Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava

Saskaņā ar likumu: Dombrava jau "iznīcinājis" pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem

87
(atjaunots 08:09 31.10.2019)
Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava nespēja valdīt prieku par Saeimas komisijas sēdi, kurā tika lemts Uzvaras pieminekļa liktenis, un pavēstīja Twitter tīklā, ka objekts nav saglabājams esošajā veidolā" – atlikušas vairs tikai formalitātes.

RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras, kā arī Ārlietu komisiju kopīgajā sēdē 29.oktobrī kārtējo reizi tika apspriests Uzvaras pieminekļa liktenis.

Pēc vētrainām diskusijām deputāti nolēma, ka nav iespējams nojaukt pieminekli Rīgas atbrīvotājiem, k aizsargā līgums ar Krieviju, jo tas ved pie "zināma riska". Toties neviens netraucē monumentu pardēvēt, mainot tā būtību.

Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava steidza "iepriecināt" savus lasītājus Twitter ar ziņu, ka pieminekļa liktenis ir nolemts, jo Saimas komisija nolēmusi, ka esošajā veidolā objektu saglabāt nevar. Tagad atlicis tīrais sīkums: īpaši izstrādāts likumprojekts "piebeigs" simbolu.

"Saeimas komisijas nolēma, ka šis objekts nav saglabājams esošajā veidolā. Komisijas arī nolēma izveidot darba grupu, kuras uzdevums ir sagatavot priekšlikumus - ko tieši vajadzētu darīt ar šo objektu un kādi juridiskie šķēršļi ir jānovērš, lai to varētu tiesiski izdarīt," ziņoja Dombrava.

​Atgādināsim, ka, pēc Dombravas domām, Latvijas problēmas slēpjas vienīgi kebabnīcās, kur strādā studenti no Pakistānas un Indijas, kā arī Uzvaras piemineklī, kas ir svēts Uzvaras simbols visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri spēj atšķirt patiesos vēstures faktus no valdības fantāzijas lidojuma.

Iepriekš politiķis "autoritatīvi" klāstīja, ka izpētījis visus ar pieminekli saistītos Latvijas un Krievijas dokumentus un noskaidrojis: īpaša aizsardzība uz monumentu nav attiecināta. Līdz ar to viņš uzsvēra, ka pieminekļa nojaukšanai pietiekot ar deputātu politisko gribu. Viņaprāt, citu šķēršļu nav.

Starp citu, iepriekšējā Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras un Ārlietu komisiju sēdē viņš drosmīgi iebilda Latvjas ĀM pārstāvim, kurš norādīja, ka valstij ir jāpilda starptautiskie līgumi, vienalga, vai tas patīk vai ne. Dombrava vīrišķīgi piezīmēja: tas izklausoties tā, it kā līguma denonsācijas gadījumā Krievija riskēšot ievest armiju NATO valstī.

Tomēr virkne deputātu neatbalstīja darba grupas izveidi, kas izkropļos pieminekļa "semantisko nozīmi". Piemēram, Nikolajs Kabanovs no "Saskaņas" akcentēja, ka tā ir kārtējā izdomātā problēma un nacionālistiem nekā cita darāma nav. Acīmredzot, visas problēmas valstī ir atrisinātas, viņš pauda, un atlicis tikai viens jautājums – kā nosaukt pieminekli un ko tur darīt.

Viņš ieteica visiem, kuri ierodas pie monumenta 9.maijā, joprojām doties pie tā, jo tas jebkurā gadījumā ir Uzvaras piemineklis.

Uzvaras piemineklis

Ik gadus 9. maijā Rīgā pie pieminekļa Atbrīvotājiem nāk desmitiem un pat simtiem tūkstošiem cilvēku. Latviešu nacionālisti daudzus gadus cenšas ierosināt monumenta nojaukšanu. Šā gada jūnijā Saeimas deputātu vairākums atbalstīja portālā Manabalss publicēto petīciju par Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa uzspridzināšanu/demontāžu.

14. jūnijā Krievijas Ārlietu ministrija savā oficiālajā vietnē publicēja resora Informācijas un preses departamenta direktora vietnieka Artjoma Kožina komentāru. Tajā teikts, ka Krievija ir noraizējusies par Latvijas parlamenta lēmumu izskatīt jautājumu par Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa demontāžu. Resors atgādināja, ka iniciatīva neatbilst Rīgas saistībām, kas iekļautas KF un Latvijas līgumā no 1994. gada 30. aprīļa par Latvijas teritorijā dzīvojošo KF militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību. Mēs vēršam uzmanību uz to, ka minētā dokumenta 13. pants uzliek Latvijas pusei pienākumu nodrošināt memoriālo būvju uzturēšanu, uzlabošanu un saglabāšanu," teikts komentārā.

No savas puses, Latvijas ĀM uzsvēra, ka nav iespējams demontēt Uzvaras pieminekli bez Krievijas piekrišanas, nepārkāpjot starptautiskās saistības pat gadījuma, ja Saeima pieņems atbilstošo lēmumu.

Atgādināsim, ka iknedēļas politisko notikumu apskatā Sputnik Latvija publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans brīdināja, ka rudenī Saeima atkal ķersies pie Uzvaras pieminekļa nojaukšanas jautājuma, taču atgādināja, ka piemineklis ir Rīgas domes ziņā. Bez pašvaldības atļaujas nacionālisti nevar ne tikai nojaukt pieminekli, nevar pat rekonstruēt vai "uzstādīt kaut kādas riebīgas plāksnītes".

Pēc viņa domām, pēdējo vārdu pieminekļa liktenī būs jāsaka Rīgas mēram Oļegam Burovam, taču pagaidām nav iespējams minēt, vai Rīgas mērs riskēs palikt pavisam bez krievvalodīgo rīdzinieku atbalsta.

87
Pēc temata
Latvijas ĀM par Uzvaras pieminekli: bez Krievijas atļaujas demontēt nevar
Saeimas komisija: pieminekli Atbrīvotājiem nedrīkst nojaukt, bet var pārdēvēt
Sākumā bija varoņi, nodevēji – pēc tam: kā latvieši glāba Latviju kara gados
Bērnu nodaļa slimnīcā

Ārsts-anesteziologs sit trauksmes zvanā: mājdzemdības nogalināja sievieti

3
(atjaunots 08:26 04.08.2020)
Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis sašutis par gadījumu, kad mājdzemdību laikā mirusi sieviete, un pieprasa sākt diskusiju par vecmāšu atbildību.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Skandalozais ārsts-anesteziologs, reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents un Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis paziņoja sociālajos tīklos par dzemdētājas nāvi. Kur un kā notika šis incidents, ārsts neprecizē, taču, saskaņā ar atsevišķiem datiem, traģēdija notikusi jūlija beigās.

​"Uzsita asini. Saruna ar kolēģi par pagājušās nedēļas izsaukumiem. Bijuši izsaukumā uz plānotām mājdzemdībām, kurās mirusi jauna sieviete. Vecmāšu rīcību nekomentēšu, bet no nevajadzīgas nāves varēja izvairīties plānojot dzemdības stacionārā... Kad vienreiz šis beigsies?" pauda sašutumu Twitter ārsts Roberts Fūrmanis.

Vairums komentētāju atbalstīja pazīstamā ārsta neizpratni, taču bija arī citi viedokļi.

​"Tas ne tikai beidzas, bet kļūst aizvien populārāk. Mājdzemdību atbalstītājiem patīk stāstīt, ka agrāk sievietes dzemdēja mierīgi un saskaņā ar dabu savā pirtiņā. Cik "pirtiņas harmonijā" nomira, to aizmirst piebilst," atzīmē žurnāliste Gunta Sloga.

​Taču viņas sacītajam iebilst darba aizsardzības speciālists.

"Esmu mājdzemdību atbalstītājs (abas atvases plānotās mājdzemdībās, kurās biju klāt), bet es nesaku, ka tas ir mierīgi, harmoniski pirtiņā, rudzu laukā vai sazin vēl kā. Kā arī neesmu dzirdējis, ka mājdzemdību vecmātes un dullas apgalvotu, ka dzemdības ir mierīgas, harmoniskas," raksta Jānis Alkšers.

​"Jāuzlabo stacionāru personāla reputācija. Dāmas grib "harmoniskas", "dabīgas", mier un cieņpilnas dzemdības, bez "mākslīgas" iejaukšanās. Bet tie stāstiņi Internetā kā uz citām bļauts, bez saskaņošanas veiktas manipulācijas utml. liek izvēlēties riskantus variantus," skaidro mājdzemdību popularitāti Egita.

​"Pati arī esmu par dzemdībām stacionārā, bet Nīderlandē mājdzemdības ir pilnīgi normāla prakse un to īpatsvars ir salīdzinoši liels. Tāpēc sliecos domāt, ka ne jau mājdzemdības kā tādas ir slikta lieta, bet sistēma Latvijā nav izstrādāta tā, lai samazinātu iespējamos riskus," stāsta par saviem novērojumiem Inga Delvina.

​"Ja līgumos atrunātu punktus par civiltiesiko un/vai kriminālatbildību, tad iespējams, ka Latvijā situācija mainītos," piekrīt tvīta autors.

​"Lai dzemdētu ne slimnīcā, ir jābūt visiem priekšnoteikumiem - gan profesionālai vecmātei, gan noteiktajām minūtēm līdz slimnīcai, gan protams pilnīgi veselai grūtniecei un visiem izmeklējumiem tip top. Nevajadzētu vispārināt dēļ atsevišķu neprofesionālu vecmāšu darbības," uzskata Lelde.

​"Strādājot dzemdību iestādē, zinu arī normālās dzemdībās viss noiet greizi vienā mirklī (izkrīt nabas saite, atslāņojas placenta u.c.) slimnīcā 5 min laikā var veikt ķeizargriezienu, kas parasti glābj bērniņu. Tās 30 min varbūt var glābt māti, kas asiņo, bet ne mazuli hipoksijā," pārliecināta Anete Geršmane.

​"Es saprotu mājdzemdību ideju - to mieru, savējos apkārt. To, ka nekur nav jābrauc. BET, lai arī cik skaisti tas nebūtu, es būtu pārāk gļēva riskēt. Ar bērniņu, ar sevi galu galā," uzskata Dace Ševčenko.

​"Man bija fantastiski skaistas un harmoniskas dzemdības Stradiņos. Bez absolūtas liekuļošanas varu apgalvot, ka saņēmu gan mājas mieru un harmoniju, gan superprofesionālu līdzāsbūšanu ar drošības sajūtu, ja nu būtu sarežģījumi. Tas ir tik ļoti atkarīgs no ārsta un vecmātes," dalās pieredzē Līva Sējāne-Ābele.

​"Paturpinot plānoto mājdzemdību tēmu – beidzot ir jāsāk diskutēt par mājdzemdību vecmāšu civiltiesisko un pat arī kriminālatbildību situācijās, kad ir iestājušās komplikācijas un/vai nāve, protams, vērtējot pieejamo aprīkojumu un palīdzības sniegšanas taktiku," pārliecināts Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis, piebilstot, ka vairumā gadījumu šīs atbildības nav un tas ir jāmaina.

Atzīmēsim, ka Latvija joprojām ir viena no līderēm lielo mirstības rādītāju ziņā dzemdību laikā. Par problēmu runā vairākus gadu, taču kardināli atrisināt to pagaidām nav izdevies.

3
Tagi:
bērni
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
"Pierādi, ka esi dzemdējusi": Latvijas iedzīvotājai nepiešķir bērna pabalstu
Atpūta pie jūras. Foto no arhīva

Covid-19 netraucē Latvijas iedzīvotājiem priecāties par dzīvi

13
(atjaunots 14:44 03.08.2020)
Pēdējo 15 gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši apmierinātāki ar savu dzīvi, un pandēmija viņiem nav traucēklis.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Covid-19 pandēmija gandrīz nav ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar savu dzīvi, liecina Sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS dati.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš publicēja savā Facebook lapā pētījuma datus par to, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar savu dzīvi un cik ļoti viņi jūt, ka pārvalda savu dzīvi.

Pēc desmit baļļu skalas Latvijas iedzīvotāji savu apmierinātību ar dzīvi ir novērtējuši ar 6,90 punktiem (pērnā gada jūnijā iedzīvotāju apmierinātība bija 6,93 punkti). Neskatoties uz koronavīrusa izraisīto krīzi, Latvijas iedzīvotāji vienalga ir apmierinātāki ar dzīvi vairāk, nekā līdz 2017. gadam.

Tiesa, pandēmija tomēr ir ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu – tā ir samazinājusi viņu pārliecību par to, ka viņi pārvalda savu dzīvi. Pēc desmit baļļu skalas šis rādītājs tika novērtēts ar 7,25 punktiem – zemākais rādītājs kopš 2015. gada.

13
Tagi:
koronavīruss, aptauja, Latvija
Pēc temata
Bez darba nesēdēja: ar ko Latvijas iedzīvotāji nodarbojās pašizolācijas laikā
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus
Situācijas ar Covid-19 dēļ Lietuva aizliedza iebraukšanu desmit valstu iedzīvotājiem