Staru terapijas seanss ar medicīnisko lineāro paātrinātāju Varian medical systems

Vēzis Latvijā ir bizness: bez naudas onkoloģijas slimnieki klusām nomirst

169
(atjaunots 10:52 25.10.2019)
Pacients ir klients, bet medicīna – bizness. Kādēļ Latvijā vieglāk ir samierināties un klusām nomirt, nekā saņemt adekvātu vēža ārstēšanu.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Situācija onkoloģijas jomā Latvijā ir bezmaz traģiska. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina: ik gadus onkoloģiskas saslimšanas diagnosticē aptuveni 11,5 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, turklāt pēdējo desmit gadu laikā pacientu skaits palielinājies par 40%. Vēzis ir otrs izplatītākais nāves iemesls Latvijā.

Staru terapija
© Sputnik / Юрий Стрелец

2017.gadā Latvijas Veselības ministrija izstrādājusi veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā līdz 2020. gadam. Onkoloģijas slimību diagnostikas un ārstēšanas pieejamības un kompensējamo zāļu nodrošināšanas uzlabošanai tika piešķirti 48 miljoni eiro.

Taču speciālistu trūkuma dēļ pacienti joprojām nevar saņemt savlaicīgu piekļuvi ārstēšanai.

Ir tie, kas klusām nomirst

Olga Valciņa pati reiz izdzirdēja diagnozi "melanoma". Taču viņa mācēja pārdzīvot to un pat nodibināja biedrību "Soli priekšā melanomai", lai aizstāvētu nelaimes biedru tiesības. Intervijā Latvijas Avīzei Olga pastāstīja par to, kādēļ Latvijā daudzi vēža slimnieki vienkārši padodas bez cīņas, raksta Bb.lv.

Pirmais iemesls – ārstēšanās izdevumi. Neraugoties uz valsts piešķirtajiem miljoniem eiro, onkoloģijas slimnieki joprojām saskaras ar naudas trūkumu vitāli nozīmīgām procedūrām.

Valciņa pastāstīja, ka finanšu ziņā vēzis ir toksisks, jo pacienti pēc ķīmijterapijas kursa veselības stāvokļa dēļ nespēj strādāt. Savukārt slimības pabalsts parasti ir mazāks, nekā alga. Par invaliditātes pabalstu nav vērts pat runāt.

Sieviete pastāstīja par savu pieredzi. Septembrī viņa centās nokļūt Onkoloģijas centrā uz izmeklēšanu. Viņai nekas neiznāca - nedz uz valsts rēķina, nedz kādā citā veidā, jo viss pieraksts ir aizpildīts līdz gada beigām.

"Zinu pacientus, kuriem vajag steidzami tikt pie ārsta, jo viņiem ir pārstājušas darboties zāles, vēzis ir sācis augt un viņiem izmeklējumi nepieciešami tūdaļ un tagad, viņi nevar gaidīt līdz jaunajam gadam. Ir, kas iet par maksu, ir tādi, kas samierinās un klusām nomirst," skumjos novērojumos stāstīja Olga.

Turklāt viņa norādīja, ka vienu cilvēku nāvējošā slimība netraucē citiem rīkoties tikai un vienīgi savu interešu labā. Deputāti dara tikai to, kas ir nepieciešams viņiem, ierēdņi rīkojas tikai savās interesēs – un ar to pašu nodarbojas arī ārsti. Un šīs shēmas centra nav pacients.

Kā piemēru Valciņa pieminēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Andra Skrides vārdus. Viņš pateica, ka medicīna, drīzāk, ir bizness, jo priekšplānā stāv naudas pelnīšana, savukārt pacients nav cilvēks, kuram jāpalīdz izdzīvot, bet gan vienkārši klients.

Atgādināsim, ka pēc ārsta-dermatologa, akadēmiskā speciālista dermatoskopijas un dermatoonkoloģijas jomā, biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" vadītāja Raimonda Karla sacītā, ik gadu 230 pacientiem Latvijā tiek diagnosticēta melanoma. 2018. gadā no ādas vēža un tā izraisītām saslimšanām miruši 90 cilvēki.

Ārsts ieteica vismaz divas reizes gadā, pirms un pēc vasaras, veikt profilakses apskati pie speciālista. Pēc Karla domām, šajā gadījumā nepieciešama arī valsts iejaukšanās, piemēram, ir jāpaaugstina saslimšanas diagnosticēšanas līmenis agrīnās stadijās, kā arī jānodrošina iedzīvotājiem mūsdienīgu medikamentu pieejamību.

169
Pēc temata
Lai izdzīvotu: ar vēzi slimojošie latvieši pārvācas uz Igauniju
Onkologs: agrīnai vēža diagnosticēšanai onkoloģija ir jāzina visiem ārstiem
Puse meiteņu Latvijā nesaņem vakcīnu pret papilomas vīrusu, kas izraisa vēzi
Ārsts par melanomas risku: Latvijas iedzīvotāji par zemu vērtē Saules aktivitāti
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

0
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

4
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

4
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus