Komercbankas glabātava

Totāla tīrīšana: no Latvijas bēg gan cilvēki, gan uzņēmumi

595
(atjaunots 12:09 16.01.2020)
Latvijas bankas nepamatoti atsakās atvērt kontus uzņēmumiem, tāpēc firmas spiestas pārvest operācijas uz citām valstīm. finanšu emigrācijas process uzņem apgriezienus, paziņoja deputāts Aldis Gobzems.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas Saeima 24. oktobrī apstiprināja Santu Purgaili Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas amatā. Debatēs par viņas iecelšanu amatā izskanēja virkne pārmetumu, ko izteica Saeimas deputāti attiecībā uz Latvijas komercbankām.

Pelnīto "tuvās Šveices" statusu Latvijas banku sistēma jau ir sen  pazaudējusi un, acīmredzot, neatgriezeniski. Atbrīvojoties no nerezidentiem un viņu naudas, komercbankas, būtībā, novērsušās arī no palikušajiem klientiem. Pie nezinātniskās fantastikas jomas var attiecināt baņķieru stāstus par to, kā viņi strādāja klientu interesēs 90. gados, palīdzēja finansēt projektus un jaunuzņēmumus pēc 2000. gada. Patlaban bankas (jeb lielākā daļa no tām) pārsvarā nostājušās valsts un uzraugošo iestāžu pusē. Baidoties no sodiem, tās izvēlas lieku reizi pasargāties pašas un padzen ikvienu klientu pat bez faktiska iemesla – tikai uz aizdomu pamata.

Viena lieta, ka par nelojalitāti pret klientiem runā uz ielas un uzņēmumu birojos, pavisam cita, kad pārmetumi skan Saeimas tribīnē. Pēdējās debatēs izskanēja gana daudz pārmetumu.

Sistēma ir stresa stāvoklī

Deputāts Gatis Eglītis norādīja, ka, tiecoties ievērot Moneyval rekomendācijas, uzraugošās iestādes un bankas pāriet no vienas galējības pie citas.

"Banku sektorā pašreiz valda milzīgs stress un neskaidrība sakarā ar neskaidriem spēles noteikumiem cīņā ar naudas atmazgāšanu. (…) Varētu teikt, ka mēs esam iebraukuši tādā kā otrā grāvī, un uzņēmēji ik dienas sastopas ar nepamatotiem pārspīlējumiem un birokrātiju no banku un valsts institūciju puses. Tas diemžēl atstāj negatīvu iespaidu uz reālo ekonomiku. Mūsu kreditēšana joprojām ir ļoti vāja un nepietiekama, īpaši, ja salīdzinām ar mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Investīciju projekti gandrīz nenotiek vai tiek realizēti mūsu kaimiņvalstīs. Eksports kļūst bīstams un nevēlams, jo uzņēmējiem pašiem jāveic dārgas un nesaprotamas pārbaudes par saviem klientiem – vai tas ir Ķīnā, vai tas ir Ugandā vai Ukrainā," pateica Eglītis.

Latvijā banku nozarē pieņemtā "bezierunu kontu slēgšanas" prakse kaitē ne vien starptautiskam biznesam, bet pat vietējiem Latvijas zemniekiem.

"Te es gribētu teikt, ka līdz absurdam pat mēs esam nonākuši, ka pat zemnieki nevar nopirkt lauksaimniecības zemi Latvijā, jo izrādās, ka zemes īpašniecei vīrs ir saistīts ar kaut ko. Zemnieks, kurš godīgi strādā, kuram visi ieņēmumi ir Latvijā... un viņam banka atbild, ka "ja jūs nopirksiet to zemi, jūs pats nokļūsiet mūsu melnajos sarakstos"," pauda sašutumu Armands Krauze.

Deputāts Reinis Znotiņš minēja kreditēšanas datus, kas gada laikā būtiski samazinājusies: "Šobrīd Latvijas lielāko komercbanku biznesa modelis ir pārvirzījies no kreditēšanas uz reāli naudas pelnīšanu no komisijām, par naudas izņemšanu un tā tālāk, kas ir pilnībā nepieņemami. Tas neveicina Latvijas valsts ekonomikas attīstību. (…) Jūs spējat iedomāties, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka bankas nekreditē, tas nozīmē, ka nekustamais īpašums neattīstās, uzņēmējdarbība neattīstās."

"Finanšu emigrācijas" laikmets

Deputāts Atis Lejiņš pastāstīja klātesošajiem, ka jaunā kandidāte FKTK vadītāja amatam ir jau trešā viņa deputāta praksē, taču kārtību tur neviens tā arī nav ieviesis.

"Nu tagad, šodien, mums karājās Damokla zobens pāri pār galvu. Un tas ir tāpēc... Moneyval, es runāju par Moneyval, un tas ir tāpēc, ka neviens nesēž principā. Mēs atmazgājām pa šo laiku vienu procentu no visas pasaules netīrās naudas, kas ir ievērojama summa. (…) Nu labi es... Irēna Krūmane nepiedzīvoja. Viņa gan aizgāja tad, kad es tiku ievēlēts, bet nu tāpēc, ka viņa neprata uzraudzīt bankas. Tanī laikā jau arī saprata, ka kaut kas nav kārtībā. Nu tad es balsoju par Kristapu Zakuli. (…) Un es ļoti skaidri atceros, ka es prasīju Zakuļa kungam: "Jūs savedīsiet kārtībā FKTK?" Nu, FKTK ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Jā, savedīs kārtībā. Es saku: "Labi. Tad mēs nodosim balsi par jums." Nodevām arī. Un kas notika pēc tam? Nu notika tas, ka viņš nesaveda kārtībā! Nu tad lēnām sākām saprast – te ir pamatīgs lobijs! Bet nu tad nāca Pēters Putniņš. (…) Es viņam tieši skatījos acīs. Es saku: "Bet, Putniņa kungs, ar ko jūs būsiet labāks par Zakuļa kungu?" (…) Bet es te sapratu, ka nu būs kārtībā viss. Nebija!"

Pēc deputāta Didža Šmita domām, lieta, iespējams, nav sliktā FKTK vadībā, bet gan pašā valdībā.

"Mēs varam iecelt jebko par FKTK vadītāju un cerēt, ka šie jautājumi tiks atrisināti. Uzņēmumi, tā saka, šos lēmumus pieņem nevis tāpēc, ka ir viens vai otrs FKTK vadītājs, viņi redz vienaldzību no valdības par to, ka uzņēmumiem ver ciet šos kontus un ka viņi var pārcelties. Viņi arī redz vienaldzību lielā mērā no mums. Un to neviens FKTK labāks vai sliktāks vadītājs neatrisinās. To var atrisināt tikai valdība un politiķi kopumā," sacīja Šmits.

"Ja godīgi, es nesaprotu to ņemšanos par FKTK vadītāja iecelšanu, jo... kāpēc? Tāpēc, ka mums jau drīz nebūs ko uzraudzīt, jo mums drīz vienkārši nebūs finanšu sistēmas. Mūsu Latvijas uzņēmumi šobrīd emigrē uz citām valstīm arvien lielākā skaitā. Cilvēki ikdienā ir sastapušies ar to, ka viņiem bez jebkādiem brīdinājumiem jeb uz formālu iemeslu pamata aizver bankas kontus, un viņi arī emigrē uz citām valstīm, atverot bankas kontus citur. Līdz ar to globāli runāt par to, ka tagad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs kaut ko būtisku mainīs, droši vien mēs nevaram tā iemesla dēļ, ka šis process tikai uzņem arvien lielākus apgriezienus, proti, finanšu emigrāciju prom no Latvijas," pateica sēdē deputāts Aldis Gobzems.

Eksperti norāda, ka sistēmas krīze ir skaidri redzama. Naudas atmazgāšanas apkarošanā neizticis "bez pārspīlējumiem vietās". Labākajā gadījumā. Un tas, ka ieceltā uzraudzības vadītāja Santa Purgaile strādājusi komercbankā, varbūt, dod cerību uz to, ka finanšu un kredītiestādes atkal pagriezīsies ar seju pret klientiem. Kaut gan šī cerība ir samērā miglaina.

595
Pēc temata
Ja klienti no Krievijas, ieteicams pašlikvidēties: bizness Latvijā nezina, kā izdzīvot
Par 1 dolāru vērtu operāciju nerezidenti maksāja 90 dolārus: kā strādāja Danske Bank
Swedbank ievieš jaunus noteikumus: skaidrās naudas mīļotājus gaida pārsteigums
Pagalms Ziepniekkalnā, foto no arhīva

Eiropa Rīgas bedrēm naudu nedos, lāpiet paši: vicemērs pastāstīja par pagalmu problēmām

9
(atjaunots 21:11 21.10.2020)
Rīdzinieki sūdzas, ka pa galvaspilsētas pagalmiem ir bail staigāt – visur ir bedres. Radio Baltkom ēterā Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis pastāstīja, kāpēc pilsētas varasiestādēm ir grūti atrisināt šo problēmu.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") radio Baltkom ēterā pastāstīja par pagalmu teritoriju problēmām pilsētā. Precīzāk, par to, kāpēc ielaistos pagalmus nav iespējams remontēt.

Iepriekš viens no Baltkom klausītājiem aicināja Rīgas varasiestādes atstāt uz laiku ambiciozos eirofondu iekarošanas plānus un pievērst uzmanību pagalmu teritorijām pilsētā. Viņš atzīmēja, ka pa pagalmiem ir bail staigāt – bērni un sirmgalvji krīt sasistā asfalta un bedru dēļ. Klausītājs atzīmēja, ka, ja varasiestādes ķertos klāt ceļu atjaunošanai pagalmos, nodokļu maksātājiem kļūtu skaidrāk, kur aiziet viņu nauda.

Ķirsis atzina, ka pagalmu teritorijas pilsētā patiešām mēdz būt bēdīgā stāvoklī. Taču bieži vien remontu tur nav iespējams veikt, jo tie pieder privātpersonām.

Turklāt, pēc Ķirša sacītā, Eiropa piešķir Latvijai līdzekļus attīstībai, nevis cēlu remontam. Un pat ja Latvija atteiksies no lieliem projektiem, kurus var līdzfinansēt eirofondi, no tā nauda pagalmu remontiem neparādīsies.

Vicemērs paskaidroja, ka iniciatīvai par remontdarbiem privātīpašuma teritorijā jānāk no pašiem īpašniekiem vai šo namu iedzīvotājiem. Ķirsis atzīmēja, ka dome nevar ieguldīt naudu un remontēt privātīpašumu.

Taču ierēdnis atzīmēja, ka varētu sekot Valmieras piemēram un ieguldīt līdzekļus kopā – 50% privātīpašuma saimnieki un 50% – Rīgas dome. Taču iniciatoriem tomēr ir jābūt īpašniekiem.

Atgādināsim, ka Ķirsis iepriekš paziņoja, ka Rīgas varasiestādes plāno lielas pārmaiņas galvaspilsētas reģionā. Pēc viņa sacītā, tas dos iespējas saņemt milzīgas investīcijas, ko varēs ieguldīt transporta infrastruktūras projektos. Un beigās galvaspilsēta iegūs tīrāku gaisu, jo ogļskābās gāzes emisijas ievērojami samazināsies.

Sabojāts ceļš. Foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Ķirsis stāstīja, ka valdība ir gatava piešķirt lielus līdzekļus no atjaunošanas un noturība mehānisma fonda – vairāk nekā divus miljardus eiro projektu īstenošanai. Taču ir jāizstrādā konkrēts plāns tam, ko var izdarīt līdz 2026. gadam. Un šis plāns ir nepieciešams līdz oktobra beigām.

Piedāvājumi jau ir saņemti. Autobusu aizvietošana ar ekoloģiski tīrākiem, tramvaja līniju pagarināšana un kustības ātruma palielināšana, metrobusa (ātrgaitas autobusa) līnijas izveidošana Deglava ielā līdz Rīgas robežai, ūdens transporta attīstīšana, kas nākotnē ļaus izveidot ūdens satiksmi līdz pat Ķekavai. Turklāt plānos ir jaunas sabiedriskā transporta joslas, gudrie luksofori un tā tālāk.

9
Tagi:
eirofondi, Vilnis Ķirsis, ceļi, Rīga
Pēc temata
Rīgā zem asfalta iegāzies kārtējais automobilis, šoreiz tā bija kravas mašīna
Vēl viena mašīna ielūzusi Rīgas asfaltā
Pagalmi ir šausmīgi: radioklausītājs lūdz Rīgas varu novērsties no transporta revolūcijas
Linkaits vēlas pacelt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, lai atrastu naudu ceļu remontam
Elektromobiļu uzlādēšanas punkts Vecrīgā, foto no arhīva

Nodokļu atvieglojumi un bezmaksas stāvvietas: iedzīvotāji biežāk perk elektromobiļus

8
(atjaunots 21:00 21.10.2020)
Pat bez valsts līdzfinansējuma elektromobiļu pārdošanas apjomi ir palielinājušies par pusotru reizi; kāpēc autovadītāji lemj par labu šādai izvēlei un cik var ietaupīt uz degvielas rēķina.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Lai gan Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, valsts nelīdzfinansē elektromobiļu iegādi, šogad šādu transportlīdzekļu skaits valstī ir palielinājies gandrīz uz pusi, vēsta TV3.

Māris Avotiņš brauc ar elektromobili trīs mēnešus, lai gan jau sen grasījās to nopirkt. Viņu atturēja tikai viens arguments – vēl pirms četriem gadiem ar šādu transportlīdzekli bez uzlādes varēja nobraukt ne vairāk par 150 kilometriem.

"Man vienmēr licies, ka tā jaunajām tehnoloģijām, ka tām ir pozitīvs efekts uz apkārtējo vidi, tās ir zaļas, tīras, bet tām jābūt tomēr tādām, ka tās neapgrūtina tavu dzīvi. Ja var nobraukt tikai 100 kilometrus, nu nezinu… Es ar tādu auto negribēju braukt. Bet, kad parādījās iespēja nobraukt 300 kilometrus, tā ir cita lieta," norāda Avotiņš.

Tāpat viņam pieder arī koplietošanas auto bizness – firma "Fiqsy". Šovasar viņš nopirka savam uzņēmuma simts elektromobiļus. Pēdējo trīs mēnešu laikā tos izmantojuši 10 tūkstoši autovadītāju.

© Sputnik / Евгений Одиноков

Pirms pieciem gadiem Latvijā bija tikai piecas elektromobiļu uzlādes stacijas. To trūkums bija viens no iemesliem, kas bremzēja šī tirgus attīstību. Tagad situācija ir ievērojami uzlabojusies. Līdz gada beigām šādu staciju skaits sasniegs 112.

Kopumā no janvāra līdz oktobrim Latvijas iedzīvotāji nopirka gandrīz 400 elektromobiļus, kas ir par 45% vairāk nekā pirms gada. Kopumā trīs gadu laikā elektromobiļu skaits pieaudzis trīs reizes.

Satiksmes ministrijā šo pieaugumu skaidro ar bonusiem, ko saņem elektromobiļu īpašnieki.

