Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

Latvija nespēs jūs aizstāvēt: Rinkēvičs atgādināja latviešiem par Brexit sekām

93
Uz Brexit sliekšņa Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs atgādina Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo Lielbritānijā, par nepieciešamību reģistrēties, citādi Latvijai var nepietikt instrumentu, lai viņiem palīdzētu.

RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kārtējo reizi lūdz Latvijas pilsoņus, kuri dzīvo Lielbritānijā, veikt nesarežģītu savas pastāvīgās dzīvesvietas reģistrācijas procedūru, vēsta Bb.lv.

Taču šoreiz ĀM vadītāja vārdi skan daudz nopietnāk, jo Brexit vienošanos britu parlaments skatīs jau šodien, 19. oktobrī. Savukārt Eiropas Savienības valstis to jau ir atbalstījušas. Tātad Apvienotās Karalistes izstāšanās no draudzīgās ES ģimenes, iespējams, praktiski jau ir notikusi.

Šajā sakarā Rinkēvičs paziņoja, ka uz Brexit sliekšņa savu dzīvesvietu piereģistrējuši vien 16 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, kuri dzīvo Lielbritānijā. Taču tas ir mazāk, nekā puse no tiem Latvijas pilsoņiem, kuri tur šobrīd atrodas.

Rinkēvičs aicina veltīt reģistrācijai īpašu uzmanību. Viņš norādīja, ka tas ir vienkāršs process, taču tas ir nepieciešams, jo tikai šāds statuss juridiski pierādīs Latvijas valstspiederīgo tiesības dzīvot un strādāt Lielbritānijā un turpināt izmantot tur visas tiesības un garantijas.

"Pretējā gadījumā, ja Lielbritānija izstājas bez vienošanās, Latvijai varētu arī nebūt instrumenti savu tautiešu aizstāvībai," brīdina ministrs.

Latviju deportē no Lielbritānijas?

Jāatzīmē, ka Lielbritānijas ministrs drošības jautājumos Brendons Luiss paziņoja, ka, ja Lielbritānijā dzīvojošie Eiropas Savienības, tostarp arī Latvijas pilsoņi līdz 2021. gadam neiesniegs pieteikumu pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai, viņi var tikt deportēti.

Turklāt tika atzīmēts, ka saskaņā ar Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas rīcībā esošo informāciju, no trīs miljoniem valstī dzīvojošo ES pilsoņu aptuveni miljons vēl nav iesnieguši pieteikumus pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Luiss paskaidroja, ka nepiereģistrēti cilvēki pakļauj sevi deportācijas riskam atbilstoši migrācijas noteikumiem.

London Eye, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Филиппов

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs intervijā pastāstīja, ka trīs miljonu ES pilsoņu deportācija no Lielbritānijas teritorijas pilnībā var notikt kā Ministru kabineta vadītāja Borisa Džonsona rosināta šantāža, tādā gadījumā miljoniem poļu, simtiem tūkstošu latviešu, lietuviešu un igauņu piespiedu kārtā atgriezīsies mājās.

Starp 2008. un 2017. gadu no Latvijas aizbrauca 260 tūkstoši cilvēku. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) vērtējumu, aptuveni 119 tūkstoši latviešu, jeb gandrīz puse no kopējā aizbraukušo skaita, dzīvo tieši Lielbritānijā.

Ja šodien britu parlaments atbalstīs Brexit vienošanos, Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības 31. oktobrī, atstājot aiz borta 27 ES dalībvalstis.

93
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
Lielbritānija pamet ES? Brisele atbalsta vienošanos par Brexit
The Guardian: latvieša nogalinātās meitenes māsa baidās no Brexit
Kas notiks ar Baltijas valstu valstspiederīgajiem pēc Brexit – eksperta viedoklis
Esam uzsēdināti uz adatas": Rimšēvičs prognozē graujošas Brexit sekas
Bankomāts

Bankomāti "mūk" prom no ielām, skaidrā nauda pieejama mazāk

1
(atjaunots 09:05 22.01.2021)
Kāpēc Latvijas pilsētu ielās pazūd bankomāti? Vai tad tos lieto retāk? Izrādās, cilvēki tomēr skaidro naudu noņem, un bankomāti vēl aizvien ir populāri.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Iespējams, esat pamanījuši, ka daudzi bankomāti vairs neatrodas ierastajās vietās. Tos aizvien biežāk pārvieto iekštelpās. Šādu tendenci apstiprina Latvijas lielāko banku pārstāvji. Daudzi bankomāti, kas bija pieejami visu diennakti, tiek pārvietoti uz lielveikalu vai citu plaši apmeklētu būvju iekštelpām un turpmāk pieejami tikai konkrētās iestādes darba laikā, stāsta Skaties.lv, atsaucoties uz "900 sekundes".

Centrtieces spēks

Viens piemērs: Sarkandaugavā, Rīgā, Tilta ielā agrāk bija Swedbank filiāle, un bankomāts pieejams no ielas, tagad šādas iespējas vairs nav

"Bankomāti maina atrašanās vietu," apstiprināja Swedbank pārstāvis Jānis Krops, norādot, ka bankomātu izzušana ir tikai šķietama. Swedbank ir gandrīz 370 bankomāti Latvijā, un aizvadītajā gadā to skaits pat par diviem bankomātiem esot pieaudzis. Tomēr ielās tie redzami arvien retāk.

"Te ir taisnība, ka bankomāti mēdz "migrēt" uz tirdzniecību centriem, vienkārši tāpēc, ka mēs tur biežāk uzturamies," atzina Swedbank pārstāvis.

Ne tikai Swedbank bankomāti ir biežāk pieejami lielveikalos, tāpat notiek arī ar citām Latvijas populārākajām bankām.

"Mēs skatāmies, lai tos bankomātus tiešām izmanto," norādīja bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs. Viņš atgādināja, ka lielveikalos bankomātus lieto vairāk cilvēku. Taču tas ir tikai viens no pārmaiņu iemesliem.

"Jā, vairāk tie bankomāti pārceļo uz iekštelpām, tas saistīts arī ar drošības apsvērumiem, jo iekštelpās cilvēki jūtas drošāk un pieprasījums lielāks," piebilda bankas valdes loceklis.

Banku pārstāvji spiesti atzīt, ka bankomāti, kas izvietoti ielās, cieš no vandālisma. "Cilvēki mēģina salauzt kaut ko," konstatēja SEB Bankas pārstāve Jeļena Novaka. Viņa  atzina, ka bankomātu pārcelšana uz iekštelpām diemžēl nozīmē ierobežotu pieejamību: "Jāsaprot, ka bankomāts ir iekšā, tad pieejamība ir saistīta ar veikala darba laiku, ja bankomāts ārā, tad tas pieejams diennakti."

Negribam maksāt "svešiem"

Taču ir arī labās ziņas. Piemēram, SEB banka ir atjaunojusi iespēju lauku novados izņemt naudu mazumtirdzniecības veikalos, kuru sarakstu var atrast bankas mājaslapā. Tāpat arī citu banku mājaslapās ir sadarbības veikalu saraksti.

Tomēr aizvien biežāk seniori žēlojas, ka sarūk bankomātu un banku filiāļu skaits – kad vajadzīga skaidrā nauda, sirmgalvji spiesti izmantot "svešas" bankas bankomātu.

"Es ar savu Swedbank kartiņu noņēmu nelielu summu Luminor bankomātā. Komisija bija 2,15 eiro! Patvaļa! Man taču ir grūti aiziet līdz citam bankomātam!" bija sašutis pensionārs.

Patiešām, tagad senioriem ir daudz vairāk grūtību, ņemot vērā izmaiņas ierastajā dzībē. Bankas organizē optimizāciju, filiāļu un bankomātu skaits sarūk, tomēr skaidrā nauda vēl aizvien ir vajadzīga. Īpaši neērti ir pensionāriem – ne visiem ir dators, ne visi saprot, kā un kas darbojas.

Piedevām lielas raizas sagādā komisijas nauda, ko banka iekasē par naudas saņemšanu no "sveša" bankomāta. Tātad tās summa ir jānoskaidro iepriekš.

Noņem retāk, toties biežāk

Bankas Luminor sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Kronberga pastāstīja, ka pērn vidējā no bankomātiem izņemtās naudas summa nav mainījusies, tomēr pandēmijas ietekmē krities bankomātu lietošanas biežums, tātad cilvēki izņem naudu retāk, toties lielākas summas.

Tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm no bankomātiem izņemtās summas ir vismazākās. Lietuvā tās ir par 32% lielākas, Igaunijā – par 18%. Pirmajos pandēmijas mēnešos bija vērojama liela bankomātu izmantošanas un izņemto summu lejupslīde.

Iedzīvotāji aizvien aktīvāk izmanto dažādus bezskaidras naudas norēķinus, tomēr skaidrās naudas nozīme nebūt nekrītas. Pērn augustā līdz 32% kritās skaidrās naudas īpatsvars norēķinos – tas ir zemākais rādītājs pēdējos gados. Tomēr no bankomātiem izņemtās skaidrās naudas apjoms ir aptuveni saglabājies.

1
Tagi:
nauda, bankas
Pēc temata
Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī
Simt tūkstoši nav domāti visiem: ieguldītājiem jābūt gataviem likumīgi nesaņemt neko
Krievija vēlas pastiprināt Latvijas maksājumu sistēmas kontroli
Jurijs Perevoščikovs

Perevoščikovs: slimnīcas ir pārpildītas, ierobežojumus neatcels

5
(atjaunots 08:35 22.01.2021)
Ierobežojošo pasākumu ievērošana varētu palīdzēt novērst jaunu vīrusa štammu izplatīšanos, un būtu pāragri tos atcelt.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Latvijā septiņu dienu periodā samazinājies slimnīcās stacionēto Covid-19 pacientu skaits, taču ierobežojumu atcelšanai nav pamata, pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, vēsta Tvnet.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē epidemiologs informēja: septiņu dienu laikā stacionēti 759 cilvēki, par 18% mazāk nekā iepriekšējā periodā. Neskatoties uz to, joprojām daudziem pacientiem nepieciešama stacionēšana, tāpat nepieņemami liels ir aizpildīto gultasvietu rādītājs.

"Vēl sliktāk ir tas, ka starp šiem stacionāros ievietotajiem pieaug to pacientu skaits, kuriem ir īpaši smags veselības stāvoklis. Pēdējie dati liecina, ka ir virs 90 cilvēkiem, turklāt šiem īpašiem smagā stāvoklī esošiem pacientiem ir nepieciešams ilgāk pavadīt laiku stacionārā," paskaidroja Perevoščikovs.

Epidemiologs atzīmēja, ka citās ES valstīs stingrie pasākumi palīdzējuši mazināt inficēšanās gadījumus, taču, tiklīdz pasākumi tika mīkstināti, tas noveda pie jauna Covid-19 skaita pieauguma.

"Pat Francija ar saviem stingrajiem ierobežojošajiem pasākumiem turpina tos ieviest pie tāda saslimstības līmeņa, kas ir divas reizes zemāks nekā patlaban Latvijā. Līdzīgi ir arī Vācijā, kur saslimstība ir divas reizes zemāka nekā patlaban Latvijā," viņš uzsvēra.

Epidemiologi ir noraizējušies arī par jaunu, "lipīgāku" vīrusa štammu parādīšanos Eiropā.

"Tie dramatiskie scenāriji saistībā ar jauno koronavīrusa paveidu ir redzami Īrijā, kur vērojams trešais pacēlums, kas vairākas reizes pārsniedz gan pirmo, gan otro vīrusa pacēlumu. Līdzīgas tendences vērojamas Portugālē, kur, visticamāk, ievests Brazīlijas celms," piebilda Perevoščikovs.

Latvijā jau reģistrēti pieci "britu" vīrusa štamma gadījumi.

Perevoščikovs paskaidroja, ka speciālisti turpina strādāt ar konkrēiem gadījumiem, un piebilda: ļoti iespējams, ka ir vēl nereģistrēti gadījumi.

Speciālists uzskata, ka ierobežojošo pasākumu ievērošana var palīdzēt novērst jauno koronavīrusa štammu izplatību, taču daļa iedzīvotāju vēl joprojām tos neievēro.

Tāpat Perevoščikovs atgādināja veselības ministra Daniela Pavļuta teikto par to, ka ierobežojumu pakāpenisku mīkstināšanu valstī varēšot apspriest, ka divu nedēļu kopējā saslimstība saruks no 689 gadījumiem līdz apmēram 200 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

5
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Perevoščikovs: ierobežojumi ir nepieciešami, ja nav sabiedrības atbildības
Koronavīruss meklē jaunu saimnieku: eksperts paskaidroja, kas būs pēc pandēmijas
Covid-19 dēļ Latvijā sākas problēmas ar morgiem
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas