Vecrīgas jumti

Latvijā varētu pieaugt NĪN: politiķi grūž iedzīvotājus parādu bedrē

120
(atjaunots 09:50 31.10.2019)
Mājokļa nodokļu jautājums katru Latvijas iedzīvotāju skar ļoti asi. Cik tagad nāksies maksāt un kas tiks ņemts vērā kadastra vērtības aprēķinā?

RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Nesen Saeima pieņēma grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas atliek jaunās vērtības ieviešanu līdz 2022.gadam. Toties NĪN vienīgajam mājoklim deputāti neatcēla, raksta avīze "Segodņa".

Cik maksāsim?

24.oktobrī Saeima apsprieda kadastru (projekta nosaukums - "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā"), kā arī nodokļus par mājokli.

Kur slēpjas problēma? Paredzēts kadastra vērtības aprēķinā ņemt vērā zonu, ēkas tipu, vecumu un dažādus apgrūtinājumus, taču vidēji mājokļa kadastra vērtība sastādīs aptuveni 85% no tirgus vērtības. Tātad salīdzinājumā ar tagadējo tā pieaugs divas un vairāk reizes.

Pats par sevi saprotams, rezultātā pieaugs nekustamā īpašuma nodokļi, kas tiek aprēķināti atbilstoši kadastrālajai vērtībai. Ja NĪN arī pieaugs proporcionāli – divas un vairāk reizes, sekas būs neprognozējamas.

Politiķu strīdi par to, kā ieviest jaunu kadastrālo vērtību un neiegrūst parādu bedrē lielāko daļu iedzīvotāju, vēl turpinās.

Jau likumprojekta pirmajā lasījumā kritiski noskaņoti deputāti atgādināja, ka valdība ignorē ES ekspertu ieteikumus par nabadzības un sociālās nevienlīdzības samazināšanu Latvijā. Eiropas Komisija jau sen ieteica pārlikt nodokļu slogu kapitāla un nekustamo īpašumu plecos, it īpaši uz nekustamajiem īpašumiem – objektu, ko nav iespējams noslēpt un kura vērtība ir aprēķināma. Un tomēr bagātie par saviem dārgajiem īpašumiem maksā mazāk nekā maznodrošinātie.

Strīdi par "primāro mājokli"

Debatēs par kadastra likumu tika apspriests arī ierosinājums noteikt NĪN neapliekamo minimumu. Tika nosaukts cipars 100 tūkstošu eiro apmērā, vai variants pielietot neapliekamo platību katram dzīvoklī vai mājā deklarētajam iedzīvotājam.

Входная дверь в квартире многоэтажного жилого дома
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Armands Krauze paskaidroja, ka miljonāri Jūrmalā nekādā gadījumā nesaņems nodokļu atlaidi pilnā apjomā, taču Satversme paredz, ka visiem piešķirama vienlīdz liela atlaide. Politiķis norādīja, ka, piešķirot atlaidi īpašumam, kura vērtība nepārsniedz 100 tūkstošus, lielākā daļa cilvēku, kuri dzīvo lauku mājās un 50.-70.gados celtos dzīvokļos, NĪN nemaksās, toties maksās miljonāri Jūrmalā.

Noskaidrojās: daži deputāti uzskata, ka no nodokļiem jāatbrīvo "primārais mājoklis". No vienas puses šķiet, ka jēdzieni "vienīgais mājoklis" un "primārais mājoklis" neatšķiras, taču Krišjānis Feldmanis no Jaunās partijas uzskata, ka starpība ir milzīga. Savu domu viņš paskaidroja krievvalodīgajiem rīdziniekiem ļoti aizvainojošā formā.

Deputāti balsoja arī par ierosinājumu ar nekustamā īpašuma nodokļa likuma grozījumu palīdzību atbrīvot iedzīvotājus no NĪN vienīgajam mājoklim, tomēr ierosinājums tika noraidīts. Likums pagaidām nemainīsies.

Fakts, ka 52 tūkstoši cilvēku jau pauduši atbalstu šai iecerei, izrādījies maznozīmīgs.

Kāds ir rezultāts

Jaunā kadastra stāšanās spēkā atlikta līdz 2022.gada 1.janvārim, taču līdz tam ritēs sagatavošanās darbs.

Jau no 2021.gada 1.februāra Valsts zemes dienesta pienākums ir publicēt informāciju par turpmākajām kadastra cenām, lai tās nepārsteigtu iedzīvotājus. Līdz 2020.gada 1.novembrim Ministru kabineta pienākums ir pieņemt normatīvos aktus, kas ļaus to īstenot, apkopot informāciju utt.

Pie tam Saeimas Tautsaimniecības, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs apsolīja: komisija sekos, lai nodokļu slogs iedzīvotājiem nepieaugtu.

Par dažādas kategorijas namiem

Nekustamā īpašuma kadastra vērtības aprēķinam Tieslietu ministrija iesaka izmantot sešas kategorijas atbilstoši ēkas celtniecības gadam.

TM izstrādātā jaunā kadastrālās vērtības sistēma paredz arī īpašu kadastrālo vērtību un tās aprēķina principus, kas tiks pielietoti indivduālās apbūves zemei nodokļa aprēķina mērķiem. Speciāla vērtējuma princips paredz zemesgabala sadali trīs daļās: zeme zem mājas, normatīvos paredzētā platība un pārējā platība. Katrai daļai paredzēts pielietot atšķirīgu kadastrālo vērtību.

Savukārt daudzdzīvokļu apbūves zemes gabaliem paredzēts noteikt "standarta platību", kas būs atkarīga no apbūves intensitātes un ēkas stāvu skaita. Platība, kas pārsniedz standartu, tiks novērtēta kā "zaļā zona". Plānots, ka jaunie noteikumi ļaus uzlabot vērtējumu situācijās, kad pie dzīvojamās ēkas ir lielākas platības zemesgabali nekā vajadzīgs un tos izmanto citu ēku iedzīvotāji.

Patiešām, patlaban gadās, ka uz māju attiecinats bērnu rotaļlaukums vai skvērs, un iedzīvotāji spiesti maksāt nodokli vai nomu par  šo infrastruktūru, bet patiesībā to izmanto viss rajons. Iespējams, tāda otršķirīga zemes gabala kadastrālajai vērtībai tiks pielietots samazināts koeficients.

Kadastrālās vērtības aprēķinā tiks ņemts vērā arī ēkas uzbūves gads. Aprēķinot vērtību, tiks izmantoti korekcijas koeficineti atbilstoši celtniecības periodiem un nolietojuma grupām. Saskaņā ar ēkas uzbūves gadu plānots veidot sešas grupas: pirms 1914.gada, no 1915. līdz 1945.gadam, no 1946. līdz 1990.gadam, no 1991. līdz 2000.gadam, no 2001. līdz 2014.gadam un ēkas, kas uzbūvētas no 2015.gada.

120
Pēc temata
Varbūt pamest Latviju? Uzturēšanās atļauja: ieeja par rubli, izeja – par diviem
Laukos maksāt nenāksies: Tieslietu ministrija iesaka mainīt NĪN
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

0
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

5
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

5
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus