Piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem. Foto no arhīva

Sākumā bija varoņi, nodevēji pēc tam: latvieši glāba Latviju kara gados

156
(atjaunots 11:04 15.10.2019)
Ko latviešu tautas acīs nozīmē uzvara pār fašismu un kādus faktus noklusē tagadējie varasvīri un viņu oficiālie vēsturniek.

RĪGA, 15. oktobris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Portāla Sputnik korespondents aprunājās ar vienu no autoritatīvākajiem vēsturniekiem Latvijā – Ēriku Žagaru. Viņu par savu skolotāju uzskata tādi pazīstami pētnieki kā Igors Gusevs un Vlads Bogovs.

Padomju gados viņš saņēma LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukumu, saņēma divas prēmijas. Viena no tām – par darbu pie grāmatas "Latviešu tautas cīņā Lielajā Tēvijas karā". To viņa kolēģi Latvijā vēl joprojām nespēj piedot, taču bīstas strīdēties, jo vēsturnieka zināšanu bagāža ir ļoti plaša.

Эрик Жагарс
© Photo Игорь Мейден
Ēriks Žagars

Kad padomju spēki atbrīvoja Rīgu, Ēriks Žagars vēl nebija ne deviņus gadus vecs, tomēr ļoti labi atceras, kā to svinēja pilsēta: kareivji par godu atbrīvošanai šāva gaisā, cilvēki izskrēja ielās un apsveica viens otru.

9.maijā Rīgā jau sarīkoja lielu strādnieku un karavīru mītiņu laukumā aiz Barklaja de Tolli postamenta, kur reiz bija armijas placis. Organizēja salūtu, nelielu, toties ar patiesu prieku – tas nāca no sirds visiem, kas stāvēja pretī hitleriešiem. Gaisā šāva tikpat stipri kā 13.oktobrī un, protams, sveica viens otru. Bērnības atmiņas lielā mērā pamudināja zēnu pievērsties vēsturei.

Pirmā bija Bresta. Un Lībava

Vēsturnieku aprindās Ēriks Žagars ir labi pazīstams – viņš atklāj virkni maz izpētītu vai oficiāli noklusētu faktu.

Piemēram, maz zināma ir sekojošā informācija. Pieņemts, ka pirmā pilsēta hitlerisko spēku ceļā bija Bresta, taču gandrīz vienlaikus sākās uzbrukums Lībavai Latvijā – tajā pašā dienā hitlerieši sāka apšaudīt "Pilsētu zem liepām". Turklāt tā nepadevās pat tad, kad Rīgā jau valdīja nacisti.

Savulaik Ēriks Žagars sadarbībā ar Igoru Gusevu sagatavoja plašu publikāciju ciklu par Latvijas Strādnieku gvardi. Rīgas pavārtē nacisti nonāca 27.jūnijā un dažu dienu laikā bez īpašiem zaudējumiem ieņēma pilsētu. Diemžēl Rīgas aizsardzība bija organizēta slikti: to aizstāvēja atsevišķi kareivji, kuri stāvēja Daugavas labajā krastā pie tiltiem. Aizsardzībā piedalījās arī NKVD nodaļas, kājnieki un Strādnieku gvardes brīvprātīgie. Tagad oficiālie vēsturnieki saprotamu iemeslu dēļ cenšas Gvardi ignorēt.

Pirmajās kara dienās padomju spēki atkāpās no Rīgas. Vairāk vai mazāk organizētas cīņas sākās tikai Igaunijas teritorijā. Latvijā stāvoklis bija citāds... Jāpiebilst, ka Latvijas Strādnieku gvardes vienības varonīgi cīnījās arī Igaunijā.

Sākumā bija varoņi, nodevēji parādījās pēc tam

Ēriks Žagars pastāstīja Sputnik, ka gvardes pulki tika saformēti aptuveni no 3500 brīvprātīgajiem. Latvijā jau sen pieņemts teikt, sak, īstie varoņi esot "cīnījušies par Latviju" Waffen SS rindās. Bet te – še tev nu bija! – 3500 brīvprātīgie divos pulkos un atsevišķas nelielas vienības dažādās republikas vietās.

Interesants fakts: puiši gvardē bija ģērbti zilās blūzēs, bruņoti ar angļu šautenēm, daudzi pat nerunāja krieviski. Viņi sargāja savu dzimteni no nacistiskajiem okupantiem.

Zaudējumi gvardes rindās bija milzīgi. 1941.gada rudenī, kad cīņas jau ritēja pie Ļeņingradas, no gvardes ierindā bija palikuši tikai divpadsmit cilvēki (vēl pāris simti gulēja hospitāļos). Divpadsmit cilvēki no diviem pulkiem.

60.gados Rīgā sapulcējās Strādnieku gvardes veterāni. Ēriks Žagars pats aprunājās ar daudziem gvardistiem.

"Šie cilvēki cīnījās pašaizliedzīgi un godīgi. Pie tam paskatieties: vispirms bija varoņi no latviešu vidus, kuri stājās pretī hitleriešiem, tikai vēlāk parādījās savas tautas nodevēji, kas stājās nacistu rindās.

Skumji, taču mūsu nācijai (tāpat kā igauņiem un horvātiem) ir ļoti traģisks liktenis: Otrā pasaules kara gados aptuveni vienlīdz liels skaits cilvēku karoja abās pusēs. Latvijā vācu formējumos bija apmēram 160 tūkstoši, padomju – aptuveni 120 tūkstoši," pastāstīja Ēriks Žagars.

Viņa vectēvs bija 1905.gada revolūcijas dalībnieks. Vēsturnieks uzskata, ka, principā, no tā laika latviešu nācijas vidē sākās šķelšanās: vieni atbalstīja buržuāziski nacionālistisko iekārtu, citi simpatizēja boļševisma idejām un saskatīja sabiedroto Krievijā. Tāpat notika arī tā saucamās latviešu inteliģences aprindās. Arī tur nekad nevaldīja saskaņa – ne pirms kara, ne padomju gados, ne tagad.

Latvieši uz zemes, uz ūdens un gaisā

"Te būs vēl fakti. Visiem zināms, ka 130. latviešu korpuss piedalījās Latvijas atbrīvošanā 2. Baltijas frontes sastāvā. Zināms, ka tā karavīri piedalījās pirmajā parādē Rīgā – 1944.gada 16.oktobrī pie Brīvības pieminekļa. Toties tikai retais dzirdējis, ka Sarkanās armijas sastāvā bija arī latviešu aviācijas pulks – nakts bumbvedēji. Viņi attīrīja no hitleriešiem Daugavas kreiso krastu. Bija arī atsevišķais latviešu zenītartilērijas pulks.

Pie tam, ja iespējams tā izteikties, bija arī latviešu flotilija. Tas gan nav gluži pareizi, un tomēr. Jau 1941.gadā kaujās pret vāciešiem daļēji piedalījās Latvijas tirdzniecības flotes kuģi. Bija arī trīs buržuāziskās Latvijas karakuģi – "Virsaitis", "Imanta" un "Varonis" Baltijas flotes sastāvā. To komandās pārsvarā bija latvieši," bilda vēsturnieks.

Эрик Жагарс
© Photo Игорь Мейден
Ēriks Žagars

Jāpiebilst, ka bija arī trīs latviešu partizānu brigādes, tostarp arī Kurzemē – milzīgā vāciešu grupējuma aizmugurē.

Un vēl par pēdējām kara dienām. 9.maijā, kad milzīgā valsts svinēja uzvaru pār nacistiem, Latvijā – Kurzemes katla teritorijā kaujas vēl turpinājās pilnā sparā.

"Kurzemē bija 30 vācu divīzijas! Priekš kam tik daudz?! Pēdējās kara nedēļās Hitleram teica, ka tās steidzami jāizved, lai pastiprinātu Vācijas, pareizā sakot, Berlīnes aizsardzību. Šeit, Kurzemē, bija labākās vācu aizsardzības armijas – 16. (tā iepriekš turēja gigantisko placdarmu pie Maskavas) un 18. (tā iepriekš bloķēja Ļeņingradu, un bija ļoti grūti to padzīt). Kāpēc tad Hitlers tā turējās pie Kurzemes?

Lūk, kāds ir mans viedoklis. Hitlers līdz pēdējam cerēja, ka sabiedrotie savā starpā sastrīdēsies. Tad viņš varētu vērsties, piemēram, pie angļiem un piedāvāt karot kopā pret PSRS: sak, viņam jau esot teicami apmācītas vienības tieši pretinieka teritorijā," uzskata vēsturnieks.

Starp citu, Kurzemes atbrīvošanā piedalījās arī igauņu divīzija. Pēc tam, kad ienaidnieks bija sakauts, igauņi devās mājup. Viņi soļoja arī cauri Rīgai. To, kā viņi maršēja – lepni, ar uzvaras apziņu, Ēriks Žagars redzēja pats savām acīm.

Ienaidnieks iezīdies dvēselēs

"Jāpiebilst, ka latvieši civiliedzīvotāji demonstrēja varonību pēdējās nedēļās pirms Rīgas atbrīvošanas. Hitlerieši, gatavojoties atkāpties, plānoja uzspridzināt virkni objektu, izvest uz Vāciju pēc iespējas vairāk iekārtu no rūpnīcām un fabrikām. Rīgas strādnieki glāba iekārtas no vāciešiem, slēpa tās. Daudzas ēkas aizstāvēja burtiski ar kaujām," pastāstīja Ēriks Žagars.

Tā, piemēram, notika ar Rīgas operas ēku. Jā, to pašu, kur tagad Latvijas pirmās amatpersonas godina "mežabrāļus". Ja ne hitleriskā režīma pretinieki, Operas ēkas vienkārši nebūtu. Toreiz, 1944.gada oktobrī strādnieki aizbarikādējās ēkā, ko vācieši gribēja nodedzināt, un atšaudījās. Viņi saglabāja arī tagadējo Ministru kabineta ēku, kur tagad pieņem lēmumus par papildu privilēģijām tiem, kuri karoja nacistu pusē.

"Noslēgumā uzsvēršu, ka Lielā Tēvijas kara gados latviešu tauta no jauna nosargāja tiesības uz dzīvi. Es runāju par varoņiem, nevis par savas tautas nodevējiem nacistu rindās. Jau sākotnēji tika plānots, ka Vācijas uzvaras gadījumā latvieši šajā teritorijā nepaliks – zemes atdos vāciešiem. Kara gados latviešu tauta bija uz iznīcināšanas robežas.

Tāpēc 9.maijs latviešu tautai nav vienkārša svētku diena, tā ir veselas nācijas saglabāšanas diena," ir pārliecināts Ēriks Žagars.
156
Pēc temata
Nacisti plānoja uzspridzināt Rīgu: ģenerāļa Jerjomenko arhīvs
Maskavā publiskoti ar Molotova un Ribentropa paktu saistīti dokumenti
Vēsturnieks: latviešu soda vienību dalībnieku noziegumus vairs neizdosies noklusēt
Ko teiks latviešu leģionāri? Krievija ved uz Latviju izstādi par Eiropas atbrīvošanu
Luminor

Banka brīdina klientus par krāpniekiem

7
(atjaunots 17:39 24.09.2020)
Krīzes periodā sarosījušies krāpnieki – viņi cenšas izmānīt klientu personas datus, sarunā stādoties priekšā kā bankas darbinieki.

RĪGA, 24. septembrisSputnik. Banka "Luminor" ieteica saviem klientiem piesargāties – dažu dienu laikā fiksēti divi mēģinājumi izkrāpt piekļuvi lietotāju interneta bankām, stāsta jauns.lv, atsaucoties uz bankas pārstāvjiem.

"Luminor" darbinieki uzsvēra: bankas pārstāvji nekad nezvana un nesūta elektroniskās vēstules ar lūgumu nosaukt klienta personīgo informāciju, piemēram, konta numuru, PIN kodu, Smart-ID, norēķinu kartes datus – numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugures daļā, interneta bankas paroles utt., kā arī nelūdz autorizēties interneta bankā vai apstiprināt maksājumus.

"Luminor" aicina iedzīvotājus parūpēties par saviem tuviniekiem, it īpaši senioriem, un ieteikt viņiem neatbildēt uz šiem krāpnieku zvaniem vai elektroniskajām vēstulēm.

Rodoties aizdomām par krāpšanos, gadījumā, ja nauda pārskaitīta krāpniekam vai nodoti personas dati vai informācija par norēķinu kartēm, pat to pēc iespējas ātrāk jāpaziņo bankai. Ja karte pazaudēta vai nokļuvusi ļaundaru rokās, tā nekavējoties jānobloķē. To iespējams izdarīt interneta bankā vai piezvanot bankai.

Ja radušās šaubas par to, kas piezvanījis, "Luminor" iesaka pārliecināties par to, rakstot uz e-pastu info@luminor.lv vai piezvanot pa klientu apkalpošanas tālruni 1880 (+371 6717 1880).

7
Tagi:
krāpnieki, bankas
Pēc temata
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
Eksperts pastāstīja, kā atmaskot telefonkrāpniekus
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Swedbank

Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās

22
(atjaunots 21:59 24.09.2020)
Aizdomīgo darījumu pazīmju saraksts ir tik garš, ka ikvienu var atzīt par neuzticamu klientu. Spriežot pēc kontrolējošo iestāžu izteikumiem, naudas iesaldēšanas politika turpināsies.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Jūs un jūsu darījumu var atzīt par aizdomīgu, ja jūs svīstat un uztraucaties bankā, stāsta Neatkarīgā. Tādām aizdomām pat ir noteikts kods – LNV, kas nozīmē klienta nervozitāti bez acīmredzama iemesla. Ja satraukumā vairākkārt pārteiksieties, darbinieks var piezīmēt kodu JUC: par darījumiem klients sniedz nereālus, juceklīgus vai pretrunīgus skaidrojumus. Pateicoties Finanšu izlūkošanas dienesta un banku uzrauga darbībām, valstī ir sasniegts vēl nebijis aizdomīguma līmenis.

Pagājuši jau pāris gadi, kopš Latvijas finanšu nozari satricināja kapitālais remonts, taču kredītiestādes joprojām tiek sodītas un par lielām summām. Bankas ir ārkārtīgi piesardzīgas attiecībās ar klientiem, tomēr turpina kāpt uz savu uzraugu izliktajiem grābekļiem.

Katrs var pievienot savas pazīmes

Aprīlī AS "Citadele banka" par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā samaksāja sodu 647 tūkstošu eiro apmērā. Banka "Signet Bank AS" jūlijā samaksāja 906 tūkstošus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā publicēts saraksts ar darījuma aizdomīguma pazīmēm, un tas ir tik plašs, ka faktiski jebkādu naudas pārvedumu un jebkuru naudas īpašnieku var klasificēt par aizdomīgu, un tādā gadījumā ir nekavējoties jāziņo uzraudzības iestādēm. Pazīmes attiecas gan uz naudu un tās izcelsmi, gan darījuma mērķiem un pat cilvēku izskatu.

Saraksta beigās ir svarīga piezīme: "Darījumu aizdomīguma pazīmju uzskaitījums nav izsmeļošs un to katrs var pilnveidot, veidojot jaunu pazīmi, atkarībā no situācijas".

Tā nu tagad bankas strādā – izgudro arvien jaunus iemeslus un pazīmes, kādēļ klientus atzīt par aizdomīgiem, bet uzraugošās iestādes atrod pamatojumu naudas iesaldēšanai un banku iedalīšanai labajās un sliktajās.

Labās bankas un pārējās

FID vadītāja labo banku sarakstu izziņoja aizvadītajā nedēļā Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Atbilstības kultūra ‒ ilgtspējīgas attīstības pamats". Dienesta vadītāja Ilzes Znotiņa atklāja: "FID ir liels prieks strādāt ar "Swedbank", "SEB banku", banku "Citadele", bet nav nekāda prieka strādāt ar vairākām citām bankām, kuras turpina strādāt, nebalstoties uz riskos bāzēto pieeju."

Kapitālais remonts nozarē banku skaitu Latvijā ir samazinājis tiktāl, ka nav nekādu grūtību no Znotiņas izziņotā labo banku uzskaitījuma atvasināt pārējās sliktās bankas, kuras Znotiņai prieku darbā nerada vai rada nepatiku. Runa ir par desmit bankām. Taisnības labad jāpiebilst, ka pati Znotiņa preses konferencē Ģenerālprokuratūrā šādu loģisku secinājumu nodēvēja par viltus ziņu.

Preses konference bija veltīta diviem svarīgiem dokumentiem: Vadlīnijas "Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru" un "Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā". Tajos definēts Latvijas riska profils, un sakārtoti sadarbības jautājumi, lai FID var sniegt atbalstu izmeklēšanā. Publiskoti šie dokumenti netiks.

Acīmredzama prioritāte

Pēc dokumentu parakstīšanas ģenerālprokurors Juris Stukāns pavēstīja, ka tagad nevienam vairs nav jāšaubās, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācija ir izmeklēšanas prioritāte visām tiesībsargājošajām iestādēm, tai skaitā prokuratūrai:

"Līdz ar to mēs nodrošināsim atbilstošus resursus, lai beidzot šīs lietas tiktu virzītas tālāk un uz tiesu, lai mēs varētu redzēt konkrētus rezultātus, ko no mums gaida attiecīgi ārvalstu eksperti un mūsu sadarbības partneri," paziņoja Stukāns.

Jāatgādina, ka šādu prasību Latvijas valdībai izteica ASV vēstniecība - turklāt divas reizes publisku paziņojumu veidā.

Prokuratūrā tiks izveidota speciāla prokuroru grupa, kas darbosies ar šāda veida noziegumu izmeklēšanu un koordinēšanu, sniedzot kolēģiem metodisku atbalstu.

Stukāns pauda pārliecību, ka citām iestādēm ir vērts mācīties no FID darbības, un kritiski izvērtēja Valsts policiju, kurai šo noziegumu izmeklēšana līdz šim nav bijusi prioritāte. Viņš piezīmēja, ka šobrīd no FID saņemto ziņojumu dēļ policija esot pārslogota, taču valdība piešķīrusi papildu līdzekļus, un policijai tagad būs iespēja stiprināt tās vienības, kas strādā ar FID materiālu izvērtēšanu, ja vien policijas vadība to atzīs par prioritāti. Jāatgādina, ka Valsts policijai kopš februāra nemaz nav priekšnieka – viņs ir atlaists.

Kontus joprojām iesaldēs

Spriežot pēc Znotiņas un Stukāna izteikumiem, līdzšinējā naudas iesaldēšanas politika bankās turpināsies.

"Mēs turpināsim strādāt, lai attīrītu mūsu biznesa vidi un finanšu sektoru no netīras naudas," tā sacīja FID vadītāja Znotiņa.

Naudu, uz ko krīt aizdomas, vispirms FID var iesaldēt uz laiku līdz 45 dienām, bet pēc tam policija caur tiesu arestēt uz laiku līdz diviem gadiem. Noslēgumā var tikt lemts par naudas konfiskāciju. Ja atņemtā nauda izrādās tomēr godīgi iegūta, īpašnieks pats vainīgs, ka divu gadu laikā nav mācējis to pierādīt izmeklētājiem vai tūļājies ar pierādījumu gādāšanu. Un vispār ‒ nav ko svīst bankā!

22
Tagi:
Finanses, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Ir nauda – atskaities: banka iesaldēja līdzekļus par pārdoto automobili
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu