Valsts valodas centrs

Nosauca par izloksni: Latvijā sodīs par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu

126
(atjaunots 14:58 18.10.2019)
Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā tiek ieviests jauns termins: "klajas necieņas izrādīšana pret valsts valodu".

RĪGA, 18. oktobris – Sputnik. Latvijas valdība un Saeima iesākušas administratīvās likumdošanas kodifikācijas procesu. Administratīvo likumpārkāpumu likums mainīts jau simtiem reižu un rezultātā ir pārāk saputrots, raksta avīze "Segodņa".

Tā, savu ceļu Saeimas komisijās iesācis Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Saskaņā ar dokumentu, ja amatpersonai nav noteikts valsts valodas prasmju līmenis atbilstoši likuma prasībām, tad fiziskajai personai paredzēts vai nu brīdinājums, vai arī naudas sods no 7 līdz 28 eiro, savukārt juridiskajai personai – naudas sods no 20 līdz 140 eiro. Ja amatpersona nelieto valsts valodu nepieciešamajā apjomā, iespējams naudas sods 7-140 eiro apmērā.

Tu viņu cieni?

Pirmo reizi likumā tiek ieviests jauns termins "klajas necieņas izrādīšana pret valsts valodu". Likumprojektā teikts, ka par acīmredzamu (klaji rupju) necieņas izrādīšanu pret valsts valodu tiks piemērots naudas sods no 7 līdz 140 eiro.

Sakarā ar šo pantu dokumentā Saeimas Juridiskās komisijas locekļiem no partijas "Saskaņa" radās jautājums: kā tiks mērīta necieņa pret valsts valodu? Un kā tā vispār izpaužas? Uz to Valsts valodas centra pārstāvji atbildēja, ka samērā nesen kāda krievvalodīga avīze, runājot par valsts valodu, izmantoja vārdu "izloksne" ("наречие"). Valsts valodas centra izpratnē šis vārds krievu valodā nozīmē kaut kādas valodas dialektu. Pēc ierēdņu domām, šādas leksikas izmantošana avīzē noniecina latviešu valodas valsts valodas statusu. Tādēļ turpmāk arī piedāvāts sodīt par necieņas izrādīšanu pret latviešu valodu.

Latvijas likumi liek ar cieņu izturēties arī pret valsts simboliem (ja tie nav totalitāru valstu simboli). Runa ir par valsts karogu, himnu un ģerboni, tostarp par Latvijas pilsētu un pagastu karogiem. Par necieņas izrādīšanu pret tiem var saņemt naudas sodu: par necieņas izrādīšanu pret ģerboni – līdz 700 eiro.

Piemēram, savulaik Latvijas aktīvists, partijas "Par dzimto valodu!" līderis Jevgēņijs Osipovs aizliedza savai meitai Lāčplēša dienā piestiprināt pie kleitas "sarkanbaltsarkano figņu iepuvušu asiņu krāsā". Viņa frāze par lentīti Latvijas karoga krāsās, kļuva par administratīvās lietvedības pamatu. Liepājas tiesa par Latvijas valsts karoga zaimošanu piesprieda Osipovam piespiedu darbus.

126
Pēc temata
Kulturkampf: filma par krievu valodas aizliegumiem izraisījusi skandālu Latvijā
VVC direktora bažas: daži ierēdņi apšauba latviešu valodas statusu
Sods un trolings no VVC: plakātiem par krievu skolu aizsardzību jābūt latviešu valodā
Latvijas aizsardzības ministrs nosauca SS leģionārus par latviešu tautas un valsts lepnumu
Necieņas izrādīšana pret latviešu valodu jums izmaksās 10 tūkstošus eiro

Preces, ko aizliegts tirgot brīvdienās, pieejamas internetā

8
(atjaunots 16:42 05.12.2020)
Alkoholu, zobu sukas un automašīnu eļļu brīvdienās būs iespējams nopirkt tikai interneta veikalos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ierobežojumi tirdzniecībai brīvdienās attiecas uz degvielas uzpildes stacijām, taču ne interneta veikaliem, informēja Ekonomikas ministrijas pārstāvis Didzis Bruklītis preses konferencē.

Ierobežojošo pasākumu saraksts, ko Ministru kabinets pieņēmis šonedēļ, paredz, ka brīvdienās aizliegts strādāt visiem veikaliem, izņemot pārtikas produktu, kā arī pirmās nepieciešamības preču (medikamenti, higiēnas preces) tirdzniecības vietas.

Ekonomikas ministrija paskaidroja, ka "higiēnas preču" kategorija ietver šampūnus, mutes dobuma higiēnas līdzekļus, zobu sukas, ziepes, ķermeņa mazgāšanai paredzētus līdzekļus, tualetes papīru, kabatlakatiņus, kosmētiskās salvetes, dvieļus, galda salvetes, ieliktņus, tamponus, pamperus un sejas maskas.

Tirdzniecības aizliegums attiecas arī uz DUS. Brīvdienās un svētku dienās nebūs iespējams nopirkt auto kopšanas līdzekļus – šajā periodā DUS tirgos tikai degvielu, pārtikas preces un higiēnas preces. Aizliegums attiecas arī uz tādām precēm, kā, piemēram, stiklu mazgāšanas līdzeklis un autoeļļa.

Tomēr tirdzniecība internetā nav aizliegta – brīvdienās tiešsaistē iespējams nopirkt preces, kuru pārdošana veikalos aizliegta, arī alkoholu un cigaretes.

Domājams, šis lēmums dāvās papildu stimulu interneta tirdzniecības sektora attīstībai valstī. Jau pavasarī, ārkārtējās situācijas režīma darbības pirmajās dienās Latvijā bija vērojams straujš pārtikas preču tirdzniecības uzplaukums internetā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka salīdzinājumā ar pērno gadu par 9% pieaudzis cilvēku skaits, kuri pirkuši preces un pakalpojumus internetā (62,8%). Internetā visbiežāk pirka apģērbu, apavus un aksesuārus (45,4%), datorus, planšetdatorus, mobilos tālruņus vai to aksesuārus (28%), sadzīves tehniku (27,8%).

Aptauja, ko pasta pakalpojumu operators Omniva organizēja oktobrī, apliecināja, ka šogad gandrīz puse (45%) iedzīvotāju plāno nopirkt Ziemassvētku dāvanas internetā.

8
Tagi:
ierobežojumi, internets, tirdzniecība, ministru kabinets
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji cieš no krāpnieku darbībām, kuri krāpšanas nolūkos izmanto Covid-19
Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos
Aldis Gobzems

"Patiesi idioti vai arī viņiem par to maksā?" Gobzems kritizē valdību un iedzīvotājus

32
(atjaunots 16:01 05.12.2020)
Saeimas deputāts Aldis Gobzems nosaucis valdības lēmumus par "debīliem", tos, kuri tiem seko – par līdzskrējējiem, un prognozējis, ka viss beigsies ar masu nemieriem.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Masu nemieri Latvijā – lūk, pie kā var novest valdības "debīlie" lēmumi, uzskata Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Iepriekš viņš paziņoja, ka viņu nevajagot glābt no Covid-19, ja viņš saslims, kā arī aicināja atcelt masku obligāto valkāšānu. Šajā kontekstā viņu atzina par vainīgu deputāta ētikas pārkāpumos, un politiķis pat saņēma sodu – rakstisku aizrādījumu.

Oktobrī Gobzems organizēja Rīgā protesta akciju, kurā piedalīties aicināja visus, kas neapmierināti ar varu Latvijā. Savukārt tagad viņš saplosījis lupatlēveros valdības lēmumus par ierobežojumiem ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību un paziņojis, ka masu nemieri vairs nav aiz kalniem. Vienlaikus politiķis apšaubīja savu kolēģu spējas. Savas pārdomas par minētajiem jautājumiem Gobzems publicējis mikroblogā Twitter.

"Es patiesi nevaru saprast, vai tie varas  līdzskrējēji ir patiesi idioti un neko neredz un nesaprot vai arī viņiem par to maksā. Nu kā var neredzēt, ka tuvojas masu nemieri. Kā var neredzēt, ka tiek pieņemti debīli lēmumi? Kā var neredzēt, ka valsti vada nulles?" deputāts pieminēja vairākus jautājumus, kas viņam neliek mieru.

​Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem. Tagad to skaits pārsniedzis 25 tūkstošus.

Savukārt izdevuma "Neatkarīgā rīta avīze" analītiķis, ģeogrāfijas zinātņu doktors, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Juris Paiders asi kritizēja jaunos ierobežojumus. Viņš bija īpaši sašutis par saimniecības preču veikalu slēgšanu brīvdienās.

Virkne pretenziju izskanēja arī par citiem ierobežojumiem, kuru mērķis ir apturēt koronavīrusa izplatību – tos valdība ieviesusi no 3. decembra. Cita starpā pieņemtas stingrākas sanitārās prasības veikalu, skolu, slimnīcu un kultūras iestāžu darbam, aizsargmaskas tagad jāvalkā jebkurās telpās, izņemot mājokli.

32
Tagi:
Aldis Gobzems, ierobežojumi, ārkārtējā situācija
Pēc temata
"Man, latvietim, bija kauns": Gobzems pastāstīja, par ko nākas sarkt Latvijā
Veselības ministrija man nav noteicējs: Gobzems paskaidroja, kāpēc nevalkā masku
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā