Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

Latvija nespēs jūs aizstāvēt: Rinkēvičs atgādināja latviešiem par Brexit sekām

93
(atjaunots 21:09 13.03.2021)
Uz Brexit sliekšņa Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs atgādina Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo Lielbritānijā, par nepieciešamību reģistrēties, citādi Latvijai var nepietikt instrumentu, lai viņiem palīdzētu.

RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kārtējo reizi lūdz Latvijas pilsoņus, kuri dzīvo Lielbritānijā, veikt nesarežģītu savas pastāvīgās dzīvesvietas reģistrācijas procedūru, vēsta Bb.lv.

Taču šoreiz ĀM vadītāja vārdi skan daudz nopietnāk, jo Brexit vienošanos britu parlaments skatīs jau šodien, 19. oktobrī. Savukārt Eiropas Savienības valstis to jau ir atbalstījušas. Tātad Apvienotās Karalistes izstāšanās no draudzīgās ES ģimenes, iespējams, praktiski jau ir notikusi.

Šajā sakarā Rinkēvičs paziņoja, ka uz Brexit sliekšņa savu dzīvesvietu piereģistrējuši vien 16 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, kuri dzīvo Lielbritānijā. Taču tas ir mazāk, nekā puse no tiem Latvijas pilsoņiem, kuri tur šobrīd atrodas.

Rinkēvičs aicina veltīt reģistrācijai īpašu uzmanību. Viņš norādīja, ka tas ir vienkāršs process, taču tas ir nepieciešams, jo tikai šāds statuss juridiski pierādīs Latvijas valstspiederīgo tiesības dzīvot un strādāt Lielbritānijā un turpināt izmantot tur visas tiesības un garantijas.

"Pretējā gadījumā, ja Lielbritānija izstājas bez vienošanās, Latvijai varētu arī nebūt instrumenti savu tautiešu aizstāvībai," brīdina ministrs.

Latviju deportē no Lielbritānijas?

Jāatzīmē, ka Lielbritānijas ministrs drošības jautājumos Brendons Luiss paziņoja, ka, ja Lielbritānijā dzīvojošie Eiropas Savienības, tostarp arī Latvijas pilsoņi līdz 2021. gadam neiesniegs pieteikumu pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai, viņi var tikt deportēti.

Turklāt tika atzīmēts, ka saskaņā ar Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas rīcībā esošo informāciju, no trīs miljoniem valstī dzīvojošo ES pilsoņu aptuveni miljons vēl nav iesnieguši pieteikumus pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Luiss paskaidroja, ka nepiereģistrēti cilvēki pakļauj sevi deportācijas riskam atbilstoši migrācijas noteikumiem.

London Eye, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Филиппов

Ekonomists un politikas analītiķis Aleksandrs Nosovičs intervijā pastāstīja, ka trīs miljonu ES pilsoņu deportācija no Lielbritānijas teritorijas pilnībā var notikt kā Ministru kabineta vadītāja Borisa Džonsona rosināta šantāža, tādā gadījumā miljoniem poļu, simtiem tūkstošu latviešu, lietuviešu un igauņu piespiedu kārtā atgriezīsies mājās.

Starp 2008. un 2017. gadu no Latvijas aizbrauca 260 tūkstoši cilvēku. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) vērtējumu, aptuveni 119 tūkstoši latviešu, jeb gandrīz puse no kopējā aizbraukušo skaita, dzīvo tieši Lielbritānijā.

Ja šodien britu parlaments atbalstīs Brexit vienošanos, Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības 31. oktobrī, atstājot aiz borta 27 ES dalībvalstis.

93
Temats:
Atvadas angļu stilā (143)
Pēc temata
Lielbritānija pamet ES? Brisele atbalsta vienošanos par Brexit
The Guardian: latvieša nogalinātās meitenes māsa baidās no Brexit
Kas notiks ar Baltijas valstu valstspiederīgajiem pēc Brexit – eksperta viedoklis
Esam uzsēdināti uz adatas": Rimšēvičs prognozē graujošas Brexit sekas
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

9
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

9
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu

Minimālās sociālās iemaksas neatcels: kādas izmaiņas gaidāmas no 1. jūlija

14
(atjaunots 18:04 14.05.2021)
Darba ņēmējiem, kas strādā mazāk nekā pilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu, sociālās iemaksas būs jāveic no pilnas minimālās algas, kas sastāda 500 eiro.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Neskatoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, no šī gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, apstiprināja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, raksta laikraksts Diena.

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu, sākot ar 1. jūliju, minimālais obligātais sociālais nodoklis būs 170 eiro mēnesī no minimālās algas 500 eiro apmērā. Ja darba ņēmēja reālie ienākumi būs zemāki par minimālo algu, starpību starp faktiski samaksāto sociālo nodokli un summu 170 euro nāksies piemaksāt darba devējam (vai pašnodarbinātajam – par sevi). Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu, viņam jāsamaksā sociālais nodoklis 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.

No minimālās sociālās iemaksas samaksas ir atbrīvotas dažas darbinieku kategorijas, tostarp tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, kuriem ir bērni vecumā līdz 3 gadiem, 1. un 2. kategorijas invalīdi, kā arī tie, kuri strādā pie ārvalstu darba devēja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī 6% no visiem darba ņēmējiem saņēma atalgojumu līdz 200 eiro, bet 8% – no 200 eiro līdz 400 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūta Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli ar aicinājumu atlikt šo jauninājumu. LTRK vadītājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu veikšanas kārtība sarežģīs uzņēmēju stāvokli, kas cietuši no pandēmijas Covid-19.

Taču finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsver, ka tāda "pareizā" laika, kad ieviest minimālās sociālās iemaksas, nebūs nekad, līdz ar to nav pamata atlikt to spēkā stāšanos no 1. jūlija.

14
Tagi:
apdrošināšana, Uzņēmēji, iemaksas
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Latvijas Ekonomikas ministrija var turpināt īpaši cietušo uzņēmumu atbalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus