Skolnieki. Ilustratīva fotogrāfija

Puse ar latviešu uzvārdiem: kas piesakās krievu valodas tiešsaistes kursos

77
(atjaunots 13:05 24.10.2019)
Skolēniem Latvijā ir radusies iespēja bez maksas apgūt krievu valodu, literatūru un Krievijas vēsturi. Kas piesakās Sanktpēterburgas valsts universitātes kursos un kādas priekšrocības saņem.

RĪGA, 24. oktobris — Sputnik, Marija Naumenko. Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī darbu sāk Sanktpēterburgas valsts universitātes bezmaksas kursos.

14-17 gadus veciem skolēniem tiks organizēti virtuālie krievu valodas kursi, literatūras un Krievijas vēstures lekcijas. Nodarbības būs interaktīvas: pusaudžiem tiks dota iespēja sazināties ar pasniedzējiem no Krievijas Federācijas un uzdot jautājumus.

Vietējās varasiestādes atbalsta organizatorus

Nodarbības Rīgā notiks Nataļjas Alijevas Mācību centrā, Rēzeknē – mācību centra Fibra telpās, Daugavpilī – Krievu kopienas telpās.

Projekta koordinators Latvijā Vadims Gilis pievēra uzmanību tam, ka vietējās varasiestādes neiebilst pret bērnu skološanos saskaņā ar Krievijas augstskolas programmu.

"Problēmas ar varasiestādēm nav radušās. Rēzeknes pilsētas dome pērn mūs atbalstīja un izīrēja telpas Kultūras pakalpojumu centrā. Šogad mēs vienkārši pārgājām uz telpām ar mazāku īres maksu," uzsvēra izglītības projekta koordinators.

Viņš precizēja, ka pārsvarā kursus apmeklē krievu skolu audzēkņi.

"Taču pērnā gada absolventu sarakstā, piemēram, Rēzeknē redzams, ka vismaz 50% ir latviski uzvārdi, tātad tie ir bērni no jauktajām ģimenēm, kuri mācās krievu skolās," paskaidroja Vadims Gilis.

Vecāki un skolēni cenšas saglabāt saikni ar Krieviju

Astoņus mēnešus pa sestdienām skolēni mācīsies speciāli iekārtotās klasēs. Nodarbība ilgst trīs stundas.

"Maijā skolēni saņems sertifikātu par kursa noklausīšanos. Taču vispirms mēs sniedzam zināšanas, ko līdzīgā apjomā un veidā nav iespējams saņemt bērnu mītnes valstīs. Turklāt, apmeklējot tiešsaistes skolu, iespējams piedalīties arī citos SVU projektos, piemēram, krievu valodas kā svešvalodas olimpiādē. Uzvara tajā dod papildu punktus, iestājoties universitātē," precizēja projekta "SVU tiešsaises skola" koordinators Dmitrijs Ptjuškins.

Pērn programmu apguva aptuveni 70 cilvēki. Viņu vidū bija divi 12.klases audzēkņi no Rēzeknes, kuri pēc kursiem iestājās SVU. Evelīna Pavre studē Lingvistikas fakultātē, bet Sergejs Grevcevs – Valsts un municipālās pārvaldes fakultātē. Abi jaunieši iestājās budžeta vietās.

"Latvijā būtiski sarukušas mācības krievu valodā, turklāt Krievijas vēsture šajā valstī vispār netiek pasniegta.

Vienklaikus vecāki un skolēni gribēja saglabāt saikni ar vēsturisko dzimteni. Tāpat daudzi jaunieši plāno nākotnē studēt Krievijas Federācijā," teica Dmitrijs Ptjuškins.

Līdzīgi kursi sākuši darbu Kazahstānā, Igaunijā un Spānijā. Projekta organizatori plāno veidot līdzīgas mācības Tadžikistānā, Uzbekistānā, Vācijā, Itālijā un Sīrijā. Ptjuškins atklāja, ka patlaban rit aktīvas pārrunas ar šīm valstīm un, iespējams, jau ziemā sāksies nodarbības.

77
Pēc temata
Latviešu valoda Maskavā: to mācās gan bērni, gan pieaugušie
Krievu vai zviedru: somu skolēniem piedāvās izvēlēties svešvalodu
Kāpēc Aņa aizgāja mācīties krievu skolā pēc 10 klasēm latviešu skolā
Lapēnrantā skolēni varēs mācīties krievu valodu
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

17
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

17
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā
Ūdensvada krāns

"Nelietība": publicists sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās

26
(atjaunots 12:04 04.12.2020)
Pazīstamais latviešu publicists Jurijs Paiders asi novērtēja jaunos ierobežojumus ar mērķi ierobežot koronavīrusa izplatību Latvijā – visvairāk viņš sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Izdevuma "Neatkarīgā rīta avīze" analītiķis, ģeogrāfijas zinātņu doktors, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Juris Paiders asi kritizēja jaunos ierobežojumus.

Atgādināsim, ka līdztekus citiem ierobežojošo pasākumu sarakstā iekļauts aizliegums brīvdienās strādāt visiem veikaliem, izņemot pārtikas preču un pirmās nepieciešamības preču (zāles, higiēnas priekšmeti).

Saimniecības preču veikalu slēgšana, pēc Jura Paidera domām ir ārkārtīgi sāpīga – izrādās, viņš nedzīvo pilsētā.

"Kariņam pilsētas dzīvoklī ir elektrība, siltums, ūdens u.c. Ja man laukos, piektdienas vakarā pārsprāgs ūdens pievads, tad mocies līdz pirmdienai. Latvijā katrs piektais dzīvo lauku mājā! Aizliegums pārdot saimniecības preces brīvdienās ir nelietība pret visiem lauku ļaudīm," savā lapā Twitter uzrakstīja Juris Paiders.

​Liela daļa komentētāju žurnālista sašutumu uztvēra sarkastiski, piemēram, atzīmēja, ka rūpīgam lauciniekam vienmēr ir vajadzīgo instrumentu un materiālu krājums. Pat radās aizdomas, ka žurnālistam nav ne jausmas, kā dzīvo laukos.

"Jūs laikam nepazīstat lauku ļaudis. Lauku ļaudis ūdens pievadu saremontēs pirms tas pārsprāgs. Un ja vajadzēs ienesīs ūdeni ar spaini, bet svētdien nemaz nebrauks uz veikalu, jo tā diena ir atpūtai, protams, ja nav lopi jāapkopj," norādīja Normunds Medens.

​Tomēr Paiders noliedza visas lasītāju aizdomas un parādīja savu malkas grēdu. Viņš stāstīja, ka dzīvo laukos jau trešo gadu desmitu un zina, kā tas ir, kad sestdien pēkšņi salūst apkures katls vai ūdens sūknis.

​"Sveiciens visiem apmelojošo tvītu rakstītājiem un melu tvītu retvītotājiem! Tas ir mans malkas šķūnis, mans Saules enerģijas akumulācijas panelis, par kur es neprasu ne no viena Latvijas iedzīvotāja man maksāt OIK, atšķirībā no valdībai pietuvinātajiem korumpantiem!" stāstīja Paiders.

"Visi baigi gudrie, bet, ja ārā ir -20 un kaut kas tāds notiek, tad tā tiešām ir ārkārtas situācija, kas jālabo nekavējoties, citādi var iedzīvoties baigos visas sistēmas bojājumos. Turklāt strādājošam cilvēkam tik uz veikalu darba dienā nav nemaz tik viegli," žurnālistu atbalstīja Vilnis.

​Citi iebilda, ka jaunajos ierobežojumos ir daudz nopietnākas lietas.

"Aizliegums pārdod šmigu brīvdienās vispār ir genocīds pret iedzīvotājiem, jo bez elektrības un ūdens pievadiem var izdzīvot!" ironiski konstatēja Arvis.

​Atzīmēsim, ka jaunie ierobežojumi paredz arī alkohola un cigarešu tirdzniecības aizliegumu brīvdienās un svētku dienās. Tie radīja asāko kritikas vilni sabiedrībā. Tomēr epidemiologi centās apliecināt, ka ar šo iniciatīvu nav saistīti.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību risku analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecības aizliegums nav epidemiologu lēmums, taču viņi to atbalsta, jo alkohola lietošana veicina socializāciju.

"Alkohola lietošana saistās ar plašāku socializēšanos, tāpēc ir augstāki kovida izplatīšanās riski, teica Perevoščikovs. tāpēc jāaizliedz tā tirgošana brīvdienās. man gan šķiet, ka manu kotlešu un rosola smarža daudz vairāk socializē apkārtējos. Aizliedzam kotletes un rosolu!" ziņu komentēja publiciste Elita Veidemane.

​Trešdien, 2. decembrī Latvijas valdība nolēma pagarināt ārkārtējās situācijas režīmu līdz 11. janvārim un ieviesa stingrākus ierobežojumus, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos.

Cita starpā no 3. decembra visā Latvijas teritorijā aizliegts pulcēties kopā vairāk nekā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), pie tam jāievēro 2 metru distance. Atcelti visi privātie pasākumi, ballītes un sapulces.

26
Tagi:
pandēmija, tirdzniecība, Latvija
Pēc temata
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem
Elpot ir bīstami: PVO iesaka valkāt maskas visur
Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos