Праздничный вечер

Patriotisma labad miljons eiro algām un korporatīviem: Latvija rūpējas par ierēdņiem

67
(atjaunots 13:32 21.10.2019)
Algu palielinājumam Saeimā 2020. gadā ieplānotais finansējums ir 524 740 eiro, prezidenta kancelejā – 474 040 eiro; turklāt ierēdņus iepriecinās ar bezmaksas korporatīviem komandas gara un patriotisma veicināšanai.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas Saeimas nākamā gada budžets ieplānots 26,07 miljonu eiro apmērā, kas ir gandrīz par trīs miljoniem vairāk, nekā šogad. Prezidenta kancelejas budžets sastādīs 5,67 miljonus eiro, kas ir par 800 tūkstošiem vairāk, nekā 2019. gadā. Turklāt valsts ierēdņiem plānots atļaut tērēt budžeta līdzekļu naudu korporatīvajiem pasākumiem, raksta avīze Latvijas Avīze.

Saeimas budžets

Latvijas parlamenta budžets 2020. gadam ieplānots 26,07 miljonu eiro apmērā. 2018. gadā Saeimas budžets sastādīja 20 miljonus eiro, šogad – 23,16 miljonus.

Papildu 524 740 eiro nākamgad būs nepieciešami deputātu algu palielinājumam sakarā ar pamatalgas apmēra celšanos valstī.

Vēl 570 429 eiro ir nepieciešami elektroniskās balsošanas sistēmas nomainīšanai sēžu zālē un pasākumiem par godu neatkarības atjaunošanas gadadienai.

Par 1 823 185 eiro paredzēts palielināt izdevumus drošības veicināšanas pasākumiem, Saeimas ēkas pielāgošanai noteiktiem darba apstākļiem, aparatūras nomainīšanai sēžu zālē un informācijas sistēmu atjauninājumiem.

Saeimas iemaksas starptautiskajās organizācijās 2020. gadā sastādīs 142 320 eiro. Kopumā iemaksas tiek plānotas desmit organizācijām, savukārt vislielāko summu sastādīs iemaksas Baltijas asamblejā – 91 380 eiro.

2020. gadā Saeimas darbu nodrošinās vidēji 645 cilvēki, tostarp 100 deputāti. Darbinieku skaits samazināsies par 17, jo tiek plānots darbavietu samazinājums Saeimas autobāzē.

Saeimas budžetu 2020. gadam valdība jau ir apstiprinājusi, taču galīgais lēmums par to būs jāpieņem pašam parlamentam.

Valsts kancelejas budžets

Prezidenta kancelejas budžets 2020. gadā ieplānots 5,67 miljonu eiro apmērā. 2018. gadā kancelejas budžets sastādīja 5,34 miljonus eiro, savukārt šogad tai piešķirti 4,86 miljoni eiro, attiecīgi 2020. gadā budžets palielināsies par 16,8%.

Kancelejas 2020. gada budžeta projektā norādīts, ka plānots izveidot trīs jaunas darbavietas, un to kopējais skaits sastādīs 61. Tāpat plānots paaugstināt kancelejas darbinieku atalgojumu par 14% - šiem mērķiem piešķirti papildu 474 040 eiro. Kopumā darbinieku algām 2020. gadā ir ieplānoti 2,38 miljoni eiro.

Papildu 70 tūkstošus eiro plānots piešķirt prezidenta ārvalstu vizītēm. Saskaņā ar kancelejas prognozēm, ārzemju komandējumu skaits nākamgad pieaugs par 29%.

Par 23 200 eiro plānots iegādāties šifrēšanas iekārtu SINA Box Nacionālās drošības padomes vajadzībām. Turklāt kancelejā plānots ieviest jaunas lietvedības un apžēlošanas sistēmas, kam būs nepieciešami 48 500 eiro.

Prezidenta kancelejas portāla uzlabošanai plānots iztērēt 36 tūkstošus eiro, jaunajam dekoratīvajam aprakstam uz Rīgas pils Svētku zāles griestiem – 60 500 eiro.

Bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa portreta izveidošanai piešķirs 12 000 eiro.

Valdība jau ir apstiprinājusi kancelejas budžetu, taču galīgais lēmums jāpieņem Saeimai.

Korporatīvi

Latvijas Valsts kanceleja izstrādājusi likumprojektu, kurš ļauj valsts un pašvaldības iestādēm rīkot kolektīvos pasākumus, daļēji apmaksājot to no budžeta.

Dokumentā tiek skaidrots, ka "kolektīvie pasākumi valsts pārvaldē ir viens no valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu motivēšanas instrumentiem", kā arī "palīdz saliedēt kolektīvu, veicina lojalitāti, patriotismu pret darbavietu un piederību tai". Tādējādi korporatīvi veicinās stabilu un efektīvu valsts pārvaldi, uzskata iestādē.

Likumprojektā ir iekļauts arī "kolektīvā pasākuma" definējums – tas ir "valsts un pašvaldību institūcijas rīkots pasākums ar mērķi motivēt un saliedēt valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbinātos, lai nodrošinātu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanu un stiprinātu organizācijas kultūru".

“Kolektīvais pasākums var būt svinīgs pasākums saistībā ar amatpersonām nozīmīgu institūcijas gadadienu, valsts svētku atzīmēšanu, sporta pasākumi, iekšēji komunikācijas pasākumi, amatpersonu mācības, kas saistītas ar komandas veidošanu un kolektīva saliedēšanu,” paskaidroja Valsts kancelejā.

Likumprojektā paredzēts, ka izdevumu apmērs šādiem mērķiem nedrīkst pārsniegt 0,5% no noteiktās pamatalgas vienam darbiniekam attiecīgajā gadā. Ņemot vērā, ka valsts amatpersonas pamatalga 2020. gadā noteikta 976,47 eiro apmērā, katra iestāde drīkstēs iztērēt no budžeta kolektīvajiem pasākumiem 4,88 eiro, rēķinot uz vienu cilvēku.

67
Pēc temata
Tiesībsargs: Latvijā invalīdiem nākas izvēlēties – mirt bada nāvē vai nosalt
Latvija iestigusi parādos: pienācis laiks nomaksāt gandrīz trīs miljardus eiro
Izģērbj pliku: pašvaldības gaida zemākie ienākumi kopš 2007. gada
Aprēķināti nodokļu reformas radītie zaudējumi: zaudējumi ir ik gadu, bet neko nevar darīt
Skola

Rīgas domes vēlēšanu iecirkņi atradīsies skolās

3
(atjaunots 16:47 11.07.2020)
Otrais koronavīrusa vilnis ir nekas salīdzinot ar Latvijas valdības koalīcijas cerībām, ka "Saskaņai" neizdosies iekļūt Rīgas domē. Tādēļ vēlēšanām augusta beigās būs, turklāt būt vēlēšanu iecirkņos skolās.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Neraugoties uz otrā koronavīrusa viļņa varbūtību Latvijā, valdība, izskatās, nolēmusi neatcelt pirmstermiņa Rīgas domes vēlēšanas. Turklāt vēlēšanu iecirkņi, līdzīgi pirms koronavīrusa laikmetam, atradīsies Rīgas mācību iestādēs.

Burtiski līdz pēdējam brīdim Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) un citās ar vēlēšanām saistītās instancēs nebija noteiktības – vai jāļauj vēlēšanu iecirkņiem strādāt Rīgas skolās un ģimnāzijās tieši pirms jaunā mācību gada sākuma.

Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro, foto no arhīva
Sputnik / Sergey Melkonov

Pozitīvu lēmumu šajā jautājumā acīmredzot ietekmējuši vairāki faktori. Pirmkārt, skolu tīkls ir visērtākais vēlēšanu rīkošanai. Otrkārt, jau ir skaidrs, ka vēlētāju aktivitāte vēlēšanās (ņemot vērā vasaras pēdējās brīvdienas, jauna mācību gada gaidas un politisko partiju zemo autoritāti) jau tā būs neliela. Un ja vēl arī vēlēšanu iecirkņi mainītu savu ierasto atrašanās vietu, situācija ar vēlētāju aktivitāti vispār varētu izrādīties kritiska.

Tādēļ, ar koalīcijas partiju "svētību", kuras tic vēlēšanu tradicionālā līdera – "Saskaņas" – zemajiem reitingiem, balsošanu nolēma vairs neatlikt.

Maskas izdalīs bez maksas

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas publicēto informāciju, lai mazinātu Covid-19 izplatības risku, vēlētājiem 29. augustā vēlēšanu iecirkņos nāksies vilkt sejas maskas, dezinficēt rokas, ievērot divu metru distanci. Tiem, kam nebūs sejas maskas, CVK sola bez maksas piešķirt vienreizlietojamo masku. Tāpat CVK darbinieki iesaka vēlētājiem paķert līdzi pildspalvu vēlēšanu lapas aizpildīšanai.

Kopumā Rīgā strādās 156 vēlēšanu iecirkņi, kuri vēlēšanu dienā būs atvērti no plkst. 7:00 līdz 22:00. Vēlētājiem būs iespēja nobalsot iecirkņos arī pirms vēlēšanu dienas: 26. augustā no plkst. 16:00 līdz 21:00, 27. augustā no plkst. 9:00 līdz 16:00 un 28. augustā no plkst. 12:00 līdz 20:00.

Vēlētāji drīkstēs balsot savā vai jebkurā citā vēlēšanu iecirknī Rīgā. Tāpat, ja veselības stāvoklis vai citi apstākļi (piemēram, drošības līdzeklis) neļauj ierasties vēlēšanu iecirknī, pastāv iespēja nobalsot dzīvesvietā, iepriekš iesniedzot pieteikumu CVK.

Vēlēšanās drīkstēs piedalīties vēlētāji, kuri deklarējuši Rīgā dzīvesvietu līdz 31. maijam. Rīgas domes deputātus drīkst vēlēt arī tie, kam Rīgā pieder nekustamais īpašums – taču dalībai vēlēšanās viņiem nāksies piereģistrēties laika posmā no 30. jūlija līdz 15. augustam.

Vai tiesības ir?

Divas lietas, kurām vērts pievērst uzmanību sakarā ar gaidāmajām vēlēšanām. Pirmkārt, situācija ar nepilsoņiem: saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, galvaspilsētas varasiestādes drīkst ievēlēt Latvijas pilsoņi un ES valstu pilsoņi, kuri ir deklarēti Rīgā vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki Rīgā. Taču šīs tiesības ir liegtas tūkstošiem rīdzinieku, kuri dzīvo (strādā, maksā nodokļus) Latvijas galvaspilsētā.

Otrkārt: ja nenotiks nekas ekstraordinārs, tad jau septembrī galvaspilsētā būs vērojama ārkārtīgi interesanta parādība. Rīgā ierastā režīmā notiks pašvaldības sēdes, kamēr Saeima turpinās strādāt "pusattālinātā" režīmā.

Vismaz pagaidām no Rīgas domes pagaidu administrācijas nav saņemta informācija, ka tiktu gatavota "attālinātās balsošanas" sistēma, līdzīgi parlamentā ieviestajai sistēmai.

3
Tagi:
vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru
Lojalitāte partijām krītas: kā iedzīvotāji izvēlas, par ko balsot
Latvijas iedzīvotāji ir noilgojušies pēc "stiprās rokas"
Kafejnīca

Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc

5
(atjaunots 15:27 11.07.2020)
Jaunu pasākumu ieviešanu, kuri ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbu Latvijā, tūrisma nozare uztvēra vairāk nekā nepriecīgi, gaidot jaunus triecienus.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Piektdien, 10. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laika saīsināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

Kultūras, sporta, izklaides iestāžu, tai skaitā diskotēku, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un baznīcu darba laiks nedrīkst sākties agrāk par plkst. 6:00 un beigties vēlāk par plkst. 0:00, kinoseansi ārpustelpās var turpināties līdz plkst. 2:00.

Turklāt, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kuri vienlaikus drīkst atrasties iestādē, apmeklētājiem redzamā vietā (pie ieejas un pie kases).

Tāpat līdz 1. septembrim plānots pagarināt ierobežojumus cilvēku skaitam, kuri drīkst vienlaikus atrasties sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Pie viena galdiņa iestādē varēs sēdēt ne vairāk par četriem cilvēkiem, ja viņi nav vienas mājsaimniecības locekļi, savukārt terasē – ne vairāk par 8 cilvēkiem.

Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele skaidroja šādus ierobežojumus ar to, ka, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) iegūto informāciju, viens no kontaktēšanas veidiem, kura rezultātā notiek inficēšanās, ir izklaides pasākumi, privāti pasākumi un sabiedriskās ēdināšanas vietas – bāri, kafejnīcas un klubi, vēsta Rus.lsm.lv.

Tūrisms šokā

Taču Rīgas Tūrisma attīstības biroju Viņķeles skaidrojumi nemierina.

Biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis uzsver, ka katram ierobežojumam būs ekonomiskas sekas. Šajā gadījumā – klientu skaita un apgrozījuma kritums.

Tikmēr Latvijā šobrīd tiek fiksēts augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā, atzīmē Jenzis.

Pašos restorānos pret ierobežojumiem attiecās mierīgāk. Restorāna "Buržujs" vadītājs Gaitis Burba pastāstīja, ka jaunajiem ierobežojumiem nebūtu īpaši jāietekmē bizness, jo normāla viesu komplektācija restorānā ir 2-4 cilvēki. Vai līdz 8 cilvēkiem, ja ņem vērā terasi.

5
Tagi:
tūrisms, bezdarbs
Pēc temata
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Cilvēki aizbrauc no Rīgas, lai dzīvotu un strādātu
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti