ASV gaisa desants militāro mācību laikā Lietuvā, foto no arhīva

Piesavinājušies un ekspluatē Baltiju: Lietuvas AM ir sajūsmā par NATO un ASV

60
(atjaunots 10:40 26.10.2019)
NATO un ASV acīs Baltijas reģions beidzot ir kļuvis par viņējo un tiek aktīvi izmantots mācībām – par to savu prieku neslēpa Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Lietuvas aizsardzības ministra Raimunda Karobļa laimei nav gala – Lietuvā beidzot nonākusi lielākā daļa ASV armijas bataljona militārās tehnikas, ko plānots dislocēt valstī. Pie tam ASV GKS bumbvedējs devies treniņu lidojumā Lietuvā. Spriežot pēc visa, lidojumi noritēja veiksmīgi – šoreiz vismaz neviens nepazaudēja nevienu raķeti, kā tas atgadījās spāņu pilotam Igaunijā. Pietiekams pamats priekam, vai ne?

Intervijā radiostacijai Ziniu radijas Lietuvas aizsardzības ministrs komentēja šos "lieliskos" notikumus savas valsts dzīvē un atklāja, ka ASV bumbvedējs mācību gaitā imitējis uzbrukumus konkrētiem mērķiem, un Lietuvas aizsardzības ministram pat atļāva noskatīties, kā amerikāņi trenējas uzlidojumiem viņa valstī.

Vēl vairāk, Karoblis konstatēja, ka ASV un NATO beidzot ir apguvušas, piesavinājušās un saimnieciski izmanto gan Lietuvu, gan visu Baltijas reģionu. Iepazīstas ar ģeogrāfiju.

"No NATO un ASV viedokļa Lietuva un Baltijas reģions kopumā kļūst par savējo, tas tiek izmantots mācībām. Šajā gadījumā mērķis bija iepazīties ar jaunu ģeogrāfiju, ar ģeogrāfiju, ko šiem spēkiem vajadzēs aizstāvēt krīzes gadījumā," klausītājus iepriecināja Karoblis.

Viņš ieteica arī citiem priecāties par "tādu pēdējā laikā augušo sabiedroto klātbūtni Lietuvā". Patiešām, iemesls priekam ir, jo ASV bruņoto spēku bataljons – pieci simti karavīru – pavadīs Lietuvā sešus mēnešus. Valstī uzturēsies 29 tanki un 21 kājnieku mašīna.

NATO ielenkums

Iepriekš vēstīts, ka amerikāņu bruņutehnika nogādāta Lietuvā un izvietota Pabradē, netālu no Baltkrievijas robežas. Izvēršana plānota uz ilgām ziemām, kam tiks gatavoti gan karavīri, gan tehnika. Pie tam operācijas "Atlantijas apņēmība" ietvaros NATO paplašina kontingentu arī visā Eiropā.

"Atlantijas apņēmība" ir operācija, ko NATO uzspieduši amerikāņi. Militāro klātbūtni Eiropas kontinentā ASV paplašina kopš 2014. gada un, spriežot pēc visa, piebremzēt neplāno.

ASV militāro intervenci Eiropā piesedz kaut kādi "Krievijas draudi". Lai arī Maskava jau vairākkārt ir akcentējusi, ka nelolo uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā.

Toties "uzbrūk" ASV. Kopš 2014. gada tās nogādājušas Eiropā tūkstošiem kara aviācijas un tehnikas vienības: iznīcinātājus, tankus, haubices, bruņutransportierus un citu bruņojumu. Līdz ar tehniku Eiropā ieradušies vairāki tūkstoši karavīru un virsnieku.

Amerika klāsta, ka tehnika un karavīri Eiropas valstīs dislocēti pēc rotācijas principa, kas nepārkāpj Krievijas un NATO pamataktu – tajā teikts, ka alianses jauno locekļu teritorijā aizliegta būtisku militāro spēku pastāvīga dislokācija.

Taču Krievija uzskata, ka NATO faktiski pārkāpusi akta noteikumus – no militārā viedokļa nav nekādas starpības starp spēku nepārtrauktu rotāciju un pastāvīgu dislokāciju.

Agrāk Krievija centās taktiski paskaidrot, ka ir muļķīgi organizēt tādu jezgu pie valsts robežām, ja Maskavai pat prātā nenāk darīt neko tamlīdzīgu pie citu valstu robežām, kur nu vēl demonstrēt jebkādu agresiju, taču tagad, šķiet, pacietība ir izsīkusi.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs atgādināja, ka Krievija ir liela kodollielvalsts, tai ir savas intereses, un NATO spēku ielenkums pozitīvas emocijas nerada. Politiķis uzsvēra, ka uz NATO centieniem ielenkt Krieviju ar savām bāzēm valsts atbildēs gan politiski, gan militāri.

Piemēram, aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, komentējot ASV vēlmi sagraut bruņojuma daudzlīmeņu kontroles sistēmu, izstājoties no INF, pavēstīja, ka tas neizbēgami novedīs pie bruņošanās sacīkstēm, palielinās konflikta potenciālu un incidentu rašanās risku. Viņš akcentēja, ka Krievija iebilst pret tamlīdzīgu scenāriju un gatavojas dialogam ar mērķi saglabāt stabilitāti reģionā, attīstīti uzticēšanās un mijiedarbības pasākumus ar visām ieinteresētajām pusēm.

Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot lielās mācības, ko NATO organizē Eiropā, informēja, ka Krievija negatīvi vērtē spriedzes palielināšanu pie valsts robežām, taču valdība reaģēs mierīgi.

60
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
Izlaupījuši un atdevuši NATO. Baltijas valstīs atstātā Padomju armijas mantojuma liktenis
Tu esi atbildīgs par to, ko pieradini. Bet tagad Baltijas "aste luncina" NATO
NATO pastiprināšanās Baltijas jūrā: psiholoģisks spiediens argumenta kārtā
Ieroču žvadzināšana: NATO sper jaunu soli drošības mazināšanai Baltijas reģionā
NATO kiberdrošības stratēģija – pulvera muca Baltijas valstīm
"Aizvainojošs izsmiekls": kareive stāsta, kam NATO vajadzīgi karavīri no Baltijas valstīm
Covid-19

Valstī fiksēti 211 jauni Covid-19 gadījumi, divi slimnieki miruši

4
(atjaunots 17:52 25.10.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī miruši divi pacienti ar koronavīrusa infekcijas diagnozi. Covid-19 upuri piederēja pie 75-85 gadu vecuma grupas.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Slimību kontroles un profilakses centra dati liecina, ka aizvadītajā diennaktī veikti 4 458 izmeklējumi, fiksēti 211 jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi.

Pēdējo 24 stundu laikā miruši divi pacienti 75-85 gadu vecuma grupā ar diagnosticētu Covid-19 infekciju.

Apstiprinošo koronavīrusa testu proporcija sastādījusi 4,7%.

​Kopā pandēmijas laikā Latvijā reģistrēti 4678 slimības gadījumi, 1357 cilvēki izveseļojušies.

Dienu iepriekš Latvijā miruši četri Covid-19 slimnieki. Viens no mirušajiem piederēja pir 45-50 gadu vecuma grupas, trīs slimnieki – pie 80-90 gadu vecuma grupas.

Stingrāki pasākumi

Atgādināsim, ka valdība pieņēmusi stingrākus ierobežojošos pasākumus epidēmijas rezultātā.

No 24. oktobra aizsargmaskas jānēsā visās sabiedriskajās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž viņiem paredzētās vietās), arī pašvaldību un valsts iestādēs, kas sniedz pakalpojumus. Izņēmums pieļats tikai baseiniem, pirtīm un akvaparkiem, kur maskas nav iespējams nēsāt fiziski. Joprojām maskas var nenēsāt bērni līdz 13 gadu vecumam.

Sabiedriskās ēdināšanas vietās maskas obligāti jānēsā personālam, taču ne apmeklētājiem. Tāpat maskas nav obligātas mācību iestādēs.

Ierobežots privāto pasākumu (dzimšanas dienas, ballītes utt.) dalībnieku skaits – no 26. oktobra ļauts pulcēties kompānijām līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums notiek zem atklātas debess, dalībnieku skaits nevar pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskajās telpās atļauts uzturēties ne vairāk kā 300 cilvēkiem vienlaikus.

Valdība ierobežojusi arī baznīcu maksimālo aizpildījumu (50% no kopējā atļautā skaita), vienam apmeklētājam atvēlēti trīs kvadrātmetri.

4
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19
Jaunie cilvēki ar koferiem. Foto no arhīva

Spriedums Latvijai un tās nodokļu maksātājiem. Ko stāstīja latviešu mediji

32
(atjaunots 11:24 25.10.2020)
Kas cits apmaksās Rail Baltica tukšos ātrvilcienus, ja ne latviešu nodokļu maksātājs? Rodas iespaids, ka gaidāmās Rail Baltica ātrvilcieni Latvijas iedzīvotājiem ir kā stikla krelles iedzimtajiem.

Nesen AS "RB Rail" Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs sniedza interviju. Portāls Puaro raksta, ka labākajā gadījumā to var uzskatīt par meliem, bet sliktākajā gadījumā – par idiotismu.

Lielas pilsētas, tukši vilcieni...

Žans Marks Bedmārs izteicās: "Sagaidāmais pasažieru vilcienu grafiks – viens ātrvilciens stundā katrā virzienā. Paredzēti arī reģionālie vilcieni, kas trasi izmantos tādā pašā intensitātē, reizi stundā, un kursēs ar ātrumu 200 km/h."

Pieņemsim, vilciens kursēs dienas intervālā – 10 stundas diennaktī. Tādā diapazonā vilcieni kursē Centrāleiropā, un ir pamatoti domāt, ka Žana kungs savā intervijā aizmirsa pieminēt tieši šo skaitli.

Tagad iedomāsimies, kā starptautisks vilciens izskatās uz ātrgaitas dzelzceļa līnijas attīstītajā Eiropā. Piemēram, Polijā tie ir Siemens EuroSprinter (ES 64) klases vilcieni ar sešiem vagoniem, katrs ar 60 sēdvietām vienā vagonā vai 360 pasažieri visā vilcienā. Vācijā ir vilcieni ar 8 un 10 vagoniem, tomēr autors uzskata, ka tik milzīgi vilcieni pa Baltijas sliedēm nebrauks bieži.

Tagad iedomāsimies, cik daudz pasažieru dienā jāpārvadā ar RB vilcieniem, kas izbrauc no Rīgas, piemēram, uz Viļņu, lai Bedmara tēze par  nebūtu nepamatota. Viens vilciens stundā – 10 vilcieni dienā ar 360 pasažieru katrā – 3600 pasažieru dienā. 365 dienas gadā. 1 314 000 pasažieru gadā, un tas ir tikai uz Viļņu.

Salīdzinājumam – viena starptautiskā autobusa Rīga – Viļņa ietilpība ir aptuveni 60 pasažieri. Lai pārvadātu 3600 pasažierus ar autobusiem, mums vajadzēs 60 autobusus. Ja mēs izmantosim to pašu braukšanas diapazonu – 10 stundas dienā, tad, lai dienā pārvadātu 3600 pasažierus, autobusam no Rīgas uz Viļņu jāizbrauc ik pēc 10 minūtēm. Tomēr patiesībā tagad katru dienu no Rīgas uz Viļņu atiet tikai 5 autobusi – ne vairāk kā 300 pasažieru.

Pat, ja mēs iedomājamies, ka visi 300 ikdienas autobusu pasažieri pārsēdīsies uz RB vilcieniem, tad vilcienos joprojām paliks brīvas 3300 vietas. Nav pilnīgi skaidrs, kā Bedmāra kungs plāno aizpildīt šīs 3300 vietas. Atliek vien cerēt, ka viņš negrasās par nodokļu maksātāju naudu katru stundu no Rīgas sūtīt gandrīz pilnīgi tukšus vilcienus?

Melis vai idiots?

Nu labi, pieļāva autors, iespējams, vēl aptuveni 300 pasažieri dienā virzienā Rīga – Viļņa uz RB vilcieniem pārsēdīsies no lidmašīnām. Varbūt vēl kādi 300 pasažieri uz RB vilcieniem pārsēdīsies  no  automašīnām.

Taču, pat iedomājoties, ka 1000 cilvēki ik dienas gribēs no autobusiem, automašīnām un lidmašīnām pārsēsties vilcienos, tik un tā 2600 vietas paliks tukšas. Tie ir 43 tukši vagoni vai 7 tukši vilcieni. Katru dienu. Kā Bedmars plāno aizpildīt šo vakuumu?

Autors atzinās, ka papūlējies pārbaudīt, cik reizes dienā kursē vilciens Varšava – Berlīne. Tas kursē tikai piecas reizes dienā. Un tas ir vilciens, kas savieno valsti, kur dzīvo 37 miljoni cilvēku, ar otru valsti, kur dzīvo 83 miljoni

Toties vilciens, kas savienos valstis, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par sešiem miljoniem, kursēs desmit reizes dienā?

No visa iepriekšminētā autors izdarīja bēdīgu secinājumu – Bedmars ir melis vai idiots. Bet, lai kā arī būtu, jau šodien ir acīmredzams, ka Rail Baltica noteikti ir vēl viena pretendente uz nākamā Latvijas "veiksmes stāsta" statusu.

32
Tagi:
Rail Baltica, Latvija
Pēc temata
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi

Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus

0
(atjaunots 17:56 25.10.2020)
Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Zinātnieki no ASV un Kanādas fiksējuši klimata pārmaiņu vēsturi, pētot dibennogulumus arktiskajā ezerā Kanādā, vēsta RIA Novosti. Izrādījies, ka pēdējo trīs gadu tūkstošu laikā Ziemeļatlantijā nav bijis tik silts kā pašlaik. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences".

Klimatologi no Masačūsetsas universitātes un Kvebekas universitātes izpētījuši nogulumus Sautsoututas ezera dibenā Kanādas Arktikā.

Šajā ezerā ideāli saglabājušies "gadu slāņi". Tie satur titāna minerālus, kas atbrīvojušies kalnu iežu gadsimtiem ilgajā erozijā. Izmērot titāna koncentrāciju slāņos, zinātnieki noteikuši ikgadējās relatīvās temperatūras un atmosfēras spiediena pārmaiņas reģionā.

Okeāna virsmas temperatūra Atlantijas ziemeļos ir pakļauta cikliskām pārmaiņām. Ar šo klimatisko parādību, kas pazīstama kā Atlantijas multidekāžu svārstība (AMS), saistīta virkne klimatisko parādību Ziemeļamerikā – sausums un vētras. Pie tam līdz šim zinātniekiem nebija izdevies noskaidrot AMS ciklu precīzu ilgumu, jo instrumentālie novērojumi sākušies tikai pirms 160 gadiem, bet viens cikls ilgst vismaz 60 gadus.

Kad Atlantijas ziemeļos valda zema temperatūra, lielākajā daļā Kanādas Arktikas un Grenlandē vērojams zems atmosfēras spiediens un otrādi. Zemas temperatūras apstākļos sniegs kūst lēnāk, titāna koncentrācija nogulumos ir augstāka, savukārt zemāks titāna saturs norāda uz augstāku temperatūru.

"Analizējot šos stabilos sakarus, mums izdevās saprast, kā mainījusies Atlantijas okeāna virsmas temperatūra pēdējo 2,9 tūkstošu gadu laikā – patlaban tie ir pilnīgākie dati," Masačūsetskas universitātes informācijā presei citēts pirmais raksta autors Fransuā Lapuants (Francois Lapointe) no Klimatisko sistēmu pētījumu centra.

"Mūsu pētījums ļaus klimatologiem labāk izprast mehānismus, uz kā balstās ilgtermiņa pārmaiņas Atlantijas okeānā," piezīmēja otrs autors Pjērs Frankuss (Pierre Francus) no Kvebekas universitātes Nacionālā zinātniski pētnieciskā institūta INRS.

Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

Pētnieki vēsta, ka viņu iegūtie rezultāti atbilst citiem neatkarīgajiem datiem, kas saņemti Atlantijas okeāna dibennogulumus Atlantijas okeānā Islandes rajonā un pie Venecuēlas krastiem, tātad izraudzītais temperatūras vērtējuma kritērijs ir drošs.

Patlaban sasilšana Arktikā notiek divas trīs reizes ātrāk nekā citos planētas rajonos. Autori uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar AMS siltās fāzes temperatūras korelāciju ar kopējo globālā temperatūras pieauguma tendenci.

"Pēdējos gados vasarā šajā reģionā pārsvarā vērojams augsts atmosfēras spiediens – skaidras debesis un temperatūra līdz 20 grādiem pēc Celsija skalas saglabājas vairākas dienas, pat nedēļas pēc kārtas. Tas neatgriezeniski ietekmējis sniega segu, ledājus un mūžīgo sasalumu," atzīmēja Lapuants.

Pētījuma dati rāda, ka Atlantijas okeāna virsējie slāņi kļuvuši anomāli silti aptuveni no 1995. gada. 2019. gadā ledus sega Grenlandē zaudējusi vairāk nekā 500 miljardus tonnu masas – tas ir rekordaugsts rādītājs, saistīts ar neredzēti stabilo augsto atmosfēras spiedienu.

Autori uzskata: ja tuvāko 1-2 gadu laikā AMS nepāries vēsajā fāzē, nākamvasar gaidāma vēl intensīvāka ledus kušana Kanādas Arktikā un Grenlandē. Tas savukārt draud ar tālāku Pasaules okeāna līmeņa celšānos un citām no ekoloģijas viedokļa nepatīkamām sekām.

0
Tagi:
klimata pārmaiņas, zinātnieki, Arktika
Pēc temata
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus
Cilvēce atsviedīs Zemi trīs miljonus gadu tālā pagātnē, uzskata zinātnieki
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā