Timurs Šafirs

Žurnālists pastāstīja, kam traucē krievu mediji Baltijas valstīs

54
(atjaunots 16:19 30.10.2019)
Mēģinājumi cīnīties ar "atkarību" no Krievijas medijiem Baltijas valstīs liecina par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju interesi par alternatīvu viedokli, atzīmēja Krievijas Žurnālistu savienības viceprezidents Timurs Šafirs.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Ziemeļvalstu ministru padome paziņojusi par nodomu palielināt finansējumu krievvalodīgajiem medijiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, ar mērķi padzīt no Baltijas valstīm Krievijas plašsaziņas līdzekļus. Tuvāko divu gadu laikā cīņai ar "atkarību no KF mediju satura" tiks atvēlēti 297 tūkstoši dolāri.

Šie plāni, ņemot vērā pretestību, kas jau ilgus gadus vērojama gan Baltijas valstīs, gan Rietumeiropā, liecina par konkrētu politiku Krievijas mediju aspektā, sarunā ar Sputnik Latvija pauda Krievijas Žurnālistu savienības viceprezidents, Starptautiskās žurnālistu federācijas izpildkomitejas loceklis.

"Krievijas mediju augošā ietekme Baltijas valstīs neatbilst mediju interesēm, kuri atspoguļo noteiktu valsts politisko spektru," atzīmēja Šafirs.

Taču, ja cilvēki Baltijas valstīs, Skandināvijā, Rietumeiropā vēlas saņemt alternatīvu informāciju, viņi to tik un tā saņems, uzsvēra eksperts.

Žurnālistu mikrofoni
© Sputnik / Владимир Федоренко

Baltijas valstu valdības, pazīstamas ar savu Krievijai naidīgo noskaņojumu, turpina uzbrukumus Krievijas medijiem un rada grūtības to darbā. Piemēram, Latvijā jūlijā tika bloķēts starptautiskajai ziņu aģentūraio "Rossija segodņa" piederošais portāls Baltnews.lv. Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas domām, vietne it kā apdraudot Ukrainas teritoriālo vienotību, neatkarību un suverenitāti. Tagad Baltnews.lv darbiniekiem draud kriminālatbildība Latvijas teritorijā.

Lietuva mēģināja bloķēt portālu Sputnik Lietuva, tā galvenais redaktors Marats Kasems tika izraidīts ārpus republikas aizbildinoties ar "nacionālo apdraudējumu". Varasiestādes aizliegušas žurnālistam iebraukšanu valstī uz pieciem gadiem.

Шафир рассказал, кому мешают российские СМИ в странах Балтии
54
Pēc temata
Virkne kabeļtīklu operatoru sodīti par "Rossija 24" ziņu translāciju
EDSO uzzināja, kā Latvijā aizvāc nevēlamos medijus
Latvija briesmās, dodiet naudu! Latviešu mediji arī vēlas nokost gabaliņu "draudu"
Facebook bloķēja "Rossija segodņa" projekta lapu par Arktiku
NATO

Aizsardzības ministrijā uzstāj, ka mācības Rīgā iedvesa iedzīvotājiem drošības izjūtu

6
(atjaunots 07:51 29.09.2020)
Rīgā aizritējušās mācības "Namejs 2020" izraisīja neviennozīmīgu iedzīvotāju reakciju, taču Aizsardzības ministrijā ir pārliecināti, ka radījuši civiliedzīvotājiem drošības izjūtu; tiesa, strādāt vēl ir pie kā, "sevišķi jāpadomā par krievvalodīgajiem", secināja iestādē.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Aizritējušajā svētdien, 27. septembrī, noslēgušās mācības "Namejs 2020" Rīgā bija nepieciešamas, lai iedzīvotāji sajustos drošībā, izjūt, ka situācija pilsētā tiek kontrolēta, paziņoja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, raksta Lsm.lv.

Pēc viņas sacītā, nekādas mācības poligonā neaizstās iemaņu apgūšanu realitātei pietuvinātos apstākļos.

"Šo mācību laikā mēs skatījāmies, kā zemessargi spēj sadarboties ar armiju, kā nepieciešamības gadījumā pieslēgt citas struktūras – piemēra, pašvaldības. Kā reaģē cilvēki, kā reaģē uzņēmēji. Kā, ja ir nepieciešams, piesaistīt kaut kādus citus resursus. Tā kā tās ir ļoti lielas mācības, ļoti daudz secinājumu būs jāizdara," pastāstīja Bļodniece.

Neraugoties uz to, ka, pēc parlamentārās sekretāres domām, mācībām pilsētā bija jānomierina rīdzinieki, iepriekš Sputnik Latvija rakstīja par to, ka atsevišķus Rīgas iedzīvotājus, maigi izsakoties, satrauca notiekošais. Tā, piemēram, Purvciema iedzīvotāji ar uztraukuma izjūtu dalījās bruņotu cilvēku fotogrāfijās savos pagalmos un uzdeva jautājumu: "Kas tas tomēr tāds notiek?"

Sakarā ar neviennozīmīgo pozīciju sabiedrībā ministrijas pārstāve atzīmēja, ka, bez šaubām, iestādei vēl ir pie kā strādāt, tai skaitā arī pie komunikācijas uzlabošanas.

"Vienmēr ir iespējas uzlabot procesus. Nekad nebūs tā, ka – viss, vairs neko nevar izdarīt! Aizsardzības ministrija aktīvi strādā sociālajos tīklos, vada portālu sargs.lv, kur ir ļoti daudz informācijas. Es domāju, ka vajag īpaši padomāt par krievvalodīgajiem – tas ir ļoti svarīgs jautājums, un nevajag domāt, ka tas atrisināsies pats par sevi," sacīja Bļodniece.

6
Tagi:
drošība, militārās mācības, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Kā norit savstarpējās Krievijas un Baltkrievijas pretterorisma mācības
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Ilga Šuplinska

Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām

2
(atjaunots 07:43 29.09.2020)
Lielajām skolām galvaspilsētā un citās Latvijas pilsētās vērts padomāt par daļēju pāreju pie tālmācībām, uzskata ministre.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Tā kā situācija izglītības iestādēs kļūst arvien kritiskāka, skolām jādomā par "B" modeļa izvēli, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska preses konferencē.

Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādāja trīs mācību procesa modeļus. "B" modelis, pie kura piedāvā pāriet Šuplinska – ir kombinēts. Tas paredz daļēju tālmācību, ja skola nespēj nodrošināt visus epidemioloģiskās drošības prasības. Tas paredz, ka no 1. līdz 6. klasei mācības notiek tikai klātienē, savukārt no 7. līdz 12. klasei tālmācībās drīkst notikt 60% mācību procesa.

Pēc ministres sacītā, iespēja pāriet pie "B" modeļa ir jāizvērtē lielākajām skolām, pie tam ne tikai galvaspilsētā.

"Aicinu visas skolas pārdomāt, vai un kā šajā laikā jānotiek ārpus skolas pasākumiem, sacensībām, vai tādiem pasākumiem, kas varētu nebūt oficiālā skolas laika sastāvdaļa," atzīmēja Šuplinska.

Covid-19 saslimšanas gadījumi ir reģistrēti 12 Latvijas izglītības iestādēs – septiņās skolās, trīs bērnudārzos un divās universitātēs. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, pašlaik šajās septiņās skolās ir atklāti 14 Covid-19 gadījumi, savukārt trijās pirmsskolas izglītības iestādēs – trīs. Tikmēr ar divām universitātēm ir saistīti kopumā četri Covid-19 gadījumi. Divās skolās atklāts vairāk nekā viens inficēšanās avots, savukārt pārējās piecās – pa vienam gadījumam.

2
Tagi:
Ilga Šuplinska, koronavīruss
Pēc temata
Jaunāko klašu skolēni apmeklēs skolu arī Covid-19 otrā viļņa gadījumā
Valdība atļāvusi: skolas uzņems audzēkņus no 1. septembra
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt
Ustjlugas osta

Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: KF izpilda uzdevumu un vai palīdzēs Baltkrievijai

0
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".

SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.

Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.

Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.

Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).

Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.

Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.

"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.

0
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena