Vecrīga. Foto no arhīva

Latvijas aizsardzības ministram ieteica noskaidrot pie kareivjiem, atbrīvoja Rīgu

72
(atjaunots 18:14 13.10.2019)
Bijušais eirodeputāts uzskata, ka Pabrikam derētu pakonsultēties pie speciālistiem un ka centieni pārrakstīt vēsturi ne ar ko labu nebeigsies.

RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. Bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs pauda sašutumu par to, ka Latvijas aizsardzības ministrs nodarbojas ar nacistu armijas slavēšanu un cenšas noniecināt Sarkanās armijas lomu Rīgas atbrīvošanā, un ieteica viņam noskaidrot pie speciālistiem, kā atbrīvoja pilsētu.

Iepriekš Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks paziņoja, ka Waffen SS leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums. Pēc tam Latvijas Aizsardzības ministrija laida klajā video, kurā stāsta par to, ka Sarkanā armija ienāca tukšā Rīgā, jo nacistu karaspēki nolēma atdot to bez cīņas.

"Mani līdz asarām aizkustināja Latvijas aizsardzības ministra Arta Pabrika maigās rūpes par nacistu karaspēku godu. Lai pierādītu mums viņu neuzvaramību un cēlumu, Aizsardzības ministrija par nodokļu maksātāju naudu salika kopā video, kuram ir jāpierāda sabiedrībai, ka Padomju armija neatbrīvoja Rīgu, necīnījās par pilsētu, un vācieši paši to cēli un tālredzīgi pameta, savukārt padomju karaspēks bez pūliņiem uzreiz izmantoja šo iespēju," pateica Mitrofanovs RIA Novosti.

Tāpat viņš uzskata, ka Pabrikam derētu pakonsultēties pie speciālistiem. "Es, protams, saprotu, ka Pabrikam nav militārās izglītības, taču viņš varētu iegriezties pie kadru kareivjiem Nacionālo bruņoto spēku Štābā un pavaicāt, kā tas ir iespējams bez cīņas ņemt pilsētas. Viņam paskaidrotu, ka Padomju armijas Rīgas ieņemšana 1044. gadā kļuva par rezultātu tieši izplānotai un veiksmīgi īstenotai Baltijas operācijai, kurā bija iesaistīti 900 tūkstoši padomju kareivju un pamata kaujām, kurās Pabrika no kauna maigi saudzētā vācu armija tika sakauta pie tālās pieejas Latvijas galvaspilsētai," sacīja Mitrofanovs.

Bijušais EP deputāts ir pārliecināts, ka centieni pārrakstīt vēsturi ne ar ko labu nebeigsies. "Kaujas par pašu pilsētu ilga gandrīz četras dienas. Ja runājam bez jokiem, es nespēju iedomāties, kas notiek aizsardzības ministra galvā, kad viņš nodarbojas ar nacistu okupantu armijas slavēšanu un nobaltošanu. Agri vai vēlu šīs "neķītrības" sāks pamanīt Rietumos, un Pabrikam nāksies kaut kā skaidroties kolēģu priekšā no valstīm, kuru kareivji masveidā mira Otrā pasaules kara karalaukos viena galvenā iemesla dēļ – vācu karaspēku tiekšanās iznīcināt Eiropas valstis," pateica Mitrofanovs.

Padomju karaspēki atbrīvoja Rīgu no vācu iekarotājiem 1944. gada 13. oktobra vakarā. Tā bija daļa no lielās Baltijas valstu atbrīvošanas operācijas, kurā piedalījās vairākas frontes: trīs Baltijas frontes, daļa trešās Baltkrievijas un Ļeņingradas frontes, kā arī Baltijas jūras flotes. Uzbrukuma rezultātā tika atbrīvota Igaunija, Latvija un Lietuva. No 59 vācu divīzijām 29 tika sakautas, pārējās aizgāja uz Kurzemi.

Baltijas valstis uzskata, ka no 1940. līdz 1991. gadam tās okupēja PSRS. Krievija kā PSRS tiesību mantiniece kategoriski neatzīst tā dēvēto "padomju okupāciju". Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tā laika starptautiskajām tiesībām.

72
Pēc temata
Viļņas ebreju kvartālā uz sienas parādījies antisemītu simbols
Rīga 1944. gada oktobrī: nopostīta, taču nesalauzta
Kārtējais Latvijas AM izlēciens: "padomju karaspēki neatbrīvoja Rīgu no vāciešiem"
Rīdzinieki iet pie pieminekļa Atbrīvotājiem: 75 gadi Latvijas atbrīvošanai no nacistiem
MPV

Vai sirmgalvjus atslēgs no MPV, aicinās baltkrievu ārstus: jautājumi Veselības ministrijai

2
(atjaunots 08:37 24.10.2020)
"Saskaņa" pieprasa Veselības ministrijai sniegt informāciju par to, vai medicīna ir gatava īstai Covid-19 krīzei un vai tiešām pacientus varētu sākt šķirot "perspektīvajos" un "ne ļoti".

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. "Saskaņas" deputāti vērsās pie ministres Ilzes Viņķeles ar prasību paskaidrot, vai Latvijas Ārstu biedrības ētikas komisijas lēmums – Covid-19 epidēmijas krīzes gadījumā neārstēt sirmgalvju un "hroniskos" slimniekus – ir oficiāla valsts nostāja. Tāpat parlamentārieši interesējas, vai Veselības ministrija neplāno izveidot "zaļo koridoru" mediķiem no Baltkrievijas.

Partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas deputāti vērsās pie Veselības ministrijas vadītājas ar virkni jautājumu, kuri skar Latvijas medicīnas gatavību Covid-19 krīzei, kādi resursi ir valsts rīcībā un kā tie tiks iedalīti. Tostarp deputāti pievērsa uzmanību Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas lēmuma citātu publikācijai, kuru veica bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Tur tiek teikts par to, ka komisija atzinusi par ētisku neārstēt ar visiem pieejamajiem līdzekļiem cilvēkus vecumā virs 75 gadiem ar hroniskām slimībām un citus smagi slimus pacientus. Tad vairāk jauno un "perspektīvāku" pacientu saņems piekļuvi potenciāli dzīvību glābjošām ārstēšanas metodēm.

Deputāti lūdz Viņķeli paskaidrot, vai tā ir oficiālā valsts nostāja.

"Esmu pārliecināta, ka neviens ārsts nevēlas nonākt briesmīgas izvēles situācijā: šo pacientu glābsim, jo viņam ir izredzes izdzīvot, bet šo nē, jo viņam iespēju ir mazāk… Bet tas, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija pieņēmusi tamlīdzīgu lēmumu – jau pati par sevi ir diagnoze sabiedrības veselības sistēmai. Tas nozīmē, ka ārstiem, profesionāļiem ir pamats uzskatīt, ka veselības aizsardzības sistēma nespēs izturēt slogu slimības izplatīšanās un hospitalizāciju skaita pieauguma gadījumā. Un tas ir biedējoši," sacīja deputāte Regīna Ločmele-Luņova.

Viņa paskaidroja, ka "Saskaņas" Saeimas frakcija šī iemesla dēļ nolēma vērsties pie Viņķeles ar prasību sniegt informāciju par reālo situāciju ar gultasvietu skaitu, slimnīcu nodrošinājumu ar nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu.

Daži no ministrei uzdotajiem jautājumiem:

– Kāds hospitalizāciju skaits un kādā laika periodā kļūs kritisks veselības aprūpes sistēmai? Tajā skaitā – saistībā ar personāla trūkumu medicīnā. Vai ir plāns dažādu profilu ārstu un medicīnas darbinieku pārcelšanai un pārkvalificēšanai darbā ar Covid-19 pacientiem?

– Vai ir plāns ambulatorās un stacionārās medicīniskās palīdzības organizēšanai pacientiem, kuru slimības krīzes epidemioloģiskā situācijā nav saistītas ar Covid-19? Kā tiks atdalītas Covid-19 pacientu un pacientu bez Covid-19 plūsmas?

– Kāds ir specializēto aizsardzības līdzekļu (masku, kombinezonu utt.) krājums, ko izmanto, lai pasargātu medicīnisko personālu no infekcijas?

– Cik valstī ir plaušu mākslīgās ventilācijas ierīču, kuras var izmantot tieši Covid-19 pacientu ārstēšanai?

– Ir zināms, ka Covid-19 rada daudz dažādu komplikāciju, tāpēc var būt nepieciešams ļoti dažāds medicīniskais aprīkojums. Vai ir revidēts nepieciešamais medicīniskais aprīkojums un kādi ir rezultāti? Vai notiek sarunas papildu medicīniskā aprīkojuma iegādes nepieciešamības gadījumā?

– Vai Veselības ministrija ir apstiprinājusi protokolu, kas ļautu ārstiem krasas epidēmiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā neārstēt pacientus, kuri vecāki par 75 gadiem, un hroniskus slimniekus?

"Zaļais koridors" baltkrievu ārstiem

Savā Viņķelei adresētajā informācijas pieprasījumā "Saskaņas" deputāti norāda, ka kadru deficīts veselības aprūpes sistēmā jau ir sasniedzis tādu līmeni, kad kļūst apšaubāma cilvēka medicīniskās palīdzības saņemšanas tiesību ievērošana. Opozīcija lūdz Veselības ministriju sniegt pasākumu plānu kadru deficīta krīzes pārvarēšanai medicīnā un akcentē iespēju piesaistīt mediķus no Baltkrievijas.

"Tagad iespēju apmeklēt ārstu var nākties gaidīt ilgāk par deviņiem mēnešiem. Daļēji tas ir saistīts ar ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pārtraukumiem uz trim nedēļām pavasarī sakarā ar Covid-19 izsludināto ārkārtas situāciju. Bet patiesībā galvenais iemesls nav ārkārtas situācija, bet gan hronisks ārstu trūkums pilnīgi visās valsts medicīnas iestādēs," saka medicīnas speciāliste, Babītes novada vicemēre Darja Cvetkova. "Covid-19 izgaismoja melnos caurumus Latvijas medicīnā , bet, iespējams, krīze Baltkrievijas norāda uz veidu, kā tos aizpildīt. Viens no iespējamiem un salīdzinoši lētiem risinājumiem ir – uzaicināt darbā ārstus no krīzes pārņemtās Baltkrievijas."

Pēc Cvetkovas sacītā, Veselības ministrija, sekojot Ekonomikas ministrijas piemēram, varētu izskatīt iespēju ieviest "zaļo koridoru" baltkrievu mediķiem, kā tas tika izdarīts priekš IT nozares.

"Ekonomikas ministrija piedāvā Baltkrievijas IT uzņēmumiem pārcelt savu biznesu uz Latviju. Un rada tā saukto "zaļo koridoru", atvieglojot birokrātiskās procedūras, kas nepieciešamas biznesa pārcelšanai. Protams, situācija IT un veselības aprūpes jomā ir principiāli atšķirīgas. Runa ir par dažādām metodēm, kā piesaistīt speciālistus Latvijai. Bet ir svarīgi definēt politisko nostāju: valstij ir jāatzīst, ka nozarei ir nepieciešami ārvalstu speciālisti, viņi jāaicina un jāsāk radīt apstākļi šādu speciālistu adaptācijai vietējam darba tirgum – tostarp, apmaksājot valsts valodas kursus," saka Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova. "Un mums jāatceras, ka Lietuvai un Polijai jau tagad ir plāni piesaistīt ārstus no Baltkrievijas – par kvalificētu darbaspēku ir spēcīga konkurence."

2
Pēc temata
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Otrais Covid-19 vilnis: cik Latvijas iedzīvotāju plāno ierobežot sociālos kontaktus
Ārsts

Vajag 600 000 masku nedēļā: cik ilgam laikam Latvijas slimnīcām pietiks aizsarglīdzekļu

1
(atjaunots 08:31 24.10.2020)
Pirmā Covid-19 viļņa laikā daudzas valstis, arī Latvija, saskārās ar masku un citu aizsarglīdzekļu deficītu; cik lielā mērā Latvijas slimnīcas šobrīd ir nodrošinātas un vai ir pamats raizēm par problēmām ar piegādēm šobrīd.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Individuālās aizsardzības līdzekļu – masku, cimdu, ķirurģisko halātu – rezervju Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) pietiks vidēji vienam diviem mēnešiem, vēsta TV3.

NMPD iepriekš norādīja uz riskiem, kas saistīti ar aizsarglīdzekļu iepirkumiem: tiek fiksēta termiņu neievērošana. Pagaidām slimnīcām masku pietiek, bet, kā atzīmēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, ir jārēķinās, ka līdz ar koronavīrusa pacientu skaita pieaugumu aizsarglīdzekļu patēriņš arī palielināsies.

"Tā kā mēs esam lielākā valsts slimnīca, mums ir ļoti lieli patēriņi. Ņemot vērā, ka nav redzams, kāda būs situācijas attīstība, arī mūsu patēriņš pieaugs. Šobrīd slimnīca ir nodrošinājusies aptuveni mēneša patēriņam, mēs esam centušies visu, ko mēs esam varējuši šobrīd," pastāstīja slimnīcas Aptiekas nodaļas vadītājs Rolands Karvonens.

Par aizsarglīdzekļu iepirkumiem un to rezervju izveidošanu atbild Aizsardzības ministrija. Tur paziņoja, ka šobrīd ir rezerve diviem mēnešiem, un iedrošināja, ka nedrīkst izveidoties situācija, kad kāda no slimnīcām paliks bez aizsarglīdzekļiem.

"Mēs ceram, ka decembrī mēs varēsim papildināt šos krājumus. Ja arī kādai no slimnīcām aptrūksies krājumu un nebūs iespējams nopirkt, neredzu problēmu, ka mēs sāksim izsniegt no esošajiem krājumiem.

Mūsu noliktavās pirmās kategorijas sejas maksas ir pieci miljoni un arī pārējām kategorijām ir līdzīgi. Tā kā es cerētu, ka mēs varētu nodrošināt šo apgādi līdz brīdim, kad tiek noslēgti jaunie iepirkumi," pastāstīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Katru nedēļu Latvijas slimnīcām ir vajadzīgs vairāk nekā 600 tūkstoši ķirurģisko masku un 200 tūkstoši respiratoru. Pandēmijas sākumā vienīgais aizsarglīdzekļu piegādātājs Eiropai lielos apjomos bija Ķīna. Loģistikas problēmu dēļ daudzas Eiropas valstis, arī Latvija, saskārās ar piegādes problēmām. Tagad kam tādam nav jānotiek. Taču ir jāņem vērā, ka otrais saslimšanas vilnis pieaug visā Eiropā, tādēļ pilnībā izslēgt aizkavēšanos nedrīkst.

1
Tagi:
maska
Pēc temata
Otrais Covid-19 vilnis: cik Latvijas iedzīvotāju plāno ierobežot sociālos kontaktus
Latvijā antirekords pēc Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita, viens cilvēks miris
Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19