Latvijas nepilsoņa pase

Nevis Valsts valodas diena, bet Kauna diena: Levitam atgādina par nepilsoņiem

59
(atjaunots 08:06 16.10.2019)
Ir dīvaini ieviest Valsts valodass dienu valstī, kur 36% iedzīvotāju dzimtā valoda juridiski tiek uzskatīta par svešvalodu. Turklāt 15.oktobrī tika likti nepilsoņu institūta pamati, un tas ir kauns Latvijai, uzskata Cilvēktiesību komiteja.

RĪGA, 16. oktobris — Sputnik. Latvijas parlaments 1991.gada 15.oktobrī pieņēma vienu no apkaunojošākajiem dokumentiem valsts vēsturē – tika radīts nepilsoņa statuss. Tagad prezidents iesaka 15.oktobrī atzīmēt Valsts valodas dienu. Labāk jau būtu aicinājis atzīmēt 100. gadadienu likumam par Latvijas mācību iestādēm un mazākumtautību skolām, kas paredzēja mācības dzimtajā valodā, paziņoja Latvijas Cilvēktiesību komiteja.

Prezidents Egils Levits Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē iesniedza grozījumus likumam "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". Tā, 17. martā tiek piedāvāts atzīmēt Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, savukārt 15. oktobrī – Valsts valodas dienu.

Šajā kontekstā LCK atgādināja: šajā dienā Latvijas Saeima iekļāva Satversmē arī veselu nodaļu par cilvēa pamattiesībām, tostarp arī 114.pantu, kas paredz – mazākumtautību pārstāvjiem ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

"Turklāt tieši 15.oktobrī (1991.gadā) parlaments pieņēma vienu no apkaunojošākajiem dokumentiem valsts vēsturē – "Par pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem". Tā Augstākā Padome atņēma politiskās tiesības trešajai daļai vēlētāju, arī 70% mazākumtautību parstāvju, ienesot iznīcību nesošu vīrusu jaundzimušās valsts pamatos," rasta LCK Facebook.

Komiteja publicēja statistiku: valstī vēl joprojām ir 220 tūkstoši nepilsoņu – 11% valsts iedzīvotāju. Šiem cilvēkiem ir atņemtas politiskās tiesības un citas tiesības salīdzinājumā ar pilsoņiem 80 nepolitiskās pozīcijās (piemēram, pensiju un bezdarba pabalstu apmērs, tiesības kļūt par advokātu, policistu, bīskapu utt.). 14 gadījumos (piemēram, tiesības balsot un balotēties pašvaldību vēlēšanās) priekšrocības ir arī valstī īslaicīgi dzīvojošajiem ārzemniekiem – ES pilsoņiem.

"Šo Eiropas mēroga absurdu vēl paziļina tas, ka Latvijas nepilsoņi veido 59%, bet kopā ar kaimiņu Igaunijas nepilsoņiem – 79% no visām ES dzīvojošajām personām bez pilsonības, lai arī abu valstu iedzīvotāji veido vien 0,7% no ES iedzīvotāju skaita. Tāpēc 15.oktobris ir kauna diena arī visai ES, kam patīk kaimiņvalstīm mācīt demokrātijas pamatus," bilda LCK.

Komiteja uzskata, ka ierosinājums svinēt Valsts valodas dienu valstī, 36% iedzīvotāju dzimtā valoda juridiski tiek uzskatīta par svešvalodu, pelna īpašu uzmanību.

"Tāda pati kaunpilna ksenofobijas dzimumzīme ir arī obligātais noteikums – pārvaldīt valsts valodu dažādos amatos, sākot no kapsētas sarga, valodas likumu izpildes soda kontroles metodes, kas palielinājušas bezdarbu nelatviešu vidū; personas vārdu izkropļošana; atteikšanās pieņemt iesniegumus krievu valodā un tās padzīšana no toponīmiem vietās, kur krievvalodīgie iedzīvotāji ir vairākumā," norāda LCK.

Organizācija atgādināja, ka Latvijas prezidents būtu varējis atsaukt atmiņā 1919.gadā pieņemtos likumus, kas paredzēja mazākumtautību bērnu izglītošanu tikai dzimtajā valodā. "Labāk jau būtu aicinājis atzīmēt 100. gadadienu likumam par Latvijas mācību iestādēm un mazākumtautību skolām," konstatēja komiteja.

Nepilsoņi

Masveida nepilsonības institūts oficiāli pastāv Igaunijā un Latvijā, kopš neatkarības pasludināšanas 1991.gadā. "Nepilsoņu" statuss apvieno tajās dzīvojošos cilvēkus, kam bija PSRS pilsonība, kas pēc savienības sabrukuma nav saņēmuši nekādu pilsonību, kā arī uz viņu bērniem, kam nav nekādas pilsonības. Patlaban Igaunijā ir aptuveni 78 tūkstoši nepilsoņu, Latvijā – 225 tūkstoši.

Pie tam Eiropas Savienības Līgums paredz, ka Igaunijas un Latvijas deputātu mandātu skaits Eiropas Parlamentā ir atkarīgs no šo valstu iedzīvotāju kopskaita. Tātad EP deputāti no Igaunijas un Latvijas nepārstāv personas bez pilsonības, jo viņi nevar piedalīties vēlēšanās. Rezultātā nepilsoņi nav pārstāvēti EP, bet valstīm piešķirto deputāta vietu skaits ir neproporcionāli liels uz to cilvēku rēķina, kam nav balsstiesību.

Masveida nepilsonības institūtu Krievija uzskata par ES kauna traipu. Valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka šīs parādības likvidācijā jāpiedalās ne tikai EDSO un ES, bet arī NATO blokam.

Kādas preses konferences gaitā S.Lavrovs salīdzināja nepilsoņu pases ar "vilka pasēm" un pauda cerību, ka problēmas risinājums tiks atrasts.

59
Pēc temata
Visus šos gadus latvieši krāja aizvainojumu pret krieviem. Atriebība – politikas dzinulis
Valsts un valoda jauniešiem Latvijā ir vienaldzīga
Gandrīz 40% iedzīvotāju nevēlas svinēt Valsts valodas dienu
Policijas darbinieks, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību

26
(atjaunots 14:17 20.09.2020)
Pēdējo divu gadu laikā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki izdarīja pašnāvību: starp šo nāves iemesliem tiek saukti sociālekonomiskie apstākļi.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. 2019. un 2020. gadā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki brīvprātīgi aizgājuši no dzīves, izdarot pašnāvību, vēsta Mixnews.lv.

Valsts policijā komentēja šīs nāves, norādot iemeslus, kuri noveda pie traģēdijām.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par pašnāvību iemesliem viņu darbinieku rindās kļuva problēmas privātajā dzīvē un sociālekonomiskie apstākļi.

Taču Valsts policijā atzīmēja, ka darbiniekiem katru dienu ir pieejami dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, tādi kā konsultācijas, psiholoģiskā atbalsta nodarbības un dalība rehabilitācijas programmās.

Līderi pēc pašnāvību skaita

Atgādināsim, ka Eiropas Savienībā lielākais pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir un paliek Baltijas valstīs.

2016. gadā ES pašnāvību izdarīja 48 700 cilvēki – tas ir 1% no visām nāvēm ES. Vidēji pēc savas gribas mirst 11 ES iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 8 no 10 pašnāvniekiem (77%) ir vīrieši.

2017. gadā lielākais pašnāvnieku skaits bija Lietuvā – 26 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz tās sekoja Slovēnija (20), Latvija (18) un Igaunija (17). Statistika pēc reģioniem ļauj precizēt, ka vislielākais pašnāvību skaits ES ir Lietuvas centrālajā un austrumu daļā (28).

Viszemākais pašnāvību līmenis ir Kiprā (4), Grieķijā un Maltā (5).

Latvijā nav statistikas pēc reģioniem (mazo izmēru dēļ Eurostat neiedala Latviju un Igauniju statistikas reģionos), taču iepriekš psihiatrs Andris Saulītis pastāstīja, ka visvairāk pašnāvību Latvijā notiek Latgalē, jo tas ir nabadzīgs, depresīvs reģions ar sliktu klimatu. Tikmēr Rīgā, pēc viņa sacītā, situācija ir labāka, nekā Beļģijā un Dānijā.

Kur meklēt palīdzību?

Latvijas Veselības ministrija ziņoja, ka, lai gan pašnāvību skaits Latvijā samazinās, valsts joprojām ieņem otro vietu ES pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Veselības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa ESparveselibu.lv, kur var apskatīt speciālistu rekomendācijas par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un kas jādara, lai novērstu nelaimi.

Tāpat ir pieejami krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" telefoni – 67 222 922 un 27 722 292.

Turklāt ir resursu centrs pusaudžiem, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 164 747. Var palīdzēt arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111.

Ārkārtas situācija var vērsties pie ātrās palīdzības pa tālruni 113.

26
Tagi:
policija, Latvija, pašnāvība
Pēc temata
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
NMPD: kopš gada sākuma 140 pusaudži mēģinājuši izbeigt dzīvi pašnāvībā
Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita
Autozaglis, foto no arhīva

Rīgā auto zaglis nonāk videoierakstā, nevis policijas rokās

22
(atjaunots 12:34 20.09.2020)
Parādījies video, kurā automobiļu zaglis noņem lukturus automobilim, kas ir novietots pie kādas daudzīvokļu mājas Rīgā.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Aculieciniekam izdevies nofilmēt, kā auto zaglis steigšus noņem lukturus kādam automobilim Rīgā, vēsta Bb.lv.

Videoierakstā, kas tika publicēts BreakingLV Twitter lapā, auto zaglis centīgi un ātri noņem lukturus automobilim, kuram kauc signalizācija.

BreakingLV video komentārā norāda, ka parasti ļaunprāšiem izdodas noņemt lukturus mašīnai 10-12 sekunžu laikā, taču šeit vientuļais zaglis pavazājās nedaudz ilgāk.

​Tāpat tiek atzīmēts, ka precīza vieta un laiks, kad tika uzņemts šis video, nav zināmi.

Atgādināsim, ka auto zagļi Rīgā sākuši aktīvi parādīties līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu. Aprīlī savus automobiļus bez lukturiem un ar sasistiem stikliem atklāja transportlīdzekļu īpašnieki Imantā, Mežciemā, Purvciemā, Dreiliņos un Ziepniekkalnā.

Lietotāji publicēja Internetā mašīnu fotogrāfijas ar noņemtiem lukturiem un izteica savus piedāvājumu attiecībā uz veidiem, kā cīnīties ar ļaunprāšiem.

Daži autovadītāji piedāvāja slēgt Latvijas un Lietuvas robežu, jo lietuviešu zagļi nebaidās aizdzīt dārgas mašīnas pat Skandināvijā, nerunājot jau par Latviju.

Vēl bija piedāvājums paņemt automobiļu lukturus un akumulatorus uz mājām.

22
Tagi:
zādzība, automašīnas, Rīga
Pēc temata
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Autovadītājus brīdina: nozagt automašīnu ir vieglāk nekā jebkad
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību