Lux Express

"Viņi pat nav atvainojušies": brauciens autobusā mainījis rīdzinieces dzīvi

46
(atjaunots 17:20 08.10.2019)
Triju gadu laikā lielāko pārvadātāju autobusi iekļuvuši piecos desmitos avāriju ar cietušajiem. Pie tam nebūt ne visi autovadītāji apgūst vadīšanu sarežģītos apstākļos, piemēram, uz "melnā ledus".

RĪGA, 8. oktobris — Sputnik. Trīs gadus pēc avārijas kompānija Lux Express nav atvainojusies pasažierei Tatjanai, kura guvusi nopietnas traumas firmas autobusā 2016.gada 29.janvārī, vēsta Bez Tabu.

Pirms trim gadiem Tatjana līdz ar 25 citiem Lux Express pasažieriem no Rīgas devās uz Sanktpēterburgu. Brauciens aprāvās Igaunijā – autobuss avarēja.

Divpadsmit pasažieri tika nogādāti slimnīcā, Tatjana bija viena no diviem vissmagāk cietušajiem. Trīs gadu laikā sieviete pārcietusi vairākas operācijas un regulāri apmeklē mikroķirurgu. Pirms tikšanās ar žurnālistiem viņa uzzināja, ka būs nepieciešama vēl viena operācija. Tiesa, speciālisti jau pavēstījuši, ka labā roka nekad vairs nefunkcionēs kā iepriekš.

Oktobra sākumā Jelgavā sākta krimināllietas izskatīšana pret autobusa šoferi. Tatjana vēlas pievērst sabiedrības un pārvadātāju uzmanību tam, ka autobusu šoferi uz ceļiem joprojām nereti uzvedas agresīvi.

"Tajā naktī sniga, bija putenis. Es pamodos no tā, ka sievietes kliedz. Sākām kaut kur lidot. Autobuss apgāzās uz sāniem un vēl nedaudz slīdēja, tad bija trieciens, un viss apklusa. Es biju piesprādzējusies, paliku savā sēdvietā. Mana roka trāpījās starp zemi un autobusu. Es to uzzināju tikai pēc tam," atcerējās Tatjana.

Negadījumi visbiežāk notiek naktīs. Aptuveni nedēļu pēc avārijas, kurā iekļuva Tatjanas autobuss, Igaunijā avarēja vēl viens Lux Express autobuss.

Sieviete konstatēja, ka līdz pat šim brīdim nav pat izdzirdējusi uzņēmuma vadības atvainošanās vārdus.

Žurnālisti sazinājās ar Lux Express, taču atbildi par uzlabojumiem, kas būtu veikti pasažieru drošības uzlabošanai, nesaņēma. Pēc divām dienām viņiem piezvanīja sabiedrisko attiecību aģentūras darbiniece, Lux Express pārstāve. Izrādījās, ka trīs gadus kopš traģiskās avārijas Igaunijā kompānija joprojām nav apmācījusi šoferus darbam "melnā ledus" apstākļos.

"Apmācības par drošu braukšanu ir katru gadu, pilnīgi visi šoferi ir saņēmuši instrukciju, arī mācības par braukšanu melnā ledus apstākļos ir ietvertas programmā, tās šobrīd tiek primāri organizētas Igaunijā," skaidroja uzņēmuma pārstāve Aiva Eiduka.

Autotransporta direkcijas dati liecina, ka trīs lielākie pasažieru pārvadātāji Latvijā trīs gadu laikā iekļuvuši 50 ceļu satiksmes negadījumos, kuros bijuši cietušie. Valsts policija 3 gadu laikā reģistrējusi vairāk nekā divus tūkstošus negadījumu, kuros iesaistīti autobusi. Autobusu vadītāji visbiežāk sodīti par drošības jostu neizmantošanu, kā arī ātruma pārsniegšanu.

Direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš konstatēja, ka pārvadātājs noteikumu pārkāpuma gadījumā riskē ar licences zaudēšanu. Katrs gadījums tiek izvērtēts, arī abi CSN Igaunijā.

Sūdzību gadījumā jāvēršas Autotransporta direkcijā.

Iepriekš vēstīts, ka Latvija ieņem trešo vietu ES letālo CSN skaita ziņā uz miljonu iedzīvotāju.

46
Pēc temata
Vēl viena autobusa avārija Igaunijā: vadītājs gājis bojā, 13 cietušie
Autobusa avārijā cietušais Latvijas iedzīvotājs vēl joprojām atrodas mākslīgajā komā
Rīgas panorāma

Tukšums ir sliktāks par zagšanām: kāpēc veikali aiziet no Rīgas centra

9
(atjaunots 16:29 02.12.2020)
Saskaņā ar pētījuma datiem, 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājies par 40%, cilvēki izvēlas pārcelties uz piepilsētām, kur ir mierīgāk un ērtāk, – šis ir viens no vairākiem veikalu skaita samazināšanās faktoriem pilsētas centrā, kādi tad ir citi iemesli.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ielu tirdzniecības plātību segments Rīgā nav attīstīts, un tirdzniecības ielas nav iekārtotas, par to teikts Colliers Baltics pētījumā, raksta db.lv.

Taču tieši nelieli veikali un kafejnīcas daudzās Eiropas pilsētās rada neatkārtojamu kolorītu.

Vairums starptautisko apģērbu un apavu veikalu tīklu pārvākušies uz tirdzniecības centriem, retos gadījumos saglabājot reprezentatīvos veikalus pilsētas centrā. Turklāt banku filiāles un telekomunikāciju pakalpojumu operatori praktiski pilnībā ir atteikušies no tirdzniecības Rīgas centrā.

"Centrbēdzes" iedzīvotāji

Saskaņā ar statistikas datiem, pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā ir samazinājies par 40%. Vairums iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi galvaspilsētas piepilsētās, centrā atgriežoties uz darbu, pēc dievkalpojumiem vai kultūras pasākumiem.

Šī tendence un cilvēku ieradumi arī ietekmējuši operatoru un zīmolu darbību, kuri ir pārstāvēti pilsētas centrā.

Pēdējos gados ielu tirdzniecības platības aktīvi izmanto nelieli pārtikas un diennakts veikali, kā arī kafejnīcas, kur pārsvarā piedāvāja kafiju un konditorejas izstrādājumus. Bieži vien tie atradās visdzīvākajās centra ielās. Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas iepirkties nelielos veikalos netālu no mājām vai Internetā.

Nedz tūristu, nedz darbinieku

"Palielinoties iepirkšanās internetā popularitātei, tirdzniecības sektors strauji mainās. Lai klienti izvēlētos apmeklēt veikalus, tiem ir jāpiedāvā unikāls produkts, ātri un ērti pieejams pakalpojums vai jāsniedz īpašas emocijas. Veikaliem pilsētas centrā gan Rīgā, gan arī citviet Eiropā ar pielāgošanos veicas grūtāk. Agrāk cilvēku plūsmu nodrošināja gan centrā iedzīvotāji, gan tie kas apmeklēja centru ikdienā dēļ darba, mācībām, vai citiem pakalpojumiem. Pandēmijas laikā dažādu luksusa preču veikaliem, kafejnīcām, restorāniem, bāriem, veselības un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nemaz neklājas viegli. Mazie Vecrīgas veikali cieš īpaši smagus zaudējumus, jo tūristu plūsma gandrīz ir izsīkusi," pastāstīja brokeru aģentūras Colliers Baltics vadītājs Ēriks Bergmans.

Piektā daļa veikalu stāv tukši

Pētījuma autori nonāca pie secinājuma, ka īres maksa par ielu tirdzniecību Rīgā pēdējos gados samazinās, un tiek gaidīts, ka Covid-19 iespaidā samazināšanās būs vēl straujāka. Pašlaik brīvo telpu daļa Rīgas centrālajā daļā ir ļoti augsta – aptuveni viena piektā daļa visu telpu stāv tukšas.

Ņemot vērā Covid-19 cilni un ieviestos ierobežojumus, Colliers pētījuma autori secina, ka tuvākajā nākotnē situācija neuzlabosies.

9
Tagi:
Rīga, veikals
Pēc temata
"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi
"Bomžu pilsēta": rīdziniekus šokē jaunais lietoto apģērbu veikals
Latvija pārvēršas par lietoto apģērbu atkritumu poligonu
"Veiksmes stāsts": rīdziniekus šokē kārtējais lietotu apģērbu veikals
Ilze Znotiņa

Nevajag daudz liecinieku un ekspertīžu: Latvijā grib ātri tiesāt par naudas atmazgāšanu

21
(atjaunots 16:21 02.12.2020)
Žurnālistu rīcībā nonācis slepena Finanšu izlūkošanas dienesta semināra ieraksts, kurā tiesnešiem skaidroja, ka procesi naudas atmazgāšanas lietās ir jāveic ātri, atturoties no liela skaita liecinieku pieaicināšanas un apjomīgu ekspertīžu nozīmēšanas.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Latvijai ir svarīgi, lai tiesu procesi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās būtu ātri, taču tiesneši var nonākt strupceļā, ja izsauks daudz liecinieku un nozīmēs apjomīgas ekspertīzes, pastāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa tiesībsargu mācību seminārā, raksta db.lv.

Šo apmācību Finanšu izlūkošanas dienests aizvadīja oktobra beigās. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, prokurori un tiesneši diskutēja par bāziskajām problēmām izmeklēšanā un tiesvedībās naudas atmazgāšanas lietās.

FID norāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana ir valsts prioritāte. Visbiežāk šādu pārkāpumu risks ir saistīts ar citiem noziegumiem, pirmām kārtām ar korupciju, kukuļņemšanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelegālo apriti, kā arī ar noziegumiem pret īpašumu.

Praksē notiek situācijas, kad FID, izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu domas par pietiekamu pierādījumu apjomu naudas atmazgāšanas lietās atšķiras.

"Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām," saka Znotiņa semināra videoierakstā, kurš nonācis žurnālistu rokās.

Pēc Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas domām, šajos jautājumos ir ļoti svarīgi, lai tiesas process notiek ātri.

"Lai ne tikai, no vienas puses, mēs izņemtu no apgrozības, no ekonomikas nelegālus līdzekļus, bet arī tādēļ, ka tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam," paskaidroja Znotiņa.

Viņa uzskata, ka ir jāstrādā ātri un efektīvi, izmantojot visus tos instrumentus, kuri citās valstīs ir atzīti par iespējamiem. Viņa uzskata, ka pateicoties tam citās valstīs naudas atmazgāšanas apkarošanas temats nav tik problemātisks kā Latvijā.

Plašāku skaidrojumu Finanšu izlūkošanas dienests nesniedza, taču paskaidroja ka šis seminārs bijis paredzēts konkrētai auditorijai – izmeklētājiem, specdienestu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem. Apmācības tika organizētas dienesta vajadzībām, lai apspriestu problemātiskos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jautājumus, nodrošināt pieredzes apmaiņu. Mācību materiāli, ieskaitot prezentācijas un lektoru uzstāšanās, satur ierobežotas piekļuves informāciju, tai skaitā tiesībsargājošo iestāžu dienesta informāciju, tādēļ FID arī nevēlas sniegt plašākus komentārus par šo tēmu un lektoru konkrētajiem paziņojumiem.

21
Tagi:
Finanšu izlūkošanas dienests, nauda
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Tirgot ar Latviju nevēlas, taču brauc: ministrs pastāstīja, kas piesaista ārzemju biznesu
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu