Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava

Saskaņā ar likumu: Dombrava jau "iznīcinājis" pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem

88
(atjaunots 08:09 31.10.2019)
Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava nespēja valdīt prieku par Saeimas komisijas sēdi, kurā tika lemts Uzvaras pieminekļa liktenis, un pavēstīja Twitter tīklā, ka objekts nav saglabājams esošajā veidolā" – atlikušas vairs tikai formalitātes.

RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras, kā arī Ārlietu komisiju kopīgajā sēdē 29.oktobrī kārtējo reizi tika apspriests Uzvaras pieminekļa liktenis.

Pēc vētrainām diskusijām deputāti nolēma, ka nav iespējams nojaukt pieminekli Rīgas atbrīvotājiem, k aizsargā līgums ar Krieviju, jo tas ved pie "zināma riska". Toties neviens netraucē monumentu pardēvēt, mainot tā būtību.

Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava steidza "iepriecināt" savus lasītājus Twitter ar ziņu, ka pieminekļa liktenis ir nolemts, jo Saimas komisija nolēmusi, ka esošajā veidolā objektu saglabāt nevar. Tagad atlicis tīrais sīkums: īpaši izstrādāts likumprojekts "piebeigs" simbolu.

"Saeimas komisijas nolēma, ka šis objekts nav saglabājams esošajā veidolā. Komisijas arī nolēma izveidot darba grupu, kuras uzdevums ir sagatavot priekšlikumus - ko tieši vajadzētu darīt ar šo objektu un kādi juridiskie šķēršļi ir jānovērš, lai to varētu tiesiski izdarīt," ziņoja Dombrava.

​Atgādināsim, ka, pēc Dombravas domām, Latvijas problēmas slēpjas vienīgi kebabnīcās, kur strādā studenti no Pakistānas un Indijas, kā arī Uzvaras piemineklī, kas ir svēts Uzvaras simbols visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri spēj atšķirt patiesos vēstures faktus no valdības fantāzijas lidojuma.

Iepriekš politiķis "autoritatīvi" klāstīja, ka izpētījis visus ar pieminekli saistītos Latvijas un Krievijas dokumentus un noskaidrojis: īpaša aizsardzība uz monumentu nav attiecināta. Līdz ar to viņš uzsvēra, ka pieminekļa nojaukšanai pietiekot ar deputātu politisko gribu. Viņaprāt, citu šķēršļu nav.

Starp citu, iepriekšējā Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras un Ārlietu komisiju sēdē viņš drosmīgi iebilda Latvjas ĀM pārstāvim, kurš norādīja, ka valstij ir jāpilda starptautiskie līgumi, vienalga, vai tas patīk vai ne. Dombrava vīrišķīgi piezīmēja: tas izklausoties tā, it kā līguma denonsācijas gadījumā Krievija riskēšot ievest armiju NATO valstī.

Tomēr virkne deputātu neatbalstīja darba grupas izveidi, kas izkropļos pieminekļa "semantisko nozīmi". Piemēram, Nikolajs Kabanovs no "Saskaņas" akcentēja, ka tā ir kārtējā izdomātā problēma un nacionālistiem nekā cita darāma nav. Acīmredzot, visas problēmas valstī ir atrisinātas, viņš pauda, un atlicis tikai viens jautājums – kā nosaukt pieminekli un ko tur darīt.

Viņš ieteica visiem, kuri ierodas pie monumenta 9.maijā, joprojām doties pie tā, jo tas jebkurā gadījumā ir Uzvaras piemineklis.

Uzvaras piemineklis

Ik gadus 9. maijā Rīgā pie pieminekļa Atbrīvotājiem nāk desmitiem un pat simtiem tūkstošiem cilvēku. Latviešu nacionālisti daudzus gadus cenšas ierosināt monumenta nojaukšanu. Šā gada jūnijā Saeimas deputātu vairākums atbalstīja portālā Manabalss publicēto petīciju par Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa uzspridzināšanu/demontāžu.

14. jūnijā Krievijas Ārlietu ministrija savā oficiālajā vietnē publicēja resora Informācijas un preses departamenta direktora vietnieka Artjoma Kožina komentāru. Tajā teikts, ka Krievija ir noraizējusies par Latvijas parlamenta lēmumu izskatīt jautājumu par Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa demontāžu. Resors atgādināja, ka iniciatīva neatbilst Rīgas saistībām, kas iekļautas KF un Latvijas līgumā no 1994. gada 30. aprīļa par Latvijas teritorijā dzīvojošo KF militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību. Mēs vēršam uzmanību uz to, ka minētā dokumenta 13. pants uzliek Latvijas pusei pienākumu nodrošināt memoriālo būvju uzturēšanu, uzlabošanu un saglabāšanu," teikts komentārā.

No savas puses, Latvijas ĀM uzsvēra, ka nav iespējams demontēt Uzvaras pieminekli bez Krievijas piekrišanas, nepārkāpjot starptautiskās saistības pat gadījuma, ja Saeima pieņems atbilstošo lēmumu.

Atgādināsim, ka iknedēļas politisko notikumu apskatā Sputnik Latvija publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans brīdināja, ka rudenī Saeima atkal ķersies pie Uzvaras pieminekļa nojaukšanas jautājuma, taču atgādināja, ka piemineklis ir Rīgas domes ziņā. Bez pašvaldības atļaujas nacionālisti nevar ne tikai nojaukt pieminekli, nevar pat rekonstruēt vai "uzstādīt kaut kādas riebīgas plāksnītes".

Pēc viņa domām, pēdējo vārdu pieminekļa liktenī būs jāsaka Rīgas mēram Oļegam Burovam, taču pagaidām nav iespējams minēt, vai Rīgas mērs riskēs palikt pavisam bez krievvalodīgo rīdzinieku atbalsta.

88
Pēc temata
Latvijas ĀM par Uzvaras pieminekli: bez Krievijas atļaujas demontēt nevar
Saeimas komisija: pieminekli Atbrīvotājiem nedrīkst nojaukt, bet var pārdēvēt
Sākumā bija varoņi, nodevēji – pēc tam: kā latvieši glāba Latviju kara gados
Policijas darbinieks, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību

29
(atjaunots 14:17 20.09.2020)
Pēdējo divu gadu laikā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki izdarīja pašnāvību: starp šo nāves iemesliem tiek saukti sociālekonomiskie apstākļi.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. 2019. un 2020. gadā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki brīvprātīgi aizgājuši no dzīves, izdarot pašnāvību, vēsta Mixnews.lv.

Valsts policijā komentēja šīs nāves, norādot iemeslus, kuri noveda pie traģēdijām.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par pašnāvību iemesliem viņu darbinieku rindās kļuva problēmas privātajā dzīvē un sociālekonomiskie apstākļi.

Taču Valsts policijā atzīmēja, ka darbiniekiem katru dienu ir pieejami dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, tādi kā konsultācijas, psiholoģiskā atbalsta nodarbības un dalība rehabilitācijas programmās.

Līderi pēc pašnāvību skaita

Atgādināsim, ka Eiropas Savienībā lielākais pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir un paliek Baltijas valstīs.

2016. gadā ES pašnāvību izdarīja 48 700 cilvēki – tas ir 1% no visām nāvēm ES. Vidēji pēc savas gribas mirst 11 ES iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 8 no 10 pašnāvniekiem (77%) ir vīrieši.

2017. gadā lielākais pašnāvnieku skaits bija Lietuvā – 26 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz tās sekoja Slovēnija (20), Latvija (18) un Igaunija (17). Statistika pēc reģioniem ļauj precizēt, ka vislielākais pašnāvību skaits ES ir Lietuvas centrālajā un austrumu daļā (28).

Viszemākais pašnāvību līmenis ir Kiprā (4), Grieķijā un Maltā (5).

Latvijā nav statistikas pēc reģioniem (mazo izmēru dēļ Eurostat neiedala Latviju un Igauniju statistikas reģionos), taču iepriekš psihiatrs Andris Saulītis pastāstīja, ka visvairāk pašnāvību Latvijā notiek Latgalē, jo tas ir nabadzīgs, depresīvs reģions ar sliktu klimatu. Tikmēr Rīgā, pēc viņa sacītā, situācija ir labāka, nekā Beļģijā un Dānijā.

Kur meklēt palīdzību?

Latvijas Veselības ministrija ziņoja, ka, lai gan pašnāvību skaits Latvijā samazinās, valsts joprojām ieņem otro vietu ES pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Veselības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa ESparveselibu.lv, kur var apskatīt speciālistu rekomendācijas par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un kas jādara, lai novērstu nelaimi.

Tāpat ir pieejami krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" telefoni – 67 222 922 un 27 722 292.

Turklāt ir resursu centrs pusaudžiem, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 164 747. Var palīdzēt arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111.

Ārkārtas situācija var vērsties pie ātrās palīdzības pa tālruni 113.

29
Tagi:
policija, Latvija, pašnāvība
Pēc temata
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
NMPD: kopš gada sākuma 140 pusaudži mēģinājuši izbeigt dzīvi pašnāvībā
Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita
Autozaglis, foto no arhīva

Rīgā auto zaglis nonāk videoierakstā, nevis policijas rokās

25
(atjaunots 12:34 20.09.2020)
Parādījies video, kurā automobiļu zaglis noņem lukturus automobilim, kas ir novietots pie kādas daudzīvokļu mājas Rīgā.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Aculieciniekam izdevies nofilmēt, kā auto zaglis steigšus noņem lukturus kādam automobilim Rīgā, vēsta Bb.lv.

Videoierakstā, kas tika publicēts BreakingLV Twitter lapā, auto zaglis centīgi un ātri noņem lukturus automobilim, kuram kauc signalizācija.

BreakingLV video komentārā norāda, ka parasti ļaunprāšiem izdodas noņemt lukturus mašīnai 10-12 sekunžu laikā, taču šeit vientuļais zaglis pavazājās nedaudz ilgāk.

​Tāpat tiek atzīmēts, ka precīza vieta un laiks, kad tika uzņemts šis video, nav zināmi.

Atgādināsim, ka auto zagļi Rīgā sākuši aktīvi parādīties līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu. Aprīlī savus automobiļus bez lukturiem un ar sasistiem stikliem atklāja transportlīdzekļu īpašnieki Imantā, Mežciemā, Purvciemā, Dreiliņos un Ziepniekkalnā.

Lietotāji publicēja Internetā mašīnu fotogrāfijas ar noņemtiem lukturiem un izteica savus piedāvājumu attiecībā uz veidiem, kā cīnīties ar ļaunprāšiem.

Daži autovadītāji piedāvāja slēgt Latvijas un Lietuvas robežu, jo lietuviešu zagļi nebaidās aizdzīt dārgas mašīnas pat Skandināvijā, nerunājot jau par Latviju.

Vēl bija piedāvājums paņemt automobiļu lukturus un akumulatorus uz mājām.

25
Tagi:
zādzība, automašīnas, Rīga
Pēc temata
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Autovadītājus brīdina: nozagt automašīnu ir vieglāk nekā jebkad
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību