Saskaņas frakcijas Saeimā vadītājs Jānis Urbanovičs un Nils Ušakovs

Urbanovičs: Latvijā sākusies krievu nekautrīgas asimilācijas fāze

81
(atjaunots 11:06 17.10.2019)
Latviešu nacionālisti saskata draudus krievos un krievu valodā, valdība nekautrīgi cenšas veikt asimilāciju, paziņoja viens no "Saskaņas" līderiem Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Latvijā nav īstas demokrātijas, pie varas vienmēr ir nacionālkonservatori, kuri maina lozungus, izkārtnes, taču, pēc būtības, tas ir viens un tas pats loks. Viņiem rituāls ir latviskās Latvijas jautājums, krievvalodīgo asimilācija pēdējā laikā kļuvusi pavisam nekautrīga, intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei teica "Saskaņas" frakcijas Saeimā vadītājs Jānis Urbanovičs.

Droni bez pultīm

"Diemžēl mums joprojām nav īstas demokrātijas, mums vēlēšanas nav politisko uzskatu konfrontācija un cīņa. (..) Nav tā, ka ievēlētam deputātam cilvēki prasa par kaut ko atbildēt. Kamēr mums nebūs demokrātijas, visu līmeņu deputāti būs kā droni bez pults. Vēlētāji tikai palaiž viņus lidot, pēc tam aizmirst, ka ir mehānisms, lai viņus kontrolētu, noteiktu, uz kuru pusi jālido. Vajadzības gadījumā arī nosēdinātu," bilda Urbanovičs.

Viņš atzīmēja, ka patlaban elektorāts valstī sadalīts divās nevienlīdzīgās daļās un politiķi strādā katrs ar savu auditoriju. Nenotiek tā, ka visas partijas konkurētu, strādājot ar visiem vēlētājiem.

"Mums pašlaik ir tā - viens teātris ar divām zālēm, viena lielāka, otra mazāka. Uzvedums ir tas pats, tikai vieni dzen jokus latviski, otri krieviski, un abiem aplaudē. Demokrātija ir vai nu vispārēja, vai arī tās nav. Vispārējas tiesības, vispārēja konkurence, kas rada politiķiem un ierēdņiem risku, ka vara var mainīties," konstatēja Urbanovičs.

Pēc viņa domām, latviešu partiju paradums partiju "Saskaņu", ko viņi uzskata par krievu tiesību aizstāvjiem, saukt par pretvalstisku spēku ir viņu vājuma pazīme. "Viņi kaitē paši sev. Tas smīdina. Nevar infantili apsaukājoties sevi parādīt par gudrāku un stiprāku," apliecināja politiķis.

Nekautrīga asimilācija

Urbanovičs pastāstīja, ka "Saskaņa", kas oktobra beigās ievēlēs jaunu partijas valdi un priekšsēdētāju, joprojām aizstāvēs krievvalodīgo tiesības.

"Daudzi nelatvieši cer tieši uz mums, ka spēsim cieņpilni atrisināt šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un latviešu valodas tiesībām tikt aizsargātai un privileģētai tieši šeit, Latvijā," akcentēja Urbanovičs.

Viņš atzīmēja, ka valodas jautājums tagad ir revanšs, cīņa par kultūras telpu.

"Nacionālisti saredz krievu kultūrā un valodā, kas ir svarīgākā kultūras daļa, apdraudējumu - objektu, kurp vērst savas dusmas, atriebību par visu ko citu. Nekas tāds nav vērsts ne pret baltkrievu, ne pret ukraiņu, ebreju vai lietuviešu kopienām. Krievu valoda tiek padarīta par simbolu visam sliktajam, pat tad, kad tur nav nekāda sakara. Šis rituāls ir ievilcies un joprojām tiek rūpīgi kopts, tas vēsturiskais pāridarījums kļūst it kā aizvien lielāks," konstatēja politiķis.

Pēc viņa domām, latviešu partijas sākušas "nekautrīgas asimilācijas fāzi", un tas ir strupceļš.

"Premjers ir izteicies, ka "mums viņu bērnus vajag asimilēt". Tātad esam "mēs" un ir "viņi". Un tas aug augumā. Rodas sajūta, ka tiek mēģināts vērsties pret krieviem kā kopienu - liekot saprast, ka piederēt pie tās ir gandrīz vai kauns. Turpretī krievam lepoties ar savu identitāti ir nekaunīga uzdrīkstēšanās.

Pagalam aplams ir kādreizējās kultūras ministres Sarmītes Ēlertes uzstādījums: tu vari piedzimt par krievu, bet tev ir iespēja pārtapt par latvieti; ja tev nepaveicās ar vecākiem, kuri nav latvieši, tu esi nelaimīgais, kuru vēl var glābt, tikai asimilējot. Vai tas nav strupceļš?" bija neizpratnē politiķis.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir multikultūras vide, ar kuru vajag lepoties, tā ir vērtība, kas jāsaglabā.

"Mums katru reizi ir jāpierāda, ka bez cieņas mums nekas nesanāks. Mums valstī vajag reformēt, mainīt, uzlabot visu uzreiz un jau sen. Bet nav atrisināts galvenais jautājums - kā mums kopā dzīvot? Mums nekad nebūs nekas labāks, ja neatrisināsim ietverošas demokrātijas problēmas. Pa rokām un pa mēli katram, kas šķiro un sarīda!" piebilda Jānis Urbanovičs.

81
Pēc temata
Nepiekrīt asimilācijai: prokurors lūdz piespriest Gapoņenko 22 mēnešu cietumsodu
Pankratovs: vardarbīga asimilācija Latvijā sarauj sakarus ar senčiem
Riebīgā asimilācija, ļaunais Ušakovs, soda vienības: Lindermans par krievu stāvokli Latvijā
Absurds arguments: krievus Latvijā asimilē vardarbīgi
Jaunās neatliekamās palīdzības mašīnas Latvijā

Pacientus vedīs tālāk un ilgāk: kas notiks ar neatliekamo medicīnisko palīdzību reģionos

7
(atjaunots 08:28 02.06.2020)
Veselības ministre Ilze Viņķele šaubās, vai ir jēga uzturēt diennakts uzņemšanas nodaļu darbu visās reģionālajās slimnīcās; ar ko tas var draudēt pacientiem un kad jāsāk gaidīt pārmaiņas.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Reģionālās slimnīcas uztrauc Veselības ministrijas plāns samazināt dažās no tām esošo medicīniskās apkalpošanas līmeni, kas negatīvi ietekmēs pacientus, vēsta Neatkarīgā

Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka sakarā ar koronavīrusa pandēmiju lielu nozīmi guva nozarē iepriekš atliktas reformas, tai skaitā slimnīcu līmeņa pārskatīšana un darbs pie jauna mediķu atalgojuma modeļa.

Jau ir veikts vērienīgs katras slimnīcas pakalpojumu apjoma novērtējums. Rezultātā plānots pārskatīt slimnīcu līmeni, koncentrējot sarežģītākos veselības aprūpes pakalpojumus Rīgas klīniskās universitātes slimnīcās, kā arī daudzprofilu reģionālajās slimnīcās.

Slimnīcām atņems dežūrārstus?

"No Veselības ministrijas izskan apgalvojumi, ka līmeņu pārskatīšana notiks, taču slimnīcas neslēgs un nesamazinās arī gultas vietu skaitu, bet šie apgalvojumi var maldināt," saka Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Viņš atgādināja, ka tuvākajā laikā, iespējams, tiks pārskatīta dežūrārstu darba nepieciešamība nakts stundās.

"Faktiski tas apdraud tieši neattiekamās un akūtās palīdzības saņemšanas iespējas iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai 24 stundu režīmā. To var salīdzināt ar ugunsdzēsēju depo slēgšanu vai tā darba laika maiņu. Ugunsdzēsēju gadījumā, nepalīdzot nekavējoties, ēka nodegtu, to pašu varam attiecināt arī uz pacientu dzīvību un veselību. Neatliekamo vai akūto pakalpojumu gultas tiks pārprofilētas par aprūpes gultām, kurās pacienti saņemtu tikai hronisko slimību aprūpes pakalpojumus. Tā vairs nav neatliekamās palīdzības slimnīca," uzsvēra Kalējs.

Slimnīcu biedrība uzskata, ka šīs reformas pamatā ir ideja par noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšanu galvaspilsētā, taču tas var izraisīt vēl garākas pacientu rindas un pakalpojumu pieejamības kritumu.

Šobrīd slimnīcu uzņemšanas nodaļas veic akūto pacientu hospitalizēšanas funkciju, pacientu observāciju, akūtu pacientu ambulatoro aprūpi, kā arī traumpunktu funkciju diennakts režīmā. Kopumā dežurējošie speciālisti katru dienu pieņem no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem pacientu atkarībā no teritorijas, ko apkalpo slimnīca.

Nostalģija vai reāli draudi

"Latvijā ir 22 neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas punkti. Dažu novadu iedzīvotāji jau izjutuši pagātnē pieņemto politikas veidotāju lēmumu sekas, kad slimnīcas vārds ir saglabāts, piemēram, Bauskā, Aizkrauklē vai Saldū, taču neatliekamās palīdzības saņemšanai jādodas uz tuvāko cita līmeņa slimnīcu vairāku desmitu kilometru attālumā," apraksta situāciju Jevgēņijs Kalējs.

Viņš atgādina, ka iepriekš iedzīvotāji jau ir protestējuši pret slimnīcu reformu tuvākajā nākotnē. Kopš tā laika praktiski pastāvīgi skan uztraukumu raisoši paziņojumi, ka kādas slimnīcas līmeni var pazemināt, un līdz ar to samazināsies arī pacientu iespējas saņemt medicīnisko aprūpi.

"Medicīnā ir jēdziens “zelta stunda”, kuras laikā mediķiem ir daudz lielākas iespējas izglābt pacientu. Jāņem vērā, ka ātrās palīdzības brigādei šīs stundas laikā ne tikai jāierodas pie pacienta, bet pēc tam viņš jāievieto transportlīdzeklī un jānogādā līdz slimnīcai, kur būs iespējams nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību, taču plānoto un jau ieviesto reformu dēļ pacientus nākas vest arvien tālāk un ilgāk," skaidro Kalējs.

Tādēļ Latvijas Slimnīcu biedrība aicina politiķus nesteigties ar reģionālo slimnīcu līmeņa pārskatīšanu.

Koronavīruss ir atklājis vājās vietas

Ministre Ilze Viņķele pārrunās ar pašvaldībām paziņoja, ka krīze ir izcēlusi veselības aprūpes sistēmas vājās vietas, kas ir jāizlabo. Visticamāk, runa ir par slimnīcu darba pārbaudes rezultātiem pandēmijas periodā (daudzas slimnīcas jau ir paudušas neapmierinātību, ka tik neparastā periodā tās kontrolē, nevis atbalsta).

Veselības inspekcija noskaidroja, ka nereti atsevišķi medicīniskie pakalpojumi izrādās pieejami "tikai uz papīra", savukārt slodze mēdz būt tik zema, ka dežūrārsti savā maiņā atpūšas.

Iestādē ziņo, ka reformas rezultātā nav plānots slēgt nevienu slimnīcu, samazināt gultasvietu skaitu vai samazināt speciālistu pieejamību, taču ir jārod risinājums, lai ieguldītie resursi tiktu izmantoti efektīvi un pacienti saņemtu vislabāko medicīnisko aprūpi. Tiesa, Viņķele neslēpj, ka ir radies jautājums, vai visās slimnīcās ir jāsaglabā diennakts uzņemšanas nodaļu darbs.

Ministrijā precizēja, ka, saskaņā ar plānu, kas tika apstiprināts janvārī, slimnīcu darbs tiks vērtēts līdz oktobrim, savukārt izmaiņas plānots ieviest tikai no nākamā gada 1. janvāra.

7
Tagi:
medicīna
Pēc temata
Eiropa pārdzīvos epidēmiju. Bet kā būs ar Eiropas Savienību?
Latvija izglābs pasauli no koronavīrusa? Akadēmiķis – par zāļu ražošanas iespējām
ANO ģenerālsekretārs uzskata: 2020.gadā pasaule var zaudēt simtiem tūkstošu bērnu
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis: Latvijas valdībai iepaticies dzīvot ārkārtējās situācijas režīmā

6
(atjaunots 08:15 02.06.2020)
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka Latvijas valdība nesteidz atcelt ārkārtējās situācijas režīmu, jo viņiem tas ir iepaticies.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Valdība nesteidz iziet no ārkārtējās situācijas režīma, radio Baltkom ēterā paziņoja Saeimas deputāts, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

"Šeit patiešām ir šāda kurioza situācija. Es atceros, kad tikai sākās runas par ārkārtējo situāciju, marta sākumā, valdība uzvedās ļoti neizlēmīgi. Veselības ministrija nevēlējās izsludināt ārkārtējo situāciju. Sākumā piedāvājums bija aizliegt pulcēties vairāk par 500 cilvēkiem. Un lūk, cik negribīgi valdība iegāja ārkārtējās situācijas režīmā, tikpat negribīgi viņi tagad no tās iziet. Jo stipri iepaticies," sacīja Dombrovskis.

Viņš atzīmēja vairākas pozitīvās ārkārtējās situācijas puses pie varas stāvošajiem.

"Fiskālās disciplīnas vietā – fiskālo iespēju valsts. Strādāt drīkst attālināti, bet valsts sektoram bieži vien tas nozīmē, ka var arī nestrādāt. Bet alga nāk. Valsts iepirkumiem nav jārīko konkurss. Tādēļ, no valdības viedokļa, šajā režīmā ir virkne plusu," teic Dombrovskis.

Taču, viņaprāt, vēl vienu pagarinājumu būtu grūti izskaidrot iedzīvotājiem.

"No otras puses mēs redzam, ka katru dienu jaunu inficēto skaits ir zem desmit. Turklāt sarkanais skaitlis medicīnas sistēmas noslogojumam ir aptuveni 40 cilvēki dienā. Kaimiņos ir Igaunija, arī tā noslēgusi savu ārkārtējo režīmu. Pie tam viņiem ir vairāk inficēto. Un izskaidrot to sabiedrībai ir grūti," atzīmēja Dombrovskis.

6
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, ārkārtējā situācija, saeima, valdība
Pēc temata
Latvijas valdība pieņēmusi stingrākus karantīnas noteikumus
Latvijai it kā vēl viena tauta ir rezervē: kas nav kārtībā ar dīkstāves pabalstiem
Latvijas iedzīvotājiem piedos vecus parādus, taču ne uzreiz