Darbs pie datora. Foto no arhīva

Maksa par meliem: Latvijā pirmo reizi tiesā par nepatiesām ziņām

48
(atjaunots 09:42 16.10.2019)
Pērn Latvijas policija identificēja un aizturēja divus ļaundarus, kuri sacerēja nepatiesas ziņas un publicēja tās šķietamās ziņu vietnēs.

RĪGA, 16. oktobris — Sputnik. Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa sākusi krimināllietas izskatīšanu, saskaņā ar kuru trīs ziņu portālu organizatori apsūdzētio par nepatiesu ziņu izplatīšanu un huligānismu, raksta bb.lv.

Pērnā gada augustā tika vēstīts, ka aizturēti interneta huligāni. Lietā iekļautas deviņas noziedzīgas epizodes. Apsūdzība norāda, ka 2018.gada pavasarī un vasarā dažādās vietnēs tika publicētas nepatiesas ziņas ar kliedzošiem virsrakstiem, piemēram, par to, ka Rīgā sabrucis tirdzniecības centrs Alfa un simtiem cilvēku gājuši bojā, no cietuma izbēguši divi par slepkavību aizdomas turēti vīrieši utt.

Par nepatieso informāciju policijā sūdzējās uzņēmēji un valsts iestādes.

Valsts policija sniedza informāciju par noziedznieku motīviem. Kā zihnāms, par katru vietnes apmeklētāju tā īpašnieki var saņemt naudu no internetā strādājošajām reklāmas kompānijām. Jo lielāka auditorija, jo plašāka reklāma. Prokuratūrā paskaidroja, ka šādā ceļā iegūtie finansiālie līdzekļi nav arestēti, jo huligānisms nav pārkāpums, par kuru paredzēts šāds solis, taču cietušie varēs tiesas procesā pieprasīt zaudējumu segšanu.

Prokuratūra uzsvēra, ka tas ir pirmais šāda veida precedents – personas apsūdzētas par huligānismu tīmeklī.

Iepriekš ziņots, ka viens no apsūdzētajiem ir Niks Endziņš, pazīstams kā mūziķis Neids. Viņš pavadījis cietumā vairākus mēnešus, atbilstoši apsūdzībai viņam inkriminēta vienas nepatiesas ziņas publikācija. Abiem pārējiem inkriminētas astoņas nepatiesas ziņas.

2018.gada jūlijā Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa sāka kriminālprocesu saskaņā ar vairāku uzņēmēju un valsts iestāžu iesniegumiem par to, ka internetā izplatās ar drošības apdraudējumu saistītas ziņas, kas radījušas atbalsi sabiedrībā. Nepatieso ziņu izplatīšanas ietvaros bija ne tikai traucēts sabiedriskais miers un apgrūtināts ar darbu neatliekamās situācijās saistītu iestāžu darbs.

Izmeēšana secināja, ka internetā atrastas vismaz septiņas vietnes, kurās parādījušās nepatiesas ziņas. Starp tām ir tv-play.lv, neticams.net, redzams.lv, kasjauns.net, parvisu.net un atklats.com.

Minēto resursu mērķis bija publicēt nepatiesu, taču maksimāli skandalozu ziņu un pēc tam pārpublicēt to sociālajos tīklos, tādējādi pievilinot apmeklētājus lapai ar nepatiesajām ziņām.

Ļaundari ar nodomu publicēja dažāda rakstura nepatiesās ziņas – par baisām traģēdijām, avārijām, karaklizmām, nelaimes gadījumiem, veikala sabrukšanu, lidmašīnu katastrofām, autobusu sadursmēm, kurās it kā gājis bojā liels skaits pieaugušo un bērnu.

Lai padarītu ziņu pēc iespējas ticamāku, nepatiesās ziņas pavadīja fotogrāfijas un sīks notikušā apraksts.

48
Pēc temata
Jūs esat uzlauzti: hakeri tikuši pie Latvijas ierēdņu un Valsts policijas parolēm
"Nedalies ar svešiniekiem": eksperiments atainojis, cik bīstami ir sociālie tīkli
 Sandis Ģirģens

Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību

3
(atjaunots 08:21 21.09.2020)
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība ir jau trešais šāda veida noziegums Latvijā pēdējo dažu gadu laikā, tāpēc policisti pieliks visus spēkus, lai atklātu šo lietu.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Svētdien, 20. septembrī, kļuva zināms, ka zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, kurš bija viens no farmakoloģiskās kompānijas "OlainFarm" padomes locekļiem, tika noslepkavots savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu.

Valsts policija paziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Autozaglis, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda visdziļāko līdzjūtību nogalinātā radiniekiem un komentēja šo skaļo lietu.

Viņš paziņoja, ka policija strādājusi pastiprinātā režīmā visas nakts garumā, un tagad policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi, paziņoja Latvijas IeM vadītājs.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi.

Vērts atzīmēt, ka jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka viņš bijis pie viņa ciemos, pēc kā vēlā naktī aizbrauca mājās, kur arī tika atrasts nogalināts. Un Krieķis uzskata, ka šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu.

Pēc Krieķa domām, šīs slepkavības pamats ir politisks, savukārt pasūtītāji ir saistīti ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Atgādināsim, ka 2018. gada maijā Rīgā, netālu no Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šauts tika no autofurgona Volkswagen, kurš vēlāk tika atrasts sadedzināts netālu no nozieguma vietas. Tiek uzskatīts, ka slepkavas bija divi. IeM praktiski uzreiz paziņoja, ka slepkavība, visticamāk, ir veikta pēc pasūtījuma.

2019. gada jūlijā Latvijā, Mārupē, tika nogalināts advokāts, bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš.

3
Tagi:
slepkavība, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Policijas darbinieks, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību

33
(atjaunots 14:17 20.09.2020)
Pēdējo divu gadu laikā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki izdarīja pašnāvību: starp šo nāves iemesliem tiek saukti sociālekonomiskie apstākļi.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. 2019. un 2020. gadā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki brīvprātīgi aizgājuši no dzīves, izdarot pašnāvību, vēsta Mixnews.lv.

Valsts policijā komentēja šīs nāves, norādot iemeslus, kuri noveda pie traģēdijām.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par pašnāvību iemesliem viņu darbinieku rindās kļuva problēmas privātajā dzīvē un sociālekonomiskie apstākļi.

Taču Valsts policijā atzīmēja, ka darbiniekiem katru dienu ir pieejami dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, tādi kā konsultācijas, psiholoģiskā atbalsta nodarbības un dalība rehabilitācijas programmās.

Līderi pēc pašnāvību skaita

Atgādināsim, ka Eiropas Savienībā lielākais pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir un paliek Baltijas valstīs.

2016. gadā ES pašnāvību izdarīja 48 700 cilvēki – tas ir 1% no visām nāvēm ES. Vidēji pēc savas gribas mirst 11 ES iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 8 no 10 pašnāvniekiem (77%) ir vīrieši.

2017. gadā lielākais pašnāvnieku skaits bija Lietuvā – 26 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz tās sekoja Slovēnija (20), Latvija (18) un Igaunija (17). Statistika pēc reģioniem ļauj precizēt, ka vislielākais pašnāvību skaits ES ir Lietuvas centrālajā un austrumu daļā (28).

Viszemākais pašnāvību līmenis ir Kiprā (4), Grieķijā un Maltā (5).

Latvijā nav statistikas pēc reģioniem (mazo izmēru dēļ Eurostat neiedala Latviju un Igauniju statistikas reģionos), taču iepriekš psihiatrs Andris Saulītis pastāstīja, ka visvairāk pašnāvību Latvijā notiek Latgalē, jo tas ir nabadzīgs, depresīvs reģions ar sliktu klimatu. Tikmēr Rīgā, pēc viņa sacītā, situācija ir labāka, nekā Beļģijā un Dānijā.

Kur meklēt palīdzību?

Latvijas Veselības ministrija ziņoja, ka, lai gan pašnāvību skaits Latvijā samazinās, valsts joprojām ieņem otro vietu ES pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Veselības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa ESparveselibu.lv, kur var apskatīt speciālistu rekomendācijas par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un kas jādara, lai novērstu nelaimi.

Tāpat ir pieejami krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" telefoni – 67 222 922 un 27 722 292.

Turklāt ir resursu centrs pusaudžiem, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 164 747. Var palīdzēt arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111.

Ārkārtas situācija var vērsties pie ātrās palīdzības pa tālruni 113.

33
Tagi:
policija, Latvija, pašnāvība
Pēc temata
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
NMPD: kopš gada sākuma 140 pusaudži mēģinājuši izbeigt dzīvi pašnāvībā
Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita