Gaitenis Daugavpils slimnīcā, foto no arhiva

Latviju gaida "Diena bez ārsta": kam atņemt naudu deputātiem vai kadetiem

68
(atjaunots 21:45 25.10.2019)
Atšķirībā no pedagogiem, ārsti nolēmuši nekavēties ar protestiem. Kā situāciju plāno atrisināt vērtē deputāti un kā premjers vērtē iespējas gūt panākumus

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Pirms budžeta pieņemšanas valsts būs spiesta pārdzīvot "Vienu dienu bez ārsta" – šādu akciju iecerējušas mediķu organizācijas, protestējot pret politiķu atteikšanos piešķirt solīto finansējumu atalgojuma palielināšanai, vēsta Skaties.lv.

Akcijas ietvaros visi ārsti, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, tiek lūgti vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu. Iedzīvotājiem būs pieejami tikai NMPD pakalpojumi.

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece norādīja, ka tādējādi mediķi vēlas parādīt, kas notiks jau pēc pāris gadiem, ja politiķi nemainīs attieksmi pret veselības nozari.

Mācība politiķiem

Par kopīgu darbības plānu 24. oktobrī vienojās LĀB, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija.

"Pirmais pasākums notiks 29. oktobrī plkst. 11.00, kad mēs rīkosim preses konferenci, kurā informēsim par to, kāda ir situācija citās Austrumeiropas valstīs, kur ir līdzīgs budžets un līdzīga situācija veselības nozarē kā Latvijā, bet jautājumi tiek risināti citādi, un finansējums veselības aprūpei tiek atrasts," konstatēja Aizsilniece.

Viņa pauda cerību uz konstruktīvu dialogu gan ar valdību, gan Saeimu, taču apsolīja jaunas akcijas, ja mediķi netiks uzklausīti.

Akciju "Viena diena bez ārsta" atbalstīs Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Ārstu biedrība. Viņi vēlas parādīt, kas notiks, ja vienu dienu savās darba vietās nebūs sastopami daudzi ārsti – tieši tā notiks, ja atalgojums netiks palielināts.

Ja 14. novembrī tiks pieņemts veselības aprūpes sistēmai nelabvēlīgs lēmums, mediķi turpinās protesta akcijas un, domājams, iniciēs jautājumu par Saeimas atlaišanu, jo parlaments nobalsojis pretēji paša solījumiem, proti, ievērot likumus un domāt par Latvijas tautas nākotni, uzsvēra Aizsilniece.

Kur ņemt naudu

Neskatoties uz solītajiem protestiem, valdība joprojām neredz iespēju sameklēt mediķiem solīto finansējumu.

Virkne deputātu uzskata, ka vismaz nelielu summu varētu piešķirt, iesaldējot deputātu un ministru algu pieaugumu, vēsta TV3. Pirmdien, 28.oktobrī koalīcija apspriedīs šo iniciatīvu, kas ļautu ietaupīt 6,6 miljonus eiro.

Opozīcijai izdevies savākt nepieciešamos parakstus, lai iniciētu komisijas izveidi ar mērķi noskaidrot, kāpēc ārstiem nevar palielināt algas par solītajiem 20%. Tiesa, komisijas izveide vēl jāapstiprina Saeimā.

Šonedēļ deputāti neoficiāli apsprieda arī citas iespējas sameklēt līdzekļus, piemēram, pacelt tabakas izstrādājumu akcīzi. Taču premjers Krišjānis Kariņš kategoriski atteicies mainīt nodokļus nākamgad, tāpēc visas idejas ir atmestas, un mediķiem vēl joprojām plāno piešķirt tikai 42 miljonus apsolīto 120 vietā.

Premjerministrs atzina, ka jauns finanšu avots neesot saskatāms – to varot izdarīt tikai uz bibliotekāru, cietumu vadības, kultūras darbinieku un jauno policijas kadetu rēķina, jo pieejamā nauda jau esot sadalīta starp dažādām nozarēm.

Politiķis vērtēja, ka nav iespējams atrast naudu līdz 1. janvārim, kaut ko iespējams sameklēt tikai aptuveni gada vidū.

11. oktobrī valdība apstiprināja nākamā gada budžeta projektu, kas tagad tiks izskatīts Saeimā.

Tajā nav paredzēti līdzekļi apsolītajam atalgojuma palielinājumam ne tikai mediķiem, bet arī pedagogiem – viņiem šim nolūkam, principā, nav atvēlēts ne centa.

68
Pēc temata
Viņķele atzinusi, ka bez "Saskaņas" un ZZS mediķu algas palielināt neizdosies
Krievu medmāsa atlaista, ārsts aizgājis pats: kā ārstēties lauciniekiem Latgalē
Viņķele par mediķu protestiem: garā esmu kopā ar kolēģiem
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

11
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

11
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

9
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

9
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību