Rīga

Nacisti plānoja uzspridzināt Rīgu: ģenerāļa Jerjomenko arhīvs

107
(atjaunots 11:06 13.10.2019)
Jau kopš bērnības ierastās Vecrīgas šodien nebūtu, ja nacisti būtu īstenojuši plānu iznīcināt pilsētu.

RĪGA, 13. oktobris - Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Okupācijas vara Ostlandes reihskomisariāta administratīvajā centrā 1944. gada oktobrī plānoja iznīcināt aptuveni 600 objektus. Nacisti sagatavoja uzspridzināšanai infrastruktūras objektus, dzīvojamās un sabiedriskās ēkās, pat unikālās Rīgas baznīcas, arī Doma baznīcu.

Sarkanās armijas Baltijas frontes sapieru vienības jau pirmajās stundās sāka Rīgas atmīnēšanu – par to liecina 2. Baltijas frontes komandiera Sarkanās armijas ģenerāļa Andreja Jerjomenko arhīvu dati, ko pētīja Sputnik Latvija.

Viena no Uzvaras maršala meitām Tatjana Jerjomenko atklāja mums sava tēva arhīva dokumentus, kas attiecas uz Latvijas atbrīvošanu. Par staļiniskā Astotā trieciena spožo uzbrukuma operāciju finālu kļuva Rīgas atbrīvošana, kas sākās 13. oktobrī ar Ķīšezera forsēšanu.

Jau dienu vēlāk, 14. oktobrī, kad vērmahts, policijas vienības un SS nacionālās apakšvienības atkāpās no Rīgas labā krasta, tika likvidēts Generalbezirk Lettlan – okupācijas apgabals Ostlandes reihskomisariāta sastāvā.

"Izdedzinātās zemes" taktika

Jau kopš bērnības ierastās Vecrīgas šodien nebūtu, ja nacisti būtu īstenojuši plānu iznīcināt pilsētu. Maršala Andreja Jerjomenko arhīva dokumenti liecina: aptuveni 600 objekti bija mīnēti. Daļu no tiem vācieši atkāpšanas laikā paspēja uzspridzināt, piemēram TES Bābelītes ezerā.

Kapteiņa Totkailo bataljona karavīri ar amfībijām pārcēlās pāri Ķīšezeram un 13. oktobra rītausmā iegāja Mežaparka un Rīgas Zooloģiskā dārza teritorijā. Kareivi sagūstīja SS vienību un vermahta virsniekus, kā arī saņēma seifu ar dokumentiem.

Vērtspapīru vidū seifā bija Rīgas pilsētas plāns ar daudzām sarkanas un melnas tušas atzīmēm – Rīgas iznīcināšanas plāns. Ar sarkaniem krustiem bija atzīmētas mīnas ar laika degli līdz 72 stundām.

Rūpnīcas, fabrikas, lielākās valdības iestādes bija nolemtas iznīcināšanai. Melnās atzīmes norādīja uz degvielas krājumiem, ko `atkāpjoties vajadzēja aizdedzināt. Pēc plāna uzņēmumus un dzīvojamās mājas pēc dažām dienām bija jāuzspridzina, iespējams, kopā ar cilvēkiem.

"Tā bija vispārizplatīta okupantu taktika kara gados, īpaši raksturīga hitleriešiem 1944. -1945. gadā. Zaudētāja loģika: ja pilsētas nedabūs trešais Reihs, tad lai tās nedabū neviens," stāsta Sputnik Latvija Tatjana Jerjomenko.

"Izdedzinātās zemes" taktika bija ierasta, kad nacisti atkāpās Eiropā: Parīze un Krakova tika saglabātas, bet Varšava - gandrīz noslaucīta no zemes gan kauju un sacelšanās, gan pašu nacistu darbībās. Latvijā okupanti, atkāpjoties uzspridzināja un sadedzināja simtiem ēku Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Balvos, Valmierā, sagrāva praktiski visas elektrostacijas un vairākus rūpniecības uzņēmumus, 550 tiltus, 1990 kilometrus dzelzceļa (vairāk par 62% no kopējā garuma).

Izveda uz Vāciju un sabojāja gandrīz visu dzelzceļa ritošo sastāvu, lauksaimniecības mašīnas un inventāru.

Rātslaukums Rīgā pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
© Sputnik / РИА Новости

Starp šiem datiem nav informācijas par zaudējumiem okupācijas periodā no 1941. līdz 1944. gadam. Pēc Rīgas rabīna Natana Barkāna atmiņām, pirmajā okupācijas gadā tika nodedzinātas gandrīz visas Rīgas sinagogas. Brīnumainā kārtā saglabājās Rīgas sinagoga Peitavas ielā 6/8, kas atjaunoja darbu jau 1944. gadā. To nenodedzināja ugunsdrošības apsvērumu dēļ – liesmas no lūgšanu nama "Peitav-šul" varēja pārmesties uz lielu daļu Vecrīgas.

Īpašās sapieru vienības dažu dienu laikā 1944. gada oktobrī likvidēja vairāk nekā trīs tūkstošus mīnu ar laika degli un nogādāja drošā vietā tūkstošiem tvertņu ar viegli uzliesmojošu degvielu.

Latvijas okupācijas apgabala ģenerālkomisāram Otto-Heinriham Drehsleram un SS obergrupenfīreram, Trešā reiha Ostlandes reihskomisariāta policijas ģenerālim Frīdriham Jekelnam neizdevās iznīcināt Latvijas galvaspilsētu. Turklāt abi nacisti nedzīvoja ilgi pēc Rīgas ieņemšanas. Pirmais izdarīja pašnāvību 1945. gada 5. maijā Lībekā, otrs tika pakārts Rīgā, Uzvaras laukumā 1946. gada 3. februārī saskaņā ar tribunāla spriedumu.

Atkāpšanās uz "N" pozīciju

Maršala Jerjomenko arhīvā par Rīgas operācijām ir vēl daži interesanti dokumenti, tos ir vērts citēt. Citāts (Ein Erinnerungsbuch der 215 Infanterie – Division. Stuttgart – Munster, 1959, S. 264 – 275) no 215. Vērmahta kājnieku divīzijas karavīra vēstules:

"Naktī uz 14. oktobri dodamies uz "N" pozīciju, Rīgas priekšpilsētas dienvidu nomalē Daugavas rietumos. Atkal diena krustugunīs. Pretiniekam ir arī mums atņemtie reaktīvie mīnmetēji. Viņu smagās raķetes sit pa mūsu nedziļajiem ierakumiem. Kājnieku uzbrukumi vairs nenotiek. Pretinieks ir pārliecināts, ka drīz vien Rīga būs viņa rokās. Naktī no 14. uz 15. oktobri divīzijas kaujas grupas aiziet no Rīgas rietumu daļas. 15. oktobra agrā rīta trīs pašgājēju lielgabali ar 390. gvardes pulka arjergardu seko gar Daugavas krastu, kamēr no miglas parādās Rīgas torņi. Pēdējie bruņotie vācu karavīri vēl redz brīnišķīgu senās pilsētas siluetu, bet pēc tam Rīgā iebrūk padomju karaspēks."

"Pēc mūsu "katjušu" zalvēm sakāvēs demoralizētie hitlerieši saņēma mūsu sagrābto vācu sešstobru mīnmetēju uguni. Rīgu bija plānots uzspridzināt. Šīs senās pilsētas brīnišķīgā silueta šodien nebūtu, ja ne mūsu varoņi," saka Tatjana Jerjomenko.

Kā raksta Andrejs Jerjomenko, balstoties uz ziņojumiem, "jau 12. oktobrī Ogrē atsāka darbu papīra fabrika. Hitleriešiem neizdevās iznīcināt uzņēmumu, pateicoties šofera Pētera Jakona, viņa sievas Emmas, vecākā meistara Stradziņa un citu pūlēm.

Nedēļu pirms pilsētas atbrīvošanas vācu komendants pavēlēja fabrikas direktoram noņemt un nosūtīt uz Rīgu visvērtīgākās iekārtas. Daļu no tām sakrāva Jakona automašīnā. Rīgā, atstājot savu ceļabiedru – fabrikas direktoru – pie viņa dzīvokļa, vadītājs devās nevis uz vācu noliktavu, bet gan atgriezās savā pilsētā.

Šeit fabrikas strādnieki meistara Stradziņa uzraudzībā rūpīgi apraka daļu kravas, daļu – noslēpa pagrabā ar tvaika katliem, turbīnām, ģeneratoriem. Durvis rūpīgi nomaskēja. Hitlerieši vairākkārt pārbaudīja, vai iekārta ir izvesta. Emma Jakona ielūdza "revidentus" pie sevis, pacienāja ar pusdienām un apdzirdīja. Pēc mielasta Stradziņš vai kāds cits meistars vadīja vāciešus pa tukšiem cehiem, veikli izvairoties no mašīntelpu durvīm.

Viņi izglāba Rīgu

Naktī uz 8. oktobri, kad pilsētas priekšpilsētā sākās cīņa, fabrikas pagalmā ielauzās vairāki fašisti ar lāpām. Viņi steigšus aizdedzināja fabrikas celtnes un aizbrauca. Strādnieki ar Jakonu un meistaru Stradziņu priekšgalā

noslāpēja liesmas. Fabrika, iekārtas, vairāk nekā 200 tonnas papīra, kas atradās noliktavā, - viss tika izglābts. Vienā dienā ražošana tika atjaunota.

1944. gada oktobrī ar Augstākā virspavēlnieka pavēli tika piešķirts "Rīgas" vārds Suvorova ordeņa 2. pakāpes 70. tanku brigādei, 47. gvardes Sarkankarogotajam mīnmetēju divizionam un 1708. zenītartilērijas pulkam. Par prasmīgām kaujas darbībām, drosmi un varonību cīņā vairāk nekā 8000 virsnieku, seržantu un ierindnieku tika apbalvoti ar Padomju Savienības ordeņiem un medaļām.

Tas ir ļoti svarīgi – pirms 75 gadiem viņi izglāba Rīgu, tāpēc svētdien, 13. oktobrī, Maskavā, Vorobjovu kalnos, notiks svētku uguņošana par godu šai Uzvarai.

107
Pēc temata
KF Aizsardzības ministrija publiskojusi arhīvu dokumentus par Rīgas atbrīvošanu
Ko teiks latviešu leģionāri? Krievija ved uz Latviju izstādi par Eiropas atbrīvošanu
Krievijas AM publicējusi dokumentus par godu Tallinas atbrīvošanas 75.gadadienai
Krievijas ĀM sniegtā vēsturiskā informācija radījusi "dziļu sašutumu" Igaunijā
Parkomāts

Rīgas centrā vairākas reizes pieaugs stāvvietu cenas: iedzīvotāju domas dalās

8
(atjaunots 17:39 29.09.2020)
Sociālo tīklu lietotāji sadalījās divos flangos: vieni uzskata, ka stāvvietu sadārdzināšanās Vecrīgā nāks par labu pilsētai, savukārt citi sašutuši par šādu nekārtību; kādas vēl izmaiņas sagaida pilsētu no 2020. gada 1. oktobra.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Sociālajos tīklos Rīgas iedzīvotāju ir izveidojuši plašu diskusiju saistībā ar stāvvietu cenu kāpumu galvaspilsētas centrā. Cilvēki sūrojas, ka visas stāvvietas apkārt Vecrīgai iekļaus vienotajā tarifu zonā R, kur par pirmo stundu nāksies maksāt 5 eiro, lai gan agrāk šī summa bija divas reizes zemāka, savukārt no otrās stundas stāvvietas maksa palielinās līdz 8 eiro stundā.

Zem attiecīgas publikācijas vienā no Twitter grupām daži komentētāji neatstāja bez uzmanības jauno Rīgas domes sasaukumu, apsūdzot visos grēkos tieši viņus, taču citi norādīja, ka tā vēl nav paspējusi uzsākt darbu. Viens no komentētājiem norādīja, ka būtu vērts padomāt par pazemes vai daudzstāvu autostāvvietu būvniecību, nevis cenu celšanu.

​"No ko lai saka, ceļš uz elli bruģēts ar labiem nodomiem, piedodiet, šoreiz gan ar stulbiem," piebilda nevienaldzīgais lietotājs.

​Lietotājs ar segvārdu sarkanakmens uzrakstīja, ka tādā garā arī gājējiem ir jāievieš maksa.

​Taču atradās arī tādi, kas nopriecājās par šādu varasiestāžu lēmumu. Viņuprāt, tas samazinās mašīnu skaitu pilsētas centrā, kā arī cels ekoloģija līmeni.

Iepriekš kļuva zināms, ka no 1. oktobra mainīsies "Rīgas satiksmes" maksas autostāvvietu lietošanas noteikumi. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, samazinātu maksu par autostāvvietu varēs veikt arī ar bankas konta starpniecību. Tāpat no ceturtdienas tiks samazināta B autostāvvietu zonas teritorija, kā arī izmaiņas skars R autostāvvietas zonu.

Vairs nav nepieciešamības izmantot SMS apmaksas sistēmas lietotāja uzlīmes. Izmaiņas skārušas arī autostāvvietu lietošanu svētku dienās un darbdienās. Tā, piemēram, gadījumā, ja svētku diena tiek pārcelta uz darbdienu, tad maksa par stāvvietu netiek iekasēta, savukārt, ja darbdiena tiek pārcelta uz brīvdienu, tad, tieši pretēji, tiek iekasēta. Plašāku informāciju par izmaiņām iespējams atrast "Rīgas satiksmes" mājaslapā.

8
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Vai jācieš būs autovadītājiem? Autostāvvietu īpašnieki neuzstādīja jaunos kases aparātus
"Man, latvietim, bija kauns": Gobzems pastāstīja, par ko nākas sarkt Latvijā
Taksometru stāvvietas Rīgas mikrorajonos atdos iedzīvotājiem to nevajadzīguma dēļ
Pikets pie Saeimas ēkas, foto no arhīva

Valsts kancelejas vadītājs pastāstīja, kad Latvija var atgriezt ierobežojumus Covid-19 dēļ

12
(atjaunots 17:33 29.09.2020)
Pēdējo 14 dienu laikā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits Latvijā pirmo reizi kopš aprīļa ir pārsniedzis 10 uz 100 000 iedzīvotāju, taču epidemiologi pagaidām neiesaka atjaunot ierobežojumus visā valsts teritorijā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību Latvijā pasliktinās, taču tā nav tik kritiska, lai ieviestu ierobežojumus visā valstī, Pārresoru koordinācijas darba grupa negrasās par to lūgt valdību, paziņoja grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, vēsta BNN.

Viņš atzīmēja, ka Veselības ministrijas speciālisti un epidemiologi atzīmē: šobrīd iespējams noteikt inficēšanās ķēdes un noskaidrot kontaktpersonas. Un lai gan saslimšanas gadījumu skaits pieaug, uzliesmojumus ir iespējams norobežot.

Darba grupa uzskata, ka uzsvars ir jāliek uz to, lai sabiedrībā pieaug drošības pasākumu, tai skaitā sociālās distancēšanās, kā arī elementāru higiēnas noteikumu, piemēram, biežas roku mazgāšanas ievērošanas nozīmīguma apzināšanās.

"Ja mēs kā sabiedrība spēsim apzinīgāk ievērot piesardzības pasākumus, mums ir lielākas izredzes sabremzēt vai pat samazināt lēnām pieaugošo ar Covid-19 saslimušo līkni," uzsvēra Citskovskis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka saslimšanas uzliesmojumi šobrīd tiek fiksēti darba kolektīvos. Šajā sakarā Veselības ministrija ir izstrādājusi un tuvākajā laikā nosūtīs darba devējiem rekomendācijas par to, kā organizēt darbu Covid-19 apstākļos, jeb: kam ir jāpievērš uzmanība gan publiskā, gan privātā sektora darbiniekiem.

Citskovskis uzsvēra, ka atšķirībā no situācijas, kura bija pavasarī, kad ierobežojošie pasākumi tika ieviesti visā valstī, šobrīd tiek rīkoti tieši pasākumi. Tā, piemēram, ja Covid-19 uzliesmojums tiek atzīmēts kādā no uzņēmumiem, darbs tiek veikts tieši ar šo kompāniju, tās darbiniekiem, administrāciju un citām saistītām personām.

"Ja mēs redzēsim, ka situācija turpina attīstīties strauji un ar mērķētu pieeju nepietiks, tad būs jāliek lietā ierobežojošie pasākumi visā valstī," piebilda Citskovskis.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 1 miljons cilvēku nomira, savukārt gandrīz 24,9 miljoni – izveseļojās.

12
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Latvijā miris vēl viens cilvēks ar Covid-19, atklāti 32 jauni inficēšanās gadījumi
Baltkrievijas karogs, foto no arhīva

Baltkrievija ieviesa atbildes sankcijas pret Latviju, Lietuvu un Igauniju

0
(atjaunots 08:10 30.09.2020)
Baltkrievija savā sankciju sarakstā iekļāvusi vairāk nekā trīs simtus trīs Baltijas valstu amatpersonu.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Minska ievieš simetriskus ierobežojošus pasākumus atbildes kārtā uz Baltijas valstu paplašināto sankciju režīmu attiecībā pret Baltkrieviju, paziņoja republikas ĀM pārstāvis Anatolijs Glazs. Pēc viņš sacītā, sarakstos ir iekļauti vairāk nekā 300 cilvēku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Glazs atzīmēja, ka Baltkrievijas ārpolitika vienmēr bāzējusies uz starptautiskajām tiesībām un citiem skaidriem un loģiskiem principiem – valsts intereses un konkrētas cilvēku intereses, biznesa, tirdzniecības, drošības, infrastruktūras intereses.

"Šāda atvērta un skaidra pozīcija ir saprotama arī mūsu partneriem… Šajā fonā mums, piemēram, ir grūti komentēt mūsu Baltijas kaimiņu neloģiskās emocionālās kustības, kuras mēdz robežoties ar histēriju. Paplašināja sankciju sarakstus… Tātad, no šodienas, kā jau solījām, mēs arī ieviešam spēkā atbildes simetrisko ierobežojošos pasākumus pēc katras no šīm valstīm," paziņoja vakar Glazs.

Pēc viņa sacītā, sarakstā ir iekļauts vairāk nekā 300 ierēdņu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

"No šodienas saraksti paplašināti… Katras valsts sarakstā ietilpst vairāk nekā simts cilvēku," sacīja vakar Baltkrievijas ĀM preses sekretārs.

Glazs precizēja, ka tie ir atbildes pasākumi uz Baltijas valstu analoģisko rīcību – runa ir par vīzu ierobežojumiem ierēdņiem no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas.

Augusta beigās Baltijas valstis ieviesa sankcijas pret 30 Baltkrievijas oficiālajām personām, tai skaitā aizliedza iebraukšanu Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko.

Latvijas ĀM aizritējušajā nedēļā publicēja sarakstu ar 101 Baltkrievijas amatpersonu, kuras uzskata par saistīties ar vardarbību un represijām pret valsts iedzīvotājiem, kuri nepiekrīt prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Iestādē paziņoja, ka saraksts ir izveidots konsultāciju gaitā starp Baltijas valstīm, un iekļuvušajām tajā personām aizliegts iebraukt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Eiropas Savienība paziņoja, ka neuzskata Baltkrievijā notikušās vēlēšanas par brīvām un demokrātiskām, savukārt Lukašenko, kurš 23. septembrī stājās amatā, – par leģitīmu prezidentu.. Briselē ilgi saskaņoja sankciju paketi pret Baltkrieviju, taču tā arī neieviesa nekādus ierobežojumus.

0
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, Baltija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Minska atbildēja uz Rietumu atteikšanos atzīt Lukašenko par leģitīmo prezidentu
Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā
Lukašenko atbildēja Makronam par situāciju Baltkrievijā
Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi