Komercbankas glabātava

Totāla tīrīšana: no Latvijas bēg gan cilvēki, gan uzņēmumi

588
(atjaunots 12:09 16.01.2020)
Latvijas bankas nepamatoti atsakās atvērt kontus uzņēmumiem, tāpēc firmas spiestas pārvest operācijas uz citām valstīm. finanšu emigrācijas process uzņem apgriezienus, paziņoja deputāts Aldis Gobzems.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas Saeima 24. oktobrī apstiprināja Santu Purgaili Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas amatā. Debatēs par viņas iecelšanu amatā izskanēja virkne pārmetumu, ko izteica Saeimas deputāti attiecībā uz Latvijas komercbankām.

Pelnīto "tuvās Šveices" statusu Latvijas banku sistēma jau ir sen  pazaudējusi un, acīmredzot, neatgriezeniski. Atbrīvojoties no nerezidentiem un viņu naudas, komercbankas, būtībā, novērsušās arī no palikušajiem klientiem. Pie nezinātniskās fantastikas jomas var attiecināt baņķieru stāstus par to, kā viņi strādāja klientu interesēs 90. gados, palīdzēja finansēt projektus un jaunuzņēmumus pēc 2000. gada. Patlaban bankas (jeb lielākā daļa no tām) pārsvarā nostājušās valsts un uzraugošo iestāžu pusē. Baidoties no sodiem, tās izvēlas lieku reizi pasargāties pašas un padzen ikvienu klientu pat bez faktiska iemesla – tikai uz aizdomu pamata.

Viena lieta, ka par nelojalitāti pret klientiem runā uz ielas un uzņēmumu birojos, pavisam cita, kad pārmetumi skan Saeimas tribīnē. Pēdējās debatēs izskanēja gana daudz pārmetumu.

Sistēma ir stresa stāvoklī

Deputāts Gatis Eglītis norādīja, ka, tiecoties ievērot Moneyval rekomendācijas, uzraugošās iestādes un bankas pāriet no vienas galējības pie citas.

"Banku sektorā pašreiz valda milzīgs stress un neskaidrība sakarā ar neskaidriem spēles noteikumiem cīņā ar naudas atmazgāšanu. (…) Varētu teikt, ka mēs esam iebraukuši tādā kā otrā grāvī, un uzņēmēji ik dienas sastopas ar nepamatotiem pārspīlējumiem un birokrātiju no banku un valsts institūciju puses. Tas diemžēl atstāj negatīvu iespaidu uz reālo ekonomiku. Mūsu kreditēšana joprojām ir ļoti vāja un nepietiekama, īpaši, ja salīdzinām ar mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Investīciju projekti gandrīz nenotiek vai tiek realizēti mūsu kaimiņvalstīs. Eksports kļūst bīstams un nevēlams, jo uzņēmējiem pašiem jāveic dārgas un nesaprotamas pārbaudes par saviem klientiem – vai tas ir Ķīnā, vai tas ir Ugandā vai Ukrainā," pateica Eglītis.

Latvijā banku nozarē pieņemtā "bezierunu kontu slēgšanas" prakse kaitē ne vien starptautiskam biznesam, bet pat vietējiem Latvijas zemniekiem.

"Te es gribētu teikt, ka līdz absurdam pat mēs esam nonākuši, ka pat zemnieki nevar nopirkt lauksaimniecības zemi Latvijā, jo izrādās, ka zemes īpašniecei vīrs ir saistīts ar kaut ko. Zemnieks, kurš godīgi strādā, kuram visi ieņēmumi ir Latvijā... un viņam banka atbild, ka "ja jūs nopirksiet to zemi, jūs pats nokļūsiet mūsu melnajos sarakstos"," pauda sašutumu Armands Krauze.

Deputāts Reinis Znotiņš minēja kreditēšanas datus, kas gada laikā būtiski samazinājusies: "Šobrīd Latvijas lielāko komercbanku biznesa modelis ir pārvirzījies no kreditēšanas uz reāli naudas pelnīšanu no komisijām, par naudas izņemšanu un tā tālāk, kas ir pilnībā nepieņemami. Tas neveicina Latvijas valsts ekonomikas attīstību. (…) Jūs spējat iedomāties, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka bankas nekreditē, tas nozīmē, ka nekustamais īpašums neattīstās, uzņēmējdarbība neattīstās."

"Finanšu emigrācijas" laikmets

Deputāts Atis Lejiņš pastāstīja klātesošajiem, ka jaunā kandidāte FKTK vadītāja amatam ir jau trešā viņa deputāta praksē, taču kārtību tur neviens tā arī nav ieviesis.

"Nu tagad, šodien, mums karājās Damokla zobens pāri pār galvu. Un tas ir tāpēc... Moneyval, es runāju par Moneyval, un tas ir tāpēc, ka neviens nesēž principā. Mēs atmazgājām pa šo laiku vienu procentu no visas pasaules netīrās naudas, kas ir ievērojama summa. (…) Nu labi es... Irēna Krūmane nepiedzīvoja. Viņa gan aizgāja tad, kad es tiku ievēlēts, bet nu tāpēc, ka viņa neprata uzraudzīt bankas. Tanī laikā jau arī saprata, ka kaut kas nav kārtībā. Nu tad es balsoju par Kristapu Zakuli. (…) Un es ļoti skaidri atceros, ka es prasīju Zakuļa kungam: "Jūs savedīsiet kārtībā FKTK?" Nu, FKTK ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Jā, savedīs kārtībā. Es saku: "Labi. Tad mēs nodosim balsi par jums." Nodevām arī. Un kas notika pēc tam? Nu notika tas, ka viņš nesaveda kārtībā! Nu tad lēnām sākām saprast – te ir pamatīgs lobijs! Bet nu tad nāca Pēters Putniņš. (…) Es viņam tieši skatījos acīs. Es saku: "Bet, Putniņa kungs, ar ko jūs būsiet labāks par Zakuļa kungu?" (…) Bet es te sapratu, ka nu būs kārtībā viss. Nebija!"

Pēc deputāta Didža Šmita domām, lieta, iespējams, nav sliktā FKTK vadībā, bet gan pašā valdībā.

"Mēs varam iecelt jebko par FKTK vadītāju un cerēt, ka šie jautājumi tiks atrisināti. Uzņēmumi, tā saka, šos lēmumus pieņem nevis tāpēc, ka ir viens vai otrs FKTK vadītājs, viņi redz vienaldzību no valdības par to, ka uzņēmumiem ver ciet šos kontus un ka viņi var pārcelties. Viņi arī redz vienaldzību lielā mērā no mums. Un to neviens FKTK labāks vai sliktāks vadītājs neatrisinās. To var atrisināt tikai valdība un politiķi kopumā," sacīja Šmits.

"Ja godīgi, es nesaprotu to ņemšanos par FKTK vadītāja iecelšanu, jo... kāpēc? Tāpēc, ka mums jau drīz nebūs ko uzraudzīt, jo mums drīz vienkārši nebūs finanšu sistēmas. Mūsu Latvijas uzņēmumi šobrīd emigrē uz citām valstīm arvien lielākā skaitā. Cilvēki ikdienā ir sastapušies ar to, ka viņiem bez jebkādiem brīdinājumiem jeb uz formālu iemeslu pamata aizver bankas kontus, un viņi arī emigrē uz citām valstīm, atverot bankas kontus citur. Līdz ar to globāli runāt par to, ka tagad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs kaut ko būtisku mainīs, droši vien mēs nevaram tā iemesla dēļ, ka šis process tikai uzņem arvien lielākus apgriezienus, proti, finanšu emigrāciju prom no Latvijas," pateica sēdē deputāts Aldis Gobzems.

Eksperti norāda, ka sistēmas krīze ir skaidri redzama. Naudas atmazgāšanas apkarošanā neizticis "bez pārspīlējumiem vietās". Labākajā gadījumā. Un tas, ka ieceltā uzraudzības vadītāja Santa Purgaile strādājusi komercbankā, varbūt, dod cerību uz to, ka finanšu un kredītiestādes atkal pagriezīsies ar seju pret klientiem. Kaut gan šī cerība ir samērā miglaina.

588
Pēc temata
Ja klienti no Krievijas, ieteicams pašlikvidēties: bizness Latvijā nezina, kā izdzīvot
Par 1 dolāru vērtu operāciju nerezidenti maksāja 90 dolārus: kā strādāja Danske Bank
Swedbank ievieš jaunus noteikumus: skaidrās naudas mīļotājus gaida pārsteigums
Neatliekamās palīdzības mašīnas, foto no arhīva

"Nav naudas mirsti nost": rīdziniece saņēmusi rēķinu par ātrās palīdzības izsaukšanu

16
(atjaunots 15:58 08.07.2020)
Rīdziniece vērsusies pēc palīdzības ar spēcīgām sāpēm mugurā un augstu asinsspiedienu, taču pēc nedēļas saņēma NMPD rēķinu 62 eiro apmērā.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izsaukšanu palīdzības sniegšanai, kas nav uzskatāma par ārkārtēju, rīdziniece būs spiesta samaksāt 62 eiro.

Par vēstuli no NMPD Svetlana pastāstīja Facebook publiskajā grupā Ķengarags.

"Gribu pastāstīt par nepatikšanām, kas ar mani notikušas, lai arī tam nav sakara ar tēmu. Pēc traumas nobīdījās 4. un 5. mugurkaula disks. Iespieda nervu. Spiediens pacēlās līdz 200, izsaucu ātros. Atbrauca uz Ķengaragu, ātri izdarīja injekciju – viņiem spiediens nez kāpēc bija normāls. Tāda man nav pat labā dienā. Bet šodien pa pastu atnāca vēstule par nepamatotu izsaukumu un 62 eiro. Gribas zināt, uz kurieni mēs ripojam?" par savām bēdām stāstīja sieviete.

Tomēr komentētāju domas dalījās: vieni piekrita sašutušajai sievietei un ieteica pārsūdzēt rēķinu, citi nostājās mediķu pusē un pārmeta sievietei: sak, spiediens (mediķu papīrā norādīts 145/80) nebija nāvējošs, pie ārsta varēja aiziet pati.

"Varat droši braukt uz Laktas ielu 8 un apstrīdēt. 145/80 nav nāvējošs spiediens. Bet 217 – tas jau ir ļoti augsts un bīstams. Kad pēdējo reizi mainījāt baterijas aparātā? Tas var rādīt nepareizi," publikācijas autorei ieteica Sergejs.

"Beigas... Pašai ir problēmas ar mugurkaulu, laikam saspieda, tā, ka pat acs sāp, visa kreisā puse kļūst nejūtīga, bet tagad saprotu – labāk nosprāgt, nekā būt parādā par to, kas valstij manā labā ir jādara apriori, jo esmu godīgs nodokļu maksātājs... No rīta ienāca prātā traka doma ātros izsaukt. Ja nav naudas, mirsti nost..." konstatēja Irina.

"Ja jūs būtu bomžs vai narkomāns, viss būtu bez maksas," sarkastiski atzīmēja Jekaterina.

"Manai mammai atnāca tāda pati vēstule. Par to, ka viņa epidēmijas laikā atteicās Ogrē braukt uz slimnīcu. Viņai bija spiediens 240/110," atcerējās Jeļena.

"Noteikti apstrīdiet! Kamēr cilvēki klusē, viņiem visu pierakstīs. Taču... Mūsu valstī ir grūti kaut ko panākt un pierādīt, vajag laiku un stiprus nervus. Lai jums veselība un pacietība!" autorei ieteica Kitija.

Publikācijas autore atcerējās, ka laikā, kad viņa saukusi ātros, tonometrs rādījis spiedienu 200 vienību apmērā, un no sāpēm viņai zudusi samaņa. Viņa stāsta, ka trauma jau ir otro mēnesi, bet tagad nevar nokļūt pat pie maksas ārsta.

"Tabletes Diclac ID 75, ko man izrakstīja ģimenes ārste, dzēru ik pēc stundas visu dienu, nelīdzēja. Bet pie speciālista, pat par maksu, pieraksts tagad tikai uz 15. jūliju," Svetlana paskaidroja, kāpēc izsaukusi NMPD.

Atgādināsim, ka pērn NMPD maksas pakalpojumu cenas valstī pieauga vidēji par 10%. Valdība apstiprināja maksas pakalpojumu cenu pieaugumu.

NMPD uzsvēra, ka cenas augušas atbilstoši ikdienas izdevumiem, un pārsvarā attiecas uz pakalpojumu apmaksu uzņēmumiem un iestādēm, kas noteiktās situācijās, piemēram, masu pasākumos izvēlējās NMPD mediķus, nevis uz dienesta pamatfunkciju – medicīniskas palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem ārkārtas situācijās.

Dienests uzsvēra, ka par izsaukumiem pacientiem ar nopietniem veselības traucējumiem maksa netiks iekasēta.

16
Tagi:
NMPD, Rīga
Pēc temata
Pacientus vedīs tālāk un ilgāk: kas notiks ar neatliekamo medicīnisko palīdzību reģionos
Ārstu nebūs tikpat daudz, kā agrāk: ātrajai palīdzībai iepirks mazākas un lētākas mašīnas
Neatliekamā palīdzība Latvijā paaugstinās nepamatoto izsaukumu maksu par 40%
Cipule: samazinājies nāvju skaits, gaidot ātrās palīdzības ierašanos
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg

22
(atjaunots 12:17 08.07.2020)
Telefonu krāpnieki atkal sarosījušies – tagad viņi izliekas ne tikai par banku darbiniekiem, bet arī kompānijas Bloomberg līdzstrādniekiem.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Latvijai pāri veļas telefona afēru vilnis – katru dienu dzirdamas kārtējās ziņas par mēģinājumiem izkrāpt naudu lētticīgiem cilvēkiem, izvilinot bankas datus vai izmantojot viltīgas finansiālās shēmas.

Šoreiz ļaundari izliekas par kompānijas Bloomberg darbiniekiem. Tas ir vadošais finansiālās informācijas piegādātājs finanšu tirgu profesionālajiem dalībniekiem.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Cert.lv brīdina iedzīvotājus par riskiem.

"Uzmanību! Šodien saņemti vairāki ziņojumi par krāpniekiem, kas zvana un izliekas par Bloomberg pārstāvjiem, un aicina investēt apšaubāmās finanšu platformās. Krāpnieki sazinās krievu valodā. Aicinām šādos darījumos neiesaistīties un pēc iespējas ātrāk telefonsarunu pārtraukt!" iestāde brīdināja savā lapā Twitter.

Atgādināsim, ka pēdējā laikā Latvijā aktīvi darbojas telefona afēristi – zvanītāji sarunājas krievu valodā ar Baltijas valstīm neraksturīgu akcentu, tomēr uzdodas par vietējo banku darbiniekiem.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Pēc tam "baņķieri" ziņo klientam par mēģinājumu nesankcionēti noņemt no viņa bankas konta naudu un ierosina bloķēt šo operāciju, taču šim nolūkam viņiem nepieciešams aktivizēties ar Smart-ID palīdzību. Ja klients to izdarīja, nauda no konta vienkārši pazuda.

Piemēram, Valsts policijas Ludzas iecirknis jau ierosinājis četras krimināllietas par krāpšanos. Par tās upuriem kļuvuši Swedbank klienti. Interesanti, ka afēristiem bija zināms klienta vārds un uzvārds, kā arī personas kods. Vēl vairāk, ļaundari pat zvana no Swedbank oriģinālā numura.

Valsts policija atgādināja, ka bankas darbinieki nekad nelūgs jūsu personas datus. Nevajag tos nodot aizdomīgiem zvanītājiem.

Provizoriski dati liecina, ka krāpnieki zvanījuši no klientu centriem Ukrainā. Policija sākusi izmeklēšanu, taču tā var būt visai ilga, jo noziedznieki strādā ārvalstīs.

22
Tagi:
krāpniecība, Bloomberg
Pēc temata
Latvijā Swedbank klientu nauda ar viltīgu krāpšanu palīdzību aizplūst uz Ukrainu
Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku
Fonda Vēsturiskā atmiņa vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs

Vēsturnieks atbildēja uz Latvijas vēstnieka spriedumiem par 1939.-1940. gadu notikumiem

0
(atjaunots 16:20 08.07.2020)
Vēsturnieks Aleksandrs Djukovs paskaidroja, kāpēc Latvijas vēstnieka Krievijā Māra Riekstiņa viedoklis jautājumā par Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai ir nepamatots.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš norādīja, ka fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā rakstā "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu". Pie tam Riekstiņš atzīmēja, ka vēsturnieka vārdi neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina materiālā.

Sarunā ar Sputnik Latvija Djukovs atgādināja, ka viņa publikācijas pamatā ir arhīva dokumenti, kas pirmo reizi ieraudzījuši dienas gaismu.

"Tie ir nesen atslepenotie dokumenti no Krievijas prezidenta arhīva. Tie rāda, ka lēmums par Baltijas galīgo inkorporāciju PSRS sastāvā tika pieņemts Kremlī nevis 1939. gada septembrī, maijā vai jūnija sākumā, bet gan 1940. gada jūnija beigās un jūlija sākumā," pastāstīja Djukovs.

Vēsturnieks apstiprināja, ka viņa slēdziens nesakrīt pilnībā ar tēzi Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kurā teikts, ka lēmums par inkorporāciju pieņemts 1939. gada rudenī.

"Lieta tāda, ka dokumenti, ar kuriem strādāju es, tika iekļauti zinātniskajā apgrozījumā pēc tam, kad Putina raksts bija sagatavots. Tajā vienkārši nebija iespējams ņemt vērā jaunos atradumus arhīvos. Esmu pārliecināts: ja raksts būtu iznācis vēlāk, mēs ieraudzītu citādus formulējumus, pamatotus ar jaunajām arhīvu liecībām. Tāpēc Latvijas vēstnieka mēģinājumi izlikties, ka mans viedoklis balstās uz netiešiem slēdzieniem, ir nepamatoti," uzsvēra Djukovs.

Viņš atgādināja, ka Krievijas vēsturnieki jau ilgus gadus iekļauj zinātniskajā apgrozījumā jaunas arhīvu liecības par Krievijas un Baltijas attiecībām, paplašinot avotu bāzi.

"Esam spiesti strādāt ne tikai par sevi, bet arī Latvijas kolēģu vietā. Piemēram, pērn publicējām dokumentus no Latvijas vēstniecības arhīva par 1939.-40. gadu. Lai arī tie glabājas Latvijā, vietējie vēsturnieki ar tiem nav strādājuši. Gribētos, lai Latvijas vēstnieks Krievijā tam pievērstu uzmanību," konstatēja Djukovs.

Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju apgalvo, ka PSRS to bija okupējusi līdz 1991. gadam. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka par "padomju okupāciju" Baltijas valstīs 1940. gadā nevar būt ne runas, Baltijas pievienošana PSRS tiek uzskatīta par tālaika starptautisko tiesību normām atbilstošu. Turklāt laikā, kad republikas bija PSRS sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu), tajās darbojās nacionālās varas iestādes.

0
Tagi:
fonds "Vēsturiskā atmiņa", Māris Riekstiņš, Latvija
Pēc temata
Baltijas valstis Otrā pasaules kara priekšvakarā: arhīvi stāsta neglītu patiesību
Kolektīva pašiedvesma: kāpēc Latvija atkal cilā "okupācijas" kompensāciju tēmu
Krievijas kultūras ministrs devis vēstures mācību Viļņas mēram
Neapgūtā vēstures mācība: kāpēc nevēlēšanās nožēlot grēkus nāk par ļaunu