Krievu vecāku zibakcija pie Izglītības ministrijas ēkas

Krievu intereses neinteresē: IZM atbildējusi vecākiem

52
(atjaunots 23:48 16.10.2019)
Izglītības ministrija apsolījusi uzklausīt Elizabeti Krivcovu, ja Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos dienas kārtībā iekļauto jautājumu risināšanā būs vajadzīgs viņas viedoklis. Acīmredzot, patlaban krievu intereses ministriju neuztrauc.

RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Juriste, Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova saņēmusi oficiālu Izglītības un zinātnes ministrijas atbildi uz lūgumu iekļaut viņu Konsultatīvajā padomē mazākumtautību izglītības jautājumos. IZM pastāstīja, ka viņu uzaicinās, ja būs vajadzīgs eksperta viedoklis, apspriežot dienas kārtībā iekļautos jautājumus.

"Saņēmu oficiālu noraidījumu lūgumam iekļaut mani IZM Konsultatīvajā padomē mazākumtautību izglītības jautājumos. Atteikuma iemesls – krievu vecāku intereses, ko vēlējos pārstāvēt, patlaban ministriju neinteresē," konstatēja Krivcova savā lapā Facebook un publicēja IZM atbildi, kurā resors pateicās viņai par piedāvājumu un solīja piesaistīt kā ekspertu jautājumu apspriešanai, ja tas būšot nepieciešams.

"Tātad vecākiem nav balsstiesību bērnu izglītības jautājumos, viņi klusēdami turpina palīdzēt bērniem pildīt mājasdarbus: pārtulkot nesaprotamo; maksāt par papildu nodarbībām un pulciņiem; meklēt trūkstošos skolotājus; motivēt bērnu, kad krītas intereses par tādām mācībām; kompensēt pārslodzes sekas un tā tālāk," secināja Krivcova.

Viņa akcentēja, ka pašreizējā sistēmā vecāki vairs nebūt nav izglītības pasūtītāji, viņi kļūst par beztiesiskiem izglītības jomā pieņemtu nekompetentu lēmumu izpildītājiem, ko pieņēmuši absolūti nepiederoši cilvēki.

"Uz vecāku pleciem gulstas aizvien vairāk uzdevumu, ko izglītības sistēma dažādu iemeslu dēļ nespēj izpildīt. Šķiet, vecākiem nāksies veidot savu sabiedrisko savstarpējas palīdzības padomi, lai kompensētu skolas izglītības deficītus," secināja politiķe.

Atgādināsim, ka 9. oktobrī notika Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos pirmā sēde jaunās izglītības ministrs Ilgas Šuplinskas vadībā. Pie tam IZM atteicās iekļaut padomē krievu vecāku izvirzītos pārstāvjus. Vēl vairāk, viņiem nedeva iespēju piedalīties padomes sēdē pat kā klausītājiem.

Protestējot pret padomes sēdi jaunajā sastāvā vecāki organizēja zibakciju: viņi izgāja pie IZM ēkas ar aizlīmētām mutēm.

Padomes sēdē piedalījās Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas pārstāvis Konstantīns Čekušins. Viņš ierosināja apspriest aktīvo vecāku iekļaušanu padomes sastāvā, taču Šuplinska atteicās nākt pretī šajā jautājumā.

"Es uzdevu jautājumu – kāpēc netika pildīti aktīvo vecāku lūgumi, kuri vēlējās piedalīties procesā. Saņēmu atbildi: padome jau ir liela, jūs esat kā vecāku pārstāvis, ar to pietiek. Principā, šī tēma vairs neparedzēja tālāku diskusiju," pastāstīja Čekušins.

52
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Prezidents ir pārliecināts: skolu likvidācija palīdzēs sadzīvot ar krieviem
Mācību gada sākums Latvijā: mazāk skolu, mazāk krievu valodas
Latvijas krievi atteicās pakļauties varasiestādēm: paziņots par gatavību boikotēt skolas
Baltnews: latviešu nacionālisti pazudīs bez krievu skolām
Grūtniece, foto no arhīva

Cilvēku nav, valsts nepalīdz: kas notiek ar dzimstības līmeni Latvijā

42
(atjaunots 23:09 23.01.2021)
2020. gadā Latvija uzstādījusi jaunu antirekordu dzimstības jomā simt gadu laikā, bet 2021. gadā var pārspēt arī šo "sasniegumu": demogrāfs Ilmārs Mežs devis skumdinošu prognozi.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. 2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo, bet 2021. gadā rādītājs var būt vēl mazāks. Demogrāfs Ilmārs Mežs pastāstījis par katastrofālās lejupslīdes iemesliem, stāsta Mixnews.lv.

Demogrāfs konstatēja, ka dzimstības līmeni cita starpā ietekmējuši tādi faktori, kā nepietiekams valsts atbalsts, potenciālo vecāku skaita krišanās, kā arī pandēmija Covid-19.

Pie tam pandēmijas negatīvās sekas vēl nāksies novērot 2021. gadā. Demogrāfs paskaidroja: tā kā vīruss izplatījies martā, noteiktu slēdzienu par tā ietekmi būs iespējams izdarīt pēc decembra datiem.
2021. gadā, ņemot vērā pandēmijas ietekmi situācija ar dzimstības līmeni Latvijā var kļūt vēl ļaunāka, uzskata eksperts.
Atgādināsim, ka, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstības līmeni pēdējo simt gadu laikā.

2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).
Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.

Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.

42
Tagi:
dzimstība, depopulācija, Latvija
Pēc temata
Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā
Demogrāfs: šogad dzimstība Latvijā varētu uzstādīt jaunu antirekordu
Zemā dzimstība un sociālie tīkli piebeidza slaveno Rīgas geju klubu
Latviešu skaits sarūk: dzimstība valstī samazinās jau ceturto gadu no vietas
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

78
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

78
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas
Dzelzceļš, foto no arhīva

Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav

0
(atjaunots 14:45 24.01.2021)
Lietuva plāno elektrificēt dzelzceļa iecirkņus, kuros pastāv pietiekamas slodzes un rentabilitātes potenciāls.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Pēc dzelzceļa iecirkņa no Kaišadores līdz Klaipēdai, kā ari Viļņas dzelzceļa mezgla elektrifikācijas noslēguma 2023. gadā Lietuva plāno elektrificēt vēl vairākus iecirkņus, tostarp – Kaļiņingradas virzienu, ko uzskata par perspektīvu, vēsta obzor.lt.

Uzņēmuma "LTG Infra" vadītājs Karolis Sankovskis informēja, ka, iespējams, tiks elektrificēti aptuveni 50% valsts dzelzceļu.

"Domāju, ir pilnīgi reāli, ka mums būs gan Rail Baltica, gan (elektrificēts iecirknis – red.) Viļņa-Klaipeda un vēl divi vai trīs papildu iecirkņi – šobrīd tiek izskatīti virzieni uz Kaļiņingradu, kā arī Baltkrieviju, bet pēc tam, kad mums būs šie iecirkņi, būs elektrificēti jau 50%," plānoja Sankovskis.

Viņš paskaidroja, ka lēmumi par nākamo iecirkņu elektrifikāciju tiks pieņemti atbilstoši to noslogojumam un pārvadātāju vajadzībām. "Izvēlēsimies atbilstoši slodzei, rentabilitātei, pārvadātāju vajadzībām. Lielu potenciālu saskatām Kaļiņingradas virzienā," viņš uzsvēra.

Iepriekš Igaunijas dzelzceļi ziņoja par iniciatīvu sadarbībā ar Krieviju elektrificēt 35 kilometrus garu dzelzceļa iecirkni no Kingisepas (Krievija) līdz Igaunijas robežai, kas ļautu izmantot elektriskos vilcienus reisos no Tallinas uz Sanktpēterburgu un organizēt preču sastāvu blīvāku kustību. Pašā Igaunijā jau pieņemts lēmums par dzelzceļa iecirkņu Tallina-Tartu un Tallina-Narva elektrifikāciju četru gadu laikā.

Latvijas dzelzceļš, ņemot vērā kravu pārvadājumu lejupslīdi, ir pārskatījis iespējas īstenot plānotos un sāktos projektus, kas saņem ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

0
Tagi:
Rail Baltica, Igaunija, dzelzceļš, Lietuva, Latvija
Pēc temata
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns