Bankas ABLV ēka

ABLV Bank pašlikvidāciju varētu apturēt

44
(atjaunots 17:32 18.10.2019)
FKTK lēmums par ABLV pašlikvidācijas atbalstīšanu, iespējams, tiks pārskatīts – vispirms jāpaskatās, kas to pieņēmis un ar kādiem nosacījumiem, paziņoja Santa Purgaile.

RĪGA, 18. oktobris – Sputnik. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja amatam izvirzītā Santa Purgaile paziņoja, ka lēmums par ABLV bankas pašlikvidācijas atļauju ir jāpārvērtē, vēsta BNN.

"Ir bijuši signāli gan no [Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas Ilzes] Znotiņas, gan [ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla] FinCEN, ka ir vajadzīgs vēlreiz apskatīties, vai tas bija labākais variants. Lai es izdarītu kompetentu spriedumu, ir jāizpēta, kas bija tie cilvēki, kas šo darbu veica un kāds bija viņu kompetences līmenis," pateica Purgaile.

Viņa piebilda, ka spēs spriest par to, kad saņems piekļuvi visiem datiem.

"Ja izrādīsies, ka viss ir izdarīts labi, tad sekosim, lai kontrolētā pašlikvidācija turpinās. Ja dokumentos kaut kas atklāsies, tad arī vērtēsim," pateica Purgaile.

Iepriekš viņa paziņoja, ka, neraugoties uz pieņemtajām izmaiņām finanšu nozares regulēšanā, patlaban "deg" vairāku Moneyval rekomendāciju izpilde.

Sputnik Latvija ziņoja, ka 13. februārī finanšu noziegumu novēršanas tīkls FinCEN, kurš atrodas ASV Finanšu ministrijas pakļautībā,  paziņoja, ka tur aizdomās Latvijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanu, un piedāvāja bloķēt tās korespondences kontus dolāros. No FinCEN paziņojuma secināms, tostarp, ka banka bijusi saistīta ar KTDR ieroču programmu. Tāpat FinCEN paziņojumā teikts, ka Latvijas ABLV Bank uzpirka ierēdņus. Bankā apsūdzības nosauca par "nebijušu apmelošanu".

Eiropas Centrālā Banka (ECB) pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt tās likvidācijas procesu. Taču 2018. gada 12. jūnijā FKTK atļāva ABLV Bank veikt kontrolētu pašlikvidācijas procesu. 2020. gadā banka plāno veikt atlīdzinājumu 95% prasību, līdz 2023. gadam – pabeigt pašlikvidāciju.

Privātpersonu noguldījumi līdz 100 tūkstošiem eiro jau tiek izmaksāti, bet lielāku – un juridisko personu noguldījumiem – tiks veikta pārbaude atbilstoši 6. martā apstiprinātajai metodoloģijai.

Saskaņā ar 2019. gada 30. septembra datiem, ABLV Bank atgriezusi aktīvus par kopējo summu 686 miljonu eiro apmērā, kā rezultātā Latvijas Bankā (tostarp fiduciārajos kontos) glabājas 1,66 miljardi eiro, ar kuriem pietiek, lai segtu aptuveni 81% visu kreditoru prasību.

Saskaņā ar šī gada 30. septembra rādītājiem, bankas aktīvu kopējais apmērs sastādīja 2,3 miljardus eiro, savukārt kreditoru prasību summa bija vienāda ar 2 miljardiem eiro. ABLV Bank 30. septembrī pieejamie līdzekļi sastādīja 1,66 miljardus eiro. savukārt bankas kapitāls un rezerves sastādīja 290,6 miljonus eiro.

Darbības atskaitē teikts, ka ABLV Bank turpina sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina veikt neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā aprakstītajām prasībām.

Savukārt Valsts policija oktobra sākumā paziņoja, ka patlaban Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē astoņus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā. Izmeklēšanas interesēs policija neatklāj, vai šajos kriminālprocesos ir aizdomās turamie.

44
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (91)
Pēc temata
Desmit miljardi triju gadu laikā: Latvija sekmīgi padzen nerezidentu naudu
FKTK vadītāja atzina, ka Latvijas bankas pārspīlēja ar nerezidentu noguldījumu tīrīšanu
Cīņa ar ēnu: kas stāv aiz Latvijas finanšu sistēmas kapitālremonta
Latvija iesaldējusi 90 miljonus eiro no ABLV. Netīro naudu likvidatori nav atraduši
Lidosta Rīga

Robežu slēgt? Latvijas valdība vēlas atjaunot karantīnu

2
(atjaunots 17:46 14.07.2020)
Valdošās partija apsprieda pasākumus, ka, iespējams, tiks ieviesti Covid-19 atkārtotas izplatības gadījumā. Pārsvarā tie skars robežu šķērsošanas jautājumus.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Koalīcijas sadarbības padome apsprieda jautājumus par Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem, ko jau tuvākajā laikā varētu pieņemt valdība. Cita starpā padome atbalstīja ierosinājumu ieviest stingrāku iebraucēju kontroli, pēc sēdes mediju pārstāvjiem pastāstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Valdība uzskata, ka atbraucēji un viņu nepietiekoši atbildīgā attieksme pret karantīnas pasākumiem var kļūt par vienu no iespējamās koronavīrusa atkārtotas izplatības galvenajiem iemesliem. Inficēto skaita jauns pieaugums var negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku, tātad būs nepieciešami stingrāki soļi infekcijas atkārtotas izplatības gadījumā.

Valdības vadītājs pastāstīja, ka valdību veidojošo partiju pārstāvji bija vienisprātis: jāpastiprina Latvijas ārējo robežu kontrole, lai identificētu visus atbraucējus. Turklāt tuvākajā laikā tiks apspriests jautājums par informācijas apmaiņu Baltijas valstu starpā par personām, kas šķērso ārējās robežas.

Pagaidām nav zināms, kādus pasākumus valdība plāno ar mērķi kontrolēt atbraucējus. Viens no iespējamajiem soļiem – obligātās anketēšanas atkārtota ieviešana robežas šķērsošanas punktos.

Patlaban nav skaidrs arī tas, pret kādu valstu pilsoņiem varētu ieviest stingrākus noteikumus robežu šķērsošanai, tomēr informācija par Covid-19 valstīs, kur infekcija izplatās īpaši aktīvi, ir piejama Slimību profilakses un kontroles centra vietnē, norādīja premjers. Koalīcijas padome vēl nav apspriedusi iespējamās sankcijas personām, kas neievēro karantīnas noteikumus pēc iebraukšanas valstī, tomēr Kariņš atzīmēja, ka, acīmredzot, nāksies noteikt sodu tādiem "Latvijā vēlamiem viesiem", kuri ignorē noteikumus.

Arī citu partiju pārstāvji padomes sēdē norādīja, ka lielāko risku saslimt ar Covid-19 rada personas, kas ierodas no ārzemēm, tāpēc atbalstīja stingrāku pasākumu ieviešanu. Piemēram, Nacionālās apvienības parstāvis Jānis Dombrava pauda pārliecību, ka Latvijas robežas atvērtas pāragri, tāpēc valstī iebraucis liels skaits personu, kuras par sevi nav sniegušas patiesu un pilnīgu informāciju, un atkal ievazāts Covid-19. Politiķis uzskata, ka ārvalstniekiem, kuri pēc ierašanās Latvijā neievēros 14 dienu pašizolācijas režīmu, ir jāatņem termiņuzturēšanās atļauja.

Konkrētāk par iebraucējiem izteicās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa konstatēja, ka jaunie studenti no trešajām valstīm studijas Latvijas augstskolās var sākt attālināti. Pēc viņas domām, prasība var skart studentus, kam radušās grūtības, saņemot Latvijas vīzu Covid-19 radīto ierobežojumu rezultātā. Detalizētāku informāciju par to, kā gads sāksies ārvalstu stundentiem, ministre solīja sniegt vēlāk, kad sadarbībā ar augstskolām tiks izstrādāta studiju kārtība gan Latvijā jau esošajiem ārvalstu studentiem, gan tiem, kuri vēl tikai plāno ierasties.

Pie tam, pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles teiktā, pagaidām valdība neplāno no 1. septembra atkārtot tālmācību režīmu skolās. Viņa norādīja, ka situācija, protams, vēl var mainīties, un infekcijas straujas izplatības gadījumā skolas atkal ieviesīs tālmācības režīmu, tomēr šobrīd tāda lēmuma nav. Līdz šī mēneša beigām IZM plāno sagatavot detalizētu mācību procesa organizācijas plānu jaunajā mācību gadā.

2
Tagi:
karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Eirokomisārs: recesija draud saplēst eirozonu daļās
Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti
VID aprēķinājis pirmos krīzes radītos zaudējumus valsts budžetā
Rīgas skolas direktore apkopojusi gada rezultātus: tāda trakomāja nekad nav bijusi
Jurijs Melkonovs

Militārais eksperts: Latvijā neviens neilgojas pēc ASV bruņotajiem spēkiem

27
(atjaunots 12:18 14.07.2020)
Sabiedrība Latvijā negatīvi vērtē ASV spēku dislokāciju valstī – nav tādu, kas par tādu ieceri aiz prieka lēktu ārā no biksēm.

RĪGA, 14. jūlijs – Sputnik. Latvija ir gatava uzņemt papildu bruņotos spēkus no ASV gan pēc rotācijas principa, gan pastāvīgi, un ir gatava par to maksāt, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Pēc viņa vārdiem, Latvijas interesēs ir panākt, lai ASV karavīri atrastos tuvāk austrumu robežai – Polijā un Baltijas valstīs, ja jau šie spēki tiek izvesti no Vācijas.

Pabrika izteikumus var uzskatīt gan par viņa personīgo viedokli, gan ASV pozitīvi novērtētas dezinformācijas sniegšanu, lai novērtētu Latvijas sabiedrības reakciju, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja militārais eksperts un kara vēsturnieks Jurijs Melkonovs. Viņš atzīmēja, ka Pabriks ir pietiekami patstāvīgs politiķis un ne vienmēr saskaņo lēmumus ar augstākstāvošajiem un kolēģiem.

"Sabiedrība Latvijā iebilst pret citas valsts, šajā gadījumā – ASV bruņoto spēku izvietošanu valstī. Nav redzami tādi, kas par šādu ieceri priecīgi lec laukā no biksēm. Mēs redzam atsevišķus atbalsta gadījumus, tomēr sabiedrība kopumā tādu politiku neatzīst," uzsvēra Melkonovs.

Pēc viņa domām, amerikāņi neizlems dislocēt Latvijā savus spēkus līdztekus kontingentam, kas šeit jau izvietots ātrās reaģēšanas spēku ietvaros.

"Nopietnus bruņotos spēkus šeit redzēt nevēlas – tas vājinatu līdzsvaru gan Latvijas sabiedrībā, gan Latvijas un Krievijas attiecībās," paskaidroja Melkonovs.

ASV prezidents Donalds Tramps jūnijā apstiprināja Vācijā izvietotā ASV militārā kontingenta samazināšanas plānu, kas paredz ierobežot karavīru skaitu par 9,5 tūkstošiem – līdz 25 tūkstošiem. Pagaidām Pentagons vēl nav izlēmis, kādas vienības tiks pārvietotas un kurp, nav zināms arī spēku izvešanas grafiks.

Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka nevēlas palielināt spriedzi attiecībās ar NATO nevienā pasaules reģionā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO tas ir zināms, taču ar sadomātu "Krievijas draudu" ieganstu alianses spēki un tehnika tiek savilkti pie Krievijas robežām.

Мелконов: никто в Латвии не прыгает от радости из-за появления войск США
27
Tagi:
aizsardzība, drošība, NATO, Latvija, ASV
Pēc temata
Latvijas ienesīgā militarizācija: jaunākie sasniegumi
NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Jo tuvāk Latvijai, jo labāk: Pabriks gaida ASV spēku pārdislokāciju uz Poliju