Jānis Jurkāns

Jurkāns: politiķi "apcērt" Latvijas iedzīvotājus okupētu cilti

541
(atjaunots 17:09 22.10.2019)
Pēc PSRS sabrukuma Latvijas varasiestādes sākušas izturēties pret iedzīvotājiem kā pret okupētu cilti, tiecoties to vien darīt, kā piebāzt savas kabatas, uzskata Jānis Jurkāns.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Kamēr pilsoņi nesāks balsot apzināti un prasīt politiķiem sniegt atbildes, Latvijā turpinās dzīvot nabadzībā, paziņoja bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns radio Sputnik intervijā.

Latvija arī pēc gandrīz 30 gadiem kopš neatkarības atjaunošanas ir un paliek nabadzīga valsts: politiķi to vien dara, ka dala tos 10 miljardus ienākumu, taču visām jomām nepietiek. Galvenās nozares – tranzīts un bankas – turpina veiksmīgi iznīcināt, toties priecājas par nejauši "nokritušajiem" budžetā 30 miljoniem eiro, kuri tika konfiscēti ukraiņiem, paziņoja bijušais Latvijas premjers Vilis Krištopāns.

Komentējot viņa sacīto, bijušais Latvijas ĀM vadītājs Jānis Jurkāns pateica, ka pēc 1993. gada, pēc 5. Saeimas vēlēšanām, politiķi sāka izturēties pret iedzīvotājiem kā pret okupētu cilti.

"Pie varas sāka nākt "blatņiki" un "otrās šķiras" cilvēki. Viņi sāka laupīt, apzagt savu valsti," paziņoja Jurkāns Sputnik Latvija intervijā.

Viņš norādīja, ka 2016. gadā Eiropas Parlamenta komisija publicēja slēdzienu par korupcijas līmeni ES valstīs, un, saskaņā ar šo dokumentu, Latvija katru gadu "nozog sev" 3,5-5 miljardus eiro. Tā ir gandrīz puse no tā brīža budžeta.

"Es gaidīju, ka tiks izveidota komisija, kā jau Saeimā ir pieņemts, lai precizētu: kurš zog, kur zog. Bet nekā – viss stāv klusu… Lūk kādēļ Latvija velkas Eiropas Savienības nabadzīgo valstu priekša, lūk kādēļ mums ir katastrofa gan medicīnā, gan izglītībā. Tā nu mēs turpinām dzīvot, un dzīvosim, kamēr vēlēšanās ies auni, sitīs bungas, ādas bungas dod paši auni," nobeigumā sacīja bijušais Latvijas ĀM vadītājs.

Юрканс: жители Латвии - оккупированное племя, которое "стригут" политики
541
Pēc temata
Latvijas "iedragāšanai" 8 miljonus no Putina nesaņēmu: Jurkāns atbildēja Kiršteinam
Jurkāns: ASV nostādījušas Latviju uz nabadzības sliekšņa
Atnāk vācieši, nodedzina visu: Jurkāns aicina LR valdību pateikt taisnību par leģionāriem
Jurkāns: tagad Latvijas valdībai jāatmazgā reputācija, nevis nauda
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

9
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

9
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu

Minimālās sociālās iemaksas neatcels: kādas izmaiņas gaidāmas no 1. jūlija

14
(atjaunots 18:04 14.05.2021)
Darba ņēmējiem, kas strādā mazāk nekā pilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu, sociālās iemaksas būs jāveic no pilnas minimālās algas, kas sastāda 500 eiro.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Neskatoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, no šī gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, apstiprināja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, raksta laikraksts Diena.

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu, sākot ar 1. jūliju, minimālais obligātais sociālais nodoklis būs 170 eiro mēnesī no minimālās algas 500 eiro apmērā. Ja darba ņēmēja reālie ienākumi būs zemāki par minimālo algu, starpību starp faktiski samaksāto sociālo nodokli un summu 170 euro nāksies piemaksāt darba devējam (vai pašnodarbinātajam – par sevi). Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu, viņam jāsamaksā sociālais nodoklis 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.

No minimālās sociālās iemaksas samaksas ir atbrīvotas dažas darbinieku kategorijas, tostarp tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, kuriem ir bērni vecumā līdz 3 gadiem, 1. un 2. kategorijas invalīdi, kā arī tie, kuri strādā pie ārvalstu darba devēja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī 6% no visiem darba ņēmējiem saņēma atalgojumu līdz 200 eiro, bet 8% – no 200 eiro līdz 400 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūta Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli ar aicinājumu atlikt šo jauninājumu. LTRK vadītājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu veikšanas kārtība sarežģīs uzņēmēju stāvokli, kas cietuši no pandēmijas Covid-19.

Taču finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsver, ka tāda "pareizā" laika, kad ieviest minimālās sociālās iemaksas, nebūs nekad, līdz ar to nav pamata atlikt to spēkā stāšanos no 1. jūlija.

14
Tagi:
apdrošināšana, Uzņēmēji, iemaksas
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Latvijas Ekonomikas ministrija var turpināt īpaši cietušo uzņēmumu atbalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus