Jānis Jurkāns

Jurkāns: politiķi "apcērt" Latvijas iedzīvotājus okupētu cilti

407
(atjaunots 17:09 22.10.2019)
Pēc PSRS sabrukuma Latvijas varasiestādes sākušas izturēties pret iedzīvotājiem kā pret okupētu cilti, tiecoties to vien darīt, kā piebāzt savas kabatas, uzskata Jānis Jurkāns.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Kamēr pilsoņi nesāks balsot apzināti un prasīt politiķiem sniegt atbildes, Latvijā turpinās dzīvot nabadzībā, paziņoja bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns radio Sputnik intervijā.

Latvija arī pēc gandrīz 30 gadiem kopš neatkarības atjaunošanas ir un paliek nabadzīga valsts: politiķi to vien dara, ka dala tos 10 miljardus ienākumu, taču visām jomām nepietiek. Galvenās nozares – tranzīts un bankas – turpina veiksmīgi iznīcināt, toties priecājas par nejauši "nokritušajiem" budžetā 30 miljoniem eiro, kuri tika konfiscēti ukraiņiem, paziņoja bijušais Latvijas premjers Vilis Krištopāns.

Komentējot viņa sacīto, bijušais Latvijas ĀM vadītājs Jānis Jurkāns pateica, ka pēc 1993. gada, pēc 5. Saeimas vēlēšanām, politiķi sāka izturēties pret iedzīvotājiem kā pret okupētu cilti.

"Pie varas sāka nākt "blatņiki" un "otrās šķiras" cilvēki. Viņi sāka laupīt, apzagt savu valsti," paziņoja Jurkāns Sputnik Latvija intervijā.

Viņš norādīja, ka 2016. gadā Eiropas Parlamenta komisija publicēja slēdzienu par korupcijas līmeni ES valstīs, un, saskaņā ar šo dokumentu, Latvija katru gadu "nozog sev" 3,5-5 miljardus eiro. Tā ir gandrīz puse no tā brīža budžeta.

"Es gaidīju, ka tiks izveidota komisija, kā jau Saeimā ir pieņemts, lai precizētu: kurš zog, kur zog. Bet nekā – viss stāv klusu… Lūk kādēļ Latvija velkas Eiropas Savienības nabadzīgo valstu priekša, lūk kādēļ mums ir katastrofa gan medicīnā, gan izglītībā. Tā nu mēs turpinām dzīvot, un dzīvosim, kamēr vēlēšanās ies auni, sitīs bungas, ādas bungas dod paši auni," nobeigumā sacīja bijušais Latvijas ĀM vadītājs.

Юрканс: жители Латвии - оккупированное племя, которое "стригут" политики
407
Pēc temata
Latvijas "iedragāšanai" 8 miljonus no Putina nesaņēmu: Jurkāns atbildēja Kiršteinam
Jurkāns: ASV nostādījušas Latviju uz nabadzības sliekšņa
Atnāk vācieši, nodedzina visu: Jurkāns aicina LR valdību pateikt taisnību par leģionāriem
Jurkāns: tagad Latvijas valdībai jāatmazgā reputācija, nevis nauda
Egils Levits

Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums

1
(atjaunots 11:06 04.07.2020)
Levita aizritējušā gada svarīgāko iniciatīvu kopsavilkumā iekļuva piedāvājums par valsts valodas lomas nostiprināšanu un "pareizo" vēsturisko atmiņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms amatā iestāšanās gadadienas Latvijas prezidents Egils Levits sarīkoja preses konferenci par sava darba rezultātiem un nākotnes plāniem. Valsts vadītāja mājaslapā par godu šim datumam tika publicēts detalizēts Levita darbības kopsavilkums atrodoties šajā amatā.

Kopumā prezidenta iniciatīvas ir sagrupētas trīs virzienos, kurus viņš noteica stājoties amatā 2019. gada 8. jūlijā: solidaritāte, piederība un moderna valsts.

Neskaitot pārējo, ir atzīmēti arī piedāvājumi, kas saistīti ar latviešu valodu un vēsturiskās atmiņas jautājumiem.

Tostarp solidaritātes sadaļā tiek runāts par Levita iniciatīvu padarīt 15. oktobri par Valsts valodas dienu, lai uzsvērtu tās lomu Latvijas valstiskuma atbalstīšanā un sabiedrības saliedēšanā. Savukārt Levita grozījumi par valodas kvotām telekanālu pamata komplektos, kuri faktiski ierobežo skatītāju piekļuvi krievvalodīgajai televīzijas apraidei, ir attiecināti pie "modernas valsts" izveidošanas pūliņiem. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pret šādiem pasākumiem uzstājās ne tikai krievvalodīgie, bet arī kabeļtelevīzijas operatori.

Tāpat sadaļā par solidaritāti ir izceltas iniciatīvas par "nacionālās pretošanās" tēla veidošanu vēsturiskajā atmiņā.

Šeit Levits ir atzīmējies ar veselu virkni iniciatīvu, tostarp ar piedāvājumu pasludināt 17. martu par Nacionālās pretošanās dienu, veltot to tā saucamajiem mežabrāļiem – šie ir nacionālistiskie pret PSRS vērstie grupējumi nodarbojās ar nekārtībām, laupīšanām un teroraktiem, turklāt visbiežāk par viņu upuriem kļuva mierīgie iedzīvotāji (par "mežabrāļu" darbībām Baltijā Sputnik jau ir stāstījis). Taču Levitam galvenais šeit ir pretošanās PSRS.

"Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību," pārliecināts Levits.

Neskaitot pārējo, viņš grasījās sarīkot Rīgas pilī forumu, kurš būtu veltīts nacionālā pretošanās kustībai Latvijas vēsturiskajā atmiņā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pasākums tika pārcelts uz 2021. gadu.

Šajā sadaļā par cīņu par "pareizo" vēsturisko atmiņu tiek atzīmēta arī grozījumu par padomju formastērpa aizliegumu publiskos pasākumos atgriešana atkārtotai izskatīšanai Saeimā – Levitam tie šķita nepietiekami bargi, un parlaments apmierināja viņa prasību.

1
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Policijas mašīna

IeM vadītājs piedāvā atdot informatoriem daļu konfiscēto līdzekļu

6
(atjaunots 10:44 04.07.2020)
IeM vadītājs Sandis Ģirģens uzskata, ka noziegumu atklāšanu varētu palielināt, leģitimējot izmaksas informatoriem.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts policijas atskaites par to, ka Latvijā samazinās noziedzības līmenis, nav pelnījis uzticību, uzskata IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Noziegumu atklāšanai varētu palīdzēt jauni pasākumi, uzskata ministrs, tostarp atlīdzību izmaksa informatoriem, vēsta LSM.

Ģirģens uzsver, ka visnopietnākās problēmas Latvijā, kas ir saistītas ar noziedzības jomu, ir zādzības un izvairīšanās no nodokļu samaksas. Viens no risinājuma ceļiem IeM vadītāja skatījumā ir aktīvākā Valsts un pašvaldības policijas sadarbība. Tostarp noziegumu atklāšanai ir jāizmanto videokameru tīkls. Šobrīd šādas informācijas iegūšana ir apgrūtināta.

Ģirģens piedāvāja vēl trīs, viņaprāt, efektīvus veidus, kuri palīdzēs uzveikt gan organizēto noziedzību, gan korupciju, gan ēnu ekonomiku.

Pirmām kārtām Ģirģens piedāvā aktīvāk attīstīt informatoru institūtu, kuri varētu ziņot par pārkāpumiem dažādās nozarēs – un saņemt no valsts maksu par saviem pakalpojumiem. Taču šim nolūkam vienlaikus nāksies veikt grozījumus Operatīvās darbības likumā.

"Normas nodrošinās praksē šādu mehānismu: ja pateicoties operatīvajai informācijai, kas tiks saņemta no informatora, izdosies konfiscēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, daļu šo līdzekļu – likumā noteiktā apmērā – varēs saņemt pats informators. Šādi mēs spēsim panākt konfidencialitāti un būtiski palielināt iegūtās operatīvās informācijas apjomu. Jo ir zināms, ka mūsu sistēmā šobrīd ir ass operatīvo darbinieku trūkums, viņu iespējas ir ierobežotas – tātad, samazinās operatīvās informācijas apjoms apstrādei. Ar informatoru palīdzību šo caurumu varēs aizpildīt," pārliecināts ministrs.

Otrais piedāvājums – lai konfiscētie līdzekļi – iepriekš noteikts procents – atgriežas atpakaļ tiesībsargājošo iestāžu budžetā materiālās bāzes papildināšanai un infrastruktūras stiprināšanai.

Trešajā punktā Ģirģens piedāvāja parūpēties par birokrātisko šķēršļu mazināšanu, lai uzņēmēji spētu ātri un vienkārši pārbaudīt savus potenciālos biznesa partnerus ar piekļuvi noteiktai datubāzei.

6
Tagi:
Sandis Ģirģens
Pēc temata
Kariņš: Ģirģens dezinformē sabiedrību, taču es ar viņu tikšu galā
Grišins: jaunajam Valsts policijas priekšniekam nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus
Latvijā plāno bez maksas "izlabot" seksa industrijas klientus un darbiniekus