Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava

Saskaņā ar likumu: Dombrava jau "iznīcinājis" pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem

86
(atjaunots 08:09 31.10.2019)
Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava nespēja valdīt prieku par Saeimas komisijas sēdi, kurā tika lemts Uzvaras pieminekļa liktenis, un pavēstīja Twitter tīklā, ka objekts nav saglabājams esošajā veidolā" – atlikušas vairs tikai formalitātes.

RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras, kā arī Ārlietu komisiju kopīgajā sēdē 29.oktobrī kārtējo reizi tika apspriests Uzvaras pieminekļa liktenis.

Pēc vētrainām diskusijām deputāti nolēma, ka nav iespējams nojaukt pieminekli Rīgas atbrīvotājiem, k aizsargā līgums ar Krieviju, jo tas ved pie "zināma riska". Toties neviens netraucē monumentu pardēvēt, mainot tā būtību.

Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava steidza "iepriecināt" savus lasītājus Twitter ar ziņu, ka pieminekļa liktenis ir nolemts, jo Saimas komisija nolēmusi, ka esošajā veidolā objektu saglabāt nevar. Tagad atlicis tīrais sīkums: īpaši izstrādāts likumprojekts "piebeigs" simbolu.

"Saeimas komisijas nolēma, ka šis objekts nav saglabājams esošajā veidolā. Komisijas arī nolēma izveidot darba grupu, kuras uzdevums ir sagatavot priekšlikumus - ko tieši vajadzētu darīt ar šo objektu un kādi juridiskie šķēršļi ir jānovērš, lai to varētu tiesiski izdarīt," ziņoja Dombrava.

​Atgādināsim, ka, pēc Dombravas domām, Latvijas problēmas slēpjas vienīgi kebabnīcās, kur strādā studenti no Pakistānas un Indijas, kā arī Uzvaras piemineklī, kas ir svēts Uzvaras simbols visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri spēj atšķirt patiesos vēstures faktus no valdības fantāzijas lidojuma.

Iepriekš politiķis "autoritatīvi" klāstīja, ka izpētījis visus ar pieminekli saistītos Latvijas un Krievijas dokumentus un noskaidrojis: īpaša aizsardzība uz monumentu nav attiecināta. Līdz ar to viņš uzsvēra, ka pieminekļa nojaukšanai pietiekot ar deputātu politisko gribu. Viņaprāt, citu šķēršļu nav.

Starp citu, iepriekšējā Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras un Ārlietu komisiju sēdē viņš drosmīgi iebilda Latvjas ĀM pārstāvim, kurš norādīja, ka valstij ir jāpilda starptautiskie līgumi, vienalga, vai tas patīk vai ne. Dombrava vīrišķīgi piezīmēja: tas izklausoties tā, it kā līguma denonsācijas gadījumā Krievija riskēšot ievest armiju NATO valstī.

Tomēr virkne deputātu neatbalstīja darba grupas izveidi, kas izkropļos pieminekļa "semantisko nozīmi". Piemēram, Nikolajs Kabanovs no "Saskaņas" akcentēja, ka tā ir kārtējā izdomātā problēma un nacionālistiem nekā cita darāma nav. Acīmredzot, visas problēmas valstī ir atrisinātas, viņš pauda, un atlicis tikai viens jautājums – kā nosaukt pieminekli un ko tur darīt.

Viņš ieteica visiem, kuri ierodas pie monumenta 9.maijā, joprojām doties pie tā, jo tas jebkurā gadījumā ir Uzvaras piemineklis.

Uzvaras piemineklis

Ik gadus 9. maijā Rīgā pie pieminekļa Atbrīvotājiem nāk desmitiem un pat simtiem tūkstošiem cilvēku. Latviešu nacionālisti daudzus gadus cenšas ierosināt monumenta nojaukšanu. Šā gada jūnijā Saeimas deputātu vairākums atbalstīja portālā Manabalss publicēto petīciju par Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa uzspridzināšanu/demontāžu.

14. jūnijā Krievijas Ārlietu ministrija savā oficiālajā vietnē publicēja resora Informācijas un preses departamenta direktora vietnieka Artjoma Kožina komentāru. Tajā teikts, ka Krievija ir noraizējusies par Latvijas parlamenta lēmumu izskatīt jautājumu par Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa demontāžu. Resors atgādināja, ka iniciatīva neatbilst Rīgas saistībām, kas iekļautas KF un Latvijas līgumā no 1994. gada 30. aprīļa par Latvijas teritorijā dzīvojošo KF militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību. Mēs vēršam uzmanību uz to, ka minētā dokumenta 13. pants uzliek Latvijas pusei pienākumu nodrošināt memoriālo būvju uzturēšanu, uzlabošanu un saglabāšanu," teikts komentārā.

No savas puses, Latvijas ĀM uzsvēra, ka nav iespējams demontēt Uzvaras pieminekli bez Krievijas piekrišanas, nepārkāpjot starptautiskās saistības pat gadījuma, ja Saeima pieņems atbilstošo lēmumu.

Atgādināsim, ka iknedēļas politisko notikumu apskatā Sputnik Latvija publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans brīdināja, ka rudenī Saeima atkal ķersies pie Uzvaras pieminekļa nojaukšanas jautājuma, taču atgādināja, ka piemineklis ir Rīgas domes ziņā. Bez pašvaldības atļaujas nacionālisti nevar ne tikai nojaukt pieminekli, nevar pat rekonstruēt vai "uzstādīt kaut kādas riebīgas plāksnītes".

Pēc viņa domām, pēdējo vārdu pieminekļa liktenī būs jāsaka Rīgas mēram Oļegam Burovam, taču pagaidām nav iespējams minēt, vai Rīgas mērs riskēs palikt pavisam bez krievvalodīgo rīdzinieku atbalsta.

86
Pēc temata
Latvijas ĀM par Uzvaras pieminekli: bez Krievijas atļaujas demontēt nevar
Saeimas komisija: pieminekli Atbrīvotājiem nedrīkst nojaukt, bet var pārdēvēt
Sākumā bija varoņi, nodevēji – pēc tam: kā latvieši glāba Latviju kara gados
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

4
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

4
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

7
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

7
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro