Krievu vecāku zibakcija pie Izglītības ministrijas ēkas

Krievu intereses neinteresē: IZM atbildējusi vecākiem

51
(atjaunots 23:48 16.10.2019)
Izglītības ministrija apsolījusi uzklausīt Elizabeti Krivcovu, ja Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos dienas kārtībā iekļauto jautājumu risināšanā būs vajadzīgs viņas viedoklis. Acīmredzot, patlaban krievu intereses ministriju neuztrauc.

RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Juriste, Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova saņēmusi oficiālu Izglītības un zinātnes ministrijas atbildi uz lūgumu iekļaut viņu Konsultatīvajā padomē mazākumtautību izglītības jautājumos. IZM pastāstīja, ka viņu uzaicinās, ja būs vajadzīgs eksperta viedoklis, apspriežot dienas kārtībā iekļautos jautājumus.

"Saņēmu oficiālu noraidījumu lūgumam iekļaut mani IZM Konsultatīvajā padomē mazākumtautību izglītības jautājumos. Atteikuma iemesls – krievu vecāku intereses, ko vēlējos pārstāvēt, patlaban ministriju neinteresē," konstatēja Krivcova savā lapā Facebook un publicēja IZM atbildi, kurā resors pateicās viņai par piedāvājumu un solīja piesaistīt kā ekspertu jautājumu apspriešanai, ja tas būšot nepieciešams.

"Tātad vecākiem nav balsstiesību bērnu izglītības jautājumos, viņi klusēdami turpina palīdzēt bērniem pildīt mājasdarbus: pārtulkot nesaprotamo; maksāt par papildu nodarbībām un pulciņiem; meklēt trūkstošos skolotājus; motivēt bērnu, kad krītas intereses par tādām mācībām; kompensēt pārslodzes sekas un tā tālāk," secināja Krivcova.

Viņa akcentēja, ka pašreizējā sistēmā vecāki vairs nebūt nav izglītības pasūtītāji, viņi kļūst par beztiesiskiem izglītības jomā pieņemtu nekompetentu lēmumu izpildītājiem, ko pieņēmuši absolūti nepiederoši cilvēki.

"Uz vecāku pleciem gulstas aizvien vairāk uzdevumu, ko izglītības sistēma dažādu iemeslu dēļ nespēj izpildīt. Šķiet, vecākiem nāksies veidot savu sabiedrisko savstarpējas palīdzības padomi, lai kompensētu skolas izglītības deficītus," secināja politiķe.

Atgādināsim, ka 9. oktobrī notika Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos pirmā sēde jaunās izglītības ministrs Ilgas Šuplinskas vadībā. Pie tam IZM atteicās iekļaut padomē krievu vecāku izvirzītos pārstāvjus. Vēl vairāk, viņiem nedeva iespēju piedalīties padomes sēdē pat kā klausītājiem.

Protestējot pret padomes sēdi jaunajā sastāvā vecāki organizēja zibakciju: viņi izgāja pie IZM ēkas ar aizlīmētām mutēm.

Padomes sēdē piedalījās Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas pārstāvis Konstantīns Čekušins. Viņš ierosināja apspriest aktīvo vecāku iekļaušanu padomes sastāvā, taču Šuplinska atteicās nākt pretī šajā jautājumā.

"Es uzdevu jautājumu – kāpēc netika pildīti aktīvo vecāku lūgumi, kuri vēlējās piedalīties procesā. Saņēmu atbildi: padome jau ir liela, jūs esat kā vecāku pārstāvis, ar to pietiek. Principā, šī tēma vairs neparedzēja tālāku diskusiju," pastāstīja Čekušins.

51
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Prezidents ir pārliecināts: skolu likvidācija palīdzēs sadzīvot ar krieviem
Mācību gada sākums Latvijā: mazāk skolu, mazāk krievu valodas
Latvijas krievi atteicās pakļauties varasiestādēm: paziņots par gatavību boikotēt skolas
Baltnews: latviešu nacionālisti pazudīs bez krievu skolām
Daugavpils Reģionālā slimnīca, foto no arhīva

Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19

2
(atjaunots 07:58 24.10.2020)
Nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas mediķiem nav pietiekamas motivācijas strādāt valsts slimnīcās.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Mediķu noslodze Covid-19 dēļ ir palielinājusies un ir acīmredzama, taču valsts neparūpējās par pienācīgu atalgojumu par papildu slodzi, paziņoja LTV raidījuma "Rīta Panorāma" intervijā Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Ceturtdien veselības ministre Ilze Viņķele pastāstīja, ka Latvijas slimnīcās atrodas lielākais Covid-19 pacientu skaits kopš pavasara. Taču ārstu ienākumos tas nekādā veidā nav atspoguļojies.

"Ja runājam par piemaksām pirmā Covid-19 viļņa periodā, tad, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, mēs esam bēdīgā situācijā. Lietuvā bija un arī tagad ir gandrīz dubults atalgojums ārstiem, kuri nodarbojas ar Covid pacientu ārstēšanu. Igaunijā tās ir vienreizējas izmaksas 1500 eiro apmērā," sacīja Kalējs.

Kalējs atzīmēja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ, mediķiem nepietiek motivācijas strādāt slimnīcās. Pie tam, no Eiropas valstīm – visbiežāk no Itālijas un Spānija – regulāri tiek saņemti pieprasījumi pēc medicīnas nozares darbiniekiem, un viņiem piedāvā atalgojumu krietni augstāku, nekā Latvijā.

Viņš norādīja, ka šobrīd slimnīcas izmanto pusi savas jaudas Covid-19 ārstēšanas jautājumos, taču, piemēram, Daugavpilī resurss ir praktiski izsmelts.

Komentējot Covid-19 testēšanas kārtības izmaiņas – kad prioritāti tiks atdota cilvēkiem ar ārsta nosūtījumu, Kalējs pateica, ka šīs pārmaiņas palielinās plūsmu pie speciālistiem, kas paaugstinās pašu ārstu inficēšanās risku.

2
Tagi:
ārsti, koronavīruss
Pēc temata
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
"Vai nav citas slimības?": Covid dēļ pacients ar insultu nonācis slimnīcā pēc divām dienām
Latvijas iedzīvotāji baidās iet pie ģimenes ārstiem Covid-19 uzliesmojuma dēļ
 Fotoradars

Meteostacijas uz Latvijas autoceļiem pārvērsīs radaros: orģinālajiem nav naudas

10
(atjaunots 18:18 23.10.2020)
Satiksmes ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras pilda fotoradaru funkcijas, iesaistot autoceļu meteostacijas.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Satiksmes ministrijas jaunā koncepcija paredz ceļu satiksmes dalībnieku kontroles un uzraudzības uzlabošanu ar jau esošās infrastruktūras starpniecību. Fotoradaru vietā piedāvāts izmantot meteostacijas uz Latvijas autoceļiem, pa priekšu uzstādot speciālu programmnodrošinājumu, vēsta Press.lv.

Koncepcija tika izskatīta 22. oktobrī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras veic fotoradaru funkciju: izmēra ātrumu, pārbauda tehniskās apskates vai OCTA polises esamību pēc auto numurzīmes un tā tālāk. Turklāt, kā atzīmēja Satiksmes ministrijā, šim nolūkam netiek plānots attīstīt fotoradaru tīklu, bet gan iesaistīt meteostacijas, kuras ir uzstādītas uz Latvijas autoceļiem. Meteostacijas jau ir aprīkotas ar videokamerām, pēc ierēdņu ieceres, tās tikai ir jānodrošina ar speciālu programmnodrošinājumu, kurš, būtībā, pārvērsīs tās jau esošo fotoradaru analogos.

"Parasto" radaru iekārtošanai naudas šobrīd nepietiek, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pērn stacionārie fotoradari piereģistrēja 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk, nekā pirms gada. Tostarp pērn fotoradari piefiksēja vairāk nekā 3000 automobiļu bez OCTA, šogad, saskaņā ar septembrī apkopotajiem datiem, jau ir 1061. 2019. gadā radari atklāja pusotru tūkstoti mašīnu bez tehniskās apskates, šogad – 673.

10
Tagi:
fotoradari, radari, ceļi
Pēc temata
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari