Skaitītāji kinoteātrī

"Nezini krievu valodu uz kino neej!": tēvs sūdzas par Rīgas kinoteātri!

40
(atjaunots 16:17 29.10.2019)
Sociālo tīklu lietotāji asi kritizē kinoteātri, kas atradās tirdzniecības un izklaides centrā Akropole, jo tajā rādot filmas tikai krievu un angļu valodā.

RĪGA, 29. oktobris — Sputnik. Sašutušais tēvs dalījās savās sāpēs ar Twitter lietotājiem - bērni devās uz kino ar vecmāmiņu, bet tā arī nevarēja neko izvēlēties, jo kinoteātrī nebija filmu latviešu valodā.

​"Bērni pie omes Rīgā. Nolēma aiziet uz ķinīti Akropolē. Aizgāja, visi pieejamieseansi krievu valodā, viena bērnu multene latviešu. Viss RUS-ENG. Nezini krievu valodu uz kino neej!"- secina Twitter lietotājs vārdā riekstiņš.

Cīkstoņi par monovalodīgo valsti nekavējoties sāka meklēt apstiprinājumu publikācijas autora vārdiem, bet izrādījās, ka viss tas nav tik viennozīmīgi.

​"Apskatoties šodienas repertuāru Apollo, redzams, ka ir 3 bērnu filmas. Gan RU, gan LV. 7 seansi LV un 6 RU. Kaut kā nesanāk secinājums "nezini krievu valodu uz kino neej!", "  atbildēja autoram Arturs Avstreihs.

Savukārt citiem komentētājiem, lai sāktu kritizēt kinoteātri un vairot naidu pret saviem krievvalodīgajiem kaimiņiem, nav pat nevajadzēja pārbaudīt repertuāru.

​"Kas tevi neapmierina? Par Ušakovu balsoji? 90% Nekropoles apkārtnes ir krievu ekonomiskie migranti. N*** viņiem tā tava latviešu valoda," - raksta Maris Zelcs.

​"A ko tu gribēji kuzņecova fabrikā? ;)"  sarkastiski atzīmē komentētājs ar lietotājvārdu "tās pats", norādot uz to, ka tirdzniecības un izklaides centrs Akropole tika būvēts kādreizējā krievu uzņēmēja Kuzņecova fabrikas vietā.

​"Nav iedomājams, ka Berlīnes kino visas filmas skanētu turku valodā…", ziņo lietotājs Pasaules Telpa, nez kāpēc salīdzinot Latvijas pamattautības valodu ar turkiem Vācijā.

​"Paskatījos, ka viena filma tikai krieviski, bez subtitriem. Tas, manuprāt, ir Valodas likuma pārkāpums,"paziņojusi liana_langa, kas tomēr pārbaudīja repertuāru.

Tad pievienoties diskusijai tradicionāli aicināja Valsts valodas centra darbiniekus, lai tie savestu situāciju "kārtībā".

Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.

Valodas likuma ievērošanu Latvijā uzrauga Valsts valodas centrs (VVC). VVC redzeslokā ir politiķi, kuri pārāk bieži lieto krievu valodu vai slikti prot latviešu, biznesmeņi, kuri izvieto nelatviskus uzrakstus, uzņēmumi un organizācijas, kuras izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki sarunājas ar klientiem svešvalodās, vieskoncerti un pat skolu izlaiduma pasākumi.

40
Pēc temata
VVC direktora bažas: daži ierēdņi apšauba latviešu valodas statusu
Par mājas pārvaldnieci Liepājā saņemta sūdzība par krievu valodas lietojumu
Var arī uzbrēkt: kā latvieši "cieš" bez krievu valodas prasmēm
Vajāšanu pārdzīvosim: Daugavpils kinoteātris neatteiksies no filmām krievu valodā
Ilga Šuplinska

Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām

2
(atjaunots 07:43 29.09.2020)
Lielajām skolām galvaspilsētā un citās Latvijas pilsētās vērts padomāt par daļēju pāreju pie tālmācībām, uzskata ministre.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Tā kā situācija izglītības iestādēs kļūst arvien kritiskāka, skolām jādomā par "B" modeļa izvēli, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska preses konferencē.

Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādāja trīs mācību procesa modeļus. "B" modelis, pie kura piedāvā pāriet Šuplinska – ir kombinēts. Tas paredz daļēju tālmācību, ja skola nespēj nodrošināt visus epidemioloģiskās drošības prasības. Tas paredz, ka no 1. līdz 6. klasei mācības notiek tikai klātienē, savukārt no 7. līdz 12. klasei tālmācībās drīkst notikt 60% mācību procesa.

Pēc ministres sacītā, iespēja pāriet pie "B" modeļa ir jāizvērtē lielākajām skolām, pie tam ne tikai galvaspilsētā.

"Aicinu visas skolas pārdomāt, vai un kā šajā laikā jānotiek ārpus skolas pasākumiem, sacensībām, vai tādiem pasākumiem, kas varētu nebūt oficiālā skolas laika sastāvdaļa," atzīmēja Šuplinska.

Covid-19 saslimšanas gadījumi ir reģistrēti 12 Latvijas izglītības iestādēs – septiņās skolās, trīs bērnudārzos un divās universitātēs. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, pašlaik šajās septiņās skolās ir atklāti 14 Covid-19 gadījumi, savukārt trijās pirmsskolas izglītības iestādēs – trīs. Tikmēr ar divām universitātēm ir saistīti kopumā četri Covid-19 gadījumi. Divās skolās atklāts vairāk nekā viens inficēšanās avots, savukārt pārējās piecās – pa vienam gadījumam.

2
Tagi:
Ilga Šuplinska, koronavīruss
Pēc temata
Jaunāko klašu skolēni apmeklēs skolu arī Covid-19 otrā viļņa gadījumā
Valdība atļāvusi: skolas uzņems audzēkņus no 1. septembra
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

"Smadzenēm ir jāatslābinās". Vai spēlēt spēles telefonā ir kaitīgi?

10
(atjaunots 17:13 28.09.2020)
Spēles telefonā, kuras neprasa īpašu koncentrēšanos un saspringšanu liekas vienkāršs laika kavēklis. Taču noteikts labums šajās spēlēs tomēr ir, uzskata speciālisti.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Spēles telefonā – tas ir kaitīgi? Psihiatre, medicīnas zinātņu doktore, atkarību no spēlēm speciāliste Nataļja Šemčuka pastāstīja radio Sputnik intervijā, ka viss nav tik viennozīmīgi.

Spēles telefonā, kuras neprasa īpašu koncentrēšanos un saspringšanu – tās pašas bumbiņas, kuras ir jāsaliek pa trim vienā rindā, – liekas vienkāršs laika kavēklis. Taču noteikts labums šajās spēlēs tomēr ir, uzskata psihiatre Nataļja Šemčuka.

"Bumbiņas ļauj atslābināties visām smadzeņu daļām. Mūsu smadzenes pašas izvēlas atslābināšanās veidus. Kāds šim nolūkam klausās klasisko mūziku (viens klausās Vāgneru, cits – Čaikovski, taču viņi abi atslābinās, lai gan mūzika ir dažāda), savukārt cits cilvēks teiks: kā tas var palīdzēt atslābināties?" atzīmēja radio Sputnik intervijā Nataļja Šemčuka.

Viņasprāt, ja cilvēks spēlē laiku pa laikam pēc darba, nevis tā vietā, tad šādā brīvā laika pavadīšanas veidā nav nekāda pamata raizēm – tā nav atkarība, bet gan vienkāršs atpūtas veids.

"Nedrīkst jaukt atslābinošas spēles ar atkarību no spēlēm. Ja cilvēks brauca metro – spēlēja, izgāja no metro – spēlē, atnāk mājās – atkal turpina, vai spēlē darba vietā – tā ir atkarība. Bet kad cilvēks ar kaut ko ir aizņemts 2-3 stundas brīvajā laikā, tajā nav nekādas atkarības," padalījās domās ar radio Sputnik Nataļja Šemčuka.

Viņa piebilda, ka nav nekā briesmīga, ja šādas spēles palīdz atbrīvoties no emocionālās, prāta un fiziskās spriedzes. Galvenais – lai tas netraucē cilvēka sociālajiem un darba pienākumiem, neaizstāj citas viņa dzīves jomas.

10
Tagi:
azartspēles
Pēc temata
Pusotrs tūkstotis Latvijas iedzīvotāju atzina sevi par atkarīgiem no azartspēlēm
Angliete laimēja loterijā XVII gadsimta kotedžu