Daudzfunkcionālā halle Arēna Rīga, foto no arhīva

Latvija plāno saņemt no hokejā 2021 ne mazāk par sešiem miljoniem eiro

26
(atjaunots 11:41 19.10.2019)
Pasaules čempionāts hokejā 2021. gadā notiks divās valstīs – Latvijā un Baltkrievijā, Rīgā notiks visas vienas grupas spēles, kā arī divi ceturtdaļfināli.

RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Latvijas Hokeja federācija (LHF) oficiāli nodevusi pasaules čempionāta hokejā 2021 organizēšanas tiesības jaunajai kompānijai SIA "Hokeja akadēmija", tiek ziņots federācijas mājaslapā.

Vienīgais "Hokeja akadēmija" valdes loceklis ir Edgars Buncis, savukārt tās padomē iekļuvuši Juris Savickis ("Itera Latvija" un hokeja kluba "Dinamo Rīga" vadītājs), Aigars Kalvītis (LHF prezidents), Viesturs Koziols (LHF ģenerālsekretārs) un Jānis Dzanuškāns.

Pēc Kalvīša sacītā, "Hokeja akadēmija" ir federācijas meitasuzņēmums, kuram nodotas visas saimnieciskās funkcijas veiksmīgai PČ-2021 sarīkošanai. Buncis izteica cerību, ka grandiozais hokeja turnīrs saņems valsts valdības un galvaspilsētas pašvaldības atbalstu, kā arī pauda pārliecību, ka šis čempionāts atnesīs lielu peļņu, tostarp arī valstij. Pēc Bunča aprēķiniem, Latvijai vien PČ-2021 var atnest vismaz 6 miljonus eiro peļņā.

Rīgā par galveno PČ-2021 platformu kļūs "Arēna Rīga", kur vēl ir paredzēts veikt dažus papilddarbus, kurus apmaksās no LHF budžeta. Turklāt 2021. gada martā ir gaidāma ledus arēnas nodošana ekspluatācijā blakus pērn renovētajam galvaspilsētas stadionam "Daugava". Šī arēna kļūs par treniņu laukumu nākotnes turnīra komandām-dalībniecēm Rīgā.

Atgādināsim, ka pasaules čempionāts hokejā 2021 notiks divās valstīs – Latvijā un Baltkrievijā. Tiesa, galvenie turnīra mači (pusfināli un fināls) notiks Minskā, kamēr Rīgā notiks visi vienas grupas mači, kā arī divi ceturtdaļfināli.

26
Tallink

Septembrī Tallink organizē reisu maršrutā Tallina Rīga Tallina

1
(atjaunots 18:30 12.08.2020)
Septembra sākumā no Latvijas galvaspilsēta uz Igaunijas galvaspilsētu varēs nokļūt ar prāmi, taču ir gaidāms tikai viens reiss.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Kuģniecības kompānija Tallink Grupp uzsāk biļešu tirdzniecību speciālajam kravu un pasažieru prāmja reisam maršrutā Tallina – Rīga – Tallina, tiek ziņots kompānijas mājaslapā.

Speciālo reisu izpildīs kuģis "Victoria I", kurš parasti apkalpo maršrutu Tallina – Stokholma.

Prāmis izies no Tallinas 4. septembrī, plkst. 18:00, ieradīsies Rīgā 5. septembrī, plkst. 10:30 un tajā pašā dienā, plkst. 18:00, dosies atpakaļceļā. Tallinā kuģis atgriezīsies svētdien, 6. septembrī, plkst. 10:30.

Pārdošanā ir biļetes gan vienā virzienā, gan turp un atpakaļ.

Tallink atgādina, ka uz kuģiem sakarā ar vīrusa izplatību joprojām ir spēkā stingri higiēnas noteikumi un dezinfekcijas prasības, ierobežots arī pasažieru skaits. Visiem pasažieriem biļešu reģistrācijas laikā ir jāapstiprina, ka viņi ir veseli un viņiem nav saslimšanas simptomu. Saslimušos pasažierus un personas ar slimības pazīmēs uz kuģa klāja nelaiž.

Šis nav pirmais jaunais Tallink reiss no Latvijas. Jūnijā prāmju operators atklāja maršrutu Rīga – Helsinki, kurš izrādījās ārkārtīgi populārs, savukārt jūlijā – maršrutu Rīga – Ālandu salas.

1
Tagi:
Tallink
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Reklāma krievu valodā, apkalpošana latviski: vīrietis neapmierināts ar Tallink
Ārsts. Foto no arhīva

Ministra Linkaita sūdzības apstiprinājās: traumatoloģijā cilvēki gaida pa sešām stundām

4
(atjaunots 13:55 12.08.2020)
Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš apstiprināja, ka cilvēkiem, kas vēršas slimnīcā, nākas sēdēt garā rindā, jo ārstniecības iestāde, kā jau visas valsts lielākās slimnīcas, strādā uz iespēju robežas mediķu trūkuma dēļ.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Reaģējot uz satiksmes ministrs Tāļa Linkaita tvītu par ilgu uzņemšanas gaidīšanu Traumatoloģijas slimnīcā, šo jautājumu apsprieda Saeimas Sabiedriskās veselības apakškomisija, un slimnīcas vadība tās sēdē atzina, ka patiešām rindā var nogaidīt līdz pat 6 stundām personāla trūkuma dēļ, vēsta LSM.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā traumatoloģijā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos. Pēc viņa sacīta, rindā nācās gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ir jāstāv kājās. Tomēr medicīnas personāls, pēc viņa teiktā, strādā ātri, pieklājīgi un profesionāli.

Apakškomisijas sēdē paša Linkaita nebija – viņš atradās valdības sēdē. Apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs ("Saskaņa") paskaidroja, ka sasauca sēdi, jo vēlējās dzirdēt ministra komentārus un novērojumus, kādās konkrētās lietās "pieklibo" darba organizācija.

"Viņš ir cilvēks, kas vada ministriju, es gribēju no viņa dzirdēt, kas tur klibo, kas tur notika," pastāstīja Orlovs. Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš atzina, ka rindas patiešām ir garas. Kā jau daudzas citas slimnīcas, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca strādā personāla trūkuma apstākļos.

"Gaidīšanas laiks var būt līdz 6 stundām, ja tas ir brīvdienu vakaros, es to varu apstiprināt," sacīja Zariņš. Telpas ir šauras, aprēķinātas uz 50-70 pacientiem, taču, piemēram, 10. augustā, pēc palīdzības vērsās 125 cilvēki.

Saeimas deputāte Inese Ikstena ("Attīstībai/Par!") pastāstīja arī par savu uzņemšanas gaidīšanas pieredzi – tiesa, Stradiņa slimnīcā. "Es sēdēju rindā uz plastmasas krēsliņa 12 stundas, Es aicinu Stradiņu valdi pašus nosēdēt uz krēsliņa 12 stundas," pateica Ikstena.

Pašlaik Veselības ministrija strādā pie slimnīcu līmeņa pārskatīšanas, kas nākotnē mazinās Rīgas Traumatoloģija un ortopēdijas slimnīcas noslogojumu, nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus reģionos. Turklāt plānots palielināt uzņemšanas nodaļu darbaspēku.

4
Tagi:
medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Kāpēc Latvijā ir tik garas rindas pie ārsta
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
F-15 Eagle

NATO rīkojas provokatīvi: KF ĀM redz konflikta potenciāla izaugsmi Baltijas jūras reģionā

0
(atjaunots 18:38 12.08.2020)
NATO darbības rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla izaugsmei Baltijas jūras reģionā, KF deeskalācijas piedāvājumi tika ignorēti, paziņoja KF ĀM.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. NATO darbības bieži vien robežojas ar provokāciju un agresiju, pilnvērtīga militārpersonu dialoga trūkuma apstākļos tas rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla kāpumam tostarp Baltijas jūras reģionā, paziņoja intervijā RIA Novosti KF ĀM Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs.

Diplomāts atzīmēja, ka Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte Baltijas jūrā, kā arī Arktikā ir krietni zemāka, nekā Ziemeļatlantijas aliansei. Krievija vairākkārt piedāvājusi partneriem militārās spriedzes deeskalācijas pasākumus, kuru vidū bija dialoga atjaunošana starp militārpersonām, mācību rajonu novirzīšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas. Tāpat Krievijas militārpersonas un diplomāti rosina jautājumu par bīstamās militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos, piedāvājot noteikt minimālo pietuvošanās distanci lidmašīnām un kuģiem, izmantot transponderus, informēt vienam otru par gaidāmajām mācībām, aicināt novērotājus uz manevriem.

Viņš atzīmēja, ka NATO Krievijas iniciatīvas būtībā ignorēja.

Iepriekš KF Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada vislielākos draudus Krievijas militārajai drošībai. Aizsardzības ministrijas vadītājs paziņoja, ka draudu neitralizācijas nolūkos Rietumu militārajā apgabalā šogad ieplānoti 28 organizācijas pasākumi karaspēku kaujas sastāva pilnveidošanai, kuri tiek sinhronizēti ar mūsdienu ieroču piegādi.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju" NATO Varšavas samitā pieņēma lēmumu palielināt savu klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies KF robežu tuvumā sabiedroto veikto militāro mācību skaits.

Maskavā ne vienu reizi vien ir paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, NATO darbības Krievija ņem vērā savā militārajā plānošanā.

0
Tagi:
Baltija, NATO
Pēc temata
Atklāta Baltijas vājā vieta situācijā, ja sāksies karš ar Krieviju
Pentagons paskaidroja, kāpēc bruņotie spēki tiek pārvietoti tuvāk Krievijas robežām
Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei