BPS termināls

VID atklāja vietas, kur jāiepērkas, lai noteikti laimētu čeku loterijā

289
(atjaunots 13:41 21.10.2019)
Valsts ieņēmumu dienests apkopoja starprezultātus: izanalizēja laimējušo čeku pirkuma vietas, kā arī pārbaudīja iestādes, kurās notikuši pārkāpumi.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Trīs mēnešu laikā čeku loterijā laimējuši vairāk nekā 200 čeku, taču pēc daudziem laimestiem cilvēki tā arī neieradās, savukārt četri laimesti 100 eiro vērtībā katrs paliks valsts budžetā, vēsta jauns.lv. Valsts ieņēmumu dienests (VID) pastāstīja, no kādām vietām čeki biežāk bijuši laimējušo vidū.

Saskaņā ar VID informāciju, pirmajā čeku izlozē piedalījās vairāk, nekā 100 tūkstošo Latvijas iedzīvotāju, taču katrā nākamajā reizē dalībnieku skaits samazinājās, un tagad tas sastāda ap 23% no iepriekšējā skaita. Kaut gan kopējais čeku skaits joprojām pārsniedz miljonu, tādējādi iznāk, ka vidēji viens cilvēks iesniedz 18 čekus.

Saskaņā ar VID novērojumiem, jūlijā un augustā visvairāk iesniegto laimējušo čeku bija no Maxima, Rimi, Lido, Latvijas Pasts un McDonald’s. Citi čeki tika iesniegti no pašvaldībām, restorāniem, aptiekām, skaistumkopšanas saloniem, veselības aprūpes iestādēm un tml. Vislielākās izredzes uzvarēt, pēc VID domām, ir pakalpojumu čekiem.

Čeku analīze pagaidām notiek pilotjrežīmā. VID pārstāve Evita Teice-Mamaja norādīja, ka pirmās tematiskās pārbaudes ir devušas savus rezultātus. Tika atklāti kases aparāti, kuri neatbilst tehniskajām prasībām. Ir bijuši arī gadījumi, kad deklarācijās norādītais nesakrita ar pieteikto. Visi šie gadījumi tiek pārbaudīti.

Latvijas Tirdzniecības un ražošanas kamera, kura pati piedāvāja loteriju, ir pārliecināta, ka loterija sākusi mainīt uzņēmēju attieksmi pret biznesu, un viņi kļūst godīgāki.

"Es domāju, ka tas dos rezultātu uz valsts budžeta ieņēmumiem kopumā," uzsvēra iestādes vadītājs Jānis Endziņš.

Neraugoties uz VID un Endziņa pozitīvajām atsauksmēm, mazumtirdzniecības pārstāvji ir pārliecināti, ka čeku loterija nav neko mainījusi nozarē.

Uzticības jautājums

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka vēl pirms loterijas rezultātu paziņošana uzticība VID tika nopietni apdraudēta. Rezultātus iestādes mājaslapā, kuriem bija jāparādās vien 2019. gada 11. augustā, publicēja jau 9. augustā.

Pāris dienas pirms oficiālo rezultātu paziņošanas vietnē cekuloterija.lv tika publicēts čeka numurs, kas laimējis galveno balvu – 10 tūkstošus eiro, kā arī pārējo laimējušo čeku numuri. Drīz vien saraksts izgaisa, taču žurnālisti paspēja uzņemt ekrānuzņēmumus un salīdzināja ar rezultātiem, kas tika publicēti divas dienas vēlāk.

Dati sakrita pilnībā, lai arī VID žurnālistiem pavēstīja, ka piektdien esot publicēti testa rezultāti, kuri vietnē parādījušies tehniskas kļūdas dēļ.

Jāpiebilst, ka televīzijas pārraidē Superbingo netika demonstrēts pats izlozes process, tikai uzvarētāju tālruņu numuru pēdējie cipari, čeku numuri un datumi. Tātad uzvarētāji bija zināmi jau pirms izlozes, vai arī izloze notikusi agrāk, secināja izdevums. Organizējot izlozi divas dienas iepriekš, likums nav pārkāpts, taču cilvēku uzticība, šķiet, ir nopietni mazinājusies.

Atgādināsim, ka no 1. jūlija līdz 11. augustam Latvijā norisinājās čeku loterija, kuras mērķis ir godīgas konkurences un nodokļu saistību izpildes veicināšana, mudinot pircējus pieprasīt čekus un kvītis par iegādātajām precēm un pakalpojumiem.

Lai piedalītos loterijā, jāpiereģistrē vietnē www.cekuloterija.lv čeks, kvīts vai biļete par kopsummu vismaz 5 eiro apmērā par preci vai pakalpojumu, kas saņemti no Latvijā reģistrēta nodokļu maksātāja.

Pēc reģistrācijas čeks, kvīts vai biļete noteikti jāsaglabā, jo laimesta gadījumā tas jāuzrāda VID personīgi vai jāiesniedz caur EDS.

289
Pēc temata
Čeku loterijas pirmā diena: katrs piektais čeks bijis ārpus kases
"Man nevajag papildus uzmanību": kādēļ Latvijas iedzīvotāji nepiedalās čeku loterijā
Iedzīvotāji ir sašutuši: čeku loterija sagrāvusi jebkādu uzticēšanos VID
Zīdainis. Foto no arhīva

Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā

11
(atjaunots 16:13 21.01.2021)
2020. gada beigās Latvija ir pārspējusi pati savu simts gadus veco antirekordu: decembrī valstī dzimuši tikai 1273 bērni. Gada laikā aizgājēju skaits apsteidzis jaundzimušo skaitu vairāk nekā par 11 tūkstošiem.

RĪGA, 21. janvāris — Sputnik. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstību pēdējo 100 gadu laikā, ziņots CSP vietnē.

Kopā aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).

​Pie tam, CSP atzīmēja, kopš 2020. gada jūlija jaundzimušo skaits ar katru mēnesi kritās. Pērnā gada otrajā pusē jaundzimušo skaits bija par 11,4% mazāks nekā 2019. gada jūlijā-decembrī. 2020. gada decembrī civilā stāvokļa reģistrācijas iestādes fiksēti 1273 jaundzimušie – par 17,2% mazāk nekā 2019. gada decembri. Tas ir mazākais jaundzimušo skaits decembrī pēdējā gadsimta laikā.

Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.

Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.

11
Tagi:
demogrāfija, mirstība, dzimstība
Pēc temata
Oto Ozols: drīz Latvijā nebūs jaunu cilvēku
Bezdarba statistika Latvijā: Covid-19 krīze ieskāvusi pilsētas un pasaudzējusi laukus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Decembrī mirstība Latvijā pieaugusi par ceturtdaļu
CSN

Sarežģīts krustojums, retākā mašīna un roku veiklība: krāpnieki Rīgas ielās

48
(atjaunots 17:07 20.01.2021)
Ik gadu Latvijas apdrošināšanas kompānijām Latvijā izkrāp desmitiem tūkstošu eiro par tīšām izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Rīgā ir daži krustojumi, ko krāpnieki izmanto, lai sarīkotu tīšu CSN un pēc tam piepelnītos, izkrāpjot naudu no apdrošināšanas kompānijām, informē Latvijas Televīzija.

Viena no tādām vietām atrodas Brīvības pieminekļa pakājē. Ik gadu, izskatot ceļu satiksmes negadījumus šajā krustojumā, ir pamatotas bažas par krāpniecības gadījumiem.

"Tie, kuri brauc no Brīvības ielas, var veikt šeit tikai pagriezienu pa kreisi: no kreisās malējās un vidējās joslas principā var tēmēt jebkurā no trim joslām, kas ir uz Raiņa bulvāra. Šī situācija parasti izraisa konfliktu par vidējās joslas ieņemšanu," satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis.

Autovadītāji, kas brauc pa Brīvības bulvāra vidējo joslu, veicot pagriezienu uz Raiņa bulvāri, bieži ieņem vidējo joslu, arī visi autovadītāji, kas brauc pa kreiso joslu un vēlas doties uz stacijas pusi, tāpat ieņem vidējo joslu, un sākas problēmas.

"Krustojuma vidū, kad sākas manevri, sāk strādāt labās rokas princips, un principā, tas, kurš nāk no vidējās joslas, tam ir priekšroka – viņš var ieņemt jebkuru joslu, it kā gar degunu nobraucot tam, kurš atrodas kreisajā malējā joslā uz Brīvības ielas. Tā ir viena no vietām, kas ir ļoti piemērota krāpšanas gadījumu īstenošanai," stāsta Irbītis.

Rīgā ir autovadītāji, kuri dodas ielās "kā uz darbu", lai izraisītu sadursmes un vēlāk piedzītu naudu no apdrošinātājiem. Uzņēmumi katru gadu saskaras ar desmitiem šādu gadījumu, tomēr pierādīt, ka tā bija krāpniecība ir sarežģīti. No likuma viedokļa pret krāpniekiem nav jābrauc.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāja Jāņa Abāšina vārdiem, līdzīgas vietas, ko izmanto krāpnieki, izmanto krāpnieki, ir Deglava un Stirnu ielas pagrieziens un Mūkusalas aplis.

"Parasti šīs krāpšanas notiek ar retākām mašīnām, sauksim tā – mašīnām, kādu uz mūsu ielām ir ļoti maz. Lai šādas mašīnas saremontētu, ir ļoti ilgi jāgaida rezerves daļas vai šo rezerves daļu nav, un tad apdrošinātājs ir sagatavojis tāmi – tāme ir gatava, un ir jāgaida mēnesis vai divi šīs rezerves daļas. Un klients saka – maksājiet man naudā! Tad apdrošinātājs izmaksā naudā, un tad šo automašīnu salabo nevis solīdi servisā, bet auto saremontē kaut kur garāžā pilnīgi pa lēto," paskaidroja Abāšins.

Pēc viņa vārdiem, izķert tādus krāpniekus var, kad tiek piefiksēts, ka tie ar apskaužamu regularitāti nonāk līdzīgā satiksmes negadījumā.

"Zinot to, ka tagad ļoti daudziem mašīnās ir kameras, zinot to, ka daudziem telefoni filmē mašīnās, un zinot to, ka šis cilvēks reizi trīs mēnešos parādās kā cietušais apdrošinātāju datu bāzēs, tad paiet laiciņš un šādus cilvēkus izķer," viņš teica.

Neskatoties uz to, ka Brīvības bulvāra un Raiņa bulvāra krustojums jau sen sevi ir pierādījis kā pateicīgu vietu krāpniecībai, nekādi satiksmes uzlabojumi joprojām nebija veikti.

48
Tagi:
CSN
Pēc temata
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem

Ko nu iesākt? Igauņu armiju pārvarējis ģenerālis Sals

0
(atjaunots 16:36 21.01.2021)
Igaunijā noticis tas, par ko visi tur nopietni bažījās. Republikas bruņotos spēkus neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks.

Šoziem igauņu karavīri beidzot visu ir sapratuši par valsts nacionālā karoga krāsām. Viņu karogs apzimē baltu sniegu apakšā, aukstas zilas debesis augšā un vienu treknu melnu joslu pa vidu. Pēc visiem tiem manevriem svaigā gaisā acīs tumst un zobi klab, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Tapas poligonā ar vareno igauņu armiju gadījusies varena nelaime. Noticis tas, no kā visi baidījās. Armiju neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks. Tātad tomēr iebrucis. Un ne jau kaut kur pamalē, - viņu pašu mācībās. Tur, kur igauņi paši, nu, vai pēc  vecāko brāļu scenārija lemj, ko un kā viņiem uzvarēt. Uzvar gan vienmēr vienus un tos pašus krievus.

Bet te... varbūt pandēmija iejaucās, varbūt puiši neiespringa pēc svētkiem, tomēr viņi pavisam piemirsuši, ka ģenerālis Sals dien Krievijas armijā. Jāpiebilst gan, ka pie viņiem bija -12. No krievu viedokļa tas drīzāk bija kapteinis Vēsums. Tik un tā igauņu karavīri dabūja cepures, bet izrādījās, ka tās nemaz nesilda pat tādā laikā. Bet citu viņiem nav. Tikai vieglas galvassegas ar sintētisko kažoku. Kepkas.

Tikai puteņos kļūst skaidrs, ka jēgas no tām pamaz. Ātri uzsūc valgmi, pārklājas ar ledu. Piedevām vēl tik tikko turas uz galvas – krīt nost ne tikai aktīvu kustību dēļ – to pat vējš nopūš. Nav jau gluži tā, ka igauņi būtu tādi siltumnīcas dīgsti, tomēr sals it nemaz nevairo cīņasspēju, ja ekipējums, tā sakot, neiet krastā. Varēja tak paši tos manevrus "nosačkot". Būtu vismaz pagaidījuši. Citādi tak skudriņas skrien. Nē, nekā nebija. Lūdzu, te jums būs apstākļi, tur – klajas debesis. Nē, sals veselībai par labu nenāk, tie ir tīrie meli. Krievu propaganda.

Igauņi teju vai nepameta kvazicīņas lauku. Jā, karsti gan ir igauņu puiši, bet ar nosalušām ausīm neko daudz nesakarosi. Labi, ka komandieri apžēlojās un atļāva puišiem uzvilkt kapuces, lai arī noteikumi to neparedz. Vismaz sasildījas, ja ne uzvarēja.

Pavisam cita lieta ir ausaines: siltas, uzticamas, ar dabisku kažokādu – tagad atceras tie, kam gadījies ostīt pulveri vēl padomju laikos. Paklusām gan, jo te par tādām atmiņām var pa taisno no Tapas uz etapu aiziet. It īpaši, ja ar tādām pašām skumjām atcerēsies kokardi, kas to ausaini rotāja.

Bet Igaunijā pat bez īsta sala pagadās īsti atsaldētie. Tie, kas ar Krieviju karo, paši savos kabinetos sēdēdami. Bet karavīri jau nav pie vainas. Viņiem dota pavēle. Protams, viņi gatavi pildīt jebkuru pavēli, pat nosaldēt ausis, lai vecmāmiņai iespītētu. Vecmāmiņai – ne jau ļaunākajam ienaidniekam. Ja nu kļūs kurli pašā nepiemērotākajā brīdī un nesadzirdēs ienaidnieka doto, iespējams, labāko padomu viņu dzīvītē – padodieties vai tiksiet iznīcināti.  

0
Tagi:
armija
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc pat NATO Baltija nevar iztikt bez Krievijas
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
NATO karavīri Baltijā sūdzas: viņus "izseko krievi"