Nikolaja Brīnumdara pareizticīgā baznīca Pitalovā

Par prieku nacionālistiem: kas saistīts ar autonomās pareizticīgās baznīcas reģistrāciju

98
(atjaunots 08:23 31.10.2019)
Kāpēc pareizticīgā baznīca Konstantinopoles patriarhāta jurisdikcijā Latvijā reģistrēta patlaban nevis pirms pāris desmitiem gadu kā Igaunijā, kad konfesiju jautājumi tika uzskatīti par cīņas lauku, un ko vēlas iegūt šķeltnieki.

RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Latvijā briest pareizticīgās baznīcas šķelšanās – Tieslietu ministrija oficiāli reģistrējusi Latvijas pareizticīgo autonomo baznīcu Konstantinopoles patriarhāta jurisdikcijā (LPAB) – Latvijas pareizticīgajai baznīcai Maskavas patriarhāta jurisdikcijā (LPB) paralēlu struktūru. Agrāk LPB bija vienīgā likumgā pareizticīgā organizācija Latvijā.

Kad parādījās baumas par to, ka LPAB ir reģistrācijas stadijā, Sputnik Latvija apjautājās Latvijas Krievu savienības priekšsēdētājam Miroslavam Mitrofanovam, kāda ir stāsta vēsture un kāpēc tamlīdzīgs solis sperts tieši tagad.

Igaunijas pēdās

Mitrofanovs atgādināja, ka latviešu nacionālisti jau 90.gadu sākumā pieprasīja paralēlas pareizticīgās struktūras reģistrāciju Konstantinopoles pakļautībā – kā Igaunijā.

Tur Igaunijas pareizticīgā baznīca Konstantinopoles patriarhāta jurisdikcijā saņēmusi savā rīcībā gandrīz visas baznīcas un citus īpašumus, kas pirmskara gados piederēja pareizticīgajai baznīcai. Tas novedis pie milzīga konflikta ar Igaunijas pareizticīgo baznīcu Maskavas patriarhāta jurisdikcijā.

"Tika zaudēts daudz laika, kļuva nelietojamas daudzas baznīcas ēkas, tāpēc ka nebija neviena, kam tās uzturēt kārtībā. Vienai baznīcai bija formālā reģistrācijai, otrai – visi baznīcēni.

Pēc tam izdevās sakārtot attiecības, un Maskavas patriarhāta baznīca ieguva iespēju izmantot ēkas, kas formāli pieder Konstantinopoles patriarhāta baznīcai," atgādināja Mitrofanovs.

Savstarpēji izdevīga sadarbība

Pēc viņa domām, Latvijā vēsture aizgājusi pa citu ceļu, jo LPB jau kopš padomju laikiem bija ciešāk saistīta ar varas eliti. Tāpēc īpašumu saņēma LPB, turklāt ne tikai baznīcu ēkas, bet arī zemi Rīgas centrā.

Mēģinājumi reģistrēt autonomas pareizticīgo kopienas turpinājās gan 90., gan 2000.gados, taču latviešu elite tos noliedza – mijiedarbība ar pareizticīgajiem to pilnībā apmierināja.

"Latvijas pareizticīgā baznīca nelīda nekādos politiskajos jautājumos, retumis aģitēja par valdošajām partijām, taču pārlieku neaizrāvās. Viņi vienkārši turējās malā no asām politiskajām problēmām un nekad neko neteica par krievu valodas un krievu izglītības jautājumiem. Viņi ieturēja milzu distanci no šiem draudzei svarīgajiem jautājumiem un aprobežojās ar reliģisko darbību.

Bet valdošās partijas nodrošināja aizliegumu citu baznīcu reģistrācijai," pastāstīja politiķis.

Baznīca – cīņas lauks

Viss mainījs pēc 2014.gada, kad šķita: daudzās jomās, arī reliģiskajos jautājumos valda cīņa. Ukrainā tas noveda pie vardarbības, Ukrainas neatkarīgās pareizticīgās baznīcas piekritēji uzbruka Ukrainas pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhāta jurisdikcijā baznīcēniem un mācītājiem un atņēma baznīcas.

Savukārt Latvijā sarosījās nacionālistiskie spēki, kas labprāt redzētu pareizticīgo kopienu Konstantinopoles paspārnē, jo uzskata, ka tas nāks par ļaunu Krievijas ietekmei.

"Bija pat publicēti specdienestu pārskati par to, ka baznīca, sak, esot viens no Krievijas hibrīddraudu instrumentiem, lai arī LPB vienmēr ir turējusies malā no visām Krievijas darīšanām," uzsvēra Mitrofanovs.

Solis šajā virzienā – nodzīvojuma laika ierobežojumu ieviešana LPB: tagad tajā var strādāt tikai Latvijas pilsoņi, kuri nodzīvojuši valstī vismaz desmit gadus. Lēmumu Saeima steigšus pieņēma 6.jūnijā bez LPB iebildumiem.

Cīņa par nekustamajiem īpašumiem

Tagad sperts nākamais loģiskais solis – autonomās pareizticīgās baznīcas reģistrācija Konstantinopoles patriarhāta jurisdikcijā.

"Tīri taktisku apsvērumu dēļ šī baznīca cieši sadarbojas ar labējiem politiķiem.

Var pieļaut, ka tuvākajos gados var sākties cīņa par nekustamajiem īpašumiem," uzskata politiķis.

Iepriekš vēstīts, ka nākamo soli LPAB varētu spert 18.novembrī – Latvijas Republikas proklamēšanas dienā.

98
Pēc temata
Krievijas Pareizticīgā baznīca: "Apvienošanās sinode" Kijevā – "bandītu bars"
Latvijas iedzīvotājiem aizliegts apmeklēt Ukrainas jaunās baznīcas dievnamus
Atņem pēdējo: pareizticīgo baznīca Ukrainā jau sašķelta, pienākusi Latvijas kārta
Jūrmala

Uzturēšanās atļauja apmaiņā pret mājokļa iegādi: vairums iedzīvotāju atbalsta programmu

0
(atjaunots 17:18 02.06.2020)
Lai arī premjers Kariņš uzskata, ka Uzturēšanās atļaujas piešķiršanas programma apmaiņā pret investīcijām ir izsmēlusi sevi, vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šī iespēja ir jāsaglabā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Atšķirībā no Latvijas premjera, gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzstājas par iespējas saglabāšanu saņemt Uzturēšanās atļauju apmaiņā pret mājokļa iegādi vai investīcijām. Šādi ir Kantar TNS aptaujas dati iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kurus publicēja TV3

Par esošās Uzturēšanās atļaujas programmas investoriem saglabāšanu izteicās 48% aptaujāto. Pret – mazāk nekā trešā daļa (32%). Vēl piektajai daļa respondentu (20%) nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Jau marta sākumā premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka gribētāju skaits iegūt Uzturēšanās atļauju Latvijā apmaiņā pret investīcijām ir ievērojami sarucis un programma ir zaudējusi savu aktualitāti, tādēļ tā esot jālikvidē.

Ne visas valdības partijas atbalsta šādu viedokli, tādēļ ministrijā uzdots līdz jūnijam sagatavot piedāvājumus šīs programmas ierobežošanai.

0
Tagi:
aptauja, uzturēšanās atļauja
Pēc temata
Trīs pirkstu kombinācija: bez Krievijas pircējiem cieš nekustamo īpašumu tirgus
Uzturēšanās atļauja turpina strādāt: ārzemnieki ieguldījuši Latvijā 1,5 miljardus eiro
KF ĀM palīdzēs atgriezties Latvijā Krievijas pilsoņiem, kuriem šeit ir palikušas ģimenes
Pēcoperācijas palāta slimnīcā

Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka

13
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Slimnīcas ievieš papildmaksu par ārstējošā personāla tērpiem; tiem, kas nepiekrīt uzcenojumam, piedāvā atteikties no pakalpojumiem; uz pieņemšanām pēc valsts kvotām šī prasība neattiecas.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Maksas medicīniskie pakalpojumi Latvijas slimnīcās var kļūt dārgāki – klīnikas jau ievieš papildu nodevu par ārstu aizsargtērpiem, vēsta LTV7 raidījums "Šodien vakarā". Veselības ministra apstiprina – slimnīcas ir tiesīgas to darīt.

Piemēram, papildmaksu par ārstējošā personāla individuālajiem aizsarglīdzekļiem jau ir ieviesusi Rīgas 1. slimnīca. Taču to iekasē tikai par maksas medicīnisko pakalpojumu sniegšanu. Rīgas 1. slimnīcas reģistratūrā apstiprināja: par maksas vizīti pie zobārsta, otolaringologa vai apmeklējot endoskopiju, būs papildus jāsamaksā 9,50 eiro. Maksas vizīte pie citiem speciālistiem izmaksās par 5,50 eiro dārgāk.

Veselības ministrijā paziņoja, ka medicīnas iestādēm ir likumīgs pamats ieviest papildmaksu, lai kompensētu savus izdevumus. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders paziņoja, ka ministrija nevar to ietekmēt.

Atgādināsim, ka Latvijā no 3. jūnija pilnībā tiks atjaunoti visi medicīniskie pakalpojumi, kas tika ierobežoti Covid-19 pandēmijas dēļ.

Sniedzot medicīniskos pakalpojumus, arī turpmāk jāievēro stingri drošības pasākumi. Slimnīcām jāorganizē atsevišķas pacientu plūsmas, jāierobežo viņu skaits, jānosaka precīzs vizītes laiks iestādē.

Tāpat medicīnas iestādēm ir pienākums nodrošināt personālam un pacientiem individuālos aizsarglīdzekļus un pēc katras pieņemšanas jāveic telpu dezinfekcija.

13
Tagi:
medicīna
Pēc temata
Čakša: ja MPL aparātu pietrūks, ārstēs tos, kam lielākas izredzes
Latvijā atsākas plānveida veselības pakalpojumu sniegšana
No 3. jūnija Latvijā atsāk visu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā