Skaidas

Latvijā ir 52 tūkstoši bezdarbnieku ikvienai gaumei: bizness nesagaidīs viesstrādniekus

50
(atjaunots 14:11 22.10.2019)
Par mazkvalificēta darbaspēka ievešanu Latvijā varēs runāt tikai tad, kad bezdarba līmenis samazināsies līdz 3-5%, uzskata Latvijas Bankā.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijas bizness sūdzas par kadru, lielākoties mazkvalificēto, trūkumu un pieprasa vienkāršot viesstrādnieku ievešanas nosacījumus. Taču Latvijā šodien ir 52 tūkstoši bezdarbnieku, kuri varētu aizpildīt šīs vakances – jo netiek prasītas specifiskas zināšanas. Taču problēma ir algās – iedzīvotāji atsakās strādāt par grašiem, raksta Dienas Bizness.

Bezdarba līmenis Latvijā patlaban sastāda 5,7% – tas ir augstāk, nekā 2007. gadā, un augstāk, nekā, piemēram, Čehijā un Polijā. Nodarbinātības valsts aģentūrā ir reģistrēti 52 tūkstoši bezdarbnieku.

Ir skaidrs, ka bezdarbnieki nevar ieņemt vakances nozarēs, kur ir nepieciešamas speciālas zināšanas, taču, lai apmierinātu biznesa mazkvalificētā darbaspēka vajadzības, 52 tūkstoši ir gana liela rezerve, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons. Pēc viņa domām, par mazkvalificētu kadru trūkumu varēs runāt tikai tad, kad bezdarba līmenis pietuvosies 3-5%.

Dāvidsons norāda, ka uzņēmēju sūdzības par kadru trūkumu ir saistītas ar to, ka Latvijas iedzīvotāji nav gatavi strādāt par viņu piedāvātajām algām. Turklāt daudzi netiecas uzlabot darba ražīgumu, kas ļautu ietaupīt līdzekļus darba algās un, attiecīgi, palielinot tās pārējiem nodarbinātajiem.

"Ja savukārt izrādās, ka vispār nekad nav iespējams sagatavot vidējas/zemas kvalifikācijas speciālistus saprātīgā laika termiņā (kā dažkārt apgalvo darba devēji), tad laikam tomēr šāda nozare Latvijā nav ilgtspējīgi uzturama," uzskata Dāvidsons.

Latvijā pēdējos gadu desmitos vērojama darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Republika, kurā dzīvo ap 2 miljoniem cilvēku, emigrācijas un mirstības līmeņa pārākuma dēļ pār dzimstību, pēdējo desmit gadu laikā pazaudējusi, saskaņā ar dažādiem aprēķiniem, no 250 līdz 400 tūkstošiem cilvēku.

Latvijas uzņēmēji, sakarā ar kadru trūkumu Latvijā, jau vairākus gadus ierosina mazināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā. Patlaban – vairāk nekā 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.

Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.

Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.

Taču daudzi Latvijas politiķi iestājas pret strādnieku profesiju piesaistīšanu. Piemēram, pērn Tieslietu ministrijas parlamenta sekretārs Jānis Iesalnieks paziņoja, ka Latvijā jālaiž tikai augsti kvalificētus viesstrādniekus, zivis bundžās bāzt var arī latvieši.

"Ja mēs šādās [mazkvalificētās] profesijās ielaižam iekšā viesstrādniekus, tas nozīmē, ka esam gatavi aizstāt Latvijas iedzīvotājus ar citiem, kas ir gatavi strādāt par lētāku samaksu," paziņoja Iesalnieks.

Diskusijas par viesstrādnieku ievešanas atvieglošanu turpinās, taču pagaidām Latvijas varas iestādes ir vienkāršojušas nodarbināšanas nosacījumus tikai profesiju pārstāvjiem, kuri saistīti ar intelektuālo darbu.

50
Pēc temata
Latvijā atkal ir apdraudēts algu kāpums
Ambīcijas un realitāte: kādu algu vēlas jaunieši un cik saņem
Kā iekārtot darbā invalīdus: Latvijā var ieviest kvotas
lidosta

Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas

2
(atjaunots 09:57 29.09.2020)
Paliekot bez darba, vieni Latvijas emigranti cenšas apmaksāt rēķinus no uzkrājumiem, savukārt citi pako čemodānus un brauc mājās; emigrācija no Latvijas uz Lielbritāniju arī nav apstājusies, taču iebraucējiem nākas rēķināties ar jaunajām reālijām.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Daudzi Latvijas emigranti Lielbritānijā saskārušies ar vairāku mēnešu ilgstošām grūtībām Covid-19 pandēmijas dēļ. Koronavīruss ir paralizējis tieši tās nozares, kurās viņi strādā visbiežāk – viesnīcu bizness, sabiedriskā ēdināšana, pakalpojumu nozare un pat celtniecību. Kamēr vieni tērē savus ietaupījumus rēķinu apmaksai, citi pako mantas un brauc mājās, vēsta TV3.

"Darbinieki tiek atlaisti vai samazināts darbs uz pusslodzi vai ceturtdaļu slodzi. Jo mazāk strādā, jo mazāk nopelni. Cilvēkiem nav pilnas algas. Saņem par pusi mazāk, bet ir jāveic visi maksājumi, ir jādzīvo. Ir valsts pabalstu programma, bet tā jau pavisam drīz beigsies. Tad es nezinu, kas notiks tālāk," pastāstīja Mančestras iedzīvotāja Lija Baha-Kaufmane.

Īpaši grūti klājas tiem, kas līdz šim paļāvās uz nepastāvīgiem darbiem, ko piedāvā aģentūras, vai noslēdza tā saucamos nulles stundu līgumus ar negarantētu darba apjomu. Uz britu pabalstiem nedrīkst pretendēt arī pašnodarbinātie Latvijas emigranti, kuru vidū ir Regbijas pilsētas iedzīvotāja Aiga.

"Mūsu ģimene šajā pandēmijas laikā zaudēja aptuveni 10 tūkstošus britu mārciņas, kas bija mūsu ģimenes iekrājums. Tiešām ļoti nepatīkama situācija. Mans vīrs vairs nevarēja celtniecībā strādāt, viņam nācās sēdēt mājās bez algas. Man nācās pārstrukturizēties, aizgāju uz citu jomu. Protams, mazāk kvalificēts. Strādāju ļoti lielas darba stundas, lai varētu ģimenei nodrošināt pārtiku. Mūsu ģimene palika pilnīgi bez ienākumiem," pastāstīja Aiga.

Izrādās, koronavīrusa krīze iestūma reemigrāciju uz Latviju, saka Lija Baha-Kaufmane.

"Daudzi tautieši pārceļas atpakaļ uz Latviju, meklējot darbu tur vai arī pārceļas uz citām valstīm – Nīderlandi vai Vāciju. Es to varu novērot pēc mūsu pārvadātāju darba par to, ka ģimenes piesaka busiņus iedzīves pārvešanai, un cilvēki pārceļas uz Latviju ar ģimenēm," pastāstīja viņa.

Vēl viens no reemigrācijas iemesliem ir plānveida medicīnas nepieejamība Lielbritānijā koronavīrusa dēļ. Savukārt privātas britu klīnikas Latvijas valstspiederīgie nevar atļauties.

"Dakteri ārstē mūs pa telefonu, līdz ar to ir ļoti daudz ielaistu slimību. Cilvēki dodas uz Latviju, lai ārstētu savas kaites. Zobārsti ciet. Arī bērniem ir grūti saņemt kaut kādu palīdzību. Zinu, ka cilvēki ar kuņģa slimībām nevar saņemt palīdzību, tikai pa telefonu. Ja vien nemirsti nost, tad ir neiespējamā misija," sūrojas latviete.

Taču arī emigrācija no Latvijas uz Lielbritāniju nav apstājusies, atzīmē kadru aģentūras Amber Staff vadītājs Miks Vizbulis.

"Daļa cilvēku grib vēl paspēt pirms Brexit un jaunajiem noteikumiem, kas stāsies spēkā ar 1. janvāri, paspēt un uzsākt savas darba gaitas Lielbritānijā, lai pēc tam tas nebūtu grūti ar visiem ierobežojumiem un sarežģījumiem, kas mūs sagaida ar janvāri," saka Vizbulis.

Šobrīd vairums Latvijas valstspiederīgo, kas tikko ir ieradušies Lielbritānijā, ir spiesti uzsākt darbu fabrikās un noliktavās.

Grūtības ar darbu Lielbritānijā paredz arī tie Latvijas valstspiederīgie, kuri tur mācās. Parasti paralēli studijām viņi strādā restorānos, bāros, viesnīcās, taču tagad šis sektors ir apstājies, un daļa Latvijas studentu Lielbritānijā ir spiesti strādāt pārtikas ražošanas fabrikās.

2
Tagi:
reemigrācija, koronavīruss
Pēc temata
Vai nāksies palikt Latvijā? Ierēdņiem samazinājuši komandējumu izmaksas
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Latvijā atklāts 21 jauns Covid-19 gadījums, stacionēti četri cilvēki
Pietiek pīpēt: latviešus sadusmoja Ašeradena paziņojumi par algu kāpumu
Elektromobiļa uzlādēšana, foto no arhīva

Visās Latvijas DUS parādīsies elektromobiļu uzlādes punkti

3
(atjaunots 09:52 29.09.2020)
Saskaņā ar jauno Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu, visas jaunās autouzpildes stacijas Latvijā ir jābūt aprīkotām ar elektromobiļu uzlādes punktiem.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Ekonomikas ministrijā atzīmēja, ka izstrādāta Latvijas DUS aprīkošanas ar elektromobiļu uzlādes punktiem projekta mērķis ir veicināt apkārtējai videi un cilvēku veselībai drošās transporta enerģijas apriti. Turklāt šī iniciatīva palīdzēs attīstīt alternatīvās enerģijas nodrošināšanas infrastruktūru, raksta Tvnet.lv.

Šis nosacījums tiks pielietots jaunu DUS būvniecības gadījumos, kā arī pārbūvējot vecās. Iepriekš šāds noteikums jau sāka darboties autostāvvietu būvniecības gadījumos pie jaunām sabiedriskām ēkām un daudzīvokļu mājām.

Iepriekš Sputnik Latvijas rakstīja, ka valstī plānots ieviest jaunu nodokli, kurš sadārdzinās lietotu automobiļu reģistrāciju, kas ir aktuālāki Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem, toties tas kļūs saudzīgs dārgu elektromobiļu pircējiem. Taču, saskaņā ar pētījumiem, elektromobiļi Latvijā joprojām nav pārāk populāri.

Jaunajā DUS likumprojektā tāpat tiek runāts par to, ka pilsētām ar iedzīvotāju skaitu virs 20 tūkstošiem no 2030. gada ir jānodrošina alternatīvās enerģijas izmantošana 50% transportlīdzekļu.

3
Pēc temata
Viena uzpildes stacija valstī: Latvijas autovadītājus "pārsēdinās" uz jaunu degvielu
Pēc epidēmijas novārgušajām ekonomikām draud "zaļā vētra"
Jaunie tarifi nepatīkami pārsteigs elektromobiļu īpašniekus