Pensionārs parkā, foto no arhīva

"Es jau četras dienas neesmu mazgājies!" Pensionāram no Rīgas atslēdza ūdeni

56
(atjaunots 15:01 19.10.2019)
21. gadsimtā Latvijā joprojām var palikt bez ērtībām: 89 gadus vecam Rīgas iedzīvotājam dzīvoklī atslēdza ūdeni, savukārt pieslēgt atpakaļ tikpat ātri nespēja.

RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Tā kā Rīgas pilsētas dienesti nespēja pienācīgi vienoties savā starpā, 89 gadus vecam rīdziniekam nācās vairākas dienas pavadīt bez ūdens. Avīzes "Segodņa" lasītājs uzrakstīja redakcijai par to, ko viņam nācies izciest, lai gūtu iespēju nomazgāties.

Rīdzinieks pastāstīja, ka nākamgad viņš svinēs 90 gadu jubileju. Viņš ir redzes invalīds – II invaliditātes grupa. Viņa problēma ir tajā, ka viņš nolēma nomainīt dzīvoklī vannu ar dušas kabīni. Pensionārs paskaidroja, ka pieņēma šādu lēmumu, jo ar laiku vannas virsma stipri nolietojās, kļūstot par slidenu un bīstamu.

No sākuma viss bija labi: meistari iznesa vannu un uzstādīja dušas kabīni. Tikai nespēja pieslēgt ūdeni – nestrādāja centrālais ūdens padeves ventilis.

Pensionārs devās pie namu pārvaldnieka risināt problēmu. Taču tur pateica, ka vairs ar šādiem jautājumiem nenodarbojas, jo viņu rīcībā nav santehniķu. Namu pārvaldē pastāstīja, ka visi santehniķi tagad ir uzņēmumam "Siltumserviss Rīga". Un ka tas tagad esot neatkarīgs dienests. Pie viņiem arī ieteica griezties, iedodot uzņēmuma telefonu.

Atgriežoties mājās, pensionārs mēģināja sazvanīt "Siltumserviss Rīga". Pēc vairākām stundām viņš saprata, ka sazvanīt uzņēmumu neizdosies. Tādēļ devās uz uzņēmumu pats. Taču arī te viņš nokavēja – pieņemšanas laiks beidzās.

Tas viss notika piektdien. Brīvdienas pensionārs pavadīja bez ūdens. Un pirmdien atkal aizbrauca uz "Siltumserviss Rīga". Tur viņam tika noformēts pasūtījums. Un apsolīja, ka izpildīs šo pasūtījumu pēc 3-4 dienām.

"Es saku: "Apžēlojieties, es jau četras dienas neesmu mazgājies! Vai nevar ātrāk?!" Izrādījās, ka nevar," raksta pensionārs.

No visa šī stāsta viņš ir izdarījis attiecīgus secinājumus un uzdod galveno jautājumu: "Par ko, tādā gadījumā, mēs veicam mājas apsaimniekošanas maksu?!"

Par ko maksājam?

Pensionārs norāda, ka pārvaldnieks – "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pats nesniedz šo pakalpojumu, nedz nodrošina, sūta uz citām organizācijām, sakari ar kuriem un kuru starpā nav sakārtoti, tādēļ operatīva klientu problēmu risināšana nav iespējama.

"Tā vietā pārvaldnieks to vien izdara, ka iedod klientam telefona numuru (pa kuru, jāatzīmē, nevar sazvanīt nevienu) – sakot, pats risini savas problēmas. Tad kāda jēga no šāda pārvaldnieka?!" raksta sašutušais pensionārs.

Tāpat viņš norāda, ka, cenšoties atrisināt savu problēmu, meklējis santehniķus arī citās vietās. Izrādās, ka viņus praktiski nav iespējams atrast – Rīgā principā pietrūkst santehniķu. Un šodien ar līdzīgu problēmu var saskarties ikviens no pusmiljona rīdzinieku, kuri izmanto kompānijas "Rīgas namu pārvaldnieks" pakalpojumus.

Vēl viena interesanta detaļa. Kopā ar "Siltumserviss Rīga" telefona numuru pensionāram iedeva e-pasta adresi. Lai viņš raksta tur, ja neizdodas sazvanīt viņus. Sirmgalvis brīnās, ko lai dara pensionāri, kuriem var nebūt dators un kuri veselības stāvokļa dēļ pat nevar to izmantot.

"Segodņa" palūdza komentēt situāciju RNP Komunikācijas daļas vadītāju Kristu Leiškalnu.

Paši vainīgi

Viņš paskaidroja, ka iemesls tam, ka pensionārs no Rīgas gandrīz nedēļu pavadīja bez ūdens, ir "karstākais periods uzņēmuma "Siltumserviss Rīga" darbā", kurš patlaban nodarbojas ar apkures pieslēgšanu daudzdzīvokļu namiem. Un visi spēki tiek novirzīti tieši tam, lai padotu rīdziniekiem apkuri, savukārt ūdens trūkums 90 gadus vecam pensionāram nav prioritātē.

Tāpat Leiškalns norādīja, ka, ja pensionārs būtu nodarbojies ar savas vannas istabas pārrīkošanu agrāk vai, tieši pretēji, būtu nedaudz pagaidījis, tad noteikti sazvanītu uzņēmumu un nesēdētu bez ūdens tik ilgu laiku.

Pēc RNP pārstāvja sacītā, lai izvairītos no situācijām, kas līdzinās tai, ko piedzīvoja Rīgas pensionārs, ir aktīvāk jāizmanto informācijas sniegšanas iespējas ar e-pasta palīdzību, ja tas ir iespējams. Turklāt, pastāvīgi zvanot dienestam, klienti pārslogo tīklu un padara iespēju sazvanīt dienestu vēl nereālāku. Un ja problēma rodas visai mājai, iedzīvotājiem nav jāzvana visiem kopā apkalpojošajam uzņēmumam, lai izvēlas kādu, kurš mēģinās sazvanīt.

Nobeigumā Leiškalns piebilda, ka, neraugoties uz visu, Rīgas pensionāra problēma beigās tika veiksmīgi atrisināta, proti viss esot labi.

Interesanti, ka iepriekš žurnālisti rakstīja par citas pensionāres stāstu. Dāvanas vietā savā 88. dzimšanas dienā viņa saņēma milzīgu rēķinu no namu pārvaldnieka 700 eiro apmērā, jo laikus nepamanīja brīdinājumu kvītī par to, ka ir jānomaina ūdens skaitītāji. Sieviete dzīvo vienistabas dzīvoklī 16 stāvu ēkā Zolitūdē.

Tā kā varbūt pensionāram, kurš nolēma nomainīt vannu ar dušu un palika bez ūdens, vēl ir palaimējies. Viņš vismaz ir ietaupījis.

56
Pēc temata
Vainīgi Rīgas iedzīvotāji un vecais piegādātājs: RNP par apkures problēmām galvaspilsētā
Rīgā uzsāks dzīvojamā fonda piespiedu renovāciju
Ekonomikas ministrija vēlas pārbaudīt lietuviešu projekta ēku stāvokli
Apkure ir apdraudēta: Rīgas siltums atlaiž no darba atslēdzniekus un santehniķus

Rīdzinieki plūst uz restorānu terasēm: aculiecinieki sašutuši un prasa paskaidrojumus

17
(atjaunots 17:28 10.05.2021)
Ne velti restoratori runāja par ažiotāžu, kāda vērojama galdiņu rezervēšanā: Twitter lietotājs publicēja fotogrāfiju, kurā iemūžināti masu prieki pie atklātās terases Vecrīgā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas valdības lēmuma atļaut apmeklēt restorānu un kafejnīcu terases, restoratori ziņoja, ka galdiņi tiek rezervēti ļoti lielā apjomā. Jau piektdien, 7. maijā laimīgie rīdzinieki organizēja improvizētus tautas svētkus galvaspilsētas centrā, vēsta Mixnews.lv.

Vienlaikus pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaitls, un nevar apgalvot, ka iedzīvotājus šī problēma neuztrauktu. Par to liecina lietotāja Naura sašutuma pilnais tvīts – viņš publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju no Vecrīgas, kur pie resotorāna terases sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēki.

Ilgi gaidītā iespēja apmeklēt restorānu spārnojusi, rīdzinieki pavisam piemirsuši sociālo distanci un citus ierobežojumus.

​"Vai pagātne atkārtosies?" viņš jautāja, atsaukdams atmiņā pērno koncertu Tērbatas ielā.

Naura jautājums piesaistīja uzmanību – uz to reaģēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis un Rīgas domes deputāte Linda Ozola. Politiķi lūdza policijas skaidrojumus.

Pie tam Feldmanis atgādināja, ka par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēti naudas sodi.

"Cik man zināms, sodus 2k€ FP un 5k€ JP neviens nav atcēlis. Beidzot ir jāsāk runāt par ierobežojumu kontroles trūkumu. Skaidrs, ka tikai apzinīgās sabiedrības daļas ierobežošana nedod nekādu efektu. To pierādīja infekcijas rādītāju stagnācija augstā līmenī pēdējās nedēļās," viņš rakstīja.

​Kafejnīcu un restorānu terases lemts atvērt no 7. maija, taču pie tam saglabājas virkne epidemioloģisko ierobežojumu, kas jāievēro, apmeklējot tās.

​Pirmkārt, ierobežots terašu darba laiks – no 6.00 līdz 21.00. Otrkārt, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā desmit cilvēki no divām mājsaimniecībām, tostarp – ne vairāk kā četri pieaugušie. Treškārt, stakrp galdiņiem jābūt starpsienai vai vismaz 2 metru attālumam. Personālam un apmeklētājiem jāvalkā maskas.

Tomēr, spriežot pēc pūļa pie Pulvertorņa un Jēkaba kazarmām Vecrīgā, rīdzinieki visus noteikumus ir aizmirsuši.

17
Tagi:
sociālie tīkli, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Cilvēki sāk pirkt traktorus: piegādes dienesti strādā dienām un naktīm
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām
Kā strādās restorānu terases Latvijā un kā būs ar alkohola tirdzniecību
Eksperts: cilvēki pandēmijas laikā sakrājuši daudz naudas un būs gatavi to tērēt
Jānis Lemežis

Pie latviešu dziedātāja pēc uzstāšanās Krimā ķersies Latvijas VDD

16
(atjaunots 17:20 10.05.2021)
Latvijas Valsts drošības dienests izmantos dziedātāju Jāni Lemežu, kurš uzstājās Krimā ar dziesmu latviešu valodā, lai parādītu, ka nevajag braukāt uz Krievijas pussalu.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latviešu dziedātāja Jāņa Lemeža uzstāšanos starptautiskajā mūzikas festivālā "Ceļš uz Jaltu" Krimā pamanīja arī Latvijas Valsts drošības dienests (VDD), vēsta Mixnews.lv.

Atgādināsim, ka Lemežis nodziedāja "Balādi par karavīru", ko pats pārtulkojis latviski, un pat iekaroja festivāla sudraba balvu – ar savu priekšnesumu viņš ierindojās otrajā vietā.

Дорога на Ялту: музыканты из 15 стран исполнят военные песни на родных языках
Пресс-служба музыкального фестиваля "Дорога на Ялту"

Tagad VDD vērtēs "incidentu" savas kompetences ietvaros. Latviešu valodas popularizācija pasaulē, acīmredzot, netiks ņemta vērā.

Vēl vairāk, izmantojot Lemeža piemēru, VDD, spriežot pēc visa, gatavojas parādīt, ka uz Krievijas Krimu braukāt nevajag, jo Latvija neuzskata to par Krievijas teritoriju.

Specdienests aicināja Latvijas iedzīvotājus neapmeklēt Krimu un aptvert, ka par ES sankciju pārkāpumu paredzēta kriminālatbildība.

Jāpiebilst, ka kara dziesmas festivālu Jaltā, kas aizritēja no 29. aprīļa līdz 1. maijam, apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules. Konkurss saņēma vairāk nekā 300 pieteikumus no 51 valsts. Pusfinālā izgāja izpildītāji no 15 valstīm.

Krima un Krievija

Atgādināsim, ka Krima atgriezās Krievijas teritorijā pēc referenduma 2014. gadā. Tautas balsojumā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iestāsanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Saskaņā ar ES direktīvu, no 2014. gada ES juridiskajām personām aizliegts pārdot ES rezidentiem ceļojumus uz Krimu. Par tādiem pārkāpumiem seko brīdinājums vai pat naudas sods – tas atkarīgs no vietējo likumu stingrības.

Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no braucieniem uz Krimu, norādot uz saspringro situāciju drošības jomā Krimas pussalā, ko uzskata par nelikumīgi anektētu Ukrainas teritoriju, kā arī uz to, ka šajos apstākļos ceļotāji var nesaņemt konsulāro palīdzību.

Tomēr ārvalstu delegāti daudzkārt apciemojuši Krimu. Viņi nonākuši pie viena secinājuma – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz tautas likumīgas gribas izpausmes pamata. Krimiešu izvēle referendumā – pievienoties Krievijai – saistīta ar reģiona iedzīvotāju interesēm.

16
Tagi:
Drošības dienests, latvieši, Krima, Krievija
Pēc temata
Igaunijas Puškina biedrības locekļi devušies braucienā pa Krimu
Krimā ieradusies delegācija no ASV
Latvija ieradusies Krimā: Sevastopolē atklāts pirmais latviešu restorāns