzīt dārgas mašīnas pat Skandināvijā, nerunājot jau par Latviju.

Vēl bija piedāvājums paņemt automobiļu lukturus un akumulatorus uz mājām.

25
Tagi:
zādzība, automašīnas, Rīga
Pēc temata
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Autovadītājus brīdina: nozagt automašīnu ir vieglāk nekā jebkad
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību