Skaidas

Latvijā ir 52 tūkstoši bezdarbnieku ikvienai gaumei: bizness nesagaidīs viesstrādniekus

52
(atjaunots 14:11 22.10.2019)
Par mazkvalificēta darbaspēka ievešanu Latvijā varēs runāt tikai tad, kad bezdarba līmenis samazināsies līdz 3-5%, uzskata Latvijas Bankā.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijas bizness sūdzas par kadru, lielākoties mazkvalificēto, trūkumu un pieprasa vienkāršot viesstrādnieku ievešanas nosacījumus. Taču Latvijā šodien ir 52 tūkstoši bezdarbnieku, kuri varētu aizpildīt šīs vakances – jo netiek prasītas specifiskas zināšanas. Taču problēma ir algās – iedzīvotāji atsakās strādāt par grašiem, raksta Dienas Bizness.

Bezdarba līmenis Latvijā patlaban sastāda 5,7% – tas ir augstāk, nekā 2007. gadā, un augstāk, nekā, piemēram, Čehijā un Polijā. Nodarbinātības valsts aģentūrā ir reģistrēti 52 tūkstoši bezdarbnieku.

Ir skaidrs, ka bezdarbnieki nevar ieņemt vakances nozarēs, kur ir nepieciešamas speciālas zināšanas, taču, lai apmierinātu biznesa mazkvalificētā darbaspēka vajadzības, 52 tūkstoši ir gana liela rezerve, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons. Pēc viņa domām, par mazkvalificētu kadru trūkumu varēs runāt tikai tad, kad bezdarba līmenis pietuvosies 3-5%.

Dāvidsons norāda, ka uzņēmēju sūdzības par kadru trūkumu ir saistītas ar to, ka Latvijas iedzīvotāji nav gatavi strādāt par viņu piedāvātajām algām. Turklāt daudzi netiecas uzlabot darba ražīgumu, kas ļautu ietaupīt līdzekļus darba algās un, attiecīgi, palielinot tās pārējiem nodarbinātajiem.

"Ja savukārt izrādās, ka vispār nekad nav iespējams sagatavot vidējas/zemas kvalifikācijas speciālistus saprātīgā laika termiņā (kā dažkārt apgalvo darba devēji), tad laikam tomēr šāda nozare Latvijā nav ilgtspējīgi uzturama," uzskata Dāvidsons.

Latvijā pēdējos gadu desmitos vērojama darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Republika, kurā dzīvo ap 2 miljoniem cilvēku, emigrācijas un mirstības līmeņa pārākuma dēļ pār dzimstību, pēdējo desmit gadu laikā pazaudējusi, saskaņā ar dažādiem aprēķiniem, no 250 līdz 400 tūkstošiem cilvēku.

Latvijas uzņēmēji, sakarā ar kadru trūkumu Latvijā, jau vairākus gadus ierosina mazināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā. Patlaban – vairāk nekā 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.

Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.

Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.

Taču daudzi Latvijas politiķi iestājas pret strādnieku profesiju piesaistīšanu. Piemēram, pērn Tieslietu ministrijas parlamenta sekretārs Jānis Iesalnieks paziņoja, ka Latvijā jālaiž tikai augsti kvalificētus viesstrādniekus, zivis bundžās bāzt var arī latvieši.

"Ja mēs šādās [mazkvalificētās] profesijās ielaižam iekšā viesstrādniekus, tas nozīmē, ka esam gatavi aizstāt Latvijas iedzīvotājus ar citiem, kas ir gatavi strādāt par lētāku samaksu," paziņoja Iesalnieks.

Diskusijas par viesstrādnieku ievešanas atvieglošanu turpinās, taču pagaidām Latvijas varas iestādes ir vienkāršojušas nodarbināšanas nosacījumus tikai profesiju pārstāvjiem, kuri saistīti ar intelektuālo darbu.

52
Pēc temata
Latvijā atkal ir apdraudēts algu kāpums
Ambīcijas un realitāte: kādu algu vēlas jaunieši un cik saņem
Kā iekārtot darbā invalīdus: Latvijā var ieviest kvotas

Lietuva saņēmusi no ASV vienreizējās lietošanas granātmetējus

6
(atjaunots 13:03 15.04.2021)
Bruņojums, ko valstij nodevusi Vašingtona, ir mazāka kalibra un ar mazāku darbības rādiusu nekā prettanku ieroči, ko patlaban izmanto armijā.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. ASV nodevušas Lietuvai vienreizējās lietošanas granātmetējus M72 LAW, ko saņems Nacionalās aizsardzības brīvprātīgo spēku karavīri, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Lietuvas Bruņoto spēku preses dienestu.

Bruņojuma nodošanas ceremonija notika Lietuvas Lielkņaza Ģedimina štāba bataljonā Viļņā. Tajā piedalījās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists, Lietuvas BS komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis un citi Lietuvas aizsardzības resora pārstāvji.

Anušausks pateicās partnerim par atbalstu un paziņoja, ka Vašingtonas investīcijas liecina: republika joprojām ir "svarīga aizsardzības politikas prioritāte" ASV acīs.

"Lietuvas armija būs tik stipra, cik stiprs būs katrs Lietuvas kareivis. Ne tikai fiziski un morāli, svarīgi ir arī tas, ar kādiem ieročiem viņš bruņots. ASV atbalsts ar vieglajiem granātmetējiem būtiski stiprinājusi teritoriālās aizsardzības vienības, cēlusi to cīņasspēju, uguns spēku un ļāvusi teritoriālās aizsardzības spēkiem rīkoties pārliecinoši, apņēmīgi un efektīvi. ASV atbalsts stiprina brīvprātīgo karavīru rindas, sauszemes spēkus, Lietuvas armiju un tādējādi nodrošina efektīvāku aizsardzību un ienaidnieka savaldīšanu," teica Rupšis.

Granātmetēji M72 LAW papildinās zviedru granātmetēju Carl-Gustav arsenālu, ko patlaban izmanto Lietuvas Bruņoto spēku kājnieki, kā arī zviedru vienreizējās lietošanas granātmetēju AT-4 arsenālu. Lietuvas BS atzīmēja, ka M72 LAW kalibrs un darbības rādiuss ir mazāks nekā pašlaik armijā izmantojamais bruņojums, taču jaunie ieroči ir daudz vieglāki un kompaktāki.

Granātmetēji M72 LAW tika pieņemti bruņojumā ASV armijā 1962. gadā kā individuālais prettanku ierocis. Patlaban ASV M72 LAW sērijas granātmetēji pārsvarā aizvietoti pret jaunāku un efektīvāku bruņojumu.

Baltijas valstīs pastāvīgi skan runas par "Krievijas draudiem", kuru dēļ it kā vajagot stiprināt sadarbību aizsardzības jomā un piedalīties NATO mācībās. Savukārt Maskava ne vienu vien reizi apliecinājusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja: NATO ļoti labi zināms, ka Maskavai nav nekādu agresīvu plānu, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins intervijā Sputnik Lietuva iepriekš paziņoja, ka ASV nodod saviem vasaļiem ieročus, kas pašām nav vajadzīgi. Viņš atzīmēja, ka Vašingtona, pēc būtības "atbrīvojas no militārajām drazām", kas šodien nav īpaši efektīvas, un izgāž to Baltijas valstīs un Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka neviena sevi cienoša valsts tādus ieročus neiegādāsies.

6
Tagi:
bruņotie spēki, ieroči, Lietuva, ASV
Pēc temata
Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4
ABLV

FinCEN apsūdzības nav apstiprinājušās, taču ABLV Banku tas vairs neglābs

9
(atjaunots 09:26 15.04.2021)
Izmeklētājs ar prokurora piekrišanu nolēmis pārtraukt kriminālprocesu pret ABLV Bankas vadību, kas sākts pēc FinCEN pārskata publiskošanas.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus, kas apliecinātu: ABLV Bankas vadība būtu vainojama korupcijā, par ko apgalvoja ASV Finanšu ministrijas struktūras FinCEN pārskatā, vēsta BNN.

KNAB apstiprināja, ka 26. martā izmeklētājs ar prokurora piekrišanu nolēmis pārtraukt kriminālprocesu pret ABLV Bankas vadību, kas sākts pēc FinCEN pārskata publiskošanas. Dokumentā teikts, ka līdz 2017. gadam ABLV Bankas vadība un administrācija it ka esot devušas kukuļus, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas ar mērķi novērst sankcijas par bankas riskantu darbību.

ABLV Banka šīs apsūdzības noliedza un konstatēja, ka tamlīdzīgi apgalvojumi nodarījuši bankai vērā ņemamu kaitējumu. Banka vērsās KNAB ar lūgumu ierosināt krimināllietu.

KNAB paziņoja, ka vairs neizmeklē arī citus virzienus, kas skar ABLV Bankas vadības iespējamo saikni ar Latvijas amatpersonu uzpirkšanu.

KNAB nav atradusi pierādījumus ABLV Bankas vadības aizdomām par to, ka banku ar nodomu nomelnojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Ziņots, ka 2018. gada februārī ar mērķi aizsargāt klientu un kreditoru intereses un ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākumu, ABLV Bankas vadība akcionāru ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Bankas problēmas sākās pēc FinCEN paziņojuma par plānotajām sankcijām par naudas atmazgāšanas shēmu realizāciju.

13. februārī ASV FM finanšu noziegumu novēršanas tīkls FinCEN paziņoja, ka tur aizdomās Latvijas ABLV Banku par naudas atmazgāšānu un ierosināja bloķēt tās korespondētājkontus dolāros. No FinCEN paziņojuma izriet, ka banka esot saistīta ar KTDR ieroču programmu. Tāpat FinCEN pārskatā teikts, ka ABLV Bank vadība uzpirkusi ierēdņus. Banka apsūdzības nosauca par "skandalozu apmelošanu".

ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un sākt tās likvidācijas procesu. Taču pērnā gada 12. jūnijā FKTK atļāva bankai sākt pašlikvidācijas procesu. 2020. gadā banka plānoja nomaksāt 95% prasību, līdz 2023. gadam – noslēgt pašlikvidāciju.

Fizisko personu ieguldījumus līdz 100 tūkstošu eiro apmērā sāka izmaksāt gandrīz nekavējoties, lielāki fizisko un visi juridisko personu ieguldījumi tiek pārbaudīti pēc apstiprinātās metodikas.

9
Tagi:
KNAB, ABLV, bankas
Pēc temata
Finansists: Latvijai laiks aizmirst ārzonas un atsaukt atmiņā šprotu zvejas metodes
Esam bijuši pasīvi: FKTK sola apdrošinātājiem to pašu, kas ticis bankām
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Ziemeļu straume 2

Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju

0
(atjaunots 13:23 15.04.2021)
Blinkenam nepatika, kā Kongresā viņu norāja par "Ziemeļu straumi 2". Tāpēc Valsts departamentam ievajadzējies grēkāzis, kura nebūs žēl.

ASV speciāli apmācīts cilvēks ķersies pie nepateicīga darba – mēģinās pierunāt Berlīni atteikties no "Ziemeļu straumes 2", atzīmēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Baltais nams iecels īpašo vēstnieku pārrunām par ienīstā gāzesvada būvdarbu pārtraukšanu, vēsta Politico, atsaucoties uz ASV administrācijas oficiālajām personām.

Sak, vispirms ar to pārsvarā nodarbojās diletanti no Drošības padomes un Valsts departamenta, bet tagad (kad projektā atlicis uzbūvēt nieka 120 km) jau vajadzīgs profesionālis. Tāds ir Amoss Hohšteins – viņš zina, kā tas darbojas. Tagad viņš ir viens no prezidenta padomniekiem. Šajā amatā viņš nonāca pēc darba "Naftogaz" novērošanas padomē. Tātad saprot: ja krieviem un vāciešiem darbs sekmēsies, Ukrainā vairs nebūs neviena, ko novērot.

Baraka Obamas prezidentūras laikā viņš bija Valsts departamenta koordinators enerģētikas jautājumos. Tagad statusa ziņā viņš var līdzināties savam kādreizējam bosam Džonam Kerijam. Arī viņš nodarbosies ar to, ko nespēj ietekmēt. Kerijs ir speciālais pārstāvis klimata jautājumos, bet Hohšteina uzdevums ir nepieļaut temperatūras celšanos. Vienīgi Eiropā un vienīgi ziemā.

Tomēr Kerijam omulīga vietiņa sagādā prieku, bet Hohšteins ir darbonis. Viņš drīzāk ir lobētājs nekā diplomāts. Viņam vajadzīgs rezultāts. Varbūt tāpēc viņš nesteidz pieņemt sava drauga – palīga nacionālās drošības jautājumos Džeika Sallivana – piedāvājumu (viņi strādāja kopā jau Hilarijas Klintones vadībā, kad viņa ieņēma valsts sekretāra posteni).

Taču arī tagadējai ārpolitikas vadībai viņš ir vērtīgs kadrs. Ne tajā ziņā, ka no viņa patiešām būs liels labums. Diezin vai diplomāti nopietni cer ar viņa palīdzību apturēt jau par 95% gatavu projektu.

Vienkārši Tonijs Blinkens apciemoja Kongresu ar atskaiti par darbu, kas veikts pie "Ziemeļu straumes", un rezultātks viņam nepatika: viņu norāja kā mazu puiku. Tāpēc viņam ievajadzējies štatā grēkāzis, kura nebūs žēl. Tiesa, "Amoss-iznīcinātājs" skan tīri labi. Tomēr pārrunas par sveša gāzesvada apturēšanu viņam vajadzētu sākt tikai ar Kapitolija iemītniekiem – Merkeli nespēja ietekmēt pat Baidens ar Blinkenu. Hohšteins viņas acīs pieder pie kategorijas "kas tu tāds esi?".

© Sputnik / Алексей Филиппов

Protams, tas nav pēdējais ASV arguments. Zemūdene un kara kuģis netālu no Krievijas cauruļvadu izbūves kuģa, lai arī Polijai piederoši, rāda, līdz kādām galējībām ASV var novest sakāves rūgtums. Tomēr cīņā ar gāzesvadu parādījies jauns vārds – speciālais pārstāvis. Skaidrs, ka neko jaunu viņš nepastāstīs, tomēr viņa parādīšanās jau rāda: amerikāņi gatavojas ilgai spēlei.

Tāpēc, kamēr Hohšteins domā par piedāvājumu – pieņemt vai ne, Baltais nams neko nedomā, tikai apstiprina. Kārtējo sankciju paketi. Pat stāsta, ka veselas divas uzreiz – lai visiem pietiek.

Te Amosam nekaitētu atsaukt atmiņā to, ka mamma un tētis viņam vārdu devuši par godu vienam no tā saucamajiem Bībeles "mazajiem praviešiem". Tiesa, lai pierādītu, ka vecākiem bijusi taisnība, viņam nāktos ne tikai noraidīt piedāvāto amatu, bet arī brīdināt, ka tā ir tukša iecere – kaitēt "Ziemeļu straumei 2".

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV Valsts departaments, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Karš par "Ziemeļu straumi 2" tuvojas beigām. Polija ir starp zaudētājiem?
Ar jaunajām sankcijām Rietumi nolaiž "dzelzs priekškaru"
"Ziemeļu straume 2": analītiķis paskaidroja, kādu taktiku izvēlējušās ASV
Politologs: "Ziemeļu straume 2" jautājumā Lietuva spēj tikai rukšķēt – piebalsot ASV