"Atbalsts ir diezgan būtisks. Visbūtiskākais ir tas, ka var ērti izmantot sabiedriskā transporta joslas, nav jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un nav jāmaksā stāvvietu samaksa. Tie ir būtiskākie," stāsta Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Pirms sešiem gadiem uzņēmumi varēja nopirkt elektromobiļus ar lielu atlaidi, jo to iegādi līdzfinansēja valsts. Tagad nekas tāds netiek piedāvāts. Uzņēmēji atzīst, ka kaut vai neliels līdzfinansējums palīdzētu viņiem izdarīt izvēli par labu elektromobilim. Pietiktu ar vienu diviem tūkstošiem eiro, uzskata Māris Avotiņš. Viņš uzskata, ka valstij ir jāatbalsta šis pasākums pirmajā posmā, lai cilvēki sāktu lietot elektromobiļus. Runa nav par 100 tūkstošu mašīnu iegādes sponsorēšanu, taču pirmajam tūkstotim tas ir svarīgi, lai palaistu procesu.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Eiropas Savienība uzņēmusi apņēmības pilnu kursu pie klimatiskās neitralitātes, un Latvija to atbalsta, kas paredz arī atteikšanos no neekoloģiskā transporta. Tādēļ tuvākajos gados ir vērts gaidīt vēl vairāk iniciatīvu, kuru mērķis būs atbalstīt elektromobiļus.

8
Tagi:
elektromobiļi, Latvija, ekoloģija
Pēc temata
Visās Latvijas DUS parādīsies elektromobiļu uzlādes punkti
Jaunie tarifi nepatīkami pārsteigs elektromobiļu īpašniekus
Nedūc: elektromobiļiem likuši izdot skaņas
Latvija ir viena no pēdējām ES hibrīdo auto un elektromobiļu skaita ziņā
Kāpostu ražas savākšana. Foto no arhīva

ES pieņēma jaunus agrārās reformas nosacījumus: Latvijas fermas kļūs ekoloģiskākas

0
(atjaunots 15:24 22.10.2020)
Saskaņā ar panāktajām vienošanām fermeriem turpmāk būs pienākums pieturēties pie augstākiem ekoloģiskajiem standartiem saimniecībā.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Trešdien, 21. oktobrī, ES dalībvalstu ministri atbalstīja kompromisa piedāvājumu, ko izvirzīja Vācija, par vērienīgas agrārās reformas veikšanu. Sēde notika Luksemburgā, raksta Bb.lv.

Tiek ziņots, ka saskaņā ar panāktajām vienošanām fermeriem turpmāk būs pienākums pieturēties pie augstākiem ekoloģiskajiem standartiem saimniecībā. Turklāt mazie lauksaimniecības ražotāji tiks pakļauti vienkāršotai kontrolei, "kura ļaus samazināt administratīvo slodzi un tai pašā laikā nodrošinās viņu ieguldījumu ekoloģisko un klimatisko mērķu sasniegšanā".

Visbeidzot, katrai ES valstij būs jāsasaista vismaz 20% tieši lauksaimniecības izmaksu ar fermeru dalību ekoloģiskajās programmās. Lai šie līdzekļi netiktu pazaudēti – gadījumā, ja iesaiste šādās programmās būs nepietiekama, – ir paredzēta divu gadu "apmācību fāze". Tās gaitā norādītie līdzekļi var tikt piesaistīti, ievērojot citus kritērijus.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, neraugoties uz ES lauksaimniecības dotāciju pieaugumu, fermeri sūrojas, ka beigās saimniecības var saņemt pat mazāk, nekā iepriekš sistēmas trūkumu dēļ.

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienības brīža starpība tiešajos maksājumos starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm turpina būt viens no sāpīgākajiem jautājumiem. Sākumā jaunajām valstīm maksāja tikai 55% no vidējā ES līmeņa un solīja pakāpeniski palielināt šo apjomu. Taču arī šodien, pēc 16 gadiem kopš iestāšanās ES, Latvijas zemnieki joprojām saņem krietni mazāku atbalstu, nekā veco Eiropas valstu zemnieki, un, patiesībā, saņem vismazāk ES vidū.

0
Tagi:
ES, Latvija, lauksaimniecība
Pēc temata
Saeimas komisija neatbalstīja PVN samazināšanu pienam, maizei un gaļai
Iedzīvotājus aicina pasargāt dārzeņus un augļus no sadārdzinājuma
Latvieši nevēlas līst ārā no vagoniņiem Anglijā pat par 600 eiro: uz laukiem Latvijā neiet
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām