Rīga

Nacisti plānoja uzspridzināt Rīgu: ģenerāļa Jerjomenko arhīvs

112
(atjaunots 11:06 13.10.2019)
Jau kopš bērnības ierastās Vecrīgas šodien nebūtu, ja nacisti būtu īstenojuši plānu iznīcināt pilsētu.

RĪGA, 13. oktobris - Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Okupācijas vara Ostlandes reihskomisariāta administratīvajā centrā 1944. gada oktobrī plānoja iznīcināt aptuveni 600 objektus. Nacisti sagatavoja uzspridzināšanai infrastruktūras objektus, dzīvojamās un sabiedriskās ēkās, pat unikālās Rīgas baznīcas, arī Doma baznīcu.

Sarkanās armijas Baltijas frontes sapieru vienības jau pirmajās stundās sāka Rīgas atmīnēšanu – par to liecina 2. Baltijas frontes komandiera Sarkanās armijas ģenerāļa Andreja Jerjomenko arhīvu dati, ko pētīja Sputnik Latvija.

Viena no Uzvaras maršala meitām Tatjana Jerjomenko atklāja mums sava tēva arhīva dokumentus, kas attiecas uz Latvijas atbrīvošanu. Par staļiniskā Astotā trieciena spožo uzbrukuma operāciju finālu kļuva Rīgas atbrīvošana, kas sākās 13. oktobrī ar Ķīšezera forsēšanu.

Jau dienu vēlāk, 14. oktobrī, kad vērmahts, policijas vienības un SS nacionālās apakšvienības atkāpās no Rīgas labā krasta, tika likvidēts Generalbezirk Lettlan – okupācijas apgabals Ostlandes reihskomisariāta sastāvā.

"Izdedzinātās zemes" taktika

Jau kopš bērnības ierastās Vecrīgas šodien nebūtu, ja nacisti būtu īstenojuši plānu iznīcināt pilsētu. Maršala Andreja Jerjomenko arhīva dokumenti liecina: aptuveni 600 objekti bija mīnēti. Daļu no tiem vācieši atkāpšanas laikā paspēja uzspridzināt, piemēram TES Bābelītes ezerā.

Kapteiņa Totkailo bataljona karavīri ar amfībijām pārcēlās pāri Ķīšezeram un 13. oktobra rītausmā iegāja Mežaparka un Rīgas Zooloģiskā dārza teritorijā. Kareivi sagūstīja SS vienību un vermahta virsniekus, kā arī saņēma seifu ar dokumentiem.

Vērtspapīru vidū seifā bija Rīgas pilsētas plāns ar daudzām sarkanas un melnas tušas atzīmēm – Rīgas iznīcināšanas plāns. Ar sarkaniem krustiem bija atzīmētas mīnas ar laika degli līdz 72 stundām.

Rūpnīcas, fabrikas, lielākās valdības iestādes bija nolemtas iznīcināšanai. Melnās atzīmes norādīja uz degvielas krājumiem, ko `atkāpjoties vajadzēja aizdedzināt. Pēc plāna uzņēmumus un dzīvojamās mājas pēc dažām dienām bija jāuzspridzina, iespējams, kopā ar cilvēkiem.

"Tā bija vispārizplatīta okupantu taktika kara gados, īpaši raksturīga hitleriešiem 1944. -1945. gadā. Zaudētāja loģika: ja pilsētas nedabūs trešais Reihs, tad lai tās nedabū neviens," stāsta Sputnik Latvija Tatjana Jerjomenko.

"Izdedzinātās zemes" taktika bija ierasta, kad nacisti atkāpās Eiropā: Parīze un Krakova tika saglabātas, bet Varšava - gandrīz noslaucīta no zemes gan kauju un sacelšanās, gan pašu nacistu darbībās. Latvijā okupanti, atkāpjoties uzspridzināja un sadedzināja simtiem ēku Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Balvos, Valmierā, sagrāva praktiski visas elektrostacijas un vairākus rūpniecības uzņēmumus, 550 tiltus, 1990 kilometrus dzelzceļa (vairāk par 62% no kopējā garuma).

Izveda uz Vāciju un sabojāja gandrīz visu dzelzceļa ritošo sastāvu, lauksaimniecības mašīnas un inventāru.

Rātslaukums Rīgā pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
© Sputnik / РИА Новости

Starp šiem datiem nav informācijas par zaudējumiem okupācijas periodā no 1941. līdz 1944. gadam. Pēc Rīgas rabīna Natana Barkāna atmiņām, pirmajā okupācijas gadā tika nodedzinātas gandrīz visas Rīgas sinagogas. Brīnumainā kārtā saglabājās Rīgas sinagoga Peitavas ielā 6/8, kas atjaunoja darbu jau 1944. gadā. To nenodedzināja ugunsdrošības apsvērumu dēļ – liesmas no lūgšanu nama "Peitav-šul" varēja pārmesties uz lielu daļu Vecrīgas.

Īpašās sapieru vienības dažu dienu laikā 1944. gada oktobrī likvidēja vairāk nekā trīs tūkstošus mīnu ar laika degli un nogādāja drošā vietā tūkstošiem tvertņu ar viegli uzliesmojošu degvielu.

Latvijas okupācijas apgabala ģenerālkomisāram Otto-Heinriham Drehsleram un SS obergrupenfīreram, Trešā reiha Ostlandes reihskomisariāta policijas ģenerālim Frīdriham Jekelnam neizdevās iznīcināt Latvijas galvaspilsētu. Turklāt abi nacisti nedzīvoja ilgi pēc Rīgas ieņemšanas. Pirmais izdarīja pašnāvību 1945. gada 5. maijā Lībekā, otrs tika pakārts Rīgā, Uzvaras laukumā 1946. gada 3. februārī saskaņā ar tribunāla spriedumu.

Atkāpšanās uz "N" pozīciju

Maršala Jerjomenko arhīvā par Rīgas operācijām ir vēl daži interesanti dokumenti, tos ir vērts citēt. Citāts (Ein Erinnerungsbuch der 215 Infanterie – Division. Stuttgart – Munster, 1959, S. 264 – 275) no 215. Vērmahta kājnieku divīzijas karavīra vēstules:

"Naktī uz 14. oktobri dodamies uz "N" pozīciju, Rīgas priekšpilsētas dienvidu nomalē Daugavas rietumos. Atkal diena krustugunīs. Pretiniekam ir arī mums atņemtie reaktīvie mīnmetēji. Viņu smagās raķetes sit pa mūsu nedziļajiem ierakumiem. Kājnieku uzbrukumi vairs nenotiek. Pretinieks ir pārliecināts, ka drīz vien Rīga būs viņa rokās. Naktī no 14. uz 15. oktobri divīzijas kaujas grupas aiziet no Rīgas rietumu daļas. 15. oktobra agrā rīta trīs pašgājēju lielgabali ar 390. gvardes pulka arjergardu seko gar Daugavas krastu, kamēr no miglas parādās Rīgas torņi. Pēdējie bruņotie vācu karavīri vēl redz brīnišķīgu senās pilsētas siluetu, bet pēc tam Rīgā iebrūk padomju karaspēks."

"Pēc mūsu "katjušu" zalvēm sakāvēs demoralizētie hitlerieši saņēma mūsu sagrābto vācu sešstobru mīnmetēju uguni. Rīgu bija plānots uzspridzināt. Šīs senās pilsētas brīnišķīgā silueta šodien nebūtu, ja ne mūsu varoņi," saka Tatjana Jerjomenko.

Kā raksta Andrejs Jerjomenko, balstoties uz ziņojumiem, "jau 12. oktobrī Ogrē atsāka darbu papīra fabrika. Hitleriešiem neizdevās iznīcināt uzņēmumu, pateicoties šofera Pētera Jakona, viņa sievas Emmas, vecākā meistara Stradziņa un citu pūlēm.

Nedēļu pirms pilsētas atbrīvošanas vācu komendants pavēlēja fabrikas direktoram noņemt un nosūtīt uz Rīgu visvērtīgākās iekārtas. Daļu no tām sakrāva Jakona automašīnā. Rīgā, atstājot savu ceļabiedru – fabrikas direktoru – pie viņa dzīvokļa, vadītājs devās nevis uz vācu noliktavu, bet gan atgriezās savā pilsētā.

Šeit fabrikas strādnieki meistara Stradziņa uzraudzībā rūpīgi apraka daļu kravas, daļu – noslēpa pagrabā ar tvaika katliem, turbīnām, ģeneratoriem. Durvis rūpīgi nomaskēja. Hitlerieši vairākkārt pārbaudīja, vai iekārta ir izvesta. Emma Jakona ielūdza "revidentus" pie sevis, pacienāja ar pusdienām un apdzirdīja. Pēc mielasta Stradziņš vai kāds cits meistars vadīja vāciešus pa tukšiem cehiem, veikli izvairoties no mašīntelpu durvīm.

Viņi izglāba Rīgu

Naktī uz 8. oktobri, kad pilsētas priekšpilsētā sākās cīņa, fabrikas pagalmā ielauzās vairāki fašisti ar lāpām. Viņi steigšus aizdedzināja fabrikas celtnes un aizbrauca. Strādnieki ar Jakonu un meistaru Stradziņu priekšgalā

noslāpēja liesmas. Fabrika, iekārtas, vairāk nekā 200 tonnas papīra, kas atradās noliktavā, - viss tika izglābts. Vienā dienā ražošana tika atjaunota.

1944. gada oktobrī ar Augstākā virspavēlnieka pavēli tika piešķirts "Rīgas" vārds Suvorova ordeņa 2. pakāpes 70. tanku brigādei, 47. gvardes Sarkankarogotajam mīnmetēju divizionam un 1708. zenītartilērijas pulkam. Par prasmīgām kaujas darbībām, drosmi un varonību cīņā vairāk nekā 8000 virsnieku, seržantu un ierindnieku tika apbalvoti ar Padomju Savienības ordeņiem un medaļām.

Tas ir ļoti svarīgi – pirms 75 gadiem viņi izglāba Rīgu, tāpēc svētdien, 13. oktobrī, Maskavā, Vorobjovu kalnos, notiks svētku uguņošana par godu šai Uzvarai.

112
Pēc temata
KF Aizsardzības ministrija publiskojusi arhīvu dokumentus par Rīgas atbrīvošanu
Ko teiks latviešu leģionāri? Krievija ved uz Latviju izstādi par Eiropas atbrīvošanu
Krievijas AM publicējusi dokumentus par godu Tallinas atbrīvošanas 75.gadadienai
Krievijas ĀM sniegtā vēsturiskā informācija radījusi "dziļu sašutumu" Igaunijā
Viņķele

Daugavpils netiek galā: Viņķele piedāvās jaunus ierobežojumus

8
(atjaunots 17:01 24.11.2020)
Šodien valdība apspriedīs papildu ierobežojumu ieviešanu reģionos, kurus Covid-19 ir skāris visvairāk.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Veselības ministrija šodien piedāvās ieviest papildu ierobežojumus reģionos, kur saslimstība ir virs valsts vidējā rādītāja, paziņoja Latvijas Radio 4 raidījuma "Doma laukums" ēterā Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele.

Tostarp novados, kur izplatības līmenis ir augstāks, nekā vidēji valstī (konkrēti skaitļi vēl tiks apspriesti), piedāvās ieviest papildu pasākumus: tie var skart gan attālinātu mācību ieviešanu 5.-6. klašu skolēniem, gan papildu aizliegumu publiskiem un privātiem pasākumiem, gan pasažieru skaitu sabiedriskajā transportā, gan sporta pasākumus.

"Ja runājam par lielajām pilsētām, Daugavpils netiek galā," sacīja Viņķele.

Viņa uzsvēra: ja visi atbildīgi ievērotu ierobežojumus, nebūtu nepieciešams ieviest papildu pasākumus, taču šobrīd pacientu skaits slimnīcās pieaug pārāk ātri. Ja neievieš ierobežojumus, drīzumā nāksies ierobežot plānveida medicīnisko palīdzību.

"Slimnīcās, kur tiek veidotas jaunas Covid-19 gultasvietas, tas daļēji tiek darīts uz ambulatorās palīdzības vai dienas stacionāru rēķina… Tiek vērtēts, kur šie plānveida procedūru samazināšana vai atlikšana rada mazāku efektu pacientu potenciālajai veselībai," pastāstīja ministre.

Viņa uzsvēra, ka radikālus pasākumus, kas saistīti ar plānveida medicīnisko palīdzību, centīsies neieviest pēc iespējas ilgāk.

Viņķele piebilda, ka jaunākās klases ir salīdzinoši "epidemioloģiski drošās", galvenie slimības izplatības ceļi ir darbavietās. Lai gan iedzīvotāju pārvietošanās samazinājumu – piemēram, vecāku pārvietošanos, kuri ved bērnus uz skolu, – varētu atbalstīt.

"Mēs pieturamie pie domas, ka, ja skata bērnudārzus un klases no 1. līdz 4., epidemioloģiskie "bonusi" nepārsniedz tās iespējamās problēmas, kuras ir saistītas ar jaunāko klašu specifiku. Un ja viņi izlaidīs 2-3 nedēļas, tas būs liels caurums viņu zināšanās. Un šis risks ir nopietnāks, nekā potenciālais ieguvums," uzskata politiķe.

Šos piedāvājumus šodien apspriedīs valdība un Krīzes vadības padome.

8
Tagi:
koronavīruss, Daugavpils, Ilze Viņķele
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie
Diennakts laikā Latvijā atklāti 376 jauni Covid-19 gadījumi
Pētījums: otrais Covid-19 vilnis negatīvi ietekmējis iedzīvotāju kaitīgos ieradumus
Domino efekts: pacienti ar Covid-19 aizveda no Ogres uz Daugavpili
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ar budžeta projektu 2021. gadam

"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": Saeima apstiprina budžetu

14
(atjaunots 16:53 24.11.2020)
Kā notiek 2021. gada budžeta izskatīšana, kādus lēmumus deputāti apstiprinājuši pirmajā dienā un uz cik ilgu laiku šis process var ievilkties.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Pirmdien, 23. novembrī, Saeima sāka 2021. gada budžeta izskatīšanu noslēdzošajā lasījumā. Deputātiem ir jāapstiprina ne vien nākamā gada budžets un budžeta rāmjus tuvākajiem 3 gadiem, bet arī 28 ar to saistītus likumprojektus. Izskatīšana notiks vairākās plenārsēdēs līdz nedēļas beigām, bet, varbūt, arī ilgāk, vēsta lsm.lv.

Kā jau ne reizi vien atzīmējis Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars, budžeta projekta pamatā ir valdības redzējums par valsts izdevumiem un ienākumiem. Iepriekš komisija apsprieda visus projekta grozījumus sešu dienu garumā, savukārt pašā plenārsēdē uzstājās praktiski tikai opozīcijas deputāti. Viņu piedāvājumi atbalstu nesaņēma.

Tostarp, izskanēja aicinājumi valdības partijām skaidri atskaitīties par priekšvēlēšanu solījumu izpildi.

"Parādiet kaut vienu politisko partiju, kas savās vēlēšanu programmās solīja šādas nodokļu izmaiņas. Priekšvēlēšanu diskusijās neviens tādas nesolīja, bet šobrīd tas tiek virzīts. Tāpēc uzskatām, ka gan šai, gan nākamajām valdībām vajadzētu iedot pārskatāmu atskaiti, kas izdarīts no priekšvēlēšanu solījumiem, kolēģi. No šāda priekšlikuma nav ko baidīties!" uzskata ZZS deputāts Viktors Valainis.

Izskatot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, deputāti noraidīja opozīcijas ierosinājumu iesaldēt valsts augstākās vadības algas nākamgad. Iepriekš pie Saeimas vērsās Prezidenta kanceleja ar aicinājumu 2021. gadā nepiemērot Egila Levita algai ikgadējo indeksāciju.

Tāpat Saeima atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku vidējās algas palielināšanu par 21% nākamajā gadā, par 28% – 2022. gadā un par 37% – 2023. gadā.

Čeku loterijas likumu papildināja ar iespēju reģistrēt apmaksātus Internetā iegādāto preču un pakalpojumu rēķinus. Līdz šim piedalīties drīkstēja tikai čeki, kvītis un biļetes. Tāpat iedzīvotāju aktivitāti stimulēs ar nozaru čeku atrakcijām – nozarēs, kur ir augsts ēnu ekonomikas risks.

Opozīcija piedāvāja paredzēt Izglītības likumā sociālo atbalstu speciālās, pirmsskolas un sporta izglītības pedagogiem ar vismaz 25 gadu darba stāžu, ja viņi zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas dēļ. Opozīcijas deputāti apgalvoja, ka šis ierosinājums neprasa daudz naudas, taču vairākums grozījumus noraidīja.

Pēc ilgām debatēm vēl uz gadu atlika piedāvājumu no nākamā gada līdzfinansēt bērnu izglītību privātskolās no pašvaldību līdzekļiem. Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja, ka šāda pieeja pastiprinās sabiedrības segregāciju.

Apstiprināti grozījumi Invaliditātes likumā, saskaņā ar kuriem, no nākamā gada jūlija paplašinās asistentu pakalpojumi bērniem ar invaliditāti. Bērniem, kuriem ir nepieciešama īpaša aprūpe, plānots nodrošināt to par valsts līdzekļiem. Runa ir par aptuveni 600 bērniem, kuri izjūt pārvietošanās grūtības, un aptuveni 1000 bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tāpat vienkāršos šo pakalpojumu administrēšanu – katram to saņēmējam noteiks stundu skaitu, kuru viņš varēs izmantot pēc saviem uzskatiem. Asistentiem vairs nenāksies detalizēti atskaitīties par pakalpojumu sniegšanu, tā vietā asistents un pakalpojumu saņēmējs reizi mēnesī parakstīs pieņemšanas-nodošanas aktu. Tāpat asistenti saņems algas pielikumu.

Starp piedāvājumiem, kurus vairākums neatbalstīja, izrādījās arī Jūlijas Stepaņenko grozījumi par pusgada pārejas periodu nodokļu reformai. Deputāte tos pamatoja ar to, ka pretējā gadījumā pārmaiņas notiks pārāk strauji.

IQOS produkcija, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

"Cilvēki labākajā gadījumā tikai budžeta debatēs, bet sliktākajā gadījumā no elektroniskās deklarēšanās sistēmas paziņojumiem uzzina, ka viņiem būs dramatiski jāpārkārto sava dzīve. Līdz 1. janvārim palicis mazāk nekā pusotrs mēnesis. Manuprāt, nav normāla situācija, ka šādas nodokļu izmaiņas tiek dzītas tādā nenormālā tempā.

Priekšlikums ir: vismaz iedodiet cilvēkiem laiku pusgadu sagatavoties, lai viņi vispār saprot, kādi nodokļi viņiem ir jāmaksā. Pažēlojiet arī grāmatvežus, kuriem šobrīd droši vien vispār nekādi Ziemassvētki un Jaunais gads nav prātā," paziņoja Stepaņenko.

Piedāvājumu vienalga noraidīja.

Pirmdien deputāti izskatīja aptuveni trešdaļu budžeta pavadošo likumprojektu, līdz pašam budžetam viņi vēl nav tikuši, tādēļ priekšā būs vēl daudz sēžu.

Plānots, ka Latvijas konsolidētā budžeta ienākumi nākamgad sastādīs 9,58 miljardus eiro, savukārt izdevumi – 10,76 miljardus eiro. Ienākumi, salīdzinājumā ar šo gadu, samazināsies par 328 miljoniem eiro, savukārt izdevumi pieaugs par 744 miljoniem eiro. Deficīts sasniegs 3,9%.

14
Tagi:
budžets, Saeima
Pēc temata
FM bremzē pensijas pielikumu tiem, kuri aizgājuši pelnītā atpūtā pēc 2012. gada
Lai nebūtu jānogriež algas: Rīga meklē iespējas ietaupīt 20 miljonus eiro
Demokrātija iznīcina Eiropu. Vai Eiropa paspēs iznīcināt demokrātiju?
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem

Kāpēc Rietumus neapmierina situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā

0
(atjaunots 17:27 24.11.2020)
Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.

Francijas ārlietu ministrs padalījās humanitārās misijas detaļās, kuru viņa valsts organizēja palīdzībai Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Runa ir par ķirurgu misijas un medicīniski ķirurģiskā aprīkojuma nosūtīšanu uz reģionu, raksta RIA Novosti materiālā Irina Alksnis.

Savukārt ASV vispār iztika ar 5 miljonu dolāru piešķiršanu Sarkanā Krusta Starptautiskajai komitejai un citām nevalstiskām organizācijām, kuras sniedz palīdzību nesenā konflikta saasinājuma dēļ cietušajiem cilvēkiem.

Acīmredzams Parīzes un Vašingtonas entuziasma trūkums saistībā ar Karabahas konflikta noregulēšanu – gan retorikā, gan rīcībā – apstiprina Sergeja Lavrova sacītā patiesīgumu, kurš pieminēja viņu "aizskartās pašcieņas" demonstrāciju.

To pašu sacīja arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš ironiski atzīmēja, ka ASV un Francija "lai arī novēloti, taču arī izteica savu pozitīvo attieksmi" pret panākto vienošanos.

Un, tradicionāli, pavisam neizvēlējas vārdus situācijas aprakstīšanai Ankara. Turcijas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Rietumi NATO un ES personā 30 gadu laikā izrādījās joprojām nespējīgi izvirzīt "konkrētus un reālistiskus piedāvājumus" Karabahas konflikta atrisināšanai, kamēr Krievija un Turcija spēja "panākt savstarpēju sapratni".

Par to, ka vienošanās par Kalna Karabahu izrādījās sāpīgs zaudējums Rietumiem – sevišķi, ASV un Francijai, kuras kopā ar Krieviju ir šī konflikta mierīga noregulēšanas ceļu meklēšanas EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas, – sāka rakstīt uzreiz.

Ja tic The National Interest žurnālistiem, šoreiz Rietumiem pagadījās nogulēt vispār visu. Tiem kļuva par negaidītu notikumu gan karadarbību atjaunošanās, gan parakstītā vienošanās, kurš paredzēja Krievijas miernešu ievešanu reģionā. Izdevums uzvēla vainu par notikušo Amerikas izlūkdienestiem, kuri, saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju, pat nespēja iegūt informāciju par Putina un Erdogana pārrunām. Savukārt par rezultātu kļuva jūtams ASV pozīciju kritums reģionā.

Taču dzīvē situācija ir vēl sliktāka, jo pozīcija "izlūkdienesti slikti pastrādāja" ļauj piesegt daudz vērienīgāku ASV izgāšanās raksturu visā šajā stāstā.

Karabahas konflikta noregulēšana, neraugoties uz salīdzinoši lokālu konflikta raksturu, iezīmē principiāli jaunu izmaiņu posmu, kuras piedzīvo globālā politiskā sistēma. Šī nebija pirmā reize, kad Savienotās Valstis un Eiropa izrādījās nevajadzīgi un nevēlami partneri vienlaikus visām iesaistītajām pusēm.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Svarīgākais rietumu hegemonijas marķieris pēdējo 30 gadu laikā bija to visuresamība un visaptverošais pieprasījums. Jebkurā situācija, jebkurā konfliktā – pat lielā mērā iekšpolitiskos konfliktos visdažādākās valstīs – vienmēr atradās spēki, kuri apelēja uz Rietumiem, vērsās pie tiem pēc atbalsta, rēķinājās ar palīdzību un nereti saņēma to vienā vai otrā veidā.

Kā uzskatāmāko paraugu šādai pieejai var atsaukt atmiņā epizodi Krimā 2014. gada pavasarī, kad Ukrainas karavīri centās "ieņemt" Krievijas militāro objektu ar kliedzieniem "Amerika ir ar mums". Tas, protams, izskatās smieklīgi, bet tai pat laikā ļoti precīzi atspoguļo ievērojama cilvēku skaita, tai skaitā augstāko amatpersonu, domu gājienu uz visas planētas – no Baltkrievijas līdz Venecuēlai, no Sīrijas līdz Honkongai.

Turklāt šādu lietu kārtību Rietumi mērķtiecīgi atbalsta, kuri, protams, ir ieinteresēti turpināt būt "patiesība pēdējā instancē" un paturēt, ja ne kontrolpaketi, tad vismaz veto tiesības katrā pasaules problēmā un konfliktā. Tas, jāsaka, ir viens no to ģeopolitiskās dominēšanas pamatakmeņiem.

Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses. Tas vēl vairāk iespaido, jo pārrunu process noteikti nebija vienkāršs, kas atspoguļojās arī iesaistīto galvaspilsētu oficiālajos paziņojumos, kuri brīžiem savstarpēji bijā ļoti asi.

Taču tā vietā, lai pēc pasaulē ierastās tradīcijas iesaistītu ASV vai Eiropu savas pozīcijas pastiprināšanai, visi draudzīgi pieturējās pie pārliecības "paši savā starpā tiksim skaidrībā".

Un patiešām tika skaidrībā – jau post factum informējot Rietumus kopā ar pārējo pasauli par panākto un pat jau uzsākto vienošanu īstenošanas faktu.

Tādējādi tika nodarīts nopietns trieciens vēl vienam ASV ietekmes stūrakmenim un pretenzijām uz īpašo statusu pasaules sistēmā. Un prakse rāda, ka pēc pirmā mēģinājuma – turklāt tik veiksmīga – obligāti sekos citi.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka amerikāņi izvēlas norakstīt notikušo uz nejaušu savu izlūkdienestu izgāšanos. Tas ir vienkāršāk un ērtāk, nekā apzināties un vēl jo vairāk publiski atzīt, ka patiesībā konflikta noregulēšana Kalnu Karabahā nozīmē kārtējo tektonisko nobīdi pasaules politiskajā sistēmā, kura pakāpeniski atņem Savienotajām Valstīm un kopumā Rietumiem ekskluzīvo statusu tajā.

0
Tagi:
Kalnu Karabaha, Rietumi
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Karabaha: Krievijas mierneši atmīnējuši Lačinas koridoru
Turcijas mierneši Karabahā: būt vai nebūt
No kara Karabahā varēja izvairīties: atklāta saruna ar Vladimiru Putinu
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši