Vecrīgas jumti

Latvijā varētu pieaugt NĪN: politiķi grūž iedzīvotājus parādu bedrē

120
(atjaunots 09:50 31.10.2019)
Mājokļa nodokļu jautājums katru Latvijas iedzīvotāju skar ļoti asi. Cik tagad nāksies maksāt un kas tiks ņemts vērā kadastra vērtības aprēķinā?

RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Nesen Saeima pieņēma grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas atliek jaunās vērtības ieviešanu līdz 2022.gadam. Toties NĪN vienīgajam mājoklim deputāti neatcēla, raksta avīze "Segodņa".

Cik maksāsim?

24.oktobrī Saeima apsprieda kadastru (projekta nosaukums - "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā"), kā arī nodokļus par mājokli.

Kur slēpjas problēma? Paredzēts kadastra vērtības aprēķinā ņemt vērā zonu, ēkas tipu, vecumu un dažādus apgrūtinājumus, taču vidēji mājokļa kadastra vērtība sastādīs aptuveni 85% no tirgus vērtības. Tātad salīdzinājumā ar tagadējo tā pieaugs divas un vairāk reizes.

Pats par sevi saprotams, rezultātā pieaugs nekustamā īpašuma nodokļi, kas tiek aprēķināti atbilstoši kadastrālajai vērtībai. Ja NĪN arī pieaugs proporcionāli – divas un vairāk reizes, sekas būs neprognozējamas.

Politiķu strīdi par to, kā ieviest jaunu kadastrālo vērtību un neiegrūst parādu bedrē lielāko daļu iedzīvotāju, vēl turpinās.

Jau likumprojekta pirmajā lasījumā kritiski noskaņoti deputāti atgādināja, ka valdība ignorē ES ekspertu ieteikumus par nabadzības un sociālās nevienlīdzības samazināšanu Latvijā. Eiropas Komisija jau sen ieteica pārlikt nodokļu slogu kapitāla un nekustamo īpašumu plecos, it īpaši uz nekustamajiem īpašumiem – objektu, ko nav iespējams noslēpt un kura vērtība ir aprēķināma. Un tomēr bagātie par saviem dārgajiem īpašumiem maksā mazāk nekā maznodrošinātie.

Strīdi par "primāro mājokli"

Debatēs par kadastra likumu tika apspriests arī ierosinājums noteikt NĪN neapliekamo minimumu. Tika nosaukts cipars 100 tūkstošu eiro apmērā, vai variants pielietot neapliekamo platību katram dzīvoklī vai mājā deklarētajam iedzīvotājam.

Входная дверь в квартире многоэтажного жилого дома
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Armands Krauze paskaidroja, ka miljonāri Jūrmalā nekādā gadījumā nesaņems nodokļu atlaidi pilnā apjomā, taču Satversme paredz, ka visiem piešķirama vienlīdz liela atlaide. Politiķis norādīja, ka, piešķirot atlaidi īpašumam, kura vērtība nepārsniedz 100 tūkstošus, lielākā daļa cilvēku, kuri dzīvo lauku mājās un 50.-70.gados celtos dzīvokļos, NĪN nemaksās, toties maksās miljonāri Jūrmalā.

Noskaidrojās: daži deputāti uzskata, ka no nodokļiem jāatbrīvo "primārais mājoklis". No vienas puses šķiet, ka jēdzieni "vienīgais mājoklis" un "primārais mājoklis" neatšķiras, taču Krišjānis Feldmanis no Jaunās partijas uzskata, ka starpība ir milzīga. Savu domu viņš paskaidroja krievvalodīgajiem rīdziniekiem ļoti aizvainojošā formā.

Deputāti balsoja arī par ierosinājumu ar nekustamā īpašuma nodokļa likuma grozījumu palīdzību atbrīvot iedzīvotājus no NĪN vienīgajam mājoklim, tomēr ierosinājums tika noraidīts. Likums pagaidām nemainīsies.

Fakts, ka 52 tūkstoši cilvēku jau pauduši atbalstu šai iecerei, izrādījies maznozīmīgs.

Kāds ir rezultāts

Jaunā kadastra stāšanās spēkā atlikta līdz 2022.gada 1.janvārim, taču līdz tam ritēs sagatavošanās darbs.

Jau no 2021.gada 1.februāra Valsts zemes dienesta pienākums ir publicēt informāciju par turpmākajām kadastra cenām, lai tās nepārsteigtu iedzīvotājus. Līdz 2020.gada 1.novembrim Ministru kabineta pienākums ir pieņemt normatīvos aktus, kas ļaus to īstenot, apkopot informāciju utt.

Pie tam Saeimas Tautsaimniecības, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs apsolīja: komisija sekos, lai nodokļu slogs iedzīvotājiem nepieaugtu.

Par dažādas kategorijas namiem

Nekustamā īpašuma kadastra vērtības aprēķinam Tieslietu ministrija iesaka izmantot sešas kategorijas atbilstoši ēkas celtniecības gadam.

TM izstrādātā jaunā kadastrālās vērtības sistēma paredz arī īpašu kadastrālo vērtību un tās aprēķina principus, kas tiks pielietoti indivduālās apbūves zemei nodokļa aprēķina mērķiem. Speciāla vērtējuma princips paredz zemesgabala sadali trīs daļās: zeme zem mājas, normatīvos paredzētā platība un pārējā platība. Katrai daļai paredzēts pielietot atšķirīgu kadastrālo vērtību.

Savukārt daudzdzīvokļu apbūves zemes gabaliem paredzēts noteikt "standarta platību", kas būs atkarīga no apbūves intensitātes un ēkas stāvu skaita. Platība, kas pārsniedz standartu, tiks novērtēta kā "zaļā zona". Plānots, ka jaunie noteikumi ļaus uzlabot vērtējumu situācijās, kad pie dzīvojamās ēkas ir lielākas platības zemesgabali nekā vajadzīgs un tos izmanto citu ēku iedzīvotāji.

Patiešām, patlaban gadās, ka uz māju attiecinats bērnu rotaļlaukums vai skvērs, un iedzīvotāji spiesti maksāt nodokli vai nomu par  šo infrastruktūru, bet patiesībā to izmanto viss rajons. Iespējams, tāda otršķirīga zemes gabala kadastrālajai vērtībai tiks pielietots samazināts koeficients.

Kadastrālās vērtības aprēķinā tiks ņemts vērā arī ēkas uzbūves gads. Aprēķinot vērtību, tiks izmantoti korekcijas koeficineti atbilstoši celtniecības periodiem un nolietojuma grupām. Saskaņā ar ēkas uzbūves gadu plānots veidot sešas grupas: pirms 1914.gada, no 1915. līdz 1945.gadam, no 1946. līdz 1990.gadam, no 1991. līdz 2000.gadam, no 2001. līdz 2014.gadam un ēkas, kas uzbūvētas no 2015.gada.

120
Pēc temata
Varbūt pamest Latviju? Uzturēšanās atļauja: ieeja par rubli, izeja – par diviem
Laukos maksāt nenāksies: Tieslietu ministrija iesaka mainīt NĪN
Bērnu nodaļa slimnīcā

Ārsts-anesteziologs sit trauksmes zvanā: mājdzemdības nogalināja sievieti

2
(atjaunots 08:26 04.08.2020)
Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis sašutis par gadījumu, kad mājdzemdību laikā mirusi sieviete, un pieprasa sākt diskusiju par vecmāšu atbildību.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Skandalozais ārsts-anesteziologs, reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents un Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis paziņoja sociālajos tīklos par dzemdētājas nāvi. Kur un kā notika šis incidents, ārsts neprecizē, taču, saskaņā ar atsevišķiem datiem, traģēdija notikusi jūlija beigās.

​"Uzsita asini. Saruna ar kolēģi par pagājušās nedēļas izsaukumiem. Bijuši izsaukumā uz plānotām mājdzemdībām, kurās mirusi jauna sieviete. Vecmāšu rīcību nekomentēšu, bet no nevajadzīgas nāves varēja izvairīties plānojot dzemdības stacionārā... Kad vienreiz šis beigsies?" pauda sašutumu Twitter ārsts Roberts Fūrmanis.

Vairums komentētāju atbalstīja pazīstamā ārsta neizpratni, taču bija arī citi viedokļi.

​"Tas ne tikai beidzas, bet kļūst aizvien populārāk. Mājdzemdību atbalstītājiem patīk stāstīt, ka agrāk sievietes dzemdēja mierīgi un saskaņā ar dabu savā pirtiņā. Cik "pirtiņas harmonijā" nomira, to aizmirst piebilst," atzīmē žurnāliste Gunta Sloga.

​Taču viņas sacītajam iebilst darba aizsardzības speciālists.

"Esmu mājdzemdību atbalstītājs (abas atvases plānotās mājdzemdībās, kurās biju klāt), bet es nesaku, ka tas ir mierīgi, harmoniski pirtiņā, rudzu laukā vai sazin vēl kā. Kā arī neesmu dzirdējis, ka mājdzemdību vecmātes un dullas apgalvotu, ka dzemdības ir mierīgas, harmoniskas," raksta Jānis Alkšers.

​"Jāuzlabo stacionāru personāla reputācija. Dāmas grib "harmoniskas", "dabīgas", mier un cieņpilnas dzemdības, bez "mākslīgas" iejaukšanās. Bet tie stāstiņi Internetā kā uz citām bļauts, bez saskaņošanas veiktas manipulācijas utml. liek izvēlēties riskantus variantus," skaidro mājdzemdību popularitāti Egita.

​"Pati arī esmu par dzemdībām stacionārā, bet Nīderlandē mājdzemdības ir pilnīgi normāla prakse un to īpatsvars ir salīdzinoši liels. Tāpēc sliecos domāt, ka ne jau mājdzemdības kā tādas ir slikta lieta, bet sistēma Latvijā nav izstrādāta tā, lai samazinātu iespējamos riskus," stāsta par saviem novērojumiem Inga Delvina.

​"Ja līgumos atrunātu punktus par civiltiesiko un/vai kriminālatbildību, tad iespējams, ka Latvijā situācija mainītos," piekrīt tvīta autors.

​"Lai dzemdētu ne slimnīcā, ir jābūt visiem priekšnoteikumiem - gan profesionālai vecmātei, gan noteiktajām minūtēm līdz slimnīcai, gan protams pilnīgi veselai grūtniecei un visiem izmeklējumiem tip top. Nevajadzētu vispārināt dēļ atsevišķu neprofesionālu vecmāšu darbības," uzskata Lelde.

​"Strādājot dzemdību iestādē, zinu arī normālās dzemdībās viss noiet greizi vienā mirklī (izkrīt nabas saite, atslāņojas placenta u.c.) slimnīcā 5 min laikā var veikt ķeizargriezienu, kas parasti glābj bērniņu. Tās 30 min varbūt var glābt māti, kas asiņo, bet ne mazuli hipoksijā," pārliecināta Anete Geršmane.

​"Es saprotu mājdzemdību ideju - to mieru, savējos apkārt. To, ka nekur nav jābrauc. BET, lai arī cik skaisti tas nebūtu, es būtu pārāk gļēva riskēt. Ar bērniņu, ar sevi galu galā," uzskata Dace Ševčenko.

​"Man bija fantastiski skaistas un harmoniskas dzemdības Stradiņos. Bez absolūtas liekuļošanas varu apgalvot, ka saņēmu gan mājas mieru un harmoniju, gan superprofesionālu līdzāsbūšanu ar drošības sajūtu, ja nu būtu sarežģījumi. Tas ir tik ļoti atkarīgs no ārsta un vecmātes," dalās pieredzē Līva Sējāne-Ābele.

​"Paturpinot plānoto mājdzemdību tēmu – beidzot ir jāsāk diskutēt par mājdzemdību vecmāšu civiltiesisko un pat arī kriminālatbildību situācijās, kad ir iestājušās komplikācijas un/vai nāve, protams, vērtējot pieejamo aprīkojumu un palīdzības sniegšanas taktiku," pārliecināts Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis, piebilstot, ka vairumā gadījumu šīs atbildības nav un tas ir jāmaina.

Atzīmēsim, ka Latvija joprojām ir viena no līderēm lielo mirstības rādītāju ziņā dzemdību laikā. Par problēmu runā vairākus gadu, taču kardināli atrisināt to pagaidām nav izdevies.

2
Tagi:
bērni
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
"Pierādi, ka esi dzemdējusi": Latvijas iedzīvotājai nepiešķir bērna pabalstu
Atpūta pie jūras. Foto no arhīva

Covid-19 netraucē Latvijas iedzīvotājiem priecāties par dzīvi

13
(atjaunots 14:44 03.08.2020)
Pēdējo 15 gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši apmierinātāki ar savu dzīvi, un pandēmija viņiem nav traucēklis.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Covid-19 pandēmija gandrīz nav ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar savu dzīvi, liecina Sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS dati.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš publicēja savā Facebook lapā pētījuma datus par to, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar savu dzīvi un cik ļoti viņi jūt, ka pārvalda savu dzīvi.

Pēc desmit baļļu skalas Latvijas iedzīvotāji savu apmierinātību ar dzīvi ir novērtējuši ar 6,90 punktiem (pērnā gada jūnijā iedzīvotāju apmierinātība bija 6,93 punkti). Neskatoties uz koronavīrusa izraisīto krīzi, Latvijas iedzīvotāji vienalga ir apmierinātāki ar dzīvi vairāk, nekā līdz 2017. gadam.

Tiesa, pandēmija tomēr ir ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu – tā ir samazinājusi viņu pārliecību par to, ka viņi pārvalda savu dzīvi. Pēc desmit baļļu skalas šis rādītājs tika novērtēts ar 7,25 punktiem – zemākais rādītājs kopš 2015. gada.

13
Tagi:
koronavīruss, aptauja, Latvija
Pēc temata
Bez darba nesēdēja: ar ko Latvijas iedzīvotāji nodarbojās pašizolācijas laikā
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus
Situācijas ar Covid-19 dēļ Lietuva aizliedza iebraukšanu desmit valstu iedzīvotājiem