Staru terapijas seanss ar medicīnisko lineāro paātrinātāju Varian medical systems

Vēzis Latvijā ir bizness: bez naudas onkoloģijas slimnieki klusām nomirst

103
(atjaunots 10:52 25.10.2019)
Pacients ir klients, bet medicīna – bizness. Kādēļ Latvijā vieglāk ir samierināties un klusām nomirt, nekā saņemt adekvātu vēža ārstēšanu.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Situācija onkoloģijas jomā Latvijā ir bezmaz traģiska. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina: ik gadus onkoloģiskas saslimšanas diagnosticē aptuveni 11,5 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, turklāt pēdējo desmit gadu laikā pacientu skaits palielinājies par 40%. Vēzis ir otrs izplatītākais nāves iemesls Latvijā.

Staru terapija
© Sputnik / Юрий Стрелец

2017.gadā Latvijas Veselības ministrija izstrādājusi veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā līdz 2020. gadam. Onkoloģijas slimību diagnostikas un ārstēšanas pieejamības un kompensējamo zāļu nodrošināšanas uzlabošanai tika piešķirti 48 miljoni eiro.

Taču speciālistu trūkuma dēļ pacienti joprojām nevar saņemt savlaicīgu piekļuvi ārstēšanai.

Ir tie, kas klusām nomirst

Olga Valciņa pati reiz izdzirdēja diagnozi "melanoma". Taču viņa mācēja pārdzīvot to un pat nodibināja biedrību "Soli priekšā melanomai", lai aizstāvētu nelaimes biedru tiesības. Intervijā Latvijas Avīzei Olga pastāstīja par to, kādēļ Latvijā daudzi vēža slimnieki vienkārši padodas bez cīņas, raksta Bb.lv.

Pirmais iemesls – ārstēšanās izdevumi. Neraugoties uz valsts piešķirtajiem miljoniem eiro, onkoloģijas slimnieki joprojām saskaras ar naudas trūkumu vitāli nozīmīgām procedūrām.

Valciņa pastāstīja, ka finanšu ziņā vēzis ir toksisks, jo pacienti pēc ķīmijterapijas kursa veselības stāvokļa dēļ nespēj strādāt. Savukārt slimības pabalsts parasti ir mazāks, nekā alga. Par invaliditātes pabalstu nav vērts pat runāt.

Sieviete pastāstīja par savu pieredzi. Septembrī viņa centās nokļūt Onkoloģijas centrā uz izmeklēšanu. Viņai nekas neiznāca - nedz uz valsts rēķina, nedz kādā citā veidā, jo viss pieraksts ir aizpildīts līdz gada beigām.

"Zinu pacientus, kuriem vajag steidzami tikt pie ārsta, jo viņiem ir pārstājušas darboties zāles, vēzis ir sācis augt un viņiem izmeklējumi nepieciešami tūdaļ un tagad, viņi nevar gaidīt līdz jaunajam gadam. Ir, kas iet par maksu, ir tādi, kas samierinās un klusām nomirst," skumjos novērojumos stāstīja Olga.

Turklāt viņa norādīja, ka vienu cilvēku nāvējošā slimība netraucē citiem rīkoties tikai un vienīgi savu interešu labā. Deputāti dara tikai to, kas ir nepieciešams viņiem, ierēdņi rīkojas tikai savās interesēs – un ar to pašu nodarbojas arī ārsti. Un šīs shēmas centra nav pacients.

Kā piemēru Valciņa pieminēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Andra Skrides vārdus. Viņš pateica, ka medicīna, drīzāk, ir bizness, jo priekšplānā stāv naudas pelnīšana, savukārt pacients nav cilvēks, kuram jāpalīdz izdzīvot, bet gan vienkārši klients.

Atgādināsim, ka pēc ārsta-dermatologa, akadēmiskā speciālista dermatoskopijas un dermatoonkoloģijas jomā, biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" vadītāja Raimonda Karla sacītā, ik gadu 230 pacientiem Latvijā tiek diagnosticēta melanoma. 2018. gadā no ādas vēža un tā izraisītām saslimšanām miruši 90 cilvēki.

Ārsts ieteica vismaz divas reizes gadā, pirms un pēc vasaras, veikt profilakses apskati pie speciālista. Pēc Karla domām, šajā gadījumā nepieciešama arī valsts iejaukšanās, piemēram, ir jāpaaugstina saslimšanas diagnosticēšanas līmenis agrīnās stadijās, kā arī jānodrošina iedzīvotājiem mūsdienīgu medikamentu pieejamību.

103
Pēc temata
Lai izdzīvotu: ar vēzi slimojošie latvieši pārvācas uz Igauniju
Onkologs: agrīnai vēža diagnosticēšanai onkoloģija ir jāzina visiem ārstiem
Puse meiteņu Latvijā nesaņem vakcīnu pret papilomas vīrusu, kas izraisa vēzi
Ārsts par melanomas risku: Latvijas iedzīvotāji par zemu vērtē Saules aktivitāti