Medmāsa, foto no arhīva

Krievu medmāsa atlaista, ārsts aizgājis pats: ārstēties lauciniekiem Latgalē

114
(atjaunots 10:22 17.10.2019)
Dažās apdzīvotajās vietās neatliekamās palīdzības brigādes strādā tikai dienā. Ja tiks slēgts veselības aprūpes punkts, iedzīvotājiem atliks tikai cerēt uz "ātrajiem" no kaimiņu pilsētām vai mēģināt nokļūt slimnīcā pašu spēkiem – pa "frontes" ceļiem.

RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Feldšeru punkts tiek slēgts, medmāsa atlaista sliktu latviešu valodas zināšanu dēļ, "ātrā palīdzība" var atbraukt tikai dienā: tādā situācijā nonākuši Ludzas novada Rundēnu ciema iedzīvotāji. Par to, kā viņi risina grūtības, pastāstīja Latvijas radio 4 Latgales studija.

Vairāk nekā pirms gada "ātrās" palīdzības darbinieki Rundēnos, Varakļānos un viena no četrām mediķu brigādēm Rēzeknē sāka strādāt nevis diennakts režīmā, kā iepriekš, bet gan tikai dienā. NMPD vadība uzsvēra, ka pārmaiņu mērķis ir garantēt, ka dienests spēs reaģēt dienā, kad pienāk 80% izsaukumu un personāls nav ieinteresēts strādāt, jo par nakts maiņu pienākas piemaksa.

Žurnālisti devās uz Rundēniem, lai noskaidrotu, kā pārmaiņas ietekmējušas piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem.

Nakts izsaukumus ciemā tagad apkalpo citas brigādes no apkaimes. No Rundēniem līdz tuvākajām veselības aprūpes iestādēm Ludzā, Zilupē un Dagdā ir aptuveni vienlīdz tālu – ap 30 kilometri, līdz tuvākajai slimnīcai Rēzeknē – aptuveni 45 kilometri pa asfaltētu ceļu un 15 kilometri pa zemesceļu.

Vietējie iedzīvotāji pastāstīja, ka ažiotāža un satraukums "ātrās palīdzības" brigāžu darba laika samazināšanas dēļ tagad ir noklusuši.

"Laikam jau cilvēki ir samierinājušies. Tā jau parasti ir. Vāca parakstus, lai saglabātu "ātro palīdzību" naktīs, bet tagad problēmu nav, nezinu... Dažreiz, ja mūsu "neatliekamā" ir aizņemta, uz izsaukumiem pie cilvēkiem atbrauc no citurienes – no Dagdas, no Zilupes brauc pie cilvēkiem," stāstīja pārdevēja Valentīna.

Viņa piebilda: ja cilvēkiem jānokļūst slimnīcā, viņi brauc ar autobusu vai lūdz kādu aizvest. "Kā tad citādi, tagad jau cilvēku šeit ir maz," viņa piebilda.

"Ātrās palīdzības" dežūrējošās mediķu brigādes ārsti Randēnos konstatēja, ka galvenais ir nevis attālums līdz pacientam, bet gan lauku ceļu stāvoklis. Taču pārsvarā brigāde iekļaujas ierašanās laika normās.

"Mums apkārt ir daudz punktu ar brigādēm, un mēs viens otram palīdzam, vienalga, vai strādājam dienā vai naktī – mums viss ir izplānots tā, lai cilvēki bez palīdzības nepaliktu," pastāstīja ārste Darja.

Taču rundēniešus satrauc cita ziņa – burtiski dažu dienu laikā ciemā tiks slēgts feldšera punkts.

"Vispār tagad ir slikti – feldšera punktu slēdz, ģimenes ārsts aiziet pensijā. Medmāsu atlaida, jo neprot latviešu valodu. Nezinu, kas tagad notiks," satraukta vietējā iedzīvotāja Antoņina.

Tomēr Rundēnu pagasta galva Aleksandrs Sovans apliecināja, ka situācija tiks atrisināta, ģimenes ārsta prakse tiks saglabāta un pacienti bez palīdzības nepaliks.

Pēdējos gados Latvijā būtiski sarucis diplomētu mediķu skaits, trūkst gan ārstu, gan māsu, gan akušieru. 2019. gada augustā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā bija atklātas 587 vakances – 20% no kopējā speciālistu skaita. To starpā: 460 vietas – ārstējošais personāls, tāpēc dienests nevarēja nokomplektēt 51 brigādi. Jāpiebilst, ka visā Latvijā ir 190 NMPD brigādes.

Situācija ir sarežģīta nepietiekamā finansējuma dēļ, jaunie speciālisti nevēlas palikt Latvijā zemo algu dēļ. Savukārt ierosinājumus atvieglot darbā pieņemšanas noteikumus speciālistiem no trešajām valstīm neatbalsta valdība.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis pauda pārliecību, ka pat gadījumā, ja mediķi tiks iekļauti profesiju sarakstā, kuru pārstāvjiem atvieglota pieņemšana darbā, valstij nedraudētu ārvalstu mediķu pieplūdums. Iemesls – grūtības ar latviešu valodas apgūšanu. Apinis atgādināja, ka ārsts, kurš nepārvalda ne krievu, ne latviešu valodu, vispirms saskarsies ar valodas barjeru, pēc tam viņam nāksies kārtot latviešu valodas eksāmenu, atkārtoti nokārtot medicīnas eksāmenu, pamācīties internatūrā. Galu galā paies 10 gadi, pirms viņš saņems atļauju darbam Latvijā.

114
Pēc temata
Vadītāji izmācīsies par ārstiem, diagnostika 10 minūtēs: Latvijas ātrā palīdzība pārveidosies
"Viņi zina latviešu valodu": Latvijā izdomājuši, kā tikt galā ar ārstu deficītu
Latvijā joprojām sarūk ārstu skaits
Pusmiljons Latvijas iedzīvotāju var palikt bez ģimenes ārsta
Meitene aizsargmaskā, foto no arhīva

Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem

2
(atjaunots 11:05 18.01.2021)
Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre pastāstīja, ka līdz šim smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem nebija reģistrēti. Patlaban slimnīcā vidēji smagā stāvoklī ārstējas pieci bērni 5-9 gadu vecumā.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Patlaban Bērnu slimnīcā ārstējas pieci bērni ar Covid-19, ārsti vērtē – viņu stāvoklis ir vidēji smags, stāsta Lsm.lv. Atzīmēts, ka bērni ir 5-9 gadus veci.

"Patlaban slimnīcā atrodas pieci pacienti, kuriem ir Covid-19, un jāsaka, ka slimības gaita ir smaga. Viņa nav kritiska, bet ir smaga," atzina Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre.

Ziņots, ka līdz šim Latvijā bērni Covid-19 pārslimojuši salīdzinoši viegli. Dažiem vairākus mēnešus pēc vīrusa saglabājās nogurums, apātija vai bija jūtamas kādas citas sekas, tomēr pati slimības gaita nebija smaga.

Taču aizvadītajā nedēļā Bērnu slimnīcas ārsti saskārušies ar to, ka vīruss bērnus var skart arī vidēji smagi, ietekmējot gan sirdi, gan ādu, gan gremošanas orgānus. Pavāre pastāstīja, ka viņiem visiem vīruss izsaucis organisma reakciju, kad bērna imūnsistēma savā ziņā sāk cīnīties pret viņu pašu. Pirms inficēšanās nekādi simptomi, kas varētu savlaicīgi apstiprināt slimības datus, nebija konstatēti.

Bērnu slimnīcas pārstāve paskaidroja, ka patlaban visiem bērniem vajadzīga stacionāra palīdzība, ārstēšanā iesaistīti vairāki speciālisti, kuri pastāvīgi kontrolē mazo pacientu pašsajūtu. Tāpat nepieciešama medikamentu pastāvīga korekcija, lai nomierinātu imūnsistēmas reakciju uz vīrusu.

2
Tagi:
bērni, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Latvija atļaus ieceļot no valstīm ar augstu Covid-19 saslimstību
Mediķis brīdināja: pasauli pārņem par koronavīrusu bīstamāka epidēmija
Veselības ministrija pateikusies cilvēkiem par izturību. Latviešu valodā
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Manikīrs, foto no arhīva

Pārkāpj, vai pati vīlē? Radušies jautājumi labklājības ministrei

8
(atjaunots 22:20 17.01.2021)
Latvijas iedzīvotāji noskatījušies televīzijas raidījumu ar labklājības ministri Ramonu Petraviču un radušās aizdomas, ka politiķe pārkāpj valdības noteiktos ierobežojumus.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas sarunas telekanāla RīgaTV24 ēterā daudzi iegrimuši domās nevis par sociālās aprūpes centru problēmām, ko apsprieda raidījumā, bet gan par politiķes manikīru, vēsta Mixnews.lv.

Petraviča ēterā paspīdēja ar labi koptām rokām un gariem nagiem ar manikīru pasteļa toņos, kas uzvedināja cilvēkus uz domām par to, ka pie tiem strādājis meistars. Taču lieta tāda, ka, saskaņā ar valdības ieviestajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības apturēšanai, skaistumkopšanas industrijas pakalpojumi, ieskaitot manikīra meistarus, ir aizliegti.

No kurienes tad ministrei tik ideāls manikīrs? Cilvēki ieinteresējās, un sociālajos tīklos pabira komentāri.

Kāda skatītāja atklāti pavaicāja Petravičai Twitter tīklā: "Labdien! Kur jūs manikīru veicat?"

​Citi sāka izteikt pieņēmumus. Vai iespējams, ka ministri jūtas privileģēti un izmanto pagrīdes skaistumkopšanas salonu pakalpojumus?

Atgādināsim, ka iepriekš Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs atzinās, ka bijis spiests izmantot pagrīdes friziera pakalpojumus. Tagad radusies vēlme izspiest tādu pašu ministres atzīšanos.

Tiesa, daži nostājās Petravičas pusē. Kāds lasītājs pieļāva, ka manikīru viņai veido meita.

​Tomēr tūlīt pat viņam atgādināja: 2020. gada 27. novembrī Petraviča pati atzinās, ka jau desmit gadus reizi mēnesī uzklāj gēla nagus. Pēdējo reizi manikīru esot veidojusi pirms ierobežojumu ieviešanas un toreiz izvēlējusies īsāku naga formu, lai mēģinātu tos nēsāt līdz ierobežojumu atcelšanai.

Kā tad nākas, ka tagad, 2021. gada janvārī Petravičai ir gari un asi nagi? Domas ir itin konkrētas.

Tomēr, ja arī Petraviča ir apmeklējusi pagrīdes manikīru, valdībā viņai ir domubiedri. Iepriekš starptautiskas klases stiliste, astoņkārtējā Latvijas čempione friziermākslā Vikrotija Poļeckiha kritiski novērtēja valdības soļus skaistumkopšanas industrijas atbalstam un konstatēja: politiķi paslepus apmeklē frizētavas.

Poļeckiha uzsvēra: Latvijas politiķi neizskatās tā, it kā nebūtu griezuši matus vairākus mēnešus, tātad vai nu viņi apmeklē frizieri, vai mati viņiem neaug tā, kā parastiem cilvēkiem.

8
Tagi:
Latvija, Ramona Petraviča