Rīga

Nacisti plānoja uzspridzināt Rīgu: ģenerāļa Jerjomenko arhīvs

114
(atjaunots 11:06 13.10.2019)
Jau kopš bērnības ierastās Vecrīgas šodien nebūtu, ja nacisti būtu īstenojuši plānu iznīcināt pilsētu.

RĪGA, 13. oktobris - Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Okupācijas vara Ostlandes reihskomisariāta administratīvajā centrā 1944. gada oktobrī plānoja iznīcināt aptuveni 600 objektus. Nacisti sagatavoja uzspridzināšanai infrastruktūras objektus, dzīvojamās un sabiedriskās ēkās, pat unikālās Rīgas baznīcas, arī Doma baznīcu.

Sarkanās armijas Baltijas frontes sapieru vienības jau pirmajās stundās sāka Rīgas atmīnēšanu – par to liecina 2. Baltijas frontes komandiera Sarkanās armijas ģenerāļa Andreja Jerjomenko arhīvu dati, ko pētīja Sputnik Latvija.

Viena no Uzvaras maršala meitām Tatjana Jerjomenko atklāja mums sava tēva arhīva dokumentus, kas attiecas uz Latvijas atbrīvošanu. Par staļiniskā Astotā trieciena spožo uzbrukuma operāciju finālu kļuva Rīgas atbrīvošana, kas sākās 13. oktobrī ar Ķīšezera forsēšanu.

Jau dienu vēlāk, 14. oktobrī, kad vērmahts, policijas vienības un SS nacionālās apakšvienības atkāpās no Rīgas labā krasta, tika likvidēts Generalbezirk Lettlan – okupācijas apgabals Ostlandes reihskomisariāta sastāvā.

"Izdedzinātās zemes" taktika

Jau kopš bērnības ierastās Vecrīgas šodien nebūtu, ja nacisti būtu īstenojuši plānu iznīcināt pilsētu. Maršala Andreja Jerjomenko arhīva dokumenti liecina: aptuveni 600 objekti bija mīnēti. Daļu no tiem vācieši atkāpšanas laikā paspēja uzspridzināt, piemēram TES Bābelītes ezerā.

Kapteiņa Totkailo bataljona karavīri ar amfībijām pārcēlās pāri Ķīšezeram un 13. oktobra rītausmā iegāja Mežaparka un Rīgas Zooloģiskā dārza teritorijā. Kareivi sagūstīja SS vienību un vermahta virsniekus, kā arī saņēma seifu ar dokumentiem.

Vērtspapīru vidū seifā bija Rīgas pilsētas plāns ar daudzām sarkanas un melnas tušas atzīmēm – Rīgas iznīcināšanas plāns. Ar sarkaniem krustiem bija atzīmētas mīnas ar laika degli līdz 72 stundām.

Rūpnīcas, fabrikas, lielākās valdības iestādes bija nolemtas iznīcināšanai. Melnās atzīmes norādīja uz degvielas krājumiem, ko `atkāpjoties vajadzēja aizdedzināt. Pēc plāna uzņēmumus un dzīvojamās mājas pēc dažām dienām bija jāuzspridzina, iespējams, kopā ar cilvēkiem.

"Tā bija vispārizplatīta okupantu taktika kara gados, īpaši raksturīga hitleriešiem 1944. -1945. gadā. Zaudētāja loģika: ja pilsētas nedabūs trešais Reihs, tad lai tās nedabū neviens," stāsta Sputnik Latvija Tatjana Jerjomenko.

"Izdedzinātās zemes" taktika bija ierasta, kad nacisti atkāpās Eiropā: Parīze un Krakova tika saglabātas, bet Varšava - gandrīz noslaucīta no zemes gan kauju un sacelšanās, gan pašu nacistu darbībās. Latvijā okupanti, atkāpjoties uzspridzināja un sadedzināja simtiem ēku Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Balvos, Valmierā, sagrāva praktiski visas elektrostacijas un vairākus rūpniecības uzņēmumus, 550 tiltus, 1990 kilometrus dzelzceļa (vairāk par 62% no kopējā garuma).

Izveda uz Vāciju un sabojāja gandrīz visu dzelzceļa ritošo sastāvu, lauksaimniecības mašīnas un inventāru.

Rātslaukums Rīgā pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
© Sputnik / РИА Новости

Starp šiem datiem nav informācijas par zaudējumiem okupācijas periodā no 1941. līdz 1944. gadam. Pēc Rīgas rabīna Natana Barkāna atmiņām, pirmajā okupācijas gadā tika nodedzinātas gandrīz visas Rīgas sinagogas. Brīnumainā kārtā saglabājās Rīgas sinagoga Peitavas ielā 6/8, kas atjaunoja darbu jau 1944. gadā. To nenodedzināja ugunsdrošības apsvērumu dēļ – liesmas no lūgšanu nama "Peitav-šul" varēja pārmesties uz lielu daļu Vecrīgas.

Īpašās sapieru vienības dažu dienu laikā 1944. gada oktobrī likvidēja vairāk nekā trīs tūkstošus mīnu ar laika degli un nogādāja drošā vietā tūkstošiem tvertņu ar viegli uzliesmojošu degvielu.

Latvijas okupācijas apgabala ģenerālkomisāram Otto-Heinriham Drehsleram un SS obergrupenfīreram, Trešā reiha Ostlandes reihskomisariāta policijas ģenerālim Frīdriham Jekelnam neizdevās iznīcināt Latvijas galvaspilsētu. Turklāt abi nacisti nedzīvoja ilgi pēc Rīgas ieņemšanas. Pirmais izdarīja pašnāvību 1945. gada 5. maijā Lībekā, otrs tika pakārts Rīgā, Uzvaras laukumā 1946. gada 3. februārī saskaņā ar tribunāla spriedumu.

Atkāpšanās uz "N" pozīciju

Maršala Jerjomenko arhīvā par Rīgas operācijām ir vēl daži interesanti dokumenti, tos ir vērts citēt. Citāts (Ein Erinnerungsbuch der 215 Infanterie – Division. Stuttgart – Munster, 1959, S. 264 – 275) no 215. Vērmahta kājnieku divīzijas karavīra vēstules:

"Naktī uz 14. oktobri dodamies uz "N" pozīciju, Rīgas priekšpilsētas dienvidu nomalē Daugavas rietumos. Atkal diena krustugunīs. Pretiniekam ir arī mums atņemtie reaktīvie mīnmetēji. Viņu smagās raķetes sit pa mūsu nedziļajiem ierakumiem. Kājnieku uzbrukumi vairs nenotiek. Pretinieks ir pārliecināts, ka drīz vien Rīga būs viņa rokās. Naktī no 14. uz 15. oktobri divīzijas kaujas grupas aiziet no Rīgas rietumu daļas. 15. oktobra agrā rīta trīs pašgājēju lielgabali ar 390. gvardes pulka arjergardu seko gar Daugavas krastu, kamēr no miglas parādās Rīgas torņi. Pēdējie bruņotie vācu karavīri vēl redz brīnišķīgu senās pilsētas siluetu, bet pēc tam Rīgā iebrūk padomju karaspēks."

"Pēc mūsu "katjušu" zalvēm sakāvēs demoralizētie hitlerieši saņēma mūsu sagrābto vācu sešstobru mīnmetēju uguni. Rīgu bija plānots uzspridzināt. Šīs senās pilsētas brīnišķīgā silueta šodien nebūtu, ja ne mūsu varoņi," saka Tatjana Jerjomenko.

Kā raksta Andrejs Jerjomenko, balstoties uz ziņojumiem, "jau 12. oktobrī Ogrē atsāka darbu papīra fabrika. Hitleriešiem neizdevās iznīcināt uzņēmumu, pateicoties šofera Pētera Jakona, viņa sievas Emmas, vecākā meistara Stradziņa un citu pūlēm.

Nedēļu pirms pilsētas atbrīvošanas vācu komendants pavēlēja fabrikas direktoram noņemt un nosūtīt uz Rīgu visvērtīgākās iekārtas. Daļu no tām sakrāva Jakona automašīnā. Rīgā, atstājot savu ceļabiedru – fabrikas direktoru – pie viņa dzīvokļa, vadītājs devās nevis uz vācu noliktavu, bet gan atgriezās savā pilsētā.

Šeit fabrikas strādnieki meistara Stradziņa uzraudzībā rūpīgi apraka daļu kravas, daļu – noslēpa pagrabā ar tvaika katliem, turbīnām, ģeneratoriem. Durvis rūpīgi nomaskēja. Hitlerieši vairākkārt pārbaudīja, vai iekārta ir izvesta. Emma Jakona ielūdza "revidentus" pie sevis, pacienāja ar pusdienām un apdzirdīja. Pēc mielasta Stradziņš vai kāds cits meistars vadīja vāciešus pa tukšiem cehiem, veikli izvairoties no mašīntelpu durvīm.

Viņi izglāba Rīgu

Naktī uz 8. oktobri, kad pilsētas priekšpilsētā sākās cīņa, fabrikas pagalmā ielauzās vairāki fašisti ar lāpām. Viņi steigšus aizdedzināja fabrikas celtnes un aizbrauca. Strādnieki ar Jakonu un meistaru Stradziņu priekšgalā

noslāpēja liesmas. Fabrika, iekārtas, vairāk nekā 200 tonnas papīra, kas atradās noliktavā, - viss tika izglābts. Vienā dienā ražošana tika atjaunota.

1944. gada oktobrī ar Augstākā virspavēlnieka pavēli tika piešķirts "Rīgas" vārds Suvorova ordeņa 2. pakāpes 70. tanku brigādei, 47. gvardes Sarkankarogotajam mīnmetēju divizionam un 1708. zenītartilērijas pulkam. Par prasmīgām kaujas darbībām, drosmi un varonību cīņā vairāk nekā 8000 virsnieku, seržantu un ierindnieku tika apbalvoti ar Padomju Savienības ordeņiem un medaļām.

Tas ir ļoti svarīgi – pirms 75 gadiem viņi izglāba Rīgu, tāpēc svētdien, 13. oktobrī, Maskavā, Vorobjovu kalnos, notiks svētku uguņošana par godu šai Uzvarai.

114
Pēc temata
KF Aizsardzības ministrija publiskojusi arhīvu dokumentus par Rīgas atbrīvošanu
Ko teiks latviešu leģionāri? Krievija ved uz Latviju izstādi par Eiropas atbrīvošanu
Krievijas AM publicējusi dokumentus par godu Tallinas atbrīvošanas 75.gadadienai
Krievijas ĀM sniegtā vēsturiskā informācija radījusi "dziļu sašutumu" Igaunijā

Latvijā aprēķināja, cik izmaksā Covid-19 ierobežojumi

4
(atjaunots 09:04 03.03.2021)
Vien mazumtirdzniecības sektorā ierobežojumi izmaksā Latvijas ekonomikai 26 miljonus eiro mēnesī. Kopējie zaudējumi sastāda aptuveni 100 miljonus eiro.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Covid-19 ierobežojumi Latvijas ekonomikā mēnesī izmaksā 100 miljonus eiro, šādus datus norāda Ekonomikas ministrijas ziņojums par aktuālo situāciju tautsaimniecībā, ziņo Тvnet.lv.

Ministrija iesniedza attiecīgus datus izskatīšanai valdībā. Ziņojumā teikts, ka pērn Latvijas IKP samazinājās par 3,6%, mājsaimniecību patēriņš samazinājās par 10%, eksports – par 2,7%, bet imports – par 3,3%. Turklāt investīciju apjoms 2020. gadā pieaudzis par 0,2%.

Ekonomikas ministrija norāda, ka joprojām pastāv nenoteiktība attiecībā uz epidemioloģiskās situācijas attīstību, tādējādi ir grūti novērtēt ekonomikas attīstības tendences vidējā termiņā. "Jo dziļaka ekonomikas recesijas 2021. gada sākumā, jo ilgāks laiks būs nepieciešams, lai ekonomika atgrieztos pie pirmskrīzes izaugsmes," secina ministrijas eksperti.

"Neviens nezina, cik ilgi nāksies sadzīvot ar vīrusu. Tomēr ekonomikai un nozarēm ir jāpielāgojas darbam Covid-19 apstākļos. Tas nenozīmē ierobežojumu mīkstināšanu vai atcelšanu, bet gan pārskatīšanu un pielāgošanu esošajiem apstākļiem," uzskata Ekonomikas ministrijā.

Lai mazinātu krīzi, Ekonomikas ministrija iesaka sniegt atbalstu eksportējošo nozaru konkurētspējai tirgus nišu saglabāšanai esošajos apstākļos.

Covid-19 izplatības ierobežošanai, Latvijā no 9. novembra līdz 6. aprīlim tika izsludināts ārkārtas situācijas režīms un noteikta virkne ierobežojumu, tai skaitā tirdzniecībā.

Atgādināsim, ka no 8. februāra veikali atsāka darbu pēc "drošās tirdzniecības" principa. Preču sortimenta ierobežojumi pārtikas un higiēnas preču veikalos tika atcelti. Tomēr klātienē var strādāt veikali, kuros pārtikas vai higiēnas preces sastāda vismaz 70% sortimenta.

Tāpat darbojas veikali un tirdzniecības vietas, kas pārdod stādus, sīpolus, gumus un sēklas, substrātus, minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Ļauts pārdot arī deratizācijas un dezinsekcijas līdzekļus.

Valdība pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk varēs strādāt arī veikali, kas piedāvā tādas elektrotehnikas preces, kā vadi, pagarinātāji, uzlādes ierīces utt.

No 8. februāra darbu atsāka arī grāmatnīcas.

Tirdzniecības punktā un tirgus paviljonā katram pircējam jābūt atvēlētai vismaz 25 kvadrātmetru platībai, cilvēki tiks ielaisti veikalā pa vienam, izņemot asistentus un bērnus līdz 12 gadu vecumam, kurus var pavadīt viens pieaugušais.

Jaunie noteikumi paredz, ka kopējais veikala piešķirto pirkumu grozu vai ratiņu skaits nevar pārsniegt pircēju maksimālo skaitu.

Informācijai par maksimālo apmeklētāju skaitu jābūt izvietotai redzamā vietā pie ieejas, tāpat jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole tirdzniecības centru ieejās un izejās ar speciālo elektronisko ierīču palīdzību.

Analoģiskas prasības izvirzītas arī tirgiem.

Katrā tirdzniecības vietā jābūt atbildīgajam par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.

4
Tagi:
IKP, ekonomika, ierobežojumi, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Nabaga bagātie, mirstošie un mirušie... veselības aprūpe mūsdienu Amerikā
Pandēmijas šausmas. Notikumi, kas satricināja pasauli 2020. gadā
"Bardaks": tūrisma operatori nesaprot aizliegumu airBaltic lidojumiem
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Ātrās palīdzības mašīna. Foto no arhīva

Darbs maiņās un vitāli nepieciešamie pakalpojumi: Latvijā apspriež jaunus ierobežojumus

9
(atjaunots 08:54 03.03.2021)
Epidemiologu rekomendācijas, par kuriem ministru kabineta sēdē runāja Perevoščikovs, paredz, ka visiem biroja darbiniekiem ir jāstrādā attālināti, bet klātienē darbosies tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Epidemiologi iesaka Latvijas varas iestādēm pastiprināt prasības attālinātā darba organizēšanai un ieviest papildu pasākumus kontaktu samazināšanai un pārvietošanai ārpus darba laika, sniegt iedzīvotājiem tikai vitāli nepieciešamus pakalpojumus, lai novērstu Covid-19 jauno paveidu izplatību un saslimstības trešo vilni. Jautājums tika apspriests valdības sēdē, vēsta Тvnet.lv.

Pagājušajā nedēļā, pārbaudot 1071 paraugus, vismaz 9,34% gadījumu konstatēts Covid-19 "britu" paveids, paziņojis E. Gulbja laboratorijas speciālists Miks Gavars. Pusotra mēneša laikā inficēšanās gadījumu skaits ar jaunu vīrusa paveidu palielinājies no 1% līdz 8%.

Apstākļos, kad Covid-19 "britu" paveida daļa Latvijā pārsniedza kritisko 5% slieksni, nevar nedomāt par jauniem pasākumiem infekcijas ierobežošanai, valdības sēdē paziņoja veselības ministrs Daniels Pavļuts. "Epidemiologi uzskata, ka ir jārīkojas apsteidzoši, lai nepazaudētu saslimstības pieauguma mirkli," teica ministrs.

Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka, lai izvairītos no trešā Covid-19 viļņa, ir jāpastiprina nosacījumi strādāt attālināti.

Epidemiologu ieteikumi paredz, ka visiem biroja darbiniekiem ir jāstrādā attālināti bet klātienē varētu darboties tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi.

Turklāt ražošanas uzņēmumiem un organizācijām maksimāli būtu jāierobežo cilvēku skaits, kas telpās uzturas vienlaicīgi.

Tāpat, pēc epidemiologu domām, kolektīvos, kur nevar nodrošināt distancēšanos, jāveic darbinieku plānveida testēšana.

Epidemiologu rekomendācijas paredz arī pasākumus, kas novērstu kontaktēšanos un pārvietošanos ārpus darba laika un nodrošinātu noteikto ierobežojumu efektīvu kontroli. Kas attiecās uz pakalpojumiem, tad jāatļauj tikai vitāli nepieciešamie, tāpat jānodrošina plaši komunikācijas atbalsta pasākumi darba devējiem un iedzīvotājiem.

9
Tagi:
ierobežojumi, koronavīruss
Pēc temata
Cilvēki salst: aptiekas lūdz mainīt ierobežojumus
Latvijas valdība – "pasaules aizkulišu" sazvērestības rezultāts, jeb Galva uz plauktiņa
No 1. marta Latvijā atkal būs pieejami frizieru pakalpojumi, manikīrs un pedikīrs
Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus