Latvijas nepilsoņa pase

Nepilsoņus izmantoja savtīgos nolūkos: Cilevičs par Latvijas varasiestāžu viltību

44
(atjaunots 14:07 18.10.2019)
Latvijas varasiestādes ar demonstratīvu nepilsoņu bērnu "apžēlošanu" neatrisināja šo problēmu Latvijā, toties tām tagad ir ar ko palielīties ANO, uzskata Saeimas deputāts Boriss Cilevičs.

RĪGA, 18. oktobris – Sputnik. Ceturtdien, 17.oktobrī, Latvijas Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa iniciēto likumprojektu par automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, sākot no 2020. gada.

Nevar teikt, ka viss būtu aizritējis absolūti gludi. Pirms trešā lasījuma likumprojektam tika iesniegti četri ierosinājumi. Visi nāca no Nacionālā bloka deputāta Jāņa Dombravas un faktiski piedāvāja noraidīt izmaiņas likumā par nepilsoņa statusa piešķiršanu bērniem. Taču Saeimas attiecīgā komisija noraidīja visus politiķa ierosinājumus.

Galu galā par automātisku pilsonības piešķiršanu nobalsoja 60 deputāti, pret – 25.

Saeimas deputāts no partijas "Saskaņa", Sabiedrisko lietu un cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilevičs komentēja Latvijas valdības lēmumu Baltkom ēterā.

Viņš uzskata, ka būtu kļūdaini uzskatīt, ka Latvija tādējādi atbrīvojusies no nepilsoņu problēmas. Kaut gan, kā uzsvēra Cilevičs, lēmums par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem ir ļoti pareizs. Taču tas nekādā veidā nav politiskās gribas izrādīšana.

"Iemesls" lepnumam

Cilevičs norādīja, ka pati ideja par jaunu nepilsoņu rašanos bija rupjākais bērnu tiesību pārkāpums un neatbilda valsts starptautiskajām saistībām. Uz to Latvijas varasiestādēm ne reizi vien norādījuši ANO Bērnu tiesību komitejā un citās starptautiskās organizācijās. Taču Latvija ilgu laiku neuzklausīja nopietno organizāciju viedokli.

Tagad Latvijas varasiestādes vienkārši izpildīja savu pienākumu, atbilstoši saistībām. Tas arī ir viss. Turklāt Cilevičs uzskata, ka Latvijas varasiestādes no tā noteikti izspiedīs priekšrocības. Valdībai tagad būs iemesls palielīties, ka nepilsoņu problēma Latvijā ir atrisināta, un nav svarīgi, ka tā bija tikai aisberga redzamā daļa.

Jautājums ir par to, vai Latvijas valdība spēs iet tālāk. Vai automātiska pilsonības piešķiršana jaundzimušajiem nekļūs par vienīgo soli un pat izņēmumu noteikumos, kurš, kā zināms, tikai apstiprina noteikumu, uzsver deputāts.

Interesanti, ka iepriekš Sputnik Latvija iknedēļas politisko notikumu apskatā likumprojektu par automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem publicists Vladimirs Lindermans arī nosauca par nožēlojamu ubagdāvanu.

Nožēlojama ubagdāvana

Lindermans uzsvēra, ka iniciatīvas pamatā ir iecere likt manīt, ka nacionālisti ir iedalāmi fanātiķos un mazliet pragmatiskākos ļaudīs. Savukārt jautājuma būtība ir – iedot Latvijas iedzīvotājiem vienu kapeiku vai neiedot. Jo, kā norādīja Lindermans, nav absolūti nekādas politiskās nozīmes tam, vai nepilsoņu bērni saņems pilsonību no dzimšanas vai nē.

Tāpat Lindermans skaidroja, kādēļ fanātiskie nacionālisti bija pret šādu likumu. Pēc publicista domām, viņi neuzskata par vajadzīgu atvieglot dzīvi krieviem, lai tie nesāk pretendēt uz kaut ko lielāku. Jo, kaut arī lēmumam piešķirt pilsonību nepilsoņu bērniem nav nozīmes un tas neatbrīvos Latvijas krievus no diskriminācijas, tas var radīt viņos izjūtu, ka viņi nav pavisam sveši Latvijā, savukārt valsts varasiestādes nav pavisam rusofobiskas.

Lindermans norādīja, ka Vējoņa iniciatīva ir tikai vēstījums krieviem, kas liecina: vara dažkārt mēdz domāt par viņiem. Šajā nozīmē, kā atzīmē publicists, radikālie nacionālisti ir godīgāki – viņi atklāti paziņo krieviem, ka Latvijai viņi vispār nav vajadzīgi.

44
Pēc temata
Attīstītā nacionālisma novads, jeb Piezīmes par progresējošu slimību
Gasparjans paskaidroja, cik ilgi vēl Latvija tirgos rusofobiju
"Nekādas iecietības krieviem": Lindermans par Latvijas vēlmi saņemt skarbu atbildi
"Tās ir beigas Latvijas nepilsoņiem": Lindermans par latviešu tautas "aizstāvju" viltībām
Latvijas karogs, foto no arhīva

Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji

29
(atjaunots 14:24 09.08.2020)
Izlauzuši, pārdevuši, nojaukuši, sagrāvuši, uzbūvējuši bankas un supermārketus. Kur tā noticis? Kāpēc Latvijai nekāds karš nebūs vajadzīgs?

Portāla Pietiek.com autors stāsta par kādu valsti. Tās nosaukums gan nekur nav pieminēts. Tomēr, šķiet, vērīgs lasītājs pats novilks dažas paralēles un uzminēs, par kādu valsti ir runa (publicēts saīsinājums).

Lauzt ir vieglāk nekā celt

Ar "Pasaules valdības" un pašmāju kangaru palīdzību tika ievazāta "demokrātijas" sērga – pie varas "likumīgi" nokļuva mazskaitlīgi (pilnīgi pietiek ar 200 indivīdiem) bandītiski mafiozi grupējumi – "partijas", kuras pašu izdoto "likumu" aizsegā uzurpēja varu, nesodīti izlaupīja valsts īpašumus un dabas bagātības, nežēlīgi izmantoja un radīja neciešamus eksistences apstākļus vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Jau "demokrātijas" ieviešanas pirmajos mēnešos mākslīgi radīja masveidīgu bezdarbu – apturēja ražošanas objektu darbu, izlaupīja un izdemolēja faktiski visus smagās un vieglās rūpniecības uzņēmumus (izņemot vienu metalurģisko rūpnīcu, kurai bija ieplānots atbildīgs uzdevums – pārkausējot, neatgriezeniski iznīcināt visu likvidēto ražotņu tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojumu).

Tāds pats liktenis piemeklēja praktiski visas fabrikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumus. Iznīcināja arī vairums gaļas un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu, piena kombinātus, lauku pienotavas.

Pēc tam likvidēja vairumu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču ražotņu – maizes kombinātus, olu ražošanas fermas, visas sērkociņu un visas cukura fabrikas. Izzāģēja milzīgas mežu platības un koksni par grašiem pārdeva ārzemniekiem. Sagrieza lūžņos kuģus. Izlaupīja un iztirgoja visu kaut cik pieejamo krāsaino un melno metālu krājumus – līdz pat elektrolīniju vadiem un lietus ūdens kolektoru restēm.

Nekavējoties iznīcināja aizsardzības sistēmas rūpnīcas, likvidēja karaklausību un izformēja kaut cik kaujas spējīgu armiju. Sāka pārdot ārzemniekiem katrai tautai pašu dārgāko – zemi.

Mafijas pārziņā

Faktiski visa valsts iedzīvotāju apgāde ar pārtikas un rūpniecības precēm kļuva atkarīga no importa piegādēm, kuras kontrolēja tie paši mafiozie grupējumi. Masveidā tika uzslieti saliekamie karkasa tipa "lielveikali", kuros par dempinga cenām tirgoja importētos, ar veselībai kaitīgām vielām piesātinātos un ģenētiski modificētos pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības, faktiski "vienreizējās lietošanai" paredzētās (pārsvarā plastmasas) rūpniecības preces.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Degvielu, smērvielu un kurināmā piegādi, kā arī to tirdzniecību, nosakot spekulatīvas cenas, kontrolēja mafija.

Sagrāva izglītības sistēmu un devalvēja skolotāja profesiju. Sagrāva veselības aizsardzības sistēmu, ārstu darba apmaksu nostādīja "ārpus likuma".

Vecākās paaudzes cilvēki, saņemot pensiju zem "iztikas minimuma", palika bez medicīniskās palīdzības – nesamaksājot speciālistu konsultācijām astronomiskas summas. Uz daļēji valsts kompensētām ārstnieciskām manipulācijām bija jāgaida daudzi mēneši, bet uz operācijām – pat vairāki gadi. Tāds pats liktenis piemeklēja arī pārējos iedzīvotājus.

Laukos iznīcināja visas algotās darbavietas, likvidēja daudzas skolas, feldšeru punktus, bibliotēkas, veikalus, banku un pasta nodaļas, tautas namus un citu iedzīvotājiem vitāli nepieciešamo infrastruktūru.

Vairākkārtīgi paaugstinot braukšanas maksu, vienlaicīgi daudzkārt samazināja sabiedriskā transporta reisu skaitu starp rajonu pilsētām un lauku apdzīvotajām vietām.

Daži saglabājušies lauksaimniecības produkcijas un piena pārstrādes uzņēmumi, kuri arī atradās mafijas rokās, noteica tik zemas produktu iepirkuma cenas, ka praktiski visas zemnieku saimniecības pārtrauca ražošanu un izputēja.

Laucinieki masveidā meklēja darbu pilsētās, jaunākie un uzņēmīgākie darba meklējumos devās uz ārzemēm, bet vecākie un nespējīgākie, palikuši praktiski bez eksistences līdzekļiem un medicīniskās aprūpes, apmira turpat uz vietas.

Zēla un plauka "prihvatizācija", kuru visai veikli izmantoja bijušā režīma funkcionāri, tā radot pamatu savam legālajam (un ne tikai) "biznesam". Līdzīgā veidā radās arī "baņķieri" un "miljonāri", kuru izvirtušo dzīvesveidu sīki jo sīki "apgaismoja" un slavēja neskaitāmie "glancētie" žurnāli un televīzija.

Praktiski visi masu informācijas līdzekļi  atradās vai nu pašmāju, vai ārzemju mafijas klanu rīcībā, kas tos izmantoja savu savtīgo mērķu īstenošanai un "demokrātisko" vērtību sludināšanai. Paaudžu paaudzēs glabātās un laika pārbaudi izturējušās nacionālās vērtības – tauta, ģimene, cieņa pret sievieti, bērnu audzināšana, uzvedības normas ģimenē, skolā un sabiedriskās vietās tika izsmietas un nozākātas. Visā informatīvajā sfērā valdīja visatļautības, vardarbības, narkomānijas, izvirtības un nesodāmas noziedzības gaisotne.

"Neatkarīga" valsts

Tātad tika izdarīts viss, lai likvidētu gan tautiskumu, gan "valsts" politisko neatkarību, gan ekonomisko patstāvību. Lai šī "valsts" (pagaidām) varētu pastāvēt tikai no lielvalstīm atvēlētajās robežās.

Tātad šis mākslīgais veidojums (saukts par "neatkarīgu valsti") faktiski bija tikai nolietotu automašīnu, lētas un veselībai bīstamas sintētiskās pārtikas noieta tirgus.

Protams, ka aiz jebkuru ievesto plaša patēriņa preču spilgti krāsainā iepakojuma slēpās štancēts, neremontējams plastmasas daikts ar maksimāli īsu kalpošanas laiku, lai pēc iespējas ātrāk tas atkal būtu jāpērk jauns. Un pats galvenais – šīs „valsts” iedzīvotāji kļuva par ārkārtīgi lēta un bezpalīdzīga darbaspēka avotu (faktiski – balto vergu tirgu).

Sākās masveidīga emigrācija – simtiem tūkstoši jaunākie, stiprākie un uzņēmīgākie, sevis un savas ģimenes iztikas meklējumos, devās svešumā.

Autors raksta, ka visi šie notikumi ir atsevišķas grāmatas vērti. Taču tiks darīts viss iespējamais, lai neviens ne tikai tādu grāmatu neizdotu, bet pat neuzrakstītu! Tie, kuri mēģinās tādu grāmatu uzrakstīt, tiks izsmieti un noķengāti. Kas notiks ar sevišķi ietiepīgajiem? Viņi var neuzmanīgi izkrist pa logu, vai nokļūs zem auto riteņiem… Kam tad patiktu lasīt savu nekrologu?

29
Tagi:
nabadzība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Eksperts: Bordāns karantīnā noteikti negarlaikojas - jau Latviju padarījis par PSRS donoru
Iznīcinot PSRS pēdas, Latvija aizskārusi biznesu: Lindermans par latvisko
Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās
KF atsvaidzināja Kariņa atmiņu, kurš apsūdzēja PSRS latviešu diskriminēšanā
Bērns pie datora, foto no arhīva

Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana

19
(atjaunots 12:02 09.08.2020)
Attālināto mācību situācijā personālais dators kļūst par izglītības infrastruktūras neatņemamu daļu, tātad tas bērniem jāiegādājas uz valsts vai pašvaldības rēķina, uzskata iniciatīvas autori.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss sākta parakstu vākšana petīcijai "Par izglītības ieguves formu brīvu izvēli", kas ierosina rūpīgāk reglamentēt skolēnu attālināto mācību jautājumu.

Iniciatīvas autori uzskata, ka bērnu tiesības attālināto mācību kontekstā nav pietiekami noteiktas likumdošanā. Viņi atzīmē, ka jaunā koronavīrusa pandēmijas periodā informācijas tehnoloģiju pielietošanas pieaugums skolu izglītībā bija piespiedu pasākums.

"Nenoliedzami, ka digitālās tehnoloģijas paver jaunas iespējas izglītības organizācijā un personalizācijā. Arī turpmāk skolām, pedagogiem, skolēniem un ģimenēm jābūt tiesībām izmantot un eksperimentēt ar jaunām tehnoloģijām mācību procesā. Tomēr jaunas tehnoloģijas nes arī riskus – palielina nevienlīdzību izglītībā un var novest pie noteikta veida zināšanu vai kompetenču neapgūšanu.

Lai nodrošinātu labu izglītību visiem un izglītības sistēmas pielāgošanos mūsdienu izaicinājumiem, tehnoloģijām ir jābūt pieejamām, bet to izmantošanai – brīvprātīgai.

Tiem, kas grib un spēj, ir jānodrošina attālinātu mācību iespējas. Tiem, kas tam nav gatavi, ir jāgarantē tradicionālas izglītības ieguves formas.

Izglītības likumos ir jānodrošina izglītības ieguves formu brīva izvēle!" raksta iniciatīvas autori.

Lai aizsargātu bērnu un pedagogu tiesības, ieteikts izdarīt grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Pirmkārt, nepieciešams precīzāks klātienes izglītības formulējums, paredzot, ka tā ir izglītības ieguves forma, kuras ietvaros zināšanas tiek nododas ar personisku kontaktu, atrodoties vienā telpā. Otrkārt, petīcijas autori iesaka ieviest klātienes-attālinātu izglītības ieguves formu, kuras ietvaros apvienojas mijiedarbība klātienē un tālmācības metodes ar informācijas tehnoloģiju starpniecību.

Tāpat ieteikts piešķirt katram skolēnam tiesības apgūt mācību programmu klātienes formā. Vienlaikus skolēniem un viņu vecākiem ir jābūt tiesībām pāriet uz klātienes-attālinātām mācībām, bet skolām jābūt iespējai piedāvāt tādu formu ar plašu brīvību mācību procesa organizēšanā un adekvāta finansējuma garantijām.

Nav piemirsti arī skolēni, kas pandēmijas laikā nevarēja normāli mācīties attālināti, jo viņiem nebija laba datora. Autori iesaka paredzēt likumā, ka tālmācību situācijā personālais dators pieder pie izglītības pamata infrastruktūras un bērniem tas jāiegādājas uz valsts vai pašvaldības līdzekļu rēķina.

"Iznākumā izglītības sistēma attīstīsies vienmērīgi, ļaujot saglabāt esošās labās lietas un kvalitatīvi ieviest inovācijas. Tad katrs skolēns un katra ģimene varēs atrast sev piemērotu izglītības ieguves formu," teikts petīcijā.

1. septembrī skolas atsāks darbu ierastajā režīmā, tomēr tām jābūt gatavām pāriet pie tālmācībām, ja epidemioloģiskās situācija pasliktināsies.

19
Tagi:
izglītība, attālinātās mācības, Latvija
Pēc temata
Esi gatavs: vecāko klašu audzēkņus varētu sagaidīt attālinātās mācības
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām