Bankas ABLV ēka

ABLV Bank pašlikvidāciju varētu apturēt

47
(atjaunots 17:32 18.10.2019)
FKTK lēmums par ABLV pašlikvidācijas atbalstīšanu, iespējams, tiks pārskatīts – vispirms jāpaskatās, kas to pieņēmis un ar kādiem nosacījumiem, paziņoja Santa Purgaile.

RĪGA, 18. oktobris – Sputnik. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja amatam izvirzītā Santa Purgaile paziņoja, ka lēmums par ABLV bankas pašlikvidācijas atļauju ir jāpārvērtē, vēsta BNN.

"Ir bijuši signāli gan no [Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas Ilzes] Znotiņas, gan [ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla] FinCEN, ka ir vajadzīgs vēlreiz apskatīties, vai tas bija labākais variants. Lai es izdarītu kompetentu spriedumu, ir jāizpēta, kas bija tie cilvēki, kas šo darbu veica un kāds bija viņu kompetences līmenis," pateica Purgaile.

Viņa piebilda, ka spēs spriest par to, kad saņems piekļuvi visiem datiem.

"Ja izrādīsies, ka viss ir izdarīts labi, tad sekosim, lai kontrolētā pašlikvidācija turpinās. Ja dokumentos kaut kas atklāsies, tad arī vērtēsim," pateica Purgaile.

Iepriekš viņa paziņoja, ka, neraugoties uz pieņemtajām izmaiņām finanšu nozares regulēšanā, patlaban "deg" vairāku Moneyval rekomendāciju izpilde.

Sputnik Latvija ziņoja, ka 13. februārī finanšu noziegumu novēršanas tīkls FinCEN, kurš atrodas ASV Finanšu ministrijas pakļautībā,  paziņoja, ka tur aizdomās Latvijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanu, un piedāvāja bloķēt tās korespondences kontus dolāros. No FinCEN paziņojuma secināms, tostarp, ka banka bijusi saistīta ar KTDR ieroču programmu. Tāpat FinCEN paziņojumā teikts, ka Latvijas ABLV Bank uzpirka ierēdņus. Bankā apsūdzības nosauca par "nebijušu apmelošanu".

Eiropas Centrālā Banka (ECB) pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt tās likvidācijas procesu. Taču 2018. gada 12. jūnijā FKTK atļāva ABLV Bank veikt kontrolētu pašlikvidācijas procesu. 2020. gadā banka plāno veikt atlīdzinājumu 95% prasību, līdz 2023. gadam – pabeigt pašlikvidāciju.

Privātpersonu noguldījumi līdz 100 tūkstošiem eiro jau tiek izmaksāti, bet lielāku – un juridisko personu noguldījumiem – tiks veikta pārbaude atbilstoši 6. martā apstiprinātajai metodoloģijai.

Saskaņā ar 2019. gada 30. septembra datiem, ABLV Bank atgriezusi aktīvus par kopējo summu 686 miljonu eiro apmērā, kā rezultātā Latvijas Bankā (tostarp fiduciārajos kontos) glabājas 1,66 miljardi eiro, ar kuriem pietiek, lai segtu aptuveni 81% visu kreditoru prasību.

Saskaņā ar šī gada 30. septembra rādītājiem, bankas aktīvu kopējais apmērs sastādīja 2,3 miljardus eiro, savukārt kreditoru prasību summa bija vienāda ar 2 miljardiem eiro. ABLV Bank 30. septembrī pieejamie līdzekļi sastādīja 1,66 miljardus eiro. savukārt bankas kapitāls un rezerves sastādīja 290,6 miljonus eiro.

Darbības atskaitē teikts, ka ABLV Bank turpina sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina veikt neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā aprakstītajām prasībām.

Savukārt Valsts policija oktobra sākumā paziņoja, ka patlaban Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē astoņus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā. Izmeklēšanas interesēs policija neatklāj, vai šajos kriminālprocesos ir aizdomās turamie.

47
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
Desmit miljardi triju gadu laikā: Latvija sekmīgi padzen nerezidentu naudu
FKTK vadītāja atzina, ka Latvijas bankas pārspīlēja ar nerezidentu noguldījumu tīrīšanu
Cīņa ar ēnu: kas stāv aiz Latvijas finanšu sistēmas kapitālremonta
Latvija iesaldējusi 90 miljonus eiro no ABLV. Netīro naudu likvidatori nav atraduši
Viņķele, Kariņš, Levits

Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā

7
(atjaunots 08:57 02.12.2020)
Latvijas iedzīvotāji nejūt, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns, taču zina, ka premjerministram ir konflikts ar Veselības ministrijas vadītāju.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ieviešamo ierobežojumu neskaidrība un konflikti valdībā rada Latvijas sabiedrības noskaņojumā panikas elementu, paziņoja radio Baltkom ēterā Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.

Premjerministra Krišjāņa Kariņa ārkārtas uzrunu tautai svētdien draudzīgi izkritizēja gan par panikas sēšanu, gan par konkrētu piedāvājumu trūkumu.

Pēc Rozenvalda domām, runa nav pašā premjera uzstāšanās reizē – rodas iespaids, ka Kariņam nav noteikta plāna nākotnei un viņš pietura pie pavasara stratēģijas, kura nostrādāja pirmā Covid-19 viļņa laikā.

"Tāda izjūta, ka Kariņš pats īsti neiztēlojas, ko viņš grib darīt, taču demonstrē stingru pozīciju. Man liekas, tas ir turpinājums valdības pieejai, kura nospēlēja pozitīvu lomu pavasarī. Taču pēc tam viņi atslābinājās, un vasaras mēneši tika palaisti vējā. Vismaz šobrīd nevar just, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns. Protams, tā kaut ko dara, taču viss ir atkarīgs no tās. Skaidrs, ka nedrīkst viņiem pārmest visu, bet ir izjūta – ko pieminēja arī premjers – ne visi pasākumi ir saprotami," sacīja Rozenvalds.

Politologs atzīmēja, ka noteiktu ierobežojumu neskaidrības dēļ Latvijas iedzīvotāji var sākt krist panikā, jo nesaprot, ko un kādu iemeslu pēc no viņiem pieprasa valdība.

"Man joprojām nav skaidrs, kāpēc frizieris var elpot man pakausī, bet ja kādai dāmai ir nepieciešams iztaisīt manikīru, viņa nekādā gadījumā nevar to izdarīt. Šīs neskaidrās lietas ne pārāk labi ietekmē sabiedrību. Rodas zināms panikas elements," sacīja viņš.

Viņš piebilda, ka šie noskaņojumi saasinājās līdz ar premjera un Latvijas veselības ministres Ilzes Viņķeles konfliktu. Novembra sākumā Kariņš paziņoja, ka nav apmierināts ar Veselības ministrijas vadītājas darba tempu un ka viņa pārāk daudz paļaujas uz cilvēku "labo gribu".

7
Tagi:
Krišjānis Kariņš, Ilze Viņķele, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Veselības ministrija sagatavojusi bezprecedenta vakcinācijas plānu
Šuplinska uzstājas pret ziemas brīvlaika pagarināšanu sākumskolas klasēm
Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
 Lidosta Rīga

Rīgā rekonstruēs lidostu NATO karaspēku apkalpošanas nolūkos

19
(atjaunots 07:17 02.12.2020)
Otrdien, 1. decembrī, Latvijas valdība atbalstīja vairāk nekā pusmiljona eiro ieguldīšanu lidostas "Rīga" rekonstrukcijai, lai tā spētu apkalpot NATO lidmašīnas un militāro sastāvu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā paskaidroja, ka, lai atbilstoši valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajam nodrošinātu piemērotus resursus, infrastruktūru un teritorijas, kas nepieciešamas uzņemošās valsts atbalsta sniegšanai, ir jāturpina darbs pie infrastruktūras pielāgošanas militārajām prasībām, raksta BВ.lv.

Lai Latvija spētu sniegt uzņemošās valsts atbalstu NATO sabiedroto spēkiem miera laikā vai krīzes laikā, ir svarīgi nodrošināt noteiktus resursus, teritoriju un infrastruktūru, kā arī sniegt nepieciešamo piekļuvi valsts ostām, autoceļiem un lidostām.

Šajā jautājumā īpaša nozīme ir Rīgas lidostai, kurai ir stratēģiski nozīmīga loma gan no uzņemošās valsts atbalsta puses, gan citu uzdevumu izpildē, kas saistīti ar valsts aizsardzību.

Aizsardzības ministrija un VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" nonāca pie secinājuma, ka ir jāveic lidostas teritorijas rekonstrukcija, lai nodrošinātu tās spējas pieņems sabiedroto militāros gaisa kuģus. Un šim mērķim ir jāpiešķir papildu finansējums.

Vakar valdība slēgtā plenārsēdē atbalstīja lēmumu par to, ka lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas darbiem no Aizsardzības ministrijas 2020. gada budžeta tiks piešķirts finansējums 530 000 eiro apmērā.

19
Tagi:
karaspēks, NATO, lidosta Rīga
Pēc temata
Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes
Latvijas aizsardzība pieprasa savilkt jostas ciešāk: AM saņems vairāk nekā 2% no IKP
Putins pastāstīja par "pirmo triecienu" un Krievijas iespējām izmantot kodolieročus
Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO

Minerālmēslu pārvešana no Baltijas uz KF: Murmanskā uzbūvēs 6 miljonu tonnu terminālu

0
(atjaunots 09:05 02.12.2020)
Terminālu "Tuloma" plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Kompānija "Morskoj terminal Tuloma" ar specializētā gāžamkravu pārkraušanas termināla būvprojektu Murmanskas ostā kļuva par ceturto prioritārās attīstības teritorijas "Arktikas galvaspilsēta" rezidentu, tiek ziņots reģiona valdības mājaslapā.

"Projekts, bez šaubām, ir perspektīvs un svarīgs, jo minerālmēslu ražošanai mūsu valstī ir stabila izaugsmes tendence. Nevar neatzīmēt, ka šīs produkcijas ražotāji īsteno prezidenta uzdoto uzdevumu savas produkcijas pārkraušanas pārorientēšanā no ārvalstu termināliem, vispirms no Baltijas valstīs esošajiem, uz jūras termināliem Krievijas ostās," atzīmēja Murmanskas apgabala gubernatora vietniece Olga Kuzņecova.

Terminālu plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu. Investīciju apjoms sastādīs vairāk nekā 12,5 miljardus rubļu (aptuveni 136 miljonus eiro).

Krievijas Arktiskās zonas investīciju portālā tiek ziņots, ka kompāniju "Morskoj terminal Tuloma" izveidojusi "Fosagro" grupa.

"Fosagro" ģenerāldirektors Andrejs Gurjevs paziņoja, ka kompānijas attīstības stratēģija paredz minerālmēslu un barības fosfātu ražošanas izaugsmi par 2,5 miljoniem tonnu – no 9 miljoniem tonnu 2018. gadā līdz 11,5 miljoniem tonnu 2025. gadā. Krievijas tirgus turpina būt prioritārs priekš "Fosagro", taču augošie ražošanas apjomi ļaus palielinās arī eksporta apjomu. Cauri jaunajam jūras terminālam Murmanskā Krievijas minerālmēsli un barības tiks piegādātas visos pasaules tirgos.

Iepriekš ziņots, ka "Fosagro" plāno savas produkcijas eksportam izmantot arī terminālu "Uļtramar" Ustjlugā.

Krievijas minerālmēslu daļa, kuri tiek nosūtīti eksportā, sasniedz 70%, pārsvarā caur Baltijas un Melnās jūras ostām, no tiem 2019. gadā 10,34% pārkraušanu notika caur termināliem Melnajā jūrā, 89,66% - Baltijas jūrā (Rīgā, Mūgā, Sillamē, Kotkā, Sanktpēterburgā, Ustjlugā), kopš nesena laika minerālmēslus sāka pārkraut arī Murmanskas ostā.

Vadošie Krievijas minerālmēslu ražotāji – "Uralhim", Evrohim", "Akron", "Fosagro" – vada  pārkraušanas terminālus Baltijas valstu un Somijas ostās. Pārvest pārkraušanu uz pašmāju ostām traucē arī specializēto terminālu deficīts.

0
Tagi:
kravas, Krievija
Pēc temata
SDG Latvijai nav prioritāte: investoriem iesaka pašiem "karot" ar vietējiem iedzīvotājiem
Par pazudušu tranzīta kravu samaksāts no budžeta: vainīgie nav atrasti