Klientu apkalpošanas centrs, foto no arhīva

Nezini krievu valodu paliksi bez darba: Latvijas iedzīvotāji iestājās par Tele2

119
Telekomunikāciju kompānijas klientu centra darba sludinājums izraisīja kārtējo nacionāli norūpējušās publikas sašutumu.

RĪGA, 12. oktobris – Sputnik. Cīnītāji par monovalodīgu valsti atkal sūdzas – šoreiz dusmas izraisījis starptautiskās telekomunikāciju kompānijas Tele2 sludinājums.

Prasībās klientu centra amata kandidātam kompānijas Tele2 pārstāvniecība Latvijā norādījusi "labas latviešu un krievu valodas zināšanas". Šo "neiedomājamo" faktu atzīmēja kāda no Twitter lietotājām, paziņojot, ka tieši tādēļ latviešu jaunieši pamet Latviju.

"Lai strādātu @Tele2Latvia klientu centrā, ir jābūt labām krievu valodas zināšanām. Vai tiešām uz turieni dodas bariem krievu tūristi? Vai tā vienkārši ir ielīšana dirsā vietējiem krievvalodīgajiem nespējniekiem? Tad nav jābrīnās, ka latviešu jaunieši aizbrauc," raksta sašutusī Linda.

Taču darba devēju prasības attiecībā uz krievu valodas zināšanām pēkšņi atrada sapratni pat etnisko Latvijas iedzīvotāju vidū.

"Darba tirgus un konkurence: ja neproti valodu, paliec bez darba. Manuprāt, strādājot ar klientiem Latvijā (kur nu vēl Rīgā), krievu valoda ir jāprot," padalījās viedoklī lietotājs datorpele.

Taču Linda negrasījās piekāpties un iebilda, ka šādi uzņēmumi veicina sašķeltību un atbalsta divu kopienu valsti.

"Pag, Tele2 taču nav nedz valsts uzņēmums, nedz atbild par integrāciju. Uzņēmuma mērķis nav šķelt, bet gūt ienākumus. Ja daļa no līdzpilsoņiem jebkādu jūtu vadīti izvēlējās nemācīties matemātiku (krievu valodu) videnē, man nav žēl, ka tie nepelna IT (zvanu centrā) sektorā," centās ieskaidrot Lindai lietotājs saolin.

Tāpat viņš piebilda, ka viņam ir apnikuši valsts valodas cenzori, kuri aizliedz privātfirmām pieprasīt to, kas ir nepieciešams tieši viņiem.

"Latvijā uz doto brīdi sociālekonomiskajā situācijā un valodas izkopšanas drudža kontekstā zirga mugurā ir cilvēks, kurš zina latviešu, krievu, vācu un angļu valodu, ir daudzpusīgi attīstīts, komunikabls, spēj paredzēt tuvākās nākotnes aktualitātes un prot piemēroties laikam," piebilda cits lietotājs ar lietotājvārdu novērotājs Aleksandrs. Savukārt vēlāk sarkastiski norādīja, ka, protams, tieši Tele2 prasība arī ir "patiesais" iemesls, kādēļ latvieši brauc prom.

Tiesa, bija šajā diskusijā arī tradicionāli rusofobiski izlēcieni.

"Teļš 2 (Tele2) vispār ir krievu iecienīts kantoris. Nezinu, kāpēc," paziņoja lietotājs ar lietotājvārdu Blog News.

Atgādināsim, ka ikdienas cīņa par latviešu valodu Latvijā dažkārt iegūst visneticamākās un kroplīgākās formas, bieži vien novedot pie absurdiem sadzīves konfliktiem, un katru dienu histērija tikai uzņem apgriezienus.

Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neraugoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.

Valsts valodas likuma ievērošanu Latvijā uzrauga Valsts valodas centrs (VVC). VVC redzeslokā nonāk politiķi, kuri pārāk bieži izmanto krievu valodu vai slikti prot latviešu, biznesmeņi, kuri izvieto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kas izplata bukletus svešvalodās un darbinieki, kas sarunājas ar klientiem ne latviešu valodā, vieskoncerti un pat skolu izlaidumi.

119
Pēc temata
Ne dienas bez skandāla! Rīdziniece sūdzas par Tokyo city – tur runā krieviski
"Lauzītā latviešu valodā" – Youtube pārmet sliktu valsts valodu
Ecolines pasažieris šokēts: autobusu vadītāji runā krieviski
Kebabs iestrēgst rīklē: ēstuves Rīgā vēl joprojām nesaprot latviešu valodu
Rīgas osta

Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%

4
(atjaunots 14:09 25.11.2020)
Dzelzceļa tranzīts cauri Latvijas ostām 2020. gada 10 mēnešos sastādīja 11,918 miljonus tonnu, kas ir par 56% mazāk, nekā pērn.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms šī gada desmit mēnešos ir samazinājies par 45,5%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2019. gadā, līdz 19,186 miljoniem tonnu, vēsta Baltic Course.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas datiem, kopējais starptautisko pārvadājumu apjoms no janvāra līdz oktobrim sastādīja 17,558 miljonus tonnu, kas ir par 48% mazāk, nekā tajā pašā periodā 2019. gadā, savukārt iekšzemes pārvadājumu apjoms ir pieaudzis par 14,7%, līdz 1,628 miljoniem tonnu.

Tranzītkravu apjoms starptautiskos dzelzceļa pārvadājumos sastādīja 14,492 miljonus tonnu, kas ir par 52,9% mazāk, nekā pērnā gada janvārī-oktobrī. Importa kravu apjoms sastādīja 2,803 miljonus tonnu, kas ir par 1,9% vairāk, savukārt eksporta kravu apjoms – 263 tūkstoši tonnu, kas ir par 10,6% vairāk.

Dzelzceļa tranzīts cauri Latvijas ostām 2020. gada 10 mēnešos sastādīja 11,918 miljonus tonnu, kas ir par 56% mazāk, nekā pirms gada, savukārt autokravu tranzīts cauri Latvijas teritorijai – 2,574 miljonus tonnu, kas ir par 31,2% mazāk, nekā pirms gada.

Iepriekš Latvijas Satiksmes ministrija nosūtīja vēstuli Krievijas Transporta ministrijai, kurā vērš uzmanību uz birokrātiskajām problēmām kravu noformēšanā, kas samazina to apjomu. Šobrīd shēma ir šāda: klienti veic pasūtījumu, šo sarakstu apstrādā RŽD apakšstruktūra – Firmas transporta apkalpošanas centrs, pēc tam seko saskaņošana Ekonomiskās attīstības ministrijā un Transporta ministrijā, un pēc tam atkal ir RŽD slēdziens. Oktobrī tādā veidā netika saskaņoti 94% pieteikto ogļu piegāžu. "Jebkurā gadījumā iepriekš starp Latvijas un Krievijas pusi bija panākta neformāla vienošanās par to, ka ar mērķi uzturēt vienoto dzelzceļa tīkla infrastruktūru un iespēju izmantot rezerves jaudas, Krievijas puse kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā netraucēs," teikts vēstulē.

4
Tagi:
tranzīts, osta, kravas, dzelzceļa pārvadājumi
Pēc temata
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Aicinājumus diversijām ņems vērā: Baltkrievija strādā pie kravu novirzīšanas no Baltijas
Garām Baltijai. Japāna vedīs kravas uz Eiropu pa Krievijas Transsibīrijas maģistrāli
Mācību telpa, foto no arhīva

Trīs kvadrātmetri uz cilvēku: Latvijas Ministru kabinets apstiprināja jaunus ierobežojumus

6
(atjaunots 14:08 25.11.2020)
Latvijas Ministru kabinets aizgāja pēc tā saucamā reģionu ceļa – katrā rajonā var būt spēkā savs ierobežojošo pasākumu kopums, atkarībā no vīrusa izplatības līmeņa.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība apstiprināja jaunus ierobežojumus sakarā ar koronavīrusa pandēmiju, kuri lielākoties ir paredzēti mācību iestādēm. Divpadsmit pašvaldībās skolas tiek pārvestas pie tālmācībām.

Jau šonedēļ Daugavpilī, Baldonē, Krāslavā, Salacgrīvā, Aknīstē, Varakļānos, Mārupē, Mālpilī, Smiltenē, Garkalnē, Limbažos un Salaspilī tiks ieviesti striktāki ierobežojošie pasākumi – tur, saskaņā ar epidemiologu datiem, Covid-19 izplatības līmenis ir īpaši augsts. Par ļoti augstu līmeni noteikts uzskatīt tādu, kad kumulatīvais 14 saslimstības rādītājs pārsniedz valsts vidējo rādītāju par 50%. Saskaņā ar otrdienas datiem, kumulatīvais līmenis Latvijā sastādīja 275,9 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, tātad jaunie drošības pasākumi tiek piemēroti reģioniem, kur saslimstības līmenis pārsniedz 413,8 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

Augstākminētajās pašvaldībās no 27. novembra tiek apturēta visu izglītības iestāžu darbs, izņemot bērnudārzus un sākumskolas no 1. līdz 4. klasei.

Ar mērķi samazināt iedzīvotāju sociālos kontaktus šajos rajonos pārtrauc darbu kultūras iestādes, izstādes, gadatirgi. Sporta nodarbības ir atļautas tikai svaigā gaisā. Izņēmums izdarīts tikai bibliotēkām, kur grāmatas var paņemt līdzi. Tāpat tiek aizliegti visi privātie pasākumi, kur piedalās vairāk nekā viena mājsaimniecība. Izņēmumu sastāda bēres, kuru dalībniekiem ir jālieto sejas aizsargmaskas.

Sabiedriskajā transportā drīkstēs atrasties ne vairāk par 50% no maksimālā pasažieru skaita. Ja vadītājs nespēj kontrolēt pasažieru skaitu, tad sēdvietām ir jābūt marķētām atbilstoši distancēšanās noteikumiem. Veikalos un tirgos (arī ārpustelpās) var atrasties ne vairāk par 20% no maksimāli iespējamā cilvēku skaita.

Kas attiecas uz skolām ārpus šīm 12 pašvaldībām, tad tās var turpināt mācību procesu klātienē, taču katram skolēnam no 1. līdz 6. klasei ir jānodrošina 3 kvadrātmetru platība. Skolotājiem no 30. novembra ir pienākums lietot sejas maskas, tostarp stundu laikā.

Valdības lēmums "uzvilkt" maskas pedagogiem jau ir izpelnījies kritiku no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītājas Ingas Vanagas puses. Savā Facebook publicētajā komentārā viņa atzīmē: "Vadīt 5-6 mācību stundas maskās, kas aizsedz degunu un muti??? Visus lēmumus izprotu, bet šo... Lēmuma pieņēmēji, esat laipni aicināti novadīt dažas stundas, izskaidrot maskā tā, lai dzird un saprot visi skolēni. Varbūt tad sapratīsiet, ko nolēmāt?!"

Veselības ministrija loģiku attiecībā uz masku lietošanas prasībām skolotājiem un 3 kvadrātmetriem katram skolēnam paskaidroja Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa: "Mēs ceram, ka šādas platības noteikšana ļaus ievērot distanci starp bērniem, kā arī starp skolēniem un skolotāju. Savukārt sejas masku lietošana ļaus skolotājiem samazināt infekcijas izplatību.

Attiecībā uz augstskolām un profesionālo izglītību, ierobežojumi praktiskām nodarbībām tiek ieviesti tikai gadījumā, ja tās nav iespējams rīkot attālināti. Taču arī šādu nodarbību laikā vienā telpā nedrīkst pulcēties vairāk par 10 cilvēkiem."

Galvenais jautājums – kad tas viss beigsies un ko lai gaida nākotnē. Spriežot pēc dienas laikā izteiktajiem veselības ministre Ilzes Viņķeles paziņojumiem, maz iespējams, ka ierobežojumu režīms tiks izbeigts 6. decembrī.

Tikmēr Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs atzīmē pat zināmas pozitīvas tendences: "Pastāv laba tendence, kuru mēs novērojam. Ja salīdzina nedēļas, tas saslimstības izaugsme ir vērojama, taču tās intensitāte ir arvien zemāka. Pagājušajā nedēļā bija reģistrēti 2573 gadījumi, tas ir tikai par 4,6% vairāk, nekā iepriekšējā nedēļā. Vēl pirms diviem mēnešiem, pat pirms mēneša, mēs runājām, ka izaugsme no nedēļas pie nedēļas sastāda 45%, savukārt vienā nedēļā pat 60%. Ja šāda tendence turpināsies vēl nedēļu, tad nedēļas pieaugums apstāsies, un tas liecinās par situācijas stabilizēšanos."

Vienlaikus valdība pieņēma lēmumus par termiņa pagarināšanu, kura laikā uzņēmēji var iesniegt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumus. Šis termiņš tika pagarināts uz pusgadu, līdz 2021. gada 30. jūnijam. Sākotnējā variantā pieteikumu iesniegšanas termiņš nodokļu samaksas atlikšanai uzņēmējiem beidzās šī gada 31. decembrī.

Tāpat uz pusgadu, līdz 30. jūnijam, valsts un pašvaldību iestādēm ir pagarināta iespēja atbrīvot komersantus no telpu īres maksas, kuri izmanto īpašumu biznesā. Un visbeidzot, vēl viens atbalsta mehānisms uzņēmējiem, kuru apstiprināja valdība: līdz 30. jūnijam komersanti var "elastīgāk pielietot Darba likuma normas" un dīkstāves režīma laikā izmaksāt darbiniekiem 70% no darba algas, nevis 100%. Šīs normas termiņš arī ir pagarināts uz pusgadu. Galīgais lēmums par atbalsta mehānismu ir jāpieņem Saeimai.

6
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Rietumu vakcīnu pret Covid-19 ražotāji nosauca cenas: Krievijas Sputnik V būs lētāka
Latvijas iedzīvotāji ir sašutuši par policistu uzvedību saistībā ar Covid-19
Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā