Medmāsa, foto no arhīva

Krievu medmāsa atlaista, ārsts aizgājis pats: ārstēties lauciniekiem Latgalē

115
(atjaunots 10:22 17.10.2019)
Dažās apdzīvotajās vietās neatliekamās palīdzības brigādes strādā tikai dienā. Ja tiks slēgts veselības aprūpes punkts, iedzīvotājiem atliks tikai cerēt uz "ātrajiem" no kaimiņu pilsētām vai mēģināt nokļūt slimnīcā pašu spēkiem – pa "frontes" ceļiem.

RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Feldšeru punkts tiek slēgts, medmāsa atlaista sliktu latviešu valodas zināšanu dēļ, "ātrā palīdzība" var atbraukt tikai dienā: tādā situācijā nonākuši Ludzas novada Rundēnu ciema iedzīvotāji. Par to, kā viņi risina grūtības, pastāstīja Latvijas radio 4 Latgales studija.

Vairāk nekā pirms gada "ātrās" palīdzības darbinieki Rundēnos, Varakļānos un viena no četrām mediķu brigādēm Rēzeknē sāka strādāt nevis diennakts režīmā, kā iepriekš, bet gan tikai dienā. NMPD vadība uzsvēra, ka pārmaiņu mērķis ir garantēt, ka dienests spēs reaģēt dienā, kad pienāk 80% izsaukumu un personāls nav ieinteresēts strādāt, jo par nakts maiņu pienākas piemaksa.

Žurnālisti devās uz Rundēniem, lai noskaidrotu, kā pārmaiņas ietekmējušas piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem.

Nakts izsaukumus ciemā tagad apkalpo citas brigādes no apkaimes. No Rundēniem līdz tuvākajām veselības aprūpes iestādēm Ludzā, Zilupē un Dagdā ir aptuveni vienlīdz tālu – ap 30 kilometri, līdz tuvākajai slimnīcai Rēzeknē – aptuveni 45 kilometri pa asfaltētu ceļu un 15 kilometri pa zemesceļu.

Vietējie iedzīvotāji pastāstīja, ka ažiotāža un satraukums "ātrās palīdzības" brigāžu darba laika samazināšanas dēļ tagad ir noklusuši.

"Laikam jau cilvēki ir samierinājušies. Tā jau parasti ir. Vāca parakstus, lai saglabātu "ātro palīdzību" naktīs, bet tagad problēmu nav, nezinu... Dažreiz, ja mūsu "neatliekamā" ir aizņemta, uz izsaukumiem pie cilvēkiem atbrauc no citurienes – no Dagdas, no Zilupes brauc pie cilvēkiem," stāstīja pārdevēja Valentīna.

Viņa piebilda: ja cilvēkiem jānokļūst slimnīcā, viņi brauc ar autobusu vai lūdz kādu aizvest. "Kā tad citādi, tagad jau cilvēku šeit ir maz," viņa piebilda.

"Ātrās palīdzības" dežūrējošās mediķu brigādes ārsti Randēnos konstatēja, ka galvenais ir nevis attālums līdz pacientam, bet gan lauku ceļu stāvoklis. Taču pārsvarā brigāde iekļaujas ierašanās laika normās.

"Mums apkārt ir daudz punktu ar brigādēm, un mēs viens otram palīdzam, vienalga, vai strādājam dienā vai naktī – mums viss ir izplānots tā, lai cilvēki bez palīdzības nepaliktu," pastāstīja ārste Darja.

Taču rundēniešus satrauc cita ziņa – burtiski dažu dienu laikā ciemā tiks slēgts feldšera punkts.

"Vispār tagad ir slikti – feldšera punktu slēdz, ģimenes ārsts aiziet pensijā. Medmāsu atlaida, jo neprot latviešu valodu. Nezinu, kas tagad notiks," satraukta vietējā iedzīvotāja Antoņina.

Tomēr Rundēnu pagasta galva Aleksandrs Sovans apliecināja, ka situācija tiks atrisināta, ģimenes ārsta prakse tiks saglabāta un pacienti bez palīdzības nepaliks.

Pēdējos gados Latvijā būtiski sarucis diplomētu mediķu skaits, trūkst gan ārstu, gan māsu, gan akušieru. 2019. gada augustā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā bija atklātas 587 vakances – 20% no kopējā speciālistu skaita. To starpā: 460 vietas – ārstējošais personāls, tāpēc dienests nevarēja nokomplektēt 51 brigādi. Jāpiebilst, ka visā Latvijā ir 190 NMPD brigādes.

Situācija ir sarežģīta nepietiekamā finansējuma dēļ, jaunie speciālisti nevēlas palikt Latvijā zemo algu dēļ. Savukārt ierosinājumus atvieglot darbā pieņemšanas noteikumus speciālistiem no trešajām valstīm neatbalsta valdība.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis pauda pārliecību, ka pat gadījumā, ja mediķi tiks iekļauti profesiju sarakstā, kuru pārstāvjiem atvieglota pieņemšana darbā, valstij nedraudētu ārvalstu mediķu pieplūdums. Iemesls – grūtības ar latviešu valodas apgūšanu. Apinis atgādināja, ka ārsts, kurš nepārvalda ne krievu, ne latviešu valodu, vispirms saskarsies ar valodas barjeru, pēc tam viņam nāksies kārtot latviešu valodas eksāmenu, atkārtoti nokārtot medicīnas eksāmenu, pamācīties internatūrā. Galu galā paies 10 gadi, pirms viņš saņems atļauju darbam Latvijā.

115
Pēc temata
Vadītāji izmācīsies par ārstiem, diagnostika 10 minūtēs: Latvijas ātrā palīdzība pārveidosies
"Viņi zina latviešu valodu": Latvijā izdomājuši, kā tikt galā ar ārstu deficītu
Latvijā joprojām sarūk ārstu skaits
Pusmiljons Latvijas iedzīvotāju var palikt bez ģimenes ārsta

Mājokļa noma Latvijā pandēmijas laikā: mainījušas cenas, kas gaidāms nākotnē

8
(atjaunots 15:06 16.05.2021)
Īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%, jaunceltnēs – par 19%.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Covid-19 pandēmijas laikā dzīvokļu īres maksa jaunceltnēs kritusies par 19%, paziņoja pakalpojumu sniedzējs nekustamo īpašumu jomā – uzņēmums "Colliers". Dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pandēmijas sākumā pieauga par 65%, vēsta Тvnet.lv.

Uzņēmuma direktora vietniece Agija Vērdiņa pastāstīja, īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%.

Vidējais īres maksas apmērs jaunceltnēs sastāda 12,2 eiro par kvadrātmetru mēnesī, dažkārt var sasniegt 15 eiro par kvadrātmetru. Vidējā īres maksa renovētajās mājās – 9,4 eiro par kvadrātmetru, citās mājās – 7,4 eiro par kvadrātmetru.

Kopumā 11% nomas tirgū piedāvāto dzīvokļu atrodas jaunceltnēs, 54% - renovētajās majās, 34% - citās mājās.

Pēc Covid-19 pandēmijas sākuma dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pieaudzis par 65%, jo tūristu plūsmas sarukuma un īstermiņa tirgū iepriekš bijušo dzīvokļu cenu pieauguma tempu lejupslīdes dēļ tie tiek piedāvāti ilgtermiņā nomai. Tomēr šogad piedāvājums krities, atzīmēja Vērdiņa.

Pērn Rīgā uzbūvētas tikai divas nomas ēkas. Patlaban Rīgā ir apmēram 175 mājas ar aptuven 5500 iznomājamiem dzīvokļiem.

Iepriekš SEB banka organizēja aptauju jautājumā par iedzīvotāju cerībām uz mājokļu cenām. Vairāk nekā 42% respondentu gaida nekustamo īpašumu cenu pieaugumu šogad. Un cenu krišanos cer tikai 14,5% respondentu, 25,4% prognozē stabilitāti.

SEB bankas ekonomists Gatis Gašpuitis, komentējot aptaujas rezultātus, atzīmēja, ka Covid-19 pandēmijas radītā krīze nav tik smaga, kā bija gaidīts, turklāt daudzu iedzīvotāju finansiālais stāvoklis pēdējos gados pat uzlabojies. Nekāda "burbuļa" nekustamo īpašumu tirgū nav, un mājokļu cenu krišanās nav sagaidāma.

8
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija
Pēc temata
Latvijā sadārdzināsies nekustamo īpašumu darījumi: kā to ietekmēs jaunā apdrošināšana
Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā
Kapi mājas vietā: Valsts kontrole pieķērusi Rīgas domi nevīžībā
Dzīvokļu cenas sērijveida mājās turpina pieaugt
Brāļu kapi Priedainē

Neviens nav aizmirsts: brāļu kapus Jūrmalā kopj vietējā skolniece

10
(atjaunots 09:29 16.05.2021)
Dažs pavasarī rīko inventarizāciju skapī, bet skolniece Marija Doņņikova kopā ar tēti kopj brāļu kapus. Kāda īsti dzīvajiem daļa gar svešiem aizgājējiem?

RĪGA, 16. maijs — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Latvijā ir pieņemts rūpēties par brāļu kapiem – mēs atceramies karu un tā upurus. Kāpēc es nolēmu pastāstīt par Mariju? Tā nu iznāca, ka mani talkā uzaicināja mans draugs, viņas tētis, bet daudz interesanta pastāstīja pati Marija. Turklāt ir ļoti patīkami apzināties, ka jauniešiem nav vienaldzīgas tavas vērtības.

Šogad Maša kopā ar tēvu saved kārtībā brāļu kapus Priedainē. Jūrmalā ir pieci brāļu kapi, un Doņņikovi pieskata visus. Šie viņiem ir īpaši nozīmīgi – te apglabāts viņu vectēva un tēva draugs, frontinieks. Kapi nav lieli, te apglabāti tikai 44 cilvēki. Lielākā daļa kapakmeņu nes krievu vārdus un uzvārdus. Uz astoņiem uzraksts ir lakonisks: "Nezināms". Tie apkopti īpaši rūpīgi – Maša ir pacentusies. Viņa jau vairākus gadus pavada tēti talkās kapsētās. Nezināmie skolnieci ļoti skumdina.

"Tas ir tik netaisnīgi, viņi ziedoja savas dzīvības par mums, bet mēs pat viņu vārdus nezinām, - saka Maša, notraucot no kapa priežu skuju. – Es visu saprotu, karā bija daudz cilvēku, daudzi gāja bojā, dažiem pat kapa vieta nav tikusi. Bija labs puisis, karoja kā visi, bet neviens neatceras, kā viņu sauca. Tie, kas atcerējās, paši guļ zemē. Droši vien viņam mājās bija mamma, varbūt pat meitene gaidīja, nesagaidīja, bet viņš, nezināms, guļ šeit. Viņi pat nevarēja atbraukt šurp, pie viņa."

Братское кладбище в Предайне
Владимир Дорофеев / Sputnik Латвия
Brāļu kapi Priedainē

Maša uzsmidzina uz plāksnītes līdzekli pret pelējumu un rūpīgi berž akmeni ar asu birstīti. Akmens pamazām zaudē aizmirstības netīrumus.

"Kad mēs ar tēti tīrījām citu kapsētu, Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku kapus, tur atgadījās baismīga lieta, - stāsta Maša un nopūž nepaklausīgu matu šķipsnu no vaiga. – Tur kapos apglabāti 80 strēlnieki un viena sirmgalve – māte. Karavīrus apglabāja ziemā, kad bija Ziemassvētku kaujas, un viņi visi krita. Bet vecenīte atbrauca pēc vairākiem gadiem, apciemot dēlu. Un viņa palika kapos. Nomira pie dēla kapa, viņu tikai no rīta atrada. Viņu apglabāja līdzās, tagad viņi guļ kopā. Ziniet, ļoti aizkustinoši. Burzmā mirušie aizmirstas. Līdz viņu vidū nonāk tas, bez kura dzīve vairs nav neko vērta. Viņa taču nekaroja, tā strēlnieka mamma. Taču iznāk, arī viņa ir kara upuris."

Владимир Дорофеев / Sputnik Латвия
Maša kopā ar tēti apkopj nezināmo karavīru apbedījumus Priedaines brāļu kapos

Sava vectēva Ivana Froloviča Doņņikova, tankista, kapu Maša kopā ar tēvu ik gadus uzkopj tikpat rūpīgi kā nezināmo kareivju kapus.

"Redziet, viņi taču te ir drošībā. Tā ir kopīgā atmiņa, kamēr to nenodzēsīs, lai arī kaps izskatās neglīti. Bet parastos kapos kaps nedrīkst būt aizlaists. Citādi tā vietā parādīsies cits. Tur neskaidros – tankists apglabāts vai lidotājs. Kara varonis vai civilais. Ja nekopj, tas nozīmē, nevienam nav vajadzīgs ne viņš, ne piemiņa par viņu. Esmu tādas lietas jau redzējusi – bija krūmiem aizaudzis piemineklis ar senu fotogrāfiju – vīrietis ar medaļām. Pēc tam fotogrāfija nokrita, krūmi pavisam aizsedza kapu, un tā vietā parādījās jauns kaps. Tagad tur vairs nav kara varonis, tur guļ cits cilvēks. Tas, kura piemiņa vēl nav izdzēsta."

Школьница Маша Донникова чистит таблички на братском кладбище в Предайне
Владимир Дорофеев / Sputnik Латвия
Skolniece Maša Doņņikova tīra plāksnītes Priedaines brāļu kapos

Šogad Maša ar tēti nolēmuši kapitāli atjaunot šos kapus. Ne tikai novākt skujas un saslaucīt atkritumus. Atjaunot arī zvaignes ar zeltainu krāsu, notīrīt plāksnītes. Tas jau ir pavisam cits darbs.

"Tas ir pārsteidzoši: esam pārcietuši tik briesmīgu karu, un daudzi neko neatceras, - Maša bija neizpratnē. – Tur taču daudzi ir cietuši. Pie mums Latvijā kara laikā gāja bojā katrs ceturtais. Cik bija cietušo – ne saskaitīt. Re, mūsu vecmāmiņu nacisti aizveda spaidu darbos. Vienkārši arestēja uz ielas, paziņoja, ka viņa tagad strādās reiha labā. Lika strādāt bez maksas un dzīvot barakās. Bet vectētiņš visu karu tankā izgāja. Viņam pat visa ģimene aizgāja brīvprātīgajos, gan tēvs, gan brāļi, pat māsa aizgāja sanitārajā bataljonā. Nevienu no viņiem neesmu redzējusi, tētis stāstīja. Taču es dažkārt iedomājos: ja šodien gadīsies tāda nelaime, vai daudzi mani klasesbiedri riskēs ar dzīvībām citu labā?" Uz brīdi Maša apklusa, tikai tīrīja nost sūnas no kārtējā nezināmā kapa.

"Re, šis te puisis, par ko viņš cīnījās? – Maša retoriski pavaicāja. – Jābūt taču iemeslam, kura dēļ viņš gāja nogalināt un mirt? Vai viņš ieraudzīja, kā deg viņa māja, kā viņa zemē saimnieko ienaidnieki? Vai viņš saprata, ka nevar palikt malā, tikai tad, kad ienaidnieki ieradās viņa dzimtajā pilsētā, vai gāja armijā uzreiz, negaidot, kapēc ienaidnieks sāks bumbot dzimtās vietas? Varbūt viņu iesauca, un viņš nemaz negribēja karot, varbūt viņš gribēja dzīvē paveikt kaut ko svarīgu un nepaspēja? Varbūt cilvēce ar viņa nāvi ir zaudējusi kaut ko svarīgu, nelabojamu? Vai tuvinieki viņu atcerējās pēc kara? Varbūt viņš aizgāja karot tāpēc, ka ienaidnieki noslepkavoja visu viņa ģimeni?"

Братское кладбище в Предайне
Владимир Дорофеев / Sputnik Латвия
Brāļu kapi Priedainē

Kad ejam prom, kapi ir tīri un sakopti. Viss ir paveikts. Ap sirdi ir silti pēc padarītā labā darba. Tomēr skaidrs, ka tas nav uz visiem laikiem. Lai kapi vienmēr būtu kopti, jāstrādā katru gadu. Pēc 5-6 gadiem atkal vajadzēs notīrīt plāksnītes. Labi, ka ir tādi skolēni, kam tas šķiet svarīgi.

10

Google "prokrieviskā" attieksme pret boršču radījusi sašutumu Ukrainā

0
(atjaunots 15:06 16.05.2021)
Sašutumu Kijevā izraisījusi informācija Google Arts & Culture projekta ietvaros – borščs ir starp krievu ēdieniem.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. Fakts, ka amerikaņu kompānija Google pieminējusi boršču kā krievu virtuves ēdienu, nav pieļaujams. To apgalvo Ukrainas kultūras ministrs Aleksandrs Tkačenko pēc iepazīšanās ar tīmekļa giganta un Krievijas organizācijas "Rosturizm" kopīgo projektu.

"Borščs ir etnisks ukraiņu ēdiens. Piesavināties teritorijas, pagātni, etnosus – tas ir kremlinieku stilā jau vairāk nekā simt gadus," ukraiņu politiķis uzrakstīja Telegram kanālā.

Pēc Tkačenko domām, Google ir jāatsakās no tamlīdzīgas boršča pozicionēšanas, jo UNESCO jau iesniegts Kijevas lūgums iekļaut "ukraiņu boršča pagatavošanas kultūru" starptautiskās organizācijas nemateriālā mantojuma sarakstā.

"Esmu pārliecināts, pasaule atzīs mūsu nacionālo ēdienu. Var radīt tik daudzas interneta lappuses ar boršča reklāmu, cik gribi, tik un tā tas nebūs krievu!" pasludināja Ukrainas ministrs.

Iepriekš Google projekts Arts & Culture iekļāva boršču krievu ēdienu sarakstā, kļuvuši vēsturiski. Ukraiņu borščs norādīts kā viens no daudziem krievu ēdiena variantiem, kas tiek gatavots ar sasmalcinātu speķi un ķiplokiem.

Nesen Ukrainā jau klīda runas par to, ka nav pieņēmams saukt par krievu spēkavīriem pazīstamās Viktora Vasņecova gleznas varoņus. Kijevas eksperti, kuri sevi uzskata par speciālistiem vēsturē un filoloģijā, apgalvoja, ka Iļja Muromietis, Aļoša Popovičs un Dobriņa Ņikitičs esot ukraiņi.

Pēc tā saucamo "zinātnieku" domām, Iļjas Muromieša īstais vārds esot Iļja Čobitjko, jeb Iļja Murovietis. Kijevā skaidro, ka spēkavīrs esot dzimis nevis netālu no Muromas pilsētas Krievijā, bet gan Morovskas ciemā pie Čerņigovas.

Skolnieki Ļvivā
© Sputnik / Павел Паламарчук

Aļošu Popoviču, klāsta ukraiņu "pētnieki", saukuši par Oļeško: viņš bijis bruņinieks, nevis bajāts. Pēc viņu domām, Aļoša dzimis Pirjatinas pilsētā Poltavas apgabalā, nevis Rostovā

Savukārt Dobriņa Ņikitičs, apgalvo "eksperti", jāuzskata par "kņaza Vladimira Lielā vojevodu". Šis personāžs dzīvojis Kijevas Krievzemes teritorijā tagadējā etniskajā Ukrainā, kas turklāt esot pletusies uz ziemeļiem – līdz pat Novgorodai.

0
Tagi:
Krievija, Ukraina
Pēc temata
Ukrainā būs sava Ņujorka: ciems atgūs savu vēsturisko nosaukumu
"Uz mājām, kurvas!" Kā ukraiņu strādniekus sagaida Eiropā
"Ķersies pie mietiem": Ukrainas ģenerālis piedraudējis Polijai ar strādnieku sacelšanos