ASV gaisa desants militāro mācību laikā Lietuvā, foto no arhīva

Piesavinājušies un ekspluatē Baltiju: Lietuvas AM ir sajūsmā par NATO un ASV

65
(atjaunots 10:40 26.10.2019)
NATO un ASV acīs Baltijas reģions beidzot ir kļuvis par viņējo un tiek aktīvi izmantots mācībām – par to savu prieku neslēpa Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Lietuvas aizsardzības ministra Raimunda Karobļa laimei nav gala – Lietuvā beidzot nonākusi lielākā daļa ASV armijas bataljona militārās tehnikas, ko plānots dislocēt valstī. Pie tam ASV GKS bumbvedējs devies treniņu lidojumā Lietuvā. Spriežot pēc visa, lidojumi noritēja veiksmīgi – šoreiz vismaz neviens nepazaudēja nevienu raķeti, kā tas atgadījās spāņu pilotam Igaunijā. Pietiekams pamats priekam, vai ne?

Intervijā radiostacijai Ziniu radijas Lietuvas aizsardzības ministrs komentēja šos "lieliskos" notikumus savas valsts dzīvē un atklāja, ka ASV bumbvedējs mācību gaitā imitējis uzbrukumus konkrētiem mērķiem, un Lietuvas aizsardzības ministram pat atļāva noskatīties, kā amerikāņi trenējas uzlidojumiem viņa valstī.

Vēl vairāk, Karoblis konstatēja, ka ASV un NATO beidzot ir apguvušas, piesavinājušās un saimnieciski izmanto gan Lietuvu, gan visu Baltijas reģionu. Iepazīstas ar ģeogrāfiju.

"No NATO un ASV viedokļa Lietuva un Baltijas reģions kopumā kļūst par savējo, tas tiek izmantots mācībām. Šajā gadījumā mērķis bija iepazīties ar jaunu ģeogrāfiju, ar ģeogrāfiju, ko šiem spēkiem vajadzēs aizstāvēt krīzes gadījumā," klausītājus iepriecināja Karoblis.

Viņš ieteica arī citiem priecāties par "tādu pēdējā laikā augušo sabiedroto klātbūtni Lietuvā". Patiešām, iemesls priekam ir, jo ASV bruņoto spēku bataljons – pieci simti karavīru – pavadīs Lietuvā sešus mēnešus. Valstī uzturēsies 29 tanki un 21 kājnieku mašīna.

NATO ielenkums

Iepriekš vēstīts, ka amerikāņu bruņutehnika nogādāta Lietuvā un izvietota Pabradē, netālu no Baltkrievijas robežas. Izvēršana plānota uz ilgām ziemām, kam tiks gatavoti gan karavīri, gan tehnika. Pie tam operācijas "Atlantijas apņēmība" ietvaros NATO paplašina kontingentu arī visā Eiropā.

"Atlantijas apņēmība" ir operācija, ko NATO uzspieduši amerikāņi. Militāro klātbūtni Eiropas kontinentā ASV paplašina kopš 2014. gada un, spriežot pēc visa, piebremzēt neplāno.

ASV militāro intervenci Eiropā piesedz kaut kādi "Krievijas draudi". Lai arī Maskava jau vairākkārt ir akcentējusi, ka nelolo uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā.

Toties "uzbrūk" ASV. Kopš 2014. gada tās nogādājušas Eiropā tūkstošiem kara aviācijas un tehnikas vienības: iznīcinātājus, tankus, haubices, bruņutransportierus un citu bruņojumu. Līdz ar tehniku Eiropā ieradušies vairāki tūkstoši karavīru un virsnieku.

Amerika klāsta, ka tehnika un karavīri Eiropas valstīs dislocēti pēc rotācijas principa, kas nepārkāpj Krievijas un NATO pamataktu – tajā teikts, ka alianses jauno locekļu teritorijā aizliegta būtisku militāro spēku pastāvīga dislokācija.

Taču Krievija uzskata, ka NATO faktiski pārkāpusi akta noteikumus – no militārā viedokļa nav nekādas starpības starp spēku nepārtrauktu rotāciju un pastāvīgu dislokāciju.

Agrāk Krievija centās taktiski paskaidrot, ka ir muļķīgi organizēt tādu jezgu pie valsts robežām, ja Maskavai pat prātā nenāk darīt neko tamlīdzīgu pie citu valstu robežām, kur nu vēl demonstrēt jebkādu agresiju, taču tagad, šķiet, pacietība ir izsīkusi.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs atgādināja, ka Krievija ir liela kodollielvalsts, tai ir savas intereses, un NATO spēku ielenkums pozitīvas emocijas nerada. Politiķis uzsvēra, ka uz NATO centieniem ielenkt Krieviju ar savām bāzēm valsts atbildēs gan politiski, gan militāri.

Piemēram, aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, komentējot ASV vēlmi sagraut bruņojuma daudzlīmeņu kontroles sistēmu, izstājoties no INF, pavēstīja, ka tas neizbēgami novedīs pie bruņošanās sacīkstēm, palielinās konflikta potenciālu un incidentu rašanās risku. Viņš akcentēja, ka Krievija iebilst pret tamlīdzīgu scenāriju un gatavojas dialogam ar mērķi saglabāt stabilitāti reģionā, attīstīti uzticēšanās un mijiedarbības pasākumus ar visām ieinteresētajām pusēm.

Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot lielās mācības, ko NATO organizē Eiropā, informēja, ka Krievija negatīvi vērtē spriedzes palielināšanu pie valsts robežām, taču valdība reaģēs mierīgi.

65
Temats:
NATO austrumu flangā (247)
Pēc temata
Izlaupījuši un atdevuši NATO. Baltijas valstīs atstātā Padomju armijas mantojuma liktenis
Tu esi atbildīgs par to, ko pieradini. Bet tagad Baltijas "aste luncina" NATO
NATO pastiprināšanās Baltijas jūrā: psiholoģisks spiediens argumenta kārtā
Ieroču žvadzināšana: NATO sper jaunu soli drošības mazināšanai Baltijas reģionā
NATO kiberdrošības stratēģija – pulvera muca Baltijas valstīm
"Aizvainojošs izsmiekls": kareive stāsta, kam NATO vajadzīgi karavīri no Baltijas valstīm
Salaspils

Garnizona kapiem Salaspilī jākļūst par piemiņas vietu

6
(atjaunots 09:31 10.05.2021)
Entuziastu grupa cenšas panākt, lai oficiālu statusu beidzot saņemtu pareizticīgo kapi mežos netālu no Salaspils koncentrācijas nometnes memoriāla.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Vecos Krievijas armijas Garnizona kapus pirms vairāk nekā desmit gadiem atrada pazīstamais Latvijas vēsturnieks, kultūras un publicistikas izdevuma "Klio" izdevējs Igors Gusevs. Kopš tā laika, lai uzturētu piemiņas vietu pienācīgā kārtībā, tur regulāri notiek sestdienas talkas. Turklāt entuziasti apkopo vēsturiskus faktus par šo vietu.

Entuziastu grupā ir uzņēmējs Viktors Arbuzovs, Salaspils pilsētas domes bijušais deputāts Aleksandrs Prutkovs – Latvijas Krievu savienības pārstāvis, kara vēstures rekonstruktors Vjačeslavs Rūķis, novadpētnieks Vlads Bogovs un daudzi citi cilvēki, kam nav vienalga.

Patlaban jārisina aktuāli uzdevumi – par tiem Aleksandrs Prutkovs pastāstīja Sputnik Latvija korespondentam.

Prutkovs atklāja, ka pirms daudziem gadiem, tālā bērnībā viņš, tāpat kā daudzi citi salaspilieši, staigādams pa Salaspils memoriāla apkaimi, uz Dārziņu dzelzceļa stacijas pusi redzēja nolaistus gruvešus.

Toreiz viņš nezināja, cik vērtīga un nozīmīga ir šī vieta – Krievijas impērijas armijas bijušie garnizona kapi un Sv. Nikolaja pareizticīgo kapelas grausts. Tagad ar sabiedrisko aktīvistu spēkiem tur uzstādīts informatīvais stends un piemiņas plāksnes. Taču diemžēl pašai vietai vēl aizvien nav nekāda oficiāla statusa.

"Uzskatu, ka tagad mūsu svarīgākais uzdevums ir panākt, lai vecajiem Garnizona kapiem (pagaidām tas vienkārši ir iecirknis koku ielokā AS "Latvijas valsts meži" teritorijā) beidzot parādītos oficiāls piemiņas vietas statuss.

Mēs jau vairākkārt esam vērsušies Latvijas Kultūras ministrijā, taču darījām to savā vārdā, kā entuziasti, ko interesē pagātnes noteikumi, un lūgumu noraidīja ar dažādiem ieganstiem," stāstīja Prutkovs.

Viņš pauda cerību, ka gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Latvijas Krievu savienība saņems vietas Salaspils domē, un tad jau būs iespējams izdarīt oficiālu pieprasījumu no pašvaldības puses, tātad izredzes panākt taisnīgu Kultūras ministrijas lēmumu būs daudz lielākas.

6
Tagi:
Vēsture, Salaspils
Pēc temata
Salaspils kapi: kur zeme vaid
Salaspils Garnizona kapu noslēpumi
Mēs nevienu nenododam: Garnizona kapos notika tradicionālā talka
Alfrēds Rubiks

"Latvija nekaroja, cīnījās tauta": prezidenta Levita vārdus komentēja Alfrēds Rubiks

19
"Tauta karoja, bet Latvija kā valsts turēja sevi tīru": bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks pie Uzvaras pieminekļa Rīgā komentēja prezidenta Egila Levita vārdus par to, ka Latvija Otrajā pasaules karā nepiedalījās.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Svētdien, 9. maijā Uzvaras pieminekli Rīgā apciemoja arī bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks.

Izmantojot gadījumu, Sputnik Latvija korespondents nolēma apjautāties pieredzējušajam politiķim par to, vai taisnība ir prezidentam Egilam Levitam, kurš 8. maijā, Eiropas dienā, Brāļu kapos paziņoja, ka Latvija neesot piedalījusies Otrajā pasaules karā.

"Jūs palaidāt garām vienu svarīgu vārdu. Viņš teica "Latvija kā valsts". Tauta karoja, bet Latvija kā valsts tur sevi tīru. Tāpēc, ka padomju Latviju viņi neuzskata par valsti," paskaidroja Rubiks.

Viņš uzsvēra, ka Uzvaras diena ir svētki Latvijai, neskatoties ne uz kādiem politiskiem izteikumiem. Tie ir svētki ar asarām acīs.

"Es pats šajā dienā, atceros, biju Kurzemes katlā. Mans bioloģiskais tēvs gāja bojā tajā karā, cīnīdamies Sarkanās armijas pusē. Patēvs – latvietis – karoja Waffen SS. Tāpēc caur mani, caur manu galvu un sirdi ir izgājis viss," pastāstīja Rubiks.

Jautāts par to, kas būtu bijis ar Latviju, ja Padomju Savienība nebūtu to atbrīvojusi, Rubiks atbildēja, ka jūtas pārsteigts, kad latvieši tic: tie cilvēki, viņu tautieši, kuri gāja karot Waffen SS, karojuši par brīvu Latviju.

"Aizmirsuši, ko teica Hitlers. Viņš nekad nesolīja brīvību ne Latvijai, ne Lietuvai, ne Igaunijai. Viņš deklarēja, ka tā būs Ostlande. Un viņa labā roka – Rozenbergs – teica: kad mēs iegūsim šo telpu, mēs vienus apšausim, likvidēsim, bet citus atstāsim vairoties kā darba spēku," atgādināja Rubiks.

Pa to laiku cilvēki nesa ziedus pie žoga iejoztā Uzvaras pieminekļa. Ziedus lika uz speciāli novietotiem galdiem, no kurienes "Rīgas meži" pārstāvji tos aiznes tālāk pie pieminekļa.

Notika vairāki nenozīmīgi incidenti, taču kopumā at;mosfēra bija mierīga.

Policisti pat palīdzēja novietot pie monumenta plakātu, kas veltīts "Nemirstīgajam pulkam".

19
Tagi:
Uzvaras diena, Otrais pasaules karš
Pēc temata
Rīdzinieki iet pie pieminekļa Atbrīvotājiem: 75 gadi Latvijas atbrīvošanai no nacistiem
Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina
Latvijas vēstures melnās lappuses: soda bataljoni un Waffen SS leģionāri