Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga

Runā ar pasažieriem krieviski: Vīķe-Freiberga aicina airBaltic atbildēt

70
(atjaunots 18:45 17.10.2019)
Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga sašutusi par nacionālās aviokompānijas airBaltic politiku – tās darbinieki atļaujas sarunāties ar klientiem krievu un angļu valodās.

RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Skandalozu "pārkāpumu" konstatējusi Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga aviokompānijas airBaltic darbā, turklāt pat konkrēti norādīja, kad un kā airBaltic sacēlusies pret Latvijas nacionālo ideju.

Savā lapā Twitter Vīķe-Freiberga pastāstīja, ka, piesakot reisu BT218 Berlīne-Rīga, Latvijas "nacionālais" aviopārvadātājs atļāvies brīdināt pasažierus krievu un angļu valodās. Viņa bija sašutusi.

"Šodien 16.okt @airBaltic BT218 Berlīne-Rīga paziņojumi pasažieriem tika sniegti tikai angļu un krievu valodās. Kas, lūdzu, atbild par šādu mūsu "nacionālās" aviokompānijas politiku?", interesējās Vīķe-Freiberga.

Jāpiebilst, ka šī nav pirmā piktā atsauksme par airBaltic, taču parasti pretenzijas izskan no vienkāršo pasažieru puses un skar servisu.

Vīķes-Freibergas publikācija ātri izplatījās tīklā, to komentēja virkne apmeklētāju. airBaltic atsaucās aptuveni pēc stundas un paskaidroja situāciju.

"Sveiki! Paziņojumus ārvalstu lidostās veic tās personāls, kurš ne vienmēr prot latviešu valodu. Savukārt mūsu reisos angļu un krievu valodās tiek sniegti tranzīta pasažieriem domāti paziņojumi. Taču pateicamies par tvītu, tas tiks nodots atbildīgajiem kolēģiem sīkākai pārbaudei," pavēstīja aviokompānijas pārstāvis.

Krievu valodu nav apguvusi

Savukārt pati eksprezidente, iespējams, dusmojas nevis uz aviokompāniju, bet gan uz krievu valodu – viņai nekādi nav izdevies to iemācīties.

Prezidentes biogrāfiskajā grāmatā stāstīts, ka problēmas ar krievu valodu Vīķei-Freibergai radušās jau Padomju Latvijas laikā, kurp viņa dažas reizes atbraukusi no Kanādas.

Intervijā viņa pat atzina, ka atgadījušies vairāki incidenti veikalos Rīgā, kad viņa mēģinājusi tikt galā ar latviešu valodu vien. Eksprezidente konstatēja, ka varētu stāstīt veselus romānus par piedzīvojumiem tramvajos, trolejbusos un citās sabiedriskās vietā un savu naivo vēlēšanos uztikt ar latviešu valodu.

Tiesa, eksprezidente godīgi pūlējās labot stāvokli un apgūt krievu valodu. Jau Latvijas prezidentes postenī viņa savā saspringtajā grafikā atradusi vietu nodarbībām, taču atzina, ka krievu valodas zināšanas ir diezgan vājas.

Diemžēl ne astoņu prezidentūras gadu laikā, ne vēlāk Vaira Vīķe-Freiberga nav apguvusi krievu valodu.

70
Pēc temata
"Kā Krievijas galvaspilsētā": rīdzinieks sašutis par paziņojumu krievu valodā
Un vēl kā izmirs: kādēļ Latvijas krievi runā "svešvalodā"
Uzrunāšana krievu valoda izraisīja kādas Rīgas DUS klientes sašutumu
Mežabrāļi

Latvijā atrasts "mežabrāļu" bunkurs ar ugunsgrēka pēdām no čekistu granātas

3
(atjaunots 09:19 04.08.2020)
"Mežabrāļu" grupa ar nosaukumu "Kanādas piecīši", saskaņā ar vēsturnieku datiem, tika iznīcināta 1953. gadā.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Mežā pie Rendas (Kuldīgas novads) atrasts "mežabrāļu", grupas ar nosaukumu "Kanādas piecīši" bunkurs, vēsta Latvijas Radio. Patvērumā tika atrasti daudzi vēsturiski artefakti, kuri papildinās muzeja glabātuves.

Bunkuru atklāja Nacionālās pretošanās kustības muzeja pārstāvis Juris Grasmanis kopā ar domubiedriem.

Par "Kanādas piecīšiem" viņš uzzināja 90. gados, un jau toreiz sāka meklēt viņu bunkuru, aptaujāja vietējos. Vienīgais, ko bija izdevies uzzināt, – patvērums atrodas Veģupītes krastā.

Bunkurs tiks atrasts. Tā ir četrus kvadrātmetrus plata bedre, no kuras uz virszemi ved tunelis. "Mežabrāļu" patvērumā atrada krāsniņu, katliņu, lampiņas, galda piederumus.

"Kāda "mežabrāļiem" bija ikdiena bunkurā? Citi spēlēja kārtis. Citi kaut ko darīja. Lasīja arī. Atradām avīzi – kādās piecās kārtās. Tur vēl bija šķīvis. Ar šiku – liels šķīvis. Nevis tāda bļodiņa," pastāstīja Grasmanis. Viņš atzīmē, ka bunkurā bijis ugunsgrēks, iespējams, no čekistu iemestās granātas.

Pēc vēsturnieka Alda Bergmaņa datiem, vienību, kopā ar vēl dažiem, čekisti iznīcināja 1953. gadā.

Par "mežabrāļiem" tika dēvētas nacionālistiskās grupas, kuras darbojās 1940.-1950. gados Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijā pret Padomju varu. Daudzi no to dalībniekiem karoja vietējo SS bataljonu rindās. Latvijā "mežabrāļi" bija vainīgi, saskaņā ar dažādām aplēsēm, no 1500 līdz 3000 cilvēku, tostarp mierīgo iedzīvotāju nāvē.

Krievijā "mežabrāļu" slavēšanu uzskata par mēģinājumiem pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi un notikumu "pievilkšanu" mūsdienu Baltijas nacionālistisko elišu izdomātajai mitoloģijai par "mežabrāļiem". KF ĀM norādīja, "mežabrāļu" zvērību faktus apstiprina arhīvu dokumenti, nopratināšanu protokoli un grāmatas.

Krievijas Militāri vēsturiskās biedrības direktors Mihails Mjagkovs uzsvēra, ka "mežabrāļu" slavēšana ir Otrā pasaules kara beigu noliegšana. Viņš paziņoja, ka "mežabrāļus" nevar dēvēt par partizāniem un vēl jo vairāk par varoņiem, jo viņi "nogalināja mierīgos iedzīvotājus, pirmām kārtām savus līdzpilsoņus".

"Vairums viņu upuru – tie ir etniskie lietuvieši, latvieši un igauņi. Kad bija Hitlera agresija, viņi dienēja nacistiskos veidojumos, apsardzes apakšvienībās, iznīcināja padomju karagūstekņus. Īstenoja Holokaustu: 80% Baltijas ebreju nogalināja tieši šie kolaboracionisti," pateica Mjagkovs.

3
Tagi:
Mežabrāļi
Pēc temata
Lietuvas Seimā sūdzas par BBC pēc raksta par "mežabrāli"
KF vēstniecība novērtējusi Levita piedāvājumu atzīmēt "mežabrāļu" dienu
Krievi un latvieši cīnījās par Latviju, bet "varoņi" slēpās: KF vēstniecība stāsta kāpēc
Valsts valodas diena un "Mežabrāļu" diena: jauni datumi Latvijas kalendārā
Bērnu nodaļa slimnīcā

Ārsts-anesteziologs sit trauksmes zvanā: mājdzemdības nogalināja sievieti

4
(atjaunots 08:26 04.08.2020)
Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis sašutis par gadījumu, kad mājdzemdību laikā mirusi sieviete, un pieprasa sākt diskusiju par vecmāšu atbildību.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Skandalozais ārsts-anesteziologs, reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents un Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis paziņoja sociālajos tīklos par dzemdētājas nāvi. Kur un kā notika šis incidents, ārsts neprecizē, taču, saskaņā ar atsevišķiem datiem, traģēdija notikusi jūlija beigās.

​"Uzsita asini. Saruna ar kolēģi par pagājušās nedēļas izsaukumiem. Bijuši izsaukumā uz plānotām mājdzemdībām, kurās mirusi jauna sieviete. Vecmāšu rīcību nekomentēšu, bet no nevajadzīgas nāves varēja izvairīties plānojot dzemdības stacionārā... Kad vienreiz šis beigsies?" pauda sašutumu Twitter ārsts Roberts Fūrmanis.

Vairums komentētāju atbalstīja pazīstamā ārsta neizpratni, taču bija arī citi viedokļi.

​"Tas ne tikai beidzas, bet kļūst aizvien populārāk. Mājdzemdību atbalstītājiem patīk stāstīt, ka agrāk sievietes dzemdēja mierīgi un saskaņā ar dabu savā pirtiņā. Cik "pirtiņas harmonijā" nomira, to aizmirst piebilst," atzīmē žurnāliste Gunta Sloga.

​Taču viņas sacītajam iebilst darba aizsardzības speciālists.

"Esmu mājdzemdību atbalstītājs (abas atvases plānotās mājdzemdībās, kurās biju klāt), bet es nesaku, ka tas ir mierīgi, harmoniski pirtiņā, rudzu laukā vai sazin vēl kā. Kā arī neesmu dzirdējis, ka mājdzemdību vecmātes un dullas apgalvotu, ka dzemdības ir mierīgas, harmoniskas," raksta Jānis Alkšers.

​"Jāuzlabo stacionāru personāla reputācija. Dāmas grib "harmoniskas", "dabīgas", mier un cieņpilnas dzemdības, bez "mākslīgas" iejaukšanās. Bet tie stāstiņi Internetā kā uz citām bļauts, bez saskaņošanas veiktas manipulācijas utml. liek izvēlēties riskantus variantus," skaidro mājdzemdību popularitāti Egita.

​"Pati arī esmu par dzemdībām stacionārā, bet Nīderlandē mājdzemdības ir pilnīgi normāla prakse un to īpatsvars ir salīdzinoši liels. Tāpēc sliecos domāt, ka ne jau mājdzemdības kā tādas ir slikta lieta, bet sistēma Latvijā nav izstrādāta tā, lai samazinātu iespējamos riskus," stāsta par saviem novērojumiem Inga Delvina.

​"Ja līgumos atrunātu punktus par civiltiesiko un/vai kriminālatbildību, tad iespējams, ka Latvijā situācija mainītos," piekrīt tvīta autors.

​"Lai dzemdētu ne slimnīcā, ir jābūt visiem priekšnoteikumiem - gan profesionālai vecmātei, gan noteiktajām minūtēm līdz slimnīcai, gan protams pilnīgi veselai grūtniecei un visiem izmeklējumiem tip top. Nevajadzētu vispārināt dēļ atsevišķu neprofesionālu vecmāšu darbības," uzskata Lelde.

​"Strādājot dzemdību iestādē, zinu arī normālās dzemdībās viss noiet greizi vienā mirklī (izkrīt nabas saite, atslāņojas placenta u.c.) slimnīcā 5 min laikā var veikt ķeizargriezienu, kas parasti glābj bērniņu. Tās 30 min varbūt var glābt māti, kas asiņo, bet ne mazuli hipoksijā," pārliecināta Anete Geršmane.

​"Es saprotu mājdzemdību ideju - to mieru, savējos apkārt. To, ka nekur nav jābrauc. BET, lai arī cik skaisti tas nebūtu, es būtu pārāk gļēva riskēt. Ar bērniņu, ar sevi galu galā," uzskata Dace Ševčenko.

​"Man bija fantastiski skaistas un harmoniskas dzemdības Stradiņos. Bez absolūtas liekuļošanas varu apgalvot, ka saņēmu gan mājas mieru un harmoniju, gan superprofesionālu līdzāsbūšanu ar drošības sajūtu, ja nu būtu sarežģījumi. Tas ir tik ļoti atkarīgs no ārsta un vecmātes," dalās pieredzē Līva Sējāne-Ābele.

​"Paturpinot plānoto mājdzemdību tēmu – beidzot ir jāsāk diskutēt par mājdzemdību vecmāšu civiltiesisko un pat arī kriminālatbildību situācijās, kad ir iestājušās komplikācijas un/vai nāve, protams, vērtējot pieejamo aprīkojumu un palīdzības sniegšanas taktiku," pārliecināts Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis, piebilstot, ka vairumā gadījumu šīs atbildības nav un tas ir jāmaina.

Atzīmēsim, ka Latvija joprojām ir viena no līderēm lielo mirstības rādītāju ziņā dzemdību laikā. Par problēmu runā vairākus gadu, taču kardināli atrisināt to pagaidām nav izdevies.

4
Tagi:
bērni
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
"Pierādi, ka esi dzemdējusi": Latvijas iedzīvotājai nepiešķir bērna pabalstu