Klientu apkalpošanas centrs, foto no arhīva

Nezini krievu valodu paliksi bez darba: Latvijas iedzīvotāji iestājās par Tele2

123
Telekomunikāciju kompānijas klientu centra darba sludinājums izraisīja kārtējo nacionāli norūpējušās publikas sašutumu.

RĪGA, 12. oktobris – Sputnik. Cīnītāji par monovalodīgu valsti atkal sūdzas – šoreiz dusmas izraisījis starptautiskās telekomunikāciju kompānijas Tele2 sludinājums.

Prasībās klientu centra amata kandidātam kompānijas Tele2 pārstāvniecība Latvijā norādījusi "labas latviešu un krievu valodas zināšanas". Šo "neiedomājamo" faktu atzīmēja kāda no Twitter lietotājām, paziņojot, ka tieši tādēļ latviešu jaunieši pamet Latviju.

"Lai strādātu @Tele2Latvia klientu centrā, ir jābūt labām krievu valodas zināšanām. Vai tiešām uz turieni dodas bariem krievu tūristi? Vai tā vienkārši ir ielīšana dirsā vietējiem krievvalodīgajiem nespējniekiem? Tad nav jābrīnās, ka latviešu jaunieši aizbrauc," raksta sašutusī Linda.

Taču darba devēju prasības attiecībā uz krievu valodas zināšanām pēkšņi atrada sapratni pat etnisko Latvijas iedzīvotāju vidū.

"Darba tirgus un konkurence: ja neproti valodu, paliec bez darba. Manuprāt, strādājot ar klientiem Latvijā (kur nu vēl Rīgā), krievu valoda ir jāprot," padalījās viedoklī lietotājs datorpele.

Taču Linda negrasījās piekāpties un iebilda, ka šādi uzņēmumi veicina sašķeltību un atbalsta divu kopienu valsti.

"Pag, Tele2 taču nav nedz valsts uzņēmums, nedz atbild par integrāciju. Uzņēmuma mērķis nav šķelt, bet gūt ienākumus. Ja daļa no līdzpilsoņiem jebkādu jūtu vadīti izvēlējās nemācīties matemātiku (krievu valodu) videnē, man nav žēl, ka tie nepelna IT (zvanu centrā) sektorā," centās ieskaidrot Lindai lietotājs saolin.

Tāpat viņš piebilda, ka viņam ir apnikuši valsts valodas cenzori, kuri aizliedz privātfirmām pieprasīt to, kas ir nepieciešams tieši viņiem.

"Latvijā uz doto brīdi sociālekonomiskajā situācijā un valodas izkopšanas drudža kontekstā zirga mugurā ir cilvēks, kurš zina latviešu, krievu, vācu un angļu valodu, ir daudzpusīgi attīstīts, komunikabls, spēj paredzēt tuvākās nākotnes aktualitātes un prot piemēroties laikam," piebilda cits lietotājs ar lietotājvārdu novērotājs Aleksandrs. Savukārt vēlāk sarkastiski norādīja, ka, protams, tieši Tele2 prasība arī ir "patiesais" iemesls, kādēļ latvieši brauc prom.

Tiesa, bija šajā diskusijā arī tradicionāli rusofobiski izlēcieni.

"Teļš 2 (Tele2) vispār ir krievu iecienīts kantoris. Nezinu, kāpēc," paziņoja lietotājs ar lietotājvārdu Blog News.

Atgādināsim, ka ikdienas cīņa par latviešu valodu Latvijā dažkārt iegūst visneticamākās un kroplīgākās formas, bieži vien novedot pie absurdiem sadzīves konfliktiem, un katru dienu histērija tikai uzņem apgriezienus.

Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neraugoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.

Valsts valodas likuma ievērošanu Latvijā uzrauga Valsts valodas centrs (VVC). VVC redzeslokā nonāk politiķi, kuri pārāk bieži izmanto krievu valodu vai slikti prot latviešu, biznesmeņi, kuri izvieto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kas izplata bukletus svešvalodās un darbinieki, kas sarunājas ar klientiem ne latviešu valodā, vieskoncerti un pat skolu izlaidumi.

123
Pēc temata
Ne dienas bez skandāla! Rīdziniece sūdzas par Tokyo city – tur runā krieviski
"Lauzītā latviešu valodā" – Youtube pārmet sliktu valsts valodu
Ecolines pasažieris šokēts: autobusu vadītāji runā krieviski
Kebabs iestrēgst rīklē: ēstuves Rīgā vēl joprojām nesaprot latviešu valodu
Mere

Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: iztērēja 500 eiro pabalstu

3
(atjaunots 08:44 21.04.2021)
Lielākā daļa vecāku iztērējuši valsts atvēlēto pabalstu ikdienas vajadzībām, tomēr bijuši arī izņēmumi.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Martā vecāki saņēma no valsts ārkārtas pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu, vēsta Press.lv.

Diskusijā par šo pasākumu skanēja arī bažas – vai tik vecāki to naudu nenodzers? Šie izteikumi radīja vispārēju sašutumu, tomēr sociālie darbinieki patiešām sāka gatavot pabalsta saņemšanai ģimenes, kas līdz šim nekad nav turējušas rokās tādu summu. Kad pabalsti bija izsniegti, dažādos reģionos tikai organizētas sabiedriskās aptaujas par to, kā vecāki iztērējuši vai plāno iztērēt minēto naudu.

Gandrīz puse aptaujāto pastāstīja, ka nopirks bērniem apģērbu, ceturtā daļa aptaujāto atzina, ka centīsies segt neparedzētus izdevumus, mazāk nekā ceturtā daļa vēlas izmantot naudu mājokļa labiekārtošanai vai remontam.

Citi pastāstīja, ka līdzekļus plāno iztērēt sporta inventāra iegādei, aizvest bērnu pie laba stomatologa, apmaksāt mājskolotājus, atlikt vasaras nometnes apmaksai, nākamajam mācību gadam un tā tālāk.

Daudzi vēlējās ar šīs summas palīdzību segt parādus, bet ģimenes, kur finanšu jautājums nav tik akūts, nolēmušas atlikt naudu bērna nākotnei, cita starpā – atvērt krājkontu vai ieguldīt mājokļa iegādē.

Tāpat 17% vecāku pastāstīja, ka naudu iztērēs tehnikas iegādei bērna tālmācībām, lai arī, kā jau atzīmēts ne vienu vien reizi, šos izdevumus jāsedz valstij.

Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice atzīmēja, ka nav saņēmusi ziņas par situācijām, kad vecāki būtu iztērējuši pabalstus ar bērnu vajadzībām nesaistītām lietām.

Tiesa, sociālā darbiniece, kas strādā ārpus Rīgas, sarunā ar portālu Jauns.lv pastāstīja, ka daļa vecāku tomēr izmantojuši pabalstu tam neparedzētām vajadzībām.

Viņa atklāja, ka runa ir par neformāliem signāliem no ģimenēm, piemēram, dažas dienas pēc atbalsta saņemšanas vecāki "uzsēdušies uz korķa". Protams, viņi nelielījās sociālajiem darbiniekiem, ka naudu nodzēruši, drīzāk gan centās šo faktu slēpt un uz tālruņa zvaniem neatbildēja.

Oficiāli neviena iestāde, neviens speciālists nav pārbaudījis, kā izmantoti piešķirtie 500 eiro, tāpēc ir grūti nosaukt precīzu ģimeņu skaitu, kurā nauda līdz bērniem nenonāca.

Sociālā darbiniece atzina, ka viņai nav datu par to, ka visa nauda tādās ģimenēs būtu nodzera – būtu pareizāk teikt, ka daži vecāki pabalstu izmantojuši savām vajadzībām. Viņai pašai bija zināmi vairāki gadījumi, kuros pieaugušie, pērkot sev alkoholu, nopirka bērnam šokolādīti vai citus sīkumus.

Pēc viņas vārdiem, lielās pilsētās neviens ārpus ģimenes neuzzinās, ka pabalsts iztērēts vecāku vajadzībām. Tomēr mazpilsētās un laukos situācija ir citāda.

Sociālā darbiniece pastāstīja: ja cilvēks ilgu laiku bijis bez darba un dzīvo gandrīz bez naudas, pēkšņi ierodas veikalā ar vairākām 50 eiro banknotēm, nav jābūt ģēnijam, lai aptvertu, kādu naudu viņš tērē.

Pie tam daudzām ģimenēm šis atbalsts bija ļoti vajadzīgs un tika iztērēts lietderīgi.

Viņa atzina, ka ļoti priecājas par bērniem, kam, pateicoties šim pabalstam, parādījušies jauni velosipēdi. Daudzas ģimenes apdomāja iespēju iegādāties jaunu tālruni, datoru, printeri vai citas iekārtas. Pēc sociālās darbinieces domām, tas viss būs ļoti noderīgs skolēniem.

3
Tagi:
pabalsts, bērni, valdība
Pēc temata
Vairāk nekā 25% Latvijas iedzīvotāju ar grūtībām sedz ikdienas izdevumus
Vairāk nekā 35% Latvijas mājsaimniecību nav uzkrājumu
Naudu no helikoptera neizmētās: Petraviča par pabalstu izmaksām pensionāriem
Sola pabalstu 500 eiro apmērā: Rīgā aktivizējušies viltus sociālā dienesta darbinieki
Ādaži

Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības

13
(atjaunots 07:43 21.04.2021)
Līdz sestdienai Ādažu poligonā turpināsies mīnmetēju šaušanas mācības. Piecu rajonu iedzīvotājus lūdz nekrist panikā šāvienu un dārdu dēļ.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Nacionālie bruņotie spēki brīdināja Latvijas iedzīvotājus par to, ka Ādažu poligonā 20.-24. aprīlī notiks mīnmetēju un kājnieku atbalsta līdzekļu šaušanas mācības, raksta Mixnews.lv.

Tuvējo rajonu – Ādažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu un Inčukalna – iedzīvotājiem sniegta informācija par mācībām, kas notiks gan dienā, gan naktī. Ziņots, ka, iespējams, troksnis būs liels, tomēr iedzīvotāji lūgti nebīties no šāvienu dārdiem.

​Iepriekš vēstīts, ka Baltijas jūrā sākušās mīnu tralētāju mācības "Open Spirit", kas ik gadus notiek netālu no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas krastiem. Mācībās piedalās 21 kuģis no 11 NATO valstīm.

Igaunijas Aizsardzības ministrija pastāstīja, ka NATO 1. pastāvigā pretmīnu grupa, ko veido pieci kuģi, ieradās Igaunijā mācībām jau 16. aprīlī.

2018. gadā Latvija ieņēma līdera vietu aizsardzības izdevumu ziņā – tā ne tikai apsteidza visas Eiropas valstis, bet arī pārsniedza noteikto līmeni 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

2021. gadā Latvijas Aizsardzības ministrija plāno savām vajadzībām saņemt 2,3% no IKP – rādītājs par 44 miljoniem eiro pārsniegs šiem izdevumiem atvēlēto summu 2020. gadā.

13
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki, Ādaži
Pēc temata
"Karavīri ir sajūsmā": Latvijā ieradīsies jauni karavīri no ASV
Neatkarīgās Latvijas Jūras spēkiem – 30. Rezultāti un perspektīvas
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā