RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Īsi pirms Starptautiskās nabadzības izskaušanas dienas Eurostat publicēja statistiku par nabadzīgajiem eiropiešiem.
2018. gadā nabadzības vai sociālās izstumtības riskam bija pakļauti 21,7% ES iedzīvotāju – 109,2 miljoni cilvēku. Tas nozīmē, ka viņi atbilst vismaz vienam kritērijam: zems ienākumu līmenis, smagi materiālie apstākļi, vai dzīve mājsaimniecībā ar zemu darba intensitāti.
Pēdējo desmit gadu laikā nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaits sarucis no 25% līdz 21,7%. Viens no ES stratēģijas galvenajiem mērķiem – līdz 2020. gadam glābt no nabadzības riska vismaz 20 miljonus cilvēku.
2017. gadā septiņās ES valstīs vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam: Bulgārija (32,8%), Rumānija (32,5%), Grieķija (31,8%), Latvija (28,4%), Lietuva (28,3%), Itālija (27,3%) un Spānija (26,1%). Atzīmēsim, ka Bulgārijā, Rumānijā un Latvijā minētais rādītājs samazinās visātrāk.
Zemākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits ir Čehijā (12,2%), Slovēnijā (16,2%), Slovākijā (16,3%), Somijā (16,5%), Nīderlandē (16,7%), Dānijā un Francijā (17,4%), kā arī Austrijā (17,5%).
2018. gadā 16,9% ES iedzīvotāju ienākumu līmenis nesasniedza nabadzības slieksni: Rumānijā (23,5%), Latvijā (23,3%), Lietuvā (22,9%), Bulgārijā (22%), Igaunijā (21,9%), Spānijā (21,5%) un Itālijā (20,3%), tātad zemi ienākumi apdraudēja katru piekto iedzīvotāju.
2018. gadā 5,8% ES iedzīvotāju izjuta materiālas grūtības, tas ir, nevarēja apmaksāt rēķinus, apkurināt mājokli vai pavadīt ārpus mājām vismaz nedēļu atvaļinājuma. Latvijā viņu skaits sasniedza 9,5% (salīdzinājumā ar 19% 2008. gadā), Lietuvā – 11,1%, bet Igaunijā – 3,8%.
Jāpiebilst, ka 9% iedzīvotāju vecumā līdz 59 gadiem dzīvoja mājsaimniecībās, kurās pieaugušie vismaz gadu strādāja mazāk nekā 20% apjomā no sava darba potenciāla. Latvijā šis rādītājs sasniedza 7,6%, Lietuvā – 9%, Igaunijā – 5,2%.
RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.
Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.
Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.
Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.
Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.
Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.
RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vairāki desmiti cilvēku, neskatoties uz Rīgas domes aizliegumu, ieradās pie Krievijas vēstniecības Latvijā ar prasību atbrīvot blogeri Alekseju Navaļniju.
Atgādināsim, ka Aleksejs Navaļnijs tika aizturēts 17. janvārī Šeremetjevas lidostā Maskavā pēc ierašanās no Vācijas, kur blogeris ārstējās pēc domājamās saindēšanas. Iepriekš Krievijas Federālais sodu izpildes dienests informēja, ka plāno aizturēt Navaļniju, jo tiesai jāpieņem lēmums jautājumā par nosacītā soda aizstāšanu ar reālu brīvības atņemšanu pēc nosacītā ieslodzījuma režīma ļaunprātīgiem pārkāpumiem. A.Navaļnijam ir divas nosacītas sodāmības. Pirmā – uzņēmuma "Kirovļes" lietā – saistīta ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķiešanu, otrā – "Yves Rocher" lietā – par vairāk nekā 30 miljonu rubļu laupīšanu.
18. janvārī Himku pilsētas tiesa izbraukuma sesijā pieņēma lēmumu par Alekseja Navaļnija arestu uz 30 dienām. Viņš nogādāts izolatorā "Matrosskaja tišina", kur pavada 14 dienu karantīnu – viens trīsvietīgajā kamerā.
Iepriekš Rīgas dome noraidīja pieteikumu protesta akcijai pie Krievijas vēstniecības. Tomēr vairāki desmiti cilvēku ieradās ar plakātiem "Brīvību Aleksejam Navaļnijam!"
Pie tam cilvēki turējās drošā attālumā un ievēroja pandēmijas apstākļos noteikto distanci.
Tiesa, policisti pasākumu pārtrauca. Valsts policijas pārstāvji akcijas vietā pieprasīja nesankcionētās akcijas pārtraukšanu. Akcijas dalībnieki neiebilda un steigšus izklīda.