Stjuarts airBaltic lidmašīnā Airbus A220-300

Publiski pazemoja airBaltic: teātra kritiķe pieprasa lidsabiedrības atvainošanos

111
(atjaunots 15:03 12.10.2019)
Kompānija airBaltic pārdeva vairāk biļešu, nekā bija vietu lidmašīnā, un nolēma, ka ir tiesīga izvēlēties, kurš no pasažieriem lidos ar reisu, kuram tika nopirktas ne visai lētas biļetes, un kurš – nē. Teātra kritiķe no Latvijas uzskata to par publisku pazemošanu.

RĪGA, 12. oktobris – Sputnik. Teātra kritiķe Vēsma Lēvalde iztērēja 300 eiro biļetei Tbilisi-Rīga, taču maz jau tā, ka viņa nespēja nokļūt reisā, par kuru samaksāja, viņu arī publiski pazemojusi Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic, raksta Mixnews.lv ar atsauci uz portālu liepajniekiem.lv.

Uz Tbilisi Lēvalde aizlidoja no Rīgas oktobra sākumā kopā ar trim kolēģiem – teātra kritiķiem. Gruzijas galvaspilsētā viņus bija uzaicinājis Gruzijas teātris.

Biļetes kritiķi bija iegādājušies par savu naudu, turklāt ļoti iepriekš. Reiss turp un atpakaļ izmaksāja Lēvaldei 300 eiro. Uz Rīgu viņai bija jāatlido 7. oktobrī, plkst. 6:40 no rīta, izlidojot no Tbilisi plkst. 4:15.

Bez jebkādām aizdomām pasažiere, kā pienākas, savlaicīgi piereģistrējās reisam pirms izlidošanas. Izlidošanas lidostā Tbilisi ieradās divas stundas pirms izslidošanas. Taču lidmašīnā viņa tā arī neiekāpa.

Pirms iekāpšanas viņu kopā ar kolēģi pa skaļruni izsauca pie izlidošanas vārtiem. Sākumā aviokompānijas pārstāvji centās runāt par problēmām elektroniskajā sistēmā un kaut ko izdomāt. Pasažieri sāka nervozēt un metās vaicāt, kas par lietu un kādēļ viņus nelaiž reisā, jo uz rokām viņiem bijušas biļetes ar sēdvietu numuriem.

Un pēcāk viņi uzzināja, ka "airBaltic sistēma izskaitļojusi, ka jums jāpaliek ārā".

Sarīkojot šādu stresu pasažieriem, un publiski pazemojot viņus, atsakot viņiem lidmašīnā nopirktās vietas, airBaltic atzinās, ka pārdevuši reisā vairāk biļešu, nekā vietu skaitu lidmašīnā. Un centās labot savu vainu, pārsēdinot pasažierus uz reisu līdz Amsterdamai ar pārsēšanos uz Rīgu.

Tiesa, Lēvalde nolēma, ka ar šo "kompensāciju" nepietiekot. Viņa uzskata, ka viņu ir pazemojuši un nozaguši viņai dārgo laiku – viņa pazaudēja divas darba dienas, kamēr aviokompānija lēma, kuru tā laidīs reisā, un kuru nelaidīs.

Teātra kritiķe vēlas, lai airBaltic atvainojas par šādu pasažieru "segregāciju".

Taču airBaltic acīmredzot uzskata, ka nevienu nav aizvainojuši. Tieši pretēji, šī politika ir pasažieru labā. Pārstāvji norāda, ja nebūtu bijis biļešu pārdošanas prakses daudzumā, kas neatbilst vietu skaitam, tad 15% sēdvietu lidmašīnās paliktu tukšas. Un rezultātā palielinātos pārvadājumu cenas.

Turklāt lidsabiedrībā atzīst, ka Lēvaldes gadījums nav vienīgais. Neērtā situācijā nonāk divi no 10 tūkstošiem pasažieru.

111
Pēc temata
airBaltic nepalaida pasažieri uz diviem reisiem virsrezervējuma dēļ
Piemaksā vai vispār nekur nelidosi: airBaltic neielaida meiteni lidmašīnā
Miljoni peļņā un nekustamie īpašumi visā pasaulē: kā dzīvo airBaltic vadītājs
Kravu vilciens, foto no arhīva

Viņiem nospļauties par tranzītu, te vēl ir kas pārdodams: Lindermans par lielo kļūdu

20
(atjaunots 18:16 29.11.2020)
Latvijas transporta nozares vadības asarainā vēstule diezin vai aizkustinās Krieviju un atdos Latvijai tranzītu? Kāpēc?

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Par to, kāpēc tranzīts no Krievijas Latvijā vairs neatgriezīsies, kā arī citiem jautājumiem savā iknedēļas notikumu apskatā runāja publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins.

Kāpēc tranzīts neatgriezīsies Latvijā

Latvijas Satiksmes ministrija ielūkojusies bezdibenī, kur iegāzies tranzīts, saķērusi galvu un nosūtījusi vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā.

Izrādās, Latvijas transporta nozares vadība joprojām ar cerību skatās uz Krievijas pusi. Tāpēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtījis vēstuli savam kolēģim Krievijā Jurijam Petrovam, valsts transporta ministra vietniekam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," norādīts vēstulē, kuras autors atgādina: laiks aktivizēt šo auglīgo sadarbību.

Ir vēl viena dīvaina nianse: vēstuli sankcionējusi Latvijas Ārlietu ministrija.

"Man šķiet, nekā dīvaina nav. Protams, Latvijas valdošās klases absolūtajam vairākumam nospļauties par tranzītu, viņi no tā labumu negūst. Latvijai ir cita likvīda prece – rusofobija. Un viņi šo spriedzi atbalsta, saņemot no tā no eirofondiem pietiekami daudz naudas, lai valdošā klase, visnotaļ plaša Latvijā, dzīvotu normāli. Protams, Latvijā ir arī cilvēki, kas pārdzīvo katastrofu – tā ir gan zināma daļa valdībā, gan ĀM, gan dzelzceļnieki. Galu gala bez tranzīta ne viņiem, ne Latvijas iedzīvotājiem dzīves nav," konstatēja Vladimirs Lindermans.

Tomēr, atzīmēja publicists, asarainām vēstulēm nekāda nozīmīga efekta nebūs, jo tranzīta lejupslīde Latvijā par 50% - tā nav Krievijas atriebība, tās ir valsts stratēģijas sekas.

"Tas, ka Krievija pārvirza tranzītu, ir stratēģija, un tās pamatā nav nodoms nobeigt Latviju vai Igauniju, bet gan fakts, ka šīs valstis ir NATO locekļi un tieši pakļautas ASV. Tāpēc ir sarežģīti un no Krievijas drošības viedokļa bīstami veidot ar tām stabilas attiecības. Nav izdevīgi parakstīt ilgtermiņa līgumus, veidot perspektīvas un attiecības. Kāpēc apgādāt šo tranzīta artēriju, ja tā iesprūdīs, tiklīdz kaut kas atgadīsies. Kāpēc tas būtu vajadzīgs Krievijai? Tātad šis Krievijas kurss uz Ustjlugu un tā tālāk nepārtrūks. Protams, Krievija var pagādāt Latvijai kaut kādu daļu tranzīta, taču tikai gadījumā, ja Latvijas valdība mainīs kursu. Tomēr diezin vai viņi nomainīs kursu," uzsvēra Lindermans.

Publicists atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecinājis: Latvija veidos attiecības ar Krieviju pēc divu pieeju principa – principiālie jautājumi un tie, kuros iespējama zināma sadarbība. Te nav nekādas ķecerības, tā iekārtota jebkuras valsts politika: ir stratēģija, kurā nav kompromisu, un ir taktiskie lēmumi, ko var mainīt.

"Tomēr latviešu politikā ir principiālas pretrunas ar Krievijas politiku. Un Krievijas tranzīta novirzīšana uz savām ostām – tas ir stratēģijas elements, nevis tūlītēja tirdznieciska labuma jautājuma. Protams, vēstule no Latvijas ir uzrakstīta, tomēr diezin vai tā kaut ko dos," secināja Lindermans.

20
Tagi:
Latvija, tranzīts, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Skaistumkopšanas jomas pārstāvju protesta akcija pie Ministru kabineta, foto no arhīva

Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits

18
(atjaunots 17:49 29.11.2020)
Sociālie tīkli ir pilni ar fotogrāfijām, kurās rīdzinieki drūzmējas Rīgas tirdzniecības centros un atpūšas ielu ballītēs, tikmēr Latvijā pēdējās diennakts laikā samazinājies jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Rīgas iedzīvotāji staigā pa tirdzniecības centriem un iet uz ballītēm, aizmirstot par sociālo distanci, taču šosvētdien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecināja, ka pagaidām šī ballēšanās nav izraisījusi Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita kāpumu.

Saskaņā ar Latvijas SPKC datiem, pēdējās diennakts laikā ir veikti 4037 koronavīrusa testi un atklāti 414 jauni inficēšanās gadījumi.

​Tiesa, pozitīvo testu daļa sastādīja 10,3%.

Četri pacienti ar Covid-19 diagnozi nomira. Viens no tiem bija vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem. Vēl viens pacients – vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Vēl divi cilvēki, kuriem Covid-19 kļuva par liktenīgu, bija vecumā no 75 līdz 80 un no 80 līdz 85 gadiem.

Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficējušies 16 975 cilvēki, izveseļojušies 1719 cilvēki, 197 cilvēki nomira.

​Sestdien, 28. novembrī, SPKC paziņoja, ka ir atklājis 753 Covid-19 gadījumu, nomira 3 cilvēki.

Atgādināsim, ka iepriekš sociālajos tīklos izcēlās sašutuma vilnis sakarā ar piektdienas ballēšanos Rīgā. Rīdziniekus "pieķēra" karstvīna ballītē galvaspilsētas centrā. Turklāt cilvēki publicēja fotogrāfijas ar daudziem atlaižu cienītājiem, kuri pūļiem devās uz tirdzniecības centriem "melnajā piektdienā".

18
Tagi:
koronavīruss, iedzīvotāji, Rīga
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Latvijas Valsts policija pastāstīja par "Covid disidentu" atklāšanas reidu rezultātiem

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